Supreme Court voids sentence for double jeopardy violation and terminates criminal proceedings in that part. The court found the lower courts violated the ne bis in idem principle by counting a previously served sentence. Consequently, the court overturned the final sentence and terminated the proceedings regarding the double-counted time. The decision establishes that courts must strictly adhere to the prohibition of double jeopardy when calculating sentences. This ruling prevents the illegal aggravation of a defendant's status due to procedural errors in sentencing calculations. The case highlights the critical importance of respecting final judgments in criminal proceedings. Lawyers must ensure compliance with the ne bis in idem principle in all sentencing scenarios. The court's decision reinforces the sanctity of final judicial determinations in the legal system.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially revoked the first-instance judgment and the appellate court's decision regarding the defendant's final sentence and time served. The lower courts had incorrectly counted time served from a prior judgment that had already been partially offset against a later sentence, violating the principle of double jeopardy. The court ruled that this procedural error constituted a significant violation of the Criminal Procedure Law and led to an illegal worsening of the defendant's legal status. As a result, the specific portion of the sentence and the credited time served were voided, and the criminal proceedings were terminated for that part.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 50.pants 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 25. pants: The principle of ne bis in idem prohibits the inclusion of time served from a final judgment that has already been partially offset against a subsequent sentence, as doing so violates the prohibition of double jeopardy and constitutes a significant violation of the law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0519.11903017819.7.L
Lieta Nr. 11903017819, SKK-J-364/2022
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 19.maijā
Tiesa šādā sastāvā: senatori Artūrs Freibergs, Ivars Bičkovičs, Irīna Jansone
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa protestu
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu un Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra
lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un
probācijas uzraudzību uz 2 gadiem;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2
mēnešiem;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 168.1pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 6.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 9
gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 9 gadiem 3 mēnešiem, probācijas
uzraudzība uz 2 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 mēnešiem 8 dienām.
Soda termiņā ieskaitīts šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks no 2019.gada 3.septembra līdz 2019.gada 5.septembrim un no 2020.gada
27.oktobra līdz 2020.gada 28.oktobrim, daļēji izciestais sods pēc Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra sprieduma no 2020.gada 21.janvāra līdz
2020.gada 31.martam, kā arī apcietinājums konkrētajā kriminālprocesā no 2021.gada 16.jūnija līdz 2021.gada 11.jūlijam.
[2] Latgales apgabaltiesa ar 2021.gada 20.decembra lēmumu, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzību,
pirmās instances tiesas spriedumu atstājusi negrozītu.
[3] Par Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu un Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra lēmumu Kriminālprocesa likuma
63.nodaļas kārtībā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A. Kalniņš iesniedzis protestu, kurā, atsaucoties uz
Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 3.punktu, 662.panta pirmo daļu, 663.panta otro daļu, 665.panta pirmās daļas 3.punktu, lūdz atcelt
nolēmumus daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, kā arī soda termiņā ieskaitīto daļēji izciesto sodu pēc
Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra sprieduma – no 2020.gada 21.janvāra līdz 2020.gada 31.martam. Protesta autors atceltajā daļā
kriminālprocesu lūdz izbeigt.
Protestā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas
nosacījumiem neatbilst Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumiem un radījis notiesātā stāvokļa nelikumīgu pasliktināšanu. Tiesa, lemjot jautājumu par
galīgo sodu, nav ņēmusi vērā, ka Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra spriedumā piespriestais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu jau
ieskaitīts Daugavpils tiesas 2021.gada 25.marta spriedumā, kurš stājies spēkā 2021.gada 7.aprīlī.
Virsprokurors uzskata, ka pieļauts Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprinātā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpums.
Motīvu daļa
[4] Senāts atzīst, ka iesniegtais protests ir pamatots, Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedums un Latgales apgabaltiesas 2021.gada
20.decembra lēmums atceļami daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un soda laikā ieskaitīto daļēji izciesto
sodu pēc Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra sprieduma. Atceltajā daļā kriminālprocess izbeidzams. Pārējā daļā pirmās instances tiesas
spriedums un apelācijas instances tiesas lēmums atstājami negrozīti.
[4.1] Krimināllikuma 50.pants reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Krimināllikuma 50.panta piektā daļa noteic,
ka tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā
noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā
ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.
Daugavpils tiesa 2021.gada 12.jūlija spriedumā noteikusi galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji pieskaitot sodus, kas
piespriesti ar Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra spriedumu, Daugavpils tiesas 2021.gada 25.marta spriedumu un Daugavpils tiesas 2021.gada
21.aprīļa spriedumu.
No Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka ar Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra spriedumu noteiktais sods ir pieskaitīts Daugavpils tiesas
2021.gada 25.marta spriedumā noteiktajam sodam. Daugavpils tiesas 2021.gada 25.marta spriedums stājies spēkā 2021.gada 7.aprīlī.
Tādējādi Daugavpils tiesa, taisot 2021.gada 12.jūlija spriedumu, noteiktajam sodam atkārtoti pieskaitījusi sodu pēc Daugavpils tiesas 2019.gada
22.novembra sprieduma. Savukārt apelācijas instances tiesa, taisot 2021.gada 20.decembra lēmumu, minēto pārkāpumu nav konstatējusi.
Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprināts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips, atbilstoši kuram nevienu nedrīkst no
jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau Latvijā vai ārvalstī ir ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā
stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā.
Daugavpils tiesa 2021.gada 12.jūlija spriedumā un Latgales apgabaltiesa 2021.gada 20.decembra lēmumā nav ievērojušas Kriminālprocesa likuma
25.pantā noteikto dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu un ir nepareizi piemērojušas Krimināllikuma 50.panta piekto daļu,
pieļaujot Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu – nepareizi piemērots Krimināllikuma Vispārīgās daļas pants.
Minētais pārkāpums novedis pie notiesātā /pers. A/ stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.
[4.2] Ņemot vērā, ka Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedums un Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra lēmums ir atceļami daļā
par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, nav pamata soda termiņā ieskaitīt daļēji izciesto sodu pēc Daugavpils
tiesas 2019.gada 22.novembra sprieduma – no 2020.gada 21.janvāra līdz 2020.gada 31.martam. Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums un
apelācijas instances tiesas lēmums atceļami arī šajā daļā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587., 670., 671. un 672.pantu, tiesa
nolēma:
atcelt Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu un Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra lēmumu daļā par /pers. A/ saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikto galīgo sodu pēc Daugavpils tiesas 2019.gada 22.novembra sprieduma, Daugavpils tiesas 2021.gada
25.marta sprieduma un Daugavpils tiesas 2021.gada 21.aprīļa sprieduma, kā arī daļā par soda laikā ieskaitīto daļēji izciesto sodu pēc Daugavpils tiesas
2019.gada 22.novembra sprieduma – no 2020.gada 21.janvāra līdz 2020.gada 31.martam. Atceltajā daļā kriminālprocesu izbeigt.
Pārējā daļā Daugavpils tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu un Latgales apgabaltiesas 2021.gada 20.decembra lēmumu atstāt negrozītu.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Freibergs I. Bičkovičs I. Jansone