Court dismisses administrative penalty against tenant due to revocation of underlying municipal regulations.

NORAKSTS Lieta Nr.A42680207 A-1885-09/3 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 2.jūlijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe

piedaloties Rīgas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim M.B. un cietušajam A.P.

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pēc A.D. sūdzības par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija) 2007.gada 16.oktobra lēmuma Nr.D5735-10 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 29.augustā Rīgas pilsētas īres valdes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā konstatēja, ka A.D. ir pārkāpis Rīgas domes 1999.gada 14.decembra Saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.54) 3.2. un 5.1.punktu un Ministru Padomes 1993.gada 26.aprīļa „Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi” (turpmāk „Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi”) 6.5.punktu, kā arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 42.pantu. Rīgas pilsētas īres valde nosūtīja administratīvā pārkāpuma protokolu Komisijai un 2007.gada 16.oktobrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, A.D. piemērots naudas sods Ls 5 apmērā. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] Konstatētais pārkāpums atbilst Noteikumu Nr.54 3.2.apakšpunktā minētajam pārkāpumam. Administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta cietušā A.P. klātbūtnē, kurš paskaidroja, ka A.D. dzīvo /adrese/, no 1947.gada. Īres līgums noslēgts 2000.gadā, bet īres tiesiskās attiecības neturpinās. Šobrīd A.D. dzīvoklī dzīvo viens, pārskaita nelielu īres maksu, bet dzīvokli neremontē. Dzīvoklis ir nolaists. A.D. komisijas sēdē paskaidroja, ka saskaņā ar īres līgumu kapitālo remontu jāveic izīrētājam. Gribējis veikt kosmētisko remontu, bet saslimis. Mutiski solījis izīrētājam veikt remontu. Dzīvokļa apskates laikā konstatēts, ka tajā remonts nav veikts 20 gadus, visas telpas pārvēstas par vecu mantu glabāšanas vietu. [1.2] Izdarot lietderības apsvērumus, komisija secināja, ka A.D. pārkāpums ir būtisks privātpersonas interešu aizskārums un pieteicējs saucams pie administratīvās atbildības. [2] 2007.gada 6.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta A.D. sūdzība par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu saskaņā ar turpmāk norādīto. [2.1] Noteikumu Nr.54 3.2.punkts noteic, ka kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka „Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi” un īres līgums. Ņemot vērā, ka „Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi” ir zaudējuši spēku, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka īres līgums.

Īres līgums par /adrese/, lietošanu noslēgts 2000.gada 1.aprīlī, kura 4.1.2.punkts noteic, ka īrnieks apņemas uzturēt kārtībā dzīvojamo telpu un veikt par saviem līdzekļiem tās kārtējo remontu. Savukārt, izīrētājs saskaņā ar līguma 5.1.6.punktu apņemas veikt dzīvojamās telpas kārtējo remontu, ja tas nepieciešams sakarā ar kapitālo remontu vai iekārtas uzstādīšanu, kā arī dzīvojamās mājas bojāšanu vai citu iemeslu dēļ, kurus novērst ir izīrētāja pienākums. Komisija nav ņēmusi vērā, ka A.D. īrētājās telpās nav iespējams veikt kārtējo remontu, jo tām nepieciešams kapitālais remonts, kas norādīts jau 1963.gada 20.janvāra dzīvokļa nodošanas – pieņemšanas aktā. [2.2] Komisija nav ņēmusi vērā tādu apstākli, ka A.D. saslima un viņa alga ir tikai Ls 130.. [3] 2009.gada 2.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemti A.P. paskaidrojumi, kuros norādīts turpmāk minētais. [3.1] A.D. iespējams ir nokavējis 2007.gada 16.oktobra lēmuma pārsūdzēšanas termiņu, kuru A.D. saņēma 2007.gada 5.novembrī, bet pieteikums tiesā iesniegts 2007.gada 4.decembrī. [3.2] A.D. jau 2007.gada vasarā zināja par pārkāpumu, jo pret viņu tika celta prasība Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā par izlikšanu no dzīvokļa. Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 6.novembra lēmumu prasība apmierināta. A.D. spriedumu pārsūdzēja un Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī prasību apmierināja. 2007.gada 19.jūnija Īres valde apsekoja A.D. izīrēto dzīvokli un konstatēja, ka dzīvoklis ir nolaists. A.D. arguments, ka viņa alga ir tikai Ls 130 nav pamatots, jo visos tiesas procesos viņš algo juristus. [4] A.D. pārstāve uz tiesas sēdi nebija ieradusies, bet lūdza atlikt lietas izskatīšanu, pievienojot informāciju par tiesas sēdi Cēsu rajona tiesā. Kā izriet no lietas apstākļiem, iepriekšējā tiesas sēde notika 2009.gada 26.februārī, uz kuru A.D. pārstāve atsūtīja līdzīga rakstura iesniegumu (lietas 59.lapa). Savukārt, par atlikto tiesas sēdi Cēsu rajona tiesā pārstāve uzzināja 2009.gada 26.martā (lietas 76.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par neattaisnojošu A.D. pārstāves neierašanos un nolēma skatīt lietu bez viņas klātbūtnes. A.P. A.D. prasījumu neatzina saskaņā ar rakstveidā sniegto paskaidrojumu. Motīvu daļa

[5] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka A.D. sūdzība ir apmierināma. [6] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [6.1] 2007.gada 30.maijā Rīgas pilsētas Īres valdē saņemts A.P. iesniegums par /adrese/, kuru lieto A.D., apsekošanu (lietas 30.lapa). [6.2] 2007.gada 19.jūnijā Īres valde veica apsekošanu un konstatēja, ka /dzīvokļa numurs/ ir neapmierinošā stāvoklī (lietas 29.lapa). 2007.gada 29.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Saistošo noteikumu Nr.54 3.2.punktu un Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu 6.5.punktu pārkāpumu (lietas 28.lapa). [7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai A.D. pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. [8] Kārtību, kādā uzturami Rīgas teritorijā esošie nekustamie īpašumi, administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī noteica Noteikumi Nr.54. Saskaņā ar Noteikumu Nr.54 3.2.punktu kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 26.aprīļa „Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumi” un īres līgums. Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu 6.5.punkts, noteic, ka dzīvojamo telpu iemītniekiem ir pienākums ir savākt atkritumus un regulāri iznest no dzīvokļa uz noteiktām vietām. Atbilstoši noteikumu Nr.54 5.1.punktam, par saistošajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz Ls 250.

Konkrētajā lietā Īres valde konstatēja, ka A.D. lietotajā dzīvoklī ir ārkārtēja netīrība un nekārtība. [9] 2008.gada 8.jūlijā Rīgas dome pieņēma Saistošos noteikumus Nr.125 „Rīgas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.125), kuru 30.punkts noteic, ka ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi zaudē spēku saistošie noteikumi Nr.54. Kā izriet no Saistošos noteikumu Nr.125 2.punkta, to mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzturamas Rīgas teritorijā esošās būves.

Saskaņā ar minēto noteikumu 4., 14., 15.punktu komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina namīpašumu sakopšanu, tehnisko uzturēšanu un drošību. Attiecībā uz īrniekiem Saistošo noteikumu Nr.125 16., 17., 18.punktā noteikti pienākumi, par kuru neievērošanu (izņemot pienākumu uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju) saskaņā ar 22.punktu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz Ls 250.

Saistošie noteikumi Nr.125 neparedz īrnieka administratīvo atbildību par īres līguma nosacījumu neizpildi. Proti, tiesas ieskatā, ja īrnieks traucē izīrētājam sakopt namīpašumu un gādāt par tā tehnisko stāvokli un drošību un pret izīrētāju ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, šāds apstāklis tiek vērtēts kā administratīvo atbildību mīkstinošs apstāklis. Savukārt, īrnieka un izīrētāja strīdi par īres līguma nosacījumu izpildi risināmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Konkrētajā lietā tiesa konstatē, ka ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 2.februāra spriedumu lietā C27069307 apmierināta prasība par A.D. izlikšanu no /adrese/. [10] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 8.panta otrā daļa noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.

Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka vietējās pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, jautājumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Tā kā Saistošajos noteikumos Nr.54 bija noteikta administratīvo atbildība par likumā noteikto dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, Rīgas domei, ar Saistošajiem noteikumiem Nr.125 atceļot noteikumus Nr.54 un neparedzot līdzīgu tiesisko regulējumu, nav arī tiesiska pamata personas saukšanai pie administratīvās atbildības par dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.

Līdz ar to, tiesa secina, ka, stājoties spēkā Saistošajiem noteikumiem Nr.125, A.D. vairs nevar piemērot administratīvo atbildību saskaņā ar Saistošajos noteikumos Nr.54 paredzētajiem nosacījumiem. [11] LAPK 239.panta 6.punkts noteic, ka iesākto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību. Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, atceļ lēmumu un izbeidz lietu. Konkrētajā lietā Saistošie noteikumi Nr.54, kuros bija paredzēta administratīvā atbildība par dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumiem, atcelti stājoties spēkā Saistošajiem noteikumiem Nr.125.

Tādējādi, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 6.punktu, 286.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 16.oktobra lēmumu Nr.D5735-10 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietvedību lietā par A.D. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Rīgas domes 1999.gada 14.decembra Saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” 3.2. un 5.1.punktu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2009.gada 2.jūlijā