Court partially allowed property management claim, reducing penalty due to excessive punishment ratio.

Lietas Nr. C28336313

Lietas arhīva Nr. C-0490-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2015.gada 20.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Sokolova

ar tiesas sēžu sekretāri S.Skrodi,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers.Z/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,

k o ns t a t ē ja :

2013.gada 09.maijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai no 2006.gada 13.oktobra līdz 2012.gada 14.jūlijam piederēja nekustamais īpašums /adrese /.

Prasītāja apsaimnieko šo īpašumu.

Atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2011.gada 01.augusta līdz 2012.gada 14.jūlijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu,

uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 576,61, kā arī aprēķināts līgumsods par periodu no 2011.gada 03.novembra līdz

2013.gada 01.aprīlim Ls 437,20, kopā Ls 1209,64.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas minēto parādu, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1787. un 1720. pantu.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un lūdza to apmierināt.

Atbildētāja tiesas sēdē nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi viņai

paziņots, nosūtot dokumentus un tiesas pavēsti uz uzrādīto dzīvesvietu Vācijā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1393/2007 „Par tiesas

un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs” noteiktajā kārtībā, un saņemts apliecinājums, ka dokumenti atbildētājai

izsniegti 2014.gada 09.oktobrī (lietas lapa 69), taču uz tiesas sēdi atbildētāja nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt

lietas izskatīšanu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētājas neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, un, tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantā

paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nav strīda, ka atbildētājai piederēja nekustamais īpašums /adrese / (lietas lapas 35-36), bet prasītāja apsaimnieko māju /adrese/ (lietas lapas

22-34).

Starp pusēm 2005.gada 17.janvārī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.19172, saskaņā ar ko prasītāja

apņēmusies apsaimniekot atbildētājas īpašumu, bet atbildētāja apņēmusies prasītājas sniegtos pakalpojumus samaksāt (lietas lapas 38-41).

No izdrukas par atbildētājai sastādītajiem rēķiniem un atbildētājas veiktajiem maksājumiem redzams, ka parāds sācis veidoties no 2011.gada

augusta. Laikā līdz 2012.gada augustam rēķināta apsaimniekošanas un pakalpojumu maksa, fiksēts atbildētājas parāds par apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem Ls 576,62 (lietas lapa 43)

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi ne prasītājai, ne tiesai iebildumus pret prasību, pret tās aprēķinu, vai pierādījumus tam, ka ir veikusi parāda

apmaksu, vai ka nav saņēmusi prasītājas sniegtas apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas

paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst par pierādītu atbildētājas saistību neizpildi un

pamatparāda aprēķinu.

Tāpēc no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami Ls 576,62, jeb 820,46 euro par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma 3.7.punktā puses vienojušās, ka par kavētiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru

nokavēto dienu.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja vairs nav dzīvokļa īpašniece.

No prasības aprēķina redzams, ka līgumsods ir rēķināts arī par periodu pēc tam, kad prasītāja beigusi rēķināt maksu par pakalpojumiem un

apsaimniekošanu.

Civillikuma 1724.pantu, kas nosaka, ka izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods.

Tiesa secina, ka nepastāv pušu līgums par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tāpēc tiesa secina, ka galvenās saistības darbība ir izbeigusies.

Tā kā galvenās saistības darbības termiņš ir izbeidzies, prasītājai tiesas ieskatā bija pamats prasīt līgumsodu līdz līguma darbības beigām.

Tiesa vadās arī no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļas, kas nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai

attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Atbildētāja šajā lietā ir atzīstama par patērētāju, līdz ar to tiesai neatkarīgi no pušu argumentiem ir jāizvērtē līguma noteikumi un nav jāpiemēro

netaisnīgie līguma noteikumi.

Vērtējot pielīgtā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs nav samērīgs ar pamatparāda summu un līguma pārkāpumu, jo līgumsods ir

vairāk kā puse no pamatparāda, līdz ar to tam ir acīmredzama sodoša, nevis zaudējumus sedzoša funkcija. Līdz ar to līgumsods ir atzīstams par

netaisnīgu līguma noteikumu un tiesai pastāv likumīgs pamats vispār nepiemērot līgumsodu.

Tai pašā laikā tiesa atzīst, ka atbildētājai ir jāatbild par saistību neizpildi, jo viņa ilgstoši līdz prasības celšanai un arī pēc tam nav pildījusi tiesiski

noslēgtu līgumu.

Ievērojot to, ka līgums ir izbeidzies un to, ka līgumsods gandrīz ir sasniedzis pamatparāda summu, prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir

apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas līgumsodu, kas aprēķināts līdz 2012.gada augustam, kas ir Ls 159,82, jeb 227,40 euro (lietas lapa 43).

Prasība daļā par līgumsoda Ls 277,38, jeb 394,68 euro piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītājas tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas 820,46 euro.

Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājusi valsts nodevu Ls 152,07, jeb 216,38 euro, par prasību un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

Ls 3,30, jeb 4,70 euro (lietas lapas 10,11).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus

proporcionāli apmierinātajiem prasījumiem.

Tā kā prasība tiek apmierināta daļēji par kopējo summu 1047,86 euro, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 147,18 euro

saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27, 5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195.un 204.1pantu, tiesa

no s pri e da :

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers.B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu 820,46 euro, līgumsodu 227,40 euro, valsts nodevu 147,18 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1199,73 euro.

Prasību daļā par līgumsoda 394,68 euro piedziņu noraidīt.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers.B/ par laiku līdz sprieduma izpildei 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda

820,46 euro.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu /pers. B/ 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums prasītājas labā labprātīgi izpildāms, iemaksājot naudu vienā no kontiem:

-AS „Swedbank”- LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

-AS „Citadele banka”- LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

-AS „SEB banka”- LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

-AS „DnB banka”-LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

-Nordea Bank Finland PlcLatvijas filiāle – LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2015.gada 20.janvāris.

Tiesnese G.Sokolova