Court dismisses fine due to statute of limitations and invalid municipal noise regulation.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42685809 A-6858-09/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2009.gada 23.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Katko Company” pilnvarotajam pārstāvim L.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Katko Company” pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes 2008.gada 23.decembra lēmuma Nr.D57/6-5/11111 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 16.februārī pieņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Katko Company” (turpmāk - pieteicēja) pieteikums par Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 23.decembra lēmuma Nr.D57/6-5/11111(turpmāk - Lēmums) atcelšanu un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem secināms, ka: [2.1] 2008.gada 17.oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes inspektore pieteicējai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. 61700 par Rīgas domes 2007.gada 17.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk

– Saistošie noteikumi) 4.1.punktā minēto prasību neievērošanu. [2.2] 2008.gada 30.oktobrī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 32.pantu, 33.pantu, 34.pantu, 240.pantu, 260.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 275.pantu un Saistošo noteikumu 15.punktu, 20.punktu un 21.punktu, Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks nolēma pieteicēju atzīt par vainīgu Saistošo noteikumu 4.1.punktā minēto prasību neievērošanā un uzlikt naudas sodu 850 latu apmērā (turpmāk – Sākotnējais lēmums). [2.3] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam pieteicēja iesniedza sūdzību atbildētājam. [2.4] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu.

[3] Uzskatot atbildētāja Lēmumu par nepamatotu, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicēja nepiekrīt Lēmumam sekojošu motīvu dēļ. [3.1] Lēmums ir nepamatots un prettiesisks, jo pieņemts pamatojoties tikai uz Saistošo noteikumu 4.1.punktu, neņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” 5. punktu. [3.2] Lēmuma pamatojums ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 9.pantam, kas nosaka patvaļas aizlieguma principu, tādejādi Lēmums nevar būt balstīts uz pieļāvumu, ka tas izriet no administratīvā pārkāpuma 2008.gada 17.oktobra protokola, proti, ka protokols sastādīts par it kā atskaņoto skaļo mūziku. [3.3] Pieteicēja atsaucoties uz LAPK 243. un 244.pantā noteikto, norāda, ka atbildētājam bija jānoskaidro, ne tikai pieteicējas viedoklis, bet arī jākonstatē pats pārkāpuma fakts. Proti, vai konkrētajā datumā un konkrētajā laikā ir vai nav pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis un vai tas traucē apkārtējām personām. Minētās darbības netika veiktas, līdz ar to Lēmums ir atceļams. [3.4] Pieteicēja uzskata, ka atbildētājs nepamatoti novilcinājis Lēmuma paziņošanas laiku, tādejādi nodarot materiālas dabas zaudējumus pieteicējai.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 9.martā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [4.1] Pieteicēja ir sodīta par Saistošo noteikumu 4.1.punkta pārkāpumu. Soda veids un apmērs ir noteikts šo noteikumu 15.punktā. Juridiskām personām par izdarīto pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 500 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 7.00 līdz 23.00, vai no 500 latiem līdz 1000 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 23.00 līdz 7.00.

To, ka Pieteicēja 2008.gada 20.septembra naktī ap pulksten 00.00 ir atskaņojusi mūziku, pierāda I.D. iesniegums, Pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi, administratīvā pārkāpuma protokols, liecinieku liecības, Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ziņojumi un citi lietas materiāli. No lietas materiāliem izriet, ka trokšņa avots ir atradies nakts kluba „Red Point” telpās. No piemērotās tiesību normas izriet aizliegums trokšņot vai pieļaut troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Tādējādi, piemērotā tiesību norma neprasa vērtēt trokšņa skaļumu, bet gan tikai konstatēt troksni, t.sk. mūzikas atskaņošanu.

Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad atskaņotais troksnis ir traucējis apkārtējo personu mieru. Nav nozīmes, cik personām un cik lielā mērā troksnis ir traucējis, jo aizliegums trokšņot ir pārkāpts ar brīdi, kad trešā persona (apkārtējais) konstatē, ka atskaņotais troksnis viņam traucē. Tā kā attieksme pret troksni katram cilvēkam var būt atšķirīga, tad tiesību normas mērķis ir aizsargāt to personu, kuras intereses var tikt aizskartas, līdz ar ko, izlemjot jautājumu par administratīvo pārkāpumu, noteicošais ir nevis trokšņa avota valdītāja vai īpašnieka viedoklis, bet gan cietušās personas viedoklis.

Bez tam jāņem vērā, ka policijas palīdzība tika lūgta nakts laikā, kad cilvēki parasti atpūšas, nevis zvana policijai un lūdz palīdzību. [4.2] Konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumus Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, jo to 6.punktā ir paredzētas pašvaldības tiesības noteikt stingrākus pieļaujamos trokšņu normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpas. Tādejādi, Rīgas dome ir noteikusi, ka, neatkarīgi no pieļauta trokšņa skaļuma, tas nedrīkst traucēt apkārtējo personu mieru. [4.3] No lietas materiāliem ir redzams, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā ir saņemti paskaidrojumi no vairākām personām, kas liecinājušas par vieniem un tiem pašiem apstākļiem, kā arī Rīgas pašvaldības policijas darbinieku dienesta ziņojumi par faktisko situāciju.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis savu pieteikumu uzturēja, papildus norādot, ka atbildētājam nebija tiesību saukt pieteicēju pie atbildības par Saistošo noteikumu pārkāpumu, jo atbildība par tādu pašu pārkāpumu ir paredzēta LAPK. Uz tiesas sēdi atbildētāja pilnvarots pārstāvis nebija ieradies, par savas neierašanās apstākļiem tiesu nav informējis, kā arī nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa konstatē, ka atbildētājs likumā noteiktā kārtībā ir informēts par tiesas sēdes laiku un vietu. Cietušās personas R.R., I.R., R.A. un I.D. uz tiesas sēdi nebija ieradušās. Tiesa konstatē, ka cietušās personas likumā noteiktā kārtībā tika informētas par tiesas sēdes laiku un vietu, par savas neierašanās apstākļiem tiesai nav paziņojušas, kā arī nav lūgušas atlikt lietas izskatīšanu. Pieteicēja pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka lietu ir iespējams izskatīt bez atbildētāja un cietušo personu klātbūtnes. Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, nekonstatē Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādējādi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai tiesa nolemj uzsākt lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2009.gada 20.septembra ziņojumā Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes vecākais inspektors norāda, ka 2008.gada 20.septembrī plkst.00.00 Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes dežūrdaļā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Operatīvās vadības biroja starpniecību saņemta telefoniska informācija no iedzīvotājas I.D., dzīvojošas /adrese/, Rīgā, ka kafejnīcā /adrese/, Rīgā, skaļi atskaņo mūziku. (lietas lapa 38-39) [7.2] 2009.gada 22.septembrī Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldē saņemts I.D. iesniegumu par skaļās mūzikas atskaņošanu pieteicēja kafejnīcā-bārā „Red Point"” 2009.gada 19.septembrī plkst 23.50, līdz ar ko tiek traucēts I.D. miers (lietas lapa 20). [7.3] Pamatojoties uz rakstveida iesniegumu, 2008.gada 22.septembrī RPP Kurzemes rajona pārvaldē uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. [7.4] 2008.gada 1.oktobrī pieteicējai ierakstītā sūtījumā pa pastu nosūtīts rakstveida uzaicinājums 2008.gada 14.oktobrī plkst. 10:00 ierasties Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes Administratīvajā grupā Slokas ielā 161, Rīgā, 3.kabinetā pie vecākās inspektores (lietas lapa 24- 26). [7.5] R.R. 2008.gada 1.oktobra paskaidrojumā norāda, ka kafejnīcā-bārā „Red Point” 2009.gada 20.septembrī plkst. 00.00 skanēja ļoti skaļa mūzika, līdz ar ko tiek traucēts R.R. miers (lietas lapa 27). [7.6] I.R. 2008.gada 10.oktobra paskaidrojumā norāda, ka naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu skan skaļa mūzika no kafejnīcas-bāra „Red Point”.

Arī 2009.gada 20.septembrī plkst. 00.00 skanēja ļoti skaļa mūzika, līdz ar ko tiek traucēts I.R. naktsmiers (lietas lapa 29). [7.7] R.A. 2008.gada 10.oktobra paskaidrojumā norāda, ka naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu skan skaļa mūzika no kafejnīcas-bāra „Red Point”. Arī 2009.gada 20.septembrī plkst. 00.00 skanēja ļoti skaļa mūzika, līdz ar ko tiek traucēts R.A. un viņas ģimenes miers (lietas lapa 27). [7.8] 2008.gada 30.oktobrī, pamatojoties uz LAPK 32.pantu, 33.pantu, 34.pantu, 240.pantu, 260.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 275.pantu un Saistošo noteikumu 15.punktu, 20.punktu un 21.punktu, Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks pieņēma Sākotnējo lēmumu, ar kuru nolēma pieteicēju atzīt par vainīgu Saistošo noteikumu 4.1.punktā minēto prasību neievērošanā un uzlikt naudas sodu 850 latu apmērā (lietas lapa 43). [7.9] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam pieteicēja iesniedza sūdzību atbildētājam. [7.10] 2008.gada 17.decembra ziņojumā Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks norāda, ka pieteicējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Uzliekot sodu, saskaņā ar LAPK 32.pantā minētajiem nosacījumiem, ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis. Lietas izskatīšanas laikā atbildību mīkstinošos apstākļus nekonstatēja. Par apstākļiem, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tika atzīts tas, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. [7.11] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu.

[8] Pieteicējs sodīts par to, ka viņš kafejnīcā –bārā „Red Point” nakts stundās ir atskaņojis skaļu mūziku, tādējādi traucējot apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru. Sods pieteicējam ir piemērots saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1. un 15.punktu. Minētās tiesību normas noteic, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Par minēto prasību neievērošanu juridiskām personām par izdarīto pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 500 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 7.00 līdz 23.00, vai no 500 latiem līdz 1000 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 23.00 līdz 7.00.

[9] Tiesa konstatē, ka Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.pantu. Likuma „Par pašvaldībām” 43.pants piešķir pašvaldībai tiesības noteikt administratīvo atbildību. Minētā tiesību norma noteic, ka dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, arī jautājumā par sabiedrisko kārtību (43.panta 4.punkts). No minētās tiesību normas izriet, ka pašvaldības dome (padome) ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēta administratīvā atbildība, tikai tajos gadījumos, ja par tiem pašiem pārkāpumiem nav jau noteikta administratīvā atbildība likumā. Uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu, t.i., 2008.gada 20.septembri, LAPK 167.1pants paredzēja atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 500 latiem. Minētā norma, papildinot LAPK ar 167.1pantu, tika ietverta LAPK ar 2003.gada 12.jūnija likumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tādējādi secināms, ka uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu LAPK 167.1panta pirmā daļa jau bija paredzēta administratīvā atbildība par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu neievērošanu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs nevarēja piemērot administratīvo atbildību pieteicējam, pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem, jo atbildība par to pašu pārkāpumu jau bija noteikta likumā (LAPK), proti, konkrētajā gadījumā atbildētājs varēja piemērot administratīvo atbildību tikai saskaņā ar LAPK 167.1panta pirmo daļu, nevis uz Saistošo noteikumu pamata.

[10] LAPK 7.pants noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. (..). LAPK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. (..). Kā jau iepriekš konstatēts, 2008.gada 20.septembrī, kad tika konstatēts pieteicēja pārkāpums, atbildība par to jau bija paredzēta LAPK 167.1panta pirmajā daļā, tāpēc saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104.panta pirmo daļu (pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām) pieteicējs nevarēja tikt administratīvi sodīts par Saistošo noteikumu 41.1.punkta neievērošanu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka paredzot Saistošajos noteikumos administratīvo atbildību par darbībām, kas rada troksni un traucē apkārtējo mieru noteiktā laikā, Rīgas pilsētas pašvaldība ir pārkāpusi savas kompetences robežas, jo minētā Saistošo noteikumu norma neatbilst likuma „Par pašvaldībām” 43.pantā paredzētajām pašvaldību tiesībām, proti, izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka attiecīgais Saistošo noteikumu punkts konkrētajā gadījumā nav piemērojams.

[11] LAPK 239.panta 7.punkts noteic, ka iesāktā administratīvā lietvedība ir jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tā kā kopš administratīvā pārkāpuma konstatēšanas dienas, 2008.gada 20.septembra, ir pagājuši vairāk kā četri mēneši, tiesa secina, ka šis apstāklis nepieļauj tālāku lietvedību izskatāmajā lietā, tāpēc lietvedība tajā ir izbeidzama.

[12] Pastāvot šādiem lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesa secina, ka Lēmums ir prettiesisks un tādējādi atceļams no tā pieņemšanas dienas un administratīvā pārkāpuma lieta, pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, ir izbeidzama, bet pieteicēja pieteikums ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Katko Company” pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes 2008.gada 23.decembra lēmuma Nr.D57/6- 5/11111 atcelšanu. Atcelt Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes 2008.gada 23.decembra lēmumu Nr.D57/6-5/11111 no tā pieņemšanas dienas un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ I.Petrovska

Rīgā, 2009.gada 23.oktobrī.