Court allows landlord's appeal to recover rent arrears and evict tenants under residential tenancy law.

ECLI:LV:ZAT:2018:0421.C33491514.1.S

Lieta Nr.C33491514

Lietas arhīva Nr.CA-0066-18/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018.gada 21.aprīlī

Zemgales apgabaltiesa:

tiesas sēdes priekšsēdētaja tiesnese A.Misiuna

tiesneši D.Baltā, A.Sniedzītis

ar tiesas sēžu sekretāri G.Agrumu

piedaloties lietas izskatīšanā prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. I/, atbildētājas /pers. B/ pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Paulam

Makarovam-Makaronokam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par parāda

piedziņu, īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2016.gada

21.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ cēla tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ (pirms uzvārda maiņas – /uzvārds/), /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un

iesniegusi prasības precizējumus, kur lūdz:

1. atzīt, ka no 2009.gada 28.februāra līdz 2015.gada 17.decembrim starp prasītāju un atbildētājiem pastāv dzīvojamās telpas īres tiesiskās

attiecības, kas izriet no 2009.gada 28.februāra īres līguma un 2010.gada 1.maija īres līguma;

2. piedzīt par labu prasītājai solidāri no atbildētājiem īres maksas parādu 4254,23 euro, par dzīvojamās telpas lietošanu periodā no 2009.gada

28.februāra līdz 2014.gada 1.oktobrim, saskaņā ar 2009.gada 28.februāra īres līgumu un 2010.gada 1.maija īres līgumu;

3. izbeigt 2009.gada 28.februāra dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas, kas atrodas /adrese/;

4. gadījumā, ja tiesa uzskatīs 2009.gada 28.februāra īres līgumu par jau izbeigtu, izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas, kas atrodas /adrese/,

sakarā ar īres līguma izbeigšanos atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2009.gada 28.februārī noslēgto dzīvojamās telpas īres beztermiņa līgumu (turpmāk – Līgums),

prasītāja kā izīrētāja ir nodevusi lietošanā /pers. B/ kā īrniecei dzīvojamo telpu – dzīvojamo ēku un palīgēkas, kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu īrnieks apņēmās maksāt īres maksu 60 Ls (85,37 euro) ik mēnesi, sākot no 2009.gada 1.marta. Tādējādi par

periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.oktobrim (par 67 mēnešiem) prasītājai bija tiesības saņemt īres maksu 5719,79 euro. Prasītāja ir

saņēmusi īres maksājumus 1465,56 euro, attiecīgi īrniecei izveidojies īres maksas parāds 4254,23 euro. 2014.gada 14.oktobrī atbildētājiem nosūtīts

paziņojums par nepieciešamību samaksāt īres maksas parādu.

Prasības precizējumos norādīts, ka ar /pers. H/ bija panākta vienošanās par to, ka viņš segs īres maksas parādu, bet minēto viņš bija ar mieru

uzņemties tikai tad, ja uz vienu gadu kļūs par dzīvojamās telpas īrnieku. 2010.gada 1.maijā tika noslēgts īres līgums ar /pers. H/, bet ar minēto īres līgumu

nebija izbeigts 2009.gada 28.februāra īres līgums. Ņemot vērā, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir īres līgums, secināms, ka

atbildētāji turpināja lietots dzīvojamo telpu, jo uzskatīja, ka 2009.gada 28.februāra īres līgums turpinās.

Norādīts, ka Līguma noslēgšanas laikā /pers. H/ bija deklarēts minētajā īpašumā un dzīvoja tajā, tādējādi bija uzskatāms par īrnieka – /pers. B/

ģimenes locekli. Minētais statuss attiecināms arī uz pārējiem atbildētājiem. Līguma ar /pers. H/ noslēgšanas laikā /pers. B/ bija deklarēta minētajā īpašumā

un dzīvoja tajā, tādējādi bija uzskatāma par īrnieka – /pers. H/ ģimenes locekli. Minētais statuss attiecināms arī uz pārējiem atbildētājiem. Ņemot vērā, ka

īrnieka ģimenes loceklim ir tādas pašas tiesības lietot dzīvojamo telpu kā īrniekam, secināms, ka pēc līguma ar /pers. H/ noslēgšanas, /pers. B/ tiesību

apjoms attiecībā uz dzīvojamās telpas lietošanu, palika nemainīgs.

Atbildētāji/pers. B/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kur atbildētāji norāda, ka daļēji atzīst īres maksas

parādu par laika periodu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 30.aprīlim. Savukārt par periodu no 2010.gada 1.maija līdz 2014.gada 1.oktobrim

atbildētājiem nav saprotams, uz kāda tieši īres līguma pamata tiek celta prasība.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja vienlaicīgi noslēgusi divus īres līgumus: 1) ar /pers. B/, juridiski šis īres līgums, pēc atbildētāju rīcībā esošās

informācijas, nav izbeigts, tomēr pēc kāda laika noslēgts jauns īres līgums ar citu personu par to pašu objektu; 2) 2010.gada maijā noslēgts jauns īres

līgums ar /pers. H/.

Atbildētāji nepiekrīt atbildētāju izlikšanai no dzīvojamajām telpām. Atbildētāji gatavi noslēgt izlīgumu un jaunu īres līgumu par šo dzīvojamo telpu

lietošanu. Norāda, ka starp radiniekiem bija panākta mutiska vienošanās lietot telpas bez maksas, līdz ar ko atbildētāji uzskata, ka bija noslēgts

patapinājuma līgums.

Atbildētāji norāda, ka telpās ilgstoši no 2009.gada aprīļa netiek nodrošināti sākotnējā Līgumā minētie papildpakalpojumi – nav elektrības

pieslēguma, un dzīvojamo telpu lietošana ir apgrūtināta.

Atbildētāji lūdz noraidīt prasītājas prasību daļā par īres maksas parāda piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.maija līdz 2014.gada

1.oktobrim, tas ir, par summu 3485,90 euro un noraidīt prasību daļā par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Atbildētāji atzīst īres maksas

parādu 768,33 euro.

Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumu prasība apmierināta. Tiesa nosprieda: izbeigt 2009.gada 28.februārī starp /pers. A/ un /pers.

B/ noslēgto Īres līgumu par dzīvojamo telpu /adrese/ īri.

Izlikt /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ ar viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, par labu /pers. A/ parādu par laika periodu no 2009.gada

28.februāra līdz 2014.gada 1.oktobrim 4254,23 euro un tiesas izdevumus 549,62 euro.

Noteikt tiesības prasītājai saņemt likumiskos 6% no simta gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda summas līdz nolēmuma izpildei.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

42,25 euro.

Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda par šādiem apstākļiem:

Prasītāja kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece 2009.gada 28.februārī noslēgusi Īres līgumu ar /pers. B/, saskaņā ar kuru prasītāja kā izīrētāja

un /pers. B/ kā īrniece vienojās par dzīvojamo telpu nekustamajā īpašumā /adrese/ īri. Līguma 2.1.punktā īrniece apņēmās maksāt izīrētājai īres maksu

60 Ls (85,37 euro) mēnesī.

Līguma 2.3.punktā noteikts, ka īres maksā nav iekļautas un īrniekam papildus īres maksai jāsedz izmaksas par īpašumā izmantotajiem

komunālajiem pakalpojumiem un uzturēšanas izdevumiem – ūdeni, gāzi, kanalizāciju, elektroenerģiju, apkuri, atkritumu izvešanu un apsaimniekošanas

izdevumus.

Līguma 7.2.punkts paredz, ka izīrētājam ir tiesības pārtraukt līgumu pirms termiņa, brīdinot par to īrnieku vienu mēnesi iepriekš, ja īrnieks nav

samaksājis īres maksu.

Kopš Līguma noslēgšanas īrniece /pers. B/ un atbildētāji /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. C/, /pers. H/ iemitinājušies dzīvojamā telpā

un kā /pers. B/ ģimenes locekļi lieto dzīvojamās telpas un minētajā dzīvesvietā deklarējuši savu dzīvesvietu.

Tiesa konstatēja, ka īrniecei izveidojies īres maksas parāds par periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.oktobrim (par 67 mēnešiem)

4254,23 euro.

Ievērojot lietā konstatētos apstākļus, ka atbildētāji joprojām lieto prasītājas izīrētās telpas, tiesa atzina, ka starp /pers. A/ un /pers. B/ joprojām

pastāv īres tiesiskās attiecības, pamatojoties uz noslēgto Līgumu, kas attiecīgi uzskatāms, ka bijis pagarināts.

Tiesa konstatēja, ka 2014.gada 14.oktobrī atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, norādot uz

nepieciešamību samaksāt īres maksas parādu un norādīts, ka pretējā gadījumā tiesā tiks celta prasība par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Minēto brīdinājumu nosūtīšanu apstiprina pasta kvīts.

Novērtējusi lietā esošos dokumentus, tiesa atzina, ka iegūti pietiekoši un ticami pierādījumi, ka atbildētāji nemaksā par īri ilgāk par trīs mēnešiem,

lai gan nodrošināta iespēja dzīvoklī dzīvot un pakalpojumus izmantot, par parāda nesamaksāšanas sekām ir nosūtīti brīdinājumi, kas ir pamats īres līguma

izbeigšanai un atbildētāju izlikšanai no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta

noteikumiem.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījuši un parādu par īri būtu

samaksājuši, kā to nosaka Civillikuma 1838.panta pirmā daļa. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka ir pilnībā pierādīta atbildētāju saistību neizpilde un,

atbilstoši prasītājas aprēķiniem, parāds par īri 4254,23 euro piedzenams no atbildētājiem solidāri.

Tiesa norādīja, ka atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajai daļai pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra

mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Atbildētāji iebilstot uz prasību, iesnieguši lietā 2010.gada 1.maija īres līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju /pers. H/ par dzīvojamo

telpu nekustamajā īpašumā /adrese/ īri, nosakot īres maksu 60 Ls (85,37 euro) mēnesī (līguma 2.1.punkts) un 1 gada termiņu līdz 2011.gada 1.maijam

(līguma 3.1.punkts). Ievērojot to, ka 2010.gada 1.maija īres līgums, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju /pers. H/ ir terminēts līgums, pirmās

instances tiesa atzina, ka tas uzskatāms par izbeigtu ar līgumā noteiktā termiņa iestāšanos. Turklāt, ievērojot prasītājas un atbildētāju faktiskās tiesiskās

attiecības, tiesas ieskatā 2010.gada 1.maija līgums pēc būtības nemaina pušu tiesiskās attiecības, kādas nodibinātas ar 2009.gada 28.februāra īres

līgumu. Visi atbildētāji attiecībā cits pret citu uzskatāmi par ģimenes locekļiem.

Tiesa atzina, ka prasītāja ir pierādījusi, ka rakstveida brīdinājumi ir nosūtīti visiem atbildētājiem, turklāt uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu, kur

atbildētājiem jābūt sasniedzamiem tiesiskajās attiecībās. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka minētos brīdinājumus atbildētāji ir saņēmuši savā deklarētajā

dzīvesvietā, tāpat kā atbildētāji minētajā dzīvesvietā saņēmuši tiesas sūtītos dokumentus. Konkrētajā gadījumā tiesa atzina, ka prasītāja ir ievērojusi

likuma “Par dzīvojamo telpu” īri 28.2 panta otrajā daļā noteikto kārtību.

/pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētāja pārsūdz Jelgavas tiesas spriedumu daļā par prasības apmierināšanu pret viņu šādu apsvērumu dēļ:

Tiesa spriedumā ir nepareizi novērtējusi pierādījumus lietā, konstatējot, ka prasītāja ir ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta

noteikumus. Kā pierādījumu šīs likuma normas izpildei tiesa ir norādījusi – pasta sūtījumu kvīšu esamību lietā.

Atbildētāja norāda, ka nav saņēmusi no prasītājas rakstveida brīdinājumu par prasības celšanu tiesā, arī pārējie līdzatbildētāji lietā apstiprināja, ka

šāda veida rakstveida brīdinājumu nav saņēmuši. Norāda, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta noteikumi paredz rakstveidā brīdināt

parādnieku, nevis viņam nosūtīt pasta sūtījumu. Likuma norma neparedz par pietiekamu pasta nosūtīšanas fakta konstatāciju ar pasta kvīti (pasta kvīts

nesatur rakstveida brīdinājumu), bet nepārprotami paredz rakstveida brīdinājuma izsniegšanu, ko nepierāda pasta sūtījuma nodošana pastā, kad visi

atbildētāji neapstiprina, ka šāda veida brīdinājumu būtu saņēmuši. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji šādus pasta sūtījumus būtu saņēmuši,

nerunājot nemaz par tā satura atbilstību prasītājas norādītajam.

Atbildētāji neatzīst celto prasību arī pēc būtības par prasītajās tiesībām prasīt īres maksas parādu, jo prasītāja pati atzīst, ka ir atslēgusi

elektropiegādi mājai, kas ir atzīstams par būtisku traucējumu izlietot īrniekiem īres līgumā noteiktās tiesības. Minētos jautājumus atbildētāji ar prasītāju ir

mēģinājuši risināt, ir bijušas mutiskas vienošanās par atbildētāju tiesībām vispār nemaksāt īres maksu, ievērojot to, ka prasītāja un atbildētāji ir radinieki.

Atbildētāja lūdz tiesu atstāt bez izskatīšanas prasītājas celto prasību pret /pers. B/ pilnā apjomā, jo prasītāja nav ievērojusi strīdus ārpus tiesas

izskatīšanas kārtību.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Pauls Makarovs-Makaronoks apelācijas sūdzību uzturēja

atbilstoši tajās norādītajiem motīviem un pamata, prasību lūdza noraidīt.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. I/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību uzturēja.

Atbildētāji /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ tiesas sēdē neieradās. Lietā atrodas /pers. H/ iesniegums, kur atbildētājs

norāda, ka dzīvo ārpus Latvijas un uz tiesas procesu neieradīsies. /pers. E/ ar e-pasta starpniecību tiesai paziņoja, ka mājā /nosaukums/ nedzīvo un viņai

nav nekādu saistību ar šo māju, nekādus lūgumus tiesai nepieteica. No pārējiem atbildētājiem nekādi iesniegumi un lūgumi tiesā nav saņemti.

Tā kā atbildētājiem likumā noteiktā kārtībā paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, tiesa nolēma lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus un rakstveida pierādījumus lietā, Zemgales

apgabaltiesa atzīst, ka prasītājas prasība ir apmierināma.

Apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumu iesniedza atbildētāja /pers. B/. Pārējie atbildētāji tiesas spriedumu

nepārsūdzēja, ar pirmās instances tiesas spriedumu nodibinātos faktus nav apstrīdējuši.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Zemgales apgabaltiesa, novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka Jelgavas tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumā

ietvertais pamatojums attiecībā uz prasības izskatīšanu pēc būtības ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma

432.panta piektās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma argumentācijai, to savā

spriedumā neatkārtojot.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pamats, lai noraidītu prasītājas prasību.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā noteikts, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Atbildētāja/pers. B/ apelācijas sūdzībā norāda, ka viņa nav rakstveidā brīdināta par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, kā to paredz likums.

Brīdinājuma izsniegšanu nepierāda pasta kvīts, kas apliecina tikai pasta sūtījuma nodošanu pastā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka īrniece /pers. B/ likumā noteiktā kārtībā ir brīdināta par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu.

Lietā atrodas 2014.gada 10.oktobra rakstveida Brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, kas adresēts /pers. B/, kurā viņa aicināta

samaksāt īres maksas parādu un izskaidrotas parāda nesamaksāšanas sekas, kā arī pasta kvīts, kas apliecina, ka pasta iestādē 2014.gada 14.oktobrī

nodots /pers. B/ adresēts ierakstīts pasta sūtījums ar Nr.432917982LV. Ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” Izziņu par pasta sūtījumiem

apstiprinās fakts, ka 2014.gada 16.oktobrī /pers. B/ sūtījums ar Nr.432917982LV izsniegts pret parakstu.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājas /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis advokāts P.Makarovs-Makaronoks noliedza rakstveida brīdinājuma

saņemšanu, tomēr paskaidrot, kādu sūtījumu atbildētāja saņēma no prasītājas 2014.gada oktobrī, nevarēja.

Tā kā lietā atrodas pierādījumi par brīdinājuma izsniegšanu īrniecei /pers. B/ 2014.gada 16.oktobrī, prasība par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu celta 2014.gada 3.decembrī, tad secināms, ka prasītāja ir ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā

noteiktās prasības par iepriekšēju rakstveida brīdinājuma izsniegšanu.

Lietā esošais rakstveida brīdinājums un pasta kvīts apliecina, ka visiem īrnieces pilngadīgajiem ģimenes locekļiem brīdinājums tika izsūtīts, un tā kā

pārējie atbildētāji apelācijas sūdzību nav iesnieguši un pirmās instances tiesas konstatētos faktus attiecībā par viņiem neapstrīdēja, tad apelācijas instances

tiesa nepārvērtē lietā esošos pierādījumus attiecībā par brīdinājumu izsniegšanu īrnieces ģimenes locekļiem.

Civilprocesā darbojas dispozitivitātes princips, saskaņā ar kuru puses pašas izvēlas, kādas tiesības izmantot, tostarp pārsūdzēt vai nepārsūdzēt

tiesas spriedumu, kādus pierādījumus iesniegt savu apgalvojumu patiesuma pamatošanai. Atbildētāji /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/,

/pers. H/ atbilstoši dispozitivitātes principam izvēlējās pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēt, nav pauduši apelācijas instances tiesai iebildumus

pret Jelgavas tiesas konstatētajiem faktiem par to, ka viņi ir brīdināti saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā noteiktajām

prasībām.

Atbildētājas/pers. B/ iebildumi pamatoti arī ar apstākli, ka prasītāja ir atslēgusi elektroenerģijas piegādi dzīvojamai mājai, kas ir atzīstams par

būtisku traucējumu izlietot īrniekiem īres līgumā noteiktās tiesības.

Nav strīda par to elektroenerģijas padeve izīrētajās telpās tika pārtraukta. Pušu pārstāvju paskaidrojumi šajā sakarā ir pretrunīgi. Prasītājas

pārstāvis paskaidroja, ka elektroenerģija padevi atslēdza pakalpojumu sniedzējs sakarā ar to, ka bija parāds par elektroenerģiju, kas radies īrnieku

atbildības dēļ, kuriem bija jāveic maksājumi par elektroenerģijas piegādi. Atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka nekustamajā īpašumā elektroenerģija

netiek piegādāta īpašnieces vainas dēļ. Tāpat lietā nodibināts un netiek apstrīdēts fakts, ka elektroenerģija izīrētajam īpašumam tiek pievadīta no

kaimiņiem, par ko ar kaimiņiem vienojās īrnieki.

Interpretējot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu, secināms, ka, lai izīrētājs varētu celt tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu īres

maksas vai pamatpakalpojumu nemaksāšanas dēļ, īrniekam jābūt nodrošinātai iespējai lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus.

Pamatpakalpojumi tiek uzskaitīti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punktā un tie ir komunālie pakalpojumi, kas

nesaraujamai saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Lietā nav strīda par iespēju lietot

pamatpakalpojumus īrētajā īpašumā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta piekto daļu dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismota, apkurināma telpa, kas

piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un

higiēnas prasībām.

Ievērojot minēto, būtu svarīgi noskaidrot elektroenerģijas atslēgšanas iemeslus izīrētajās telpās, kāpēc un kā vainas dēļ ir pasliktinājusies

dzīvojamās telpas kvalitāte un vai vispār dzīvošana šādās telpās un šādos apstākļos ir iespējama (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 16.decembra

spriedumu lietā Nr.SKC-0266/2015).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja nav pierādījusi savus iebildumus par to, ka elektroenerģijas atslēgšana konkrētajā gadījumā radījusi būtisku traucējumu īrniecei izlietot

īres līgumā noteiktās tiesības.

Neviena no pusēm lietā nav iesniegusi ticamus pierādījumus par to, kāds bija elektroenerģijas atslēgšanas iemesls. Atbildētāji nav iesnieguši

pierādījumus lietā tam, ka viņi būtu izīrētājai lūguši atjaunot elektroenerģijas padevi un norādījuši uz traucētu dzīvojamo telpu lietošanu elektroenerģijas

atslēgšanas dēļ. Tā kā elektroenerģija īpašumam tiek piegādāta no kaimiņiem, tad tiesai nav pamata konstatēt, ka dzīvošana izīrētajās telpās būtu

neiespējama vai traucēta tādā mērā, lai dotu pamatu atzīt, ka īrniekam radīti tādi apstākļi, kas dzīvojamo telpu padarīja par nederīgu dzīvošanai. Lietā

netika nodibināts, ka atbildētāji kaut uz laiku būtu pārtraukuši dzīvojamo telpu lietot.

Pierādījumu apelācijas sūdzības argumentam, ka atbildētājiem ar prasītāju bija vienošanās par to, ka atbildētāji īres maksu nemaksās, jo ir

radinieki, lietā nav.

Tiesai nav pamata prasītājas celto prasību atstāt bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1.punktu, jo prasītāja nav

ievērojusi strīdus ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.panta noteikumiem prasība par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu ceļama tiesā. Savukārt likumā noteikto priekšnoteikumu neievērošana, ceļot tiesā prasību, var būt pamats prasības noraidīšanai, nevis

atstāšanai bez izskatīšanas.

Tā kā apelācijas sūdzībā ar pirmās instances tiesas spriedumu no atbildētājiem piedzīto parāda summu atbildētāja nav apšaubījusi, nav iesniegusi

pierādījumus par maksājumu veikšanu lielākā apmērā nekā to norādījusi prasītāja, kā arī nav izvirzījusi tiesā prasījumu par īres maksas apmēra

samazināšanu, tad arī apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt piedzītās parāda summas apmēru un parāds atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 10.panta otrajai daļai solidāri piedzenams no atbildētājiem prasītājas labā.

Ar Jelgavas tiesas spriedumu no atbildētājiem tiesāšanās izdevumi prasītājas un valsts labā piedzīti solidāri.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Atbildētāji nav kopparādnieki vai solidāri saistītie

Civillikuma 1682.panta izpratnē tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai. Solidāra mantiskā atbildība īrniekam kopā ar pilngadīgiem ģimenes locekļiem ir tikai

par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 13.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-0354/2016).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva 526,14 euro (lietas 7., 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 23,48 euro (lietas 8., 9.lapa), kopā 549,62 euro, no katra atbildētāja

78,51 euro.

Tā kā prasība ir apmierināma, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem no atbildētājiem valsts labā piedzenami tiesas izdevumi, kas

nav samaksāti iepriekš, t.i., izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kas pirmās instances tiesā ir 42,25 euro un

apelācijas instances tiesā ir 6,52 euro, kopā 48,77 euro, no katra atbildētāja 6,96 euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. A/ prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un

atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas apmierināt.

Izbeigt 2009.gada 28.februārī starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, noslēgto Īres līgumu

par dzīvojamo telpu /adrese/ īri.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/,

personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers. H/, personas kods

/personas kods/, ar viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

/pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers. H/, personas kods

/personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu par laika periodu no 2009.gada 28.februāra līdz 2014.gada 1.oktobrim

4254,23 euro kas iemaksājams /pers. A/ kontā /numurs/, AS “Swedbank”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers.

E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers. H/, personas kods

/personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 78,51 euro no katra, kas iemaksājami /pers. A/ kontā /numurs/,

AS “Swedbank”.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā, no piedzītās, bet

nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers.

E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers. H/, personas kods

/personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,96 euro no katra.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konts Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: EKK 21499, dati lietas identificēšanai.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājuma apliecinošie dokumenti,

kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu, minētajā termiņā iesniedzami Zemgales apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas

sūdzību iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums – 2018.gada 21.aprīlis.

Tiesnese A.Misiuna

Tiesnese D.Baltā

Tiesnesis A.Sniedzītis