Court partially allowed small claims for apartment management fees and interest but rejected specific contract penalty claims.

Lietas Nr. C16099115

Lietas arhīva Nr. C-0348-16

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2016. gada 23. martā

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L. Bārbale

ar tiesas sēžu sekretāri I. Cīruli,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

2015. gada 6. oktobrī Jēkabpils rajona tiesā iesniegts Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde (turpmāk arī ? Prasītājs) prasības pieteikums

pret /pers. B/ (turpmāk arī ? Atbildētāja) par dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas un apkures parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodoties dzīvojamā māja /adrese/. Dzīvoklis /adrese/ no

2006. gada 8. februāra atrodoties Atbildētājas īpašumā.

Dzīvoklis esot labiekārtots trīsistabu dzīvoklis ar kopējo platību 57,80 m2 un dzīvojamo platību 37,50 m2 .

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013. gada 28. decembrī starp pusēm ticis noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr. 2698 (turpmāk arī ? Līgums). Noslēdzot šo Līgumu, dzīvokļa īpašnieks esot apņēmies segt mājas pārvaldniekam –

Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam, kā arī apņēmies

maksāt par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šīs saistības dzīvokļa īpašnieks neesot pildījis.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta nosacījumiem, dzīvokļa īpašniekam esot pienākums segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādējādi Atbildētājai jau uz likuma pamata pastāvot pienākums norēķināties par pārvaldīšanas

izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka nedz noslēgtajā Līgumā noteiktās saistības, nedz ar likumu noteiktos pienākumus Atbildētāja, kā dzīvokļa

īpašniece nav pildījusi. Parāds par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, apkuri uz 2015. gada 1. septembri sastāda:

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parāds 996,76 euro, līgumsods, saskaņā ar Līguma 4.8. punktu – 20,67 euro, apkures parāds – 675,87 euro,

līgumsods, saskaņā ar Līguma 4.10. punktu – 130,76 euro, kopā – 1824,06 euro.

Prasītājs norāda, ka dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 4.8. punktā par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

maksājuma kavējumu esot noteikta kavējuma nauda 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Līguma 4.9. punktā par

apkures maksājuma kavējumu esot noteikts analoģisks līgumsods.

Prasītājs norāda, ka laika periodā no 2013. gada februāra līdz 2015. gada februārim, ņemot vērā Atbildētājas maksātspēju un vadoties no labas

ticības principa, neesot ticis piemērots līgumsods par apsaimniekošanas maksas kavējumu.

Prasītājs norāda, ka 2014. gada 29. oktobrī Atbildētājai dzīvokļa īpašumā /adrese/ mēģinājis izsniegt brīdinājumu par parāda nenomaksāšanas

sekām. Sakarā ar to, ka brīdinājumu Atbildētājai personīgi izsniegts nav bijis iespējams, tas 2015. gada 20. jūlijā ar ierakstītu vēstuli, ar paziņojumu par

saņemšanu, ticis nosūtīts uz Atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Taču arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas parāda summa neesot segta.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Līguma Nr. 4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14. punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda

piedziņa esot uzdota veikt /adrese/dzīvojamās mājas apsaimniekotājam – Prasītājam.

Prasītājs norāda, ka mediācija strīda risināšanai neesot tikusi izmantota.

Pamatojot prasību ar Civillikuma 1765., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2., 3. punktu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parādu

996,76 euro, kavējuma naudu par apsaimniekošanas maksas kavējumu 20,67 euro, apkures parādu 675,87 euro, līgumsodu par apkures maksas

kavējumu 130,76 euro un tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu Atbildētājai tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu aizpildītas

paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā.

Noteiktajā termiņā Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumu (lietas 28. - 31. lapa), kurā paziņojusi, ka prasību neatzīst un vēlas, lai notiktu uzklausīšana

tiesas sēdē (lietas 16. – 17. lapa). Atbildētāja savā paskaidrojumā norādījusi, ka nav skaidrs, ko Prasītājs vēlas no viņas piedzīt: vai kavējuma naudu, vai

līgumsodu, jo brīdinājumos tikusi minēta kavējuma nauda, prasības pieteikumā minēts gan līgumsods, gan kavējuma nauda. Turklāt, Prasītājs lūdz piedzīt

no viņas līgumsodu par apkures maksājumu kavējumiem 130,76 euro, kas pārsniedzot likumā noteikto 10 % apmēru no pamatparāda summas, kas

Atbildētājai liekot apšaubīt parāda aprēķina precizitāti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa nolēmusi iztiesāt lietu tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt, kā arī paskaidroja, ka apsaimniekošanas

maksas un apkures maksas parāds uz lietas izskatīšanas dienu neesot samazinājies, bet gan tikai pieaudzis un mājas apsaimniekošanas parāds sastādot

1101,37 euro, apkures parāds 881,88 euro. Atbildētājas pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas izdevumiem

noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā, kā arī tas paredzēts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā, kurš ar

Atbildētāju noslēgts 2013. gada 28. decembrī. Atzīst, ka lietas materiālos iesniegtajos dokumentos parādsaistību atšifrējumā parādās gan “kavējuma

nauda”, gan “līgumsods”, kas esot pamatots ar to, ka Līguma 4.8. punktā noteikts, ka par apsaimniekošanas maksas kavējumu tiek maksāta kavējuma

nauda 0,1% apmērā, bet par siltumenerģijas maksājuma kavējumu, saskaņā ar šī līguma 4.10. punktu tiek maksāts līgumsods 0,1% apmērā no parāda

summas.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.

Sakarā ar to, ka dokumenti Atbildētājai ir piegādāti Civilprocesa likuma 56. panta noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst, ka Atbildētāja par lietas

izskatīšanu ir informēta.

Šādos apstākļos, un ņemot vērā to, ka Prasītāja pārstāve neiebilst, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, lieta izskatāma bez

Atbildētājas piedalīšanās, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.

Uzklausījusi Prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā iesniegtos

rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nepastāv strīds par Prasītāja prasības tiesībām izskatāmajā lietā.

Tāpat lietā nepastāv strīds un no Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu (lietas 17. lapa) izdrukas izriet, ka Atbildētājai uz pirkuma līguma

pamata pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis Nr. 3, /adrese/.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka Atbildētāja attiecīgos maksājumus regulāri nav veikusi (lietas 12. ? 13. lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā ar 2011. gada 1. janvāri) 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret

kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu

aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas

viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas

nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī

nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Minētā likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

2013. gada 28. decembrī puses noslēgušas Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. 2698 (lietas 15. - 16.

lapa). Līguma 4.1. punktā noteikts, ka maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu [..] dzīvokļa īpašnieks veic par katru kārtējo

mēnesi līdz nākamā mēneša 30. datumam [..], un Līguma 4.2. punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama pēc noteiktajiem

tarifiem pakalpojumu sniedzēja noteiktajos termiņos.

Savukārt, Līguma 4.11. punktā noteikts, ka maksājumi par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un pakalpojumiem, ko

maksā reizē ar to, kā arī siltumenerģiju, veicami, sākot no tiesību iegūšanas brīža, tas ir, pirkuma līguma no 2006. gada 8. februāra.

Saskaņā ar Prasītāja norādīto Atbildētāja nav pildījusi savu pienākumu, proti, nav norēķinājusies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, sakarā ar ko Atbildētājai parāds līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai

tiesā, sastāda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 996,76 euro (lietas 12. - 13. lapa), par apkuri 675,87 euro (lietas 14. lapa).

Parāds uz lietas izskatīšanas dienu nav samazinājies, bet gan tikai pieaudzis.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma

1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un no

Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenams pamatparāds: par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 996,76 euro, par apkuri 675,87 euro.

Prasītājs atbilstoši Līguma 4.8. punktam lūdz piedzīt no Atbildētājas kavējuma naudu par apsaimniekošanas maksājumu kavējumu 20,67 euro un

atbilstoši Līguma 4.10. punktam līgumsodu par apkures maksas kavējumu 130,76 euro.

Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās

Civillikuma normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības rašanās un izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz

2013. gada 31. decembrim).

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Līguma 4.8. punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu (ja tie veikti vienlaikus

ar maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu) kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu Atbildētājai jāmaksā

kavējuma nauda 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas, un Līguma 4.10. punktā noteikts, ka siltumenerģijas piegādes maksājumu kavējumu

gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas.

Civillikuma 1720. pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi Atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi Prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī

līgumsoda piedziņu.

Ja saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir maksājums par saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, tad, pārbaudot tā atbilstību samērīguma

un taisnīguma principiem, ir jāvērtē pieprasītā līgumsoda samērojamība attiecībā pret pamatparādu (sk. Senāta 2011.gada 9. novembra lēmums lietā

SPC-63).

Judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par līgumsoda apmēru izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5. pantā noteikto taisnības apziņu un

vispārējiem tiesību principiem.

Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 4.8. un 4.10. punktu, Prasītājs par kopīpašuma apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas maksājumu kavējumu aprēķinājis kavējuma naudu 20,67 euro un par apkures maksas kavējumu līgumsodu 130,76 euro.

Tiesa secina, ka, lai gan Civillikuma normas, kas regulēja līgumsoda institūtu saistības nodibināšanas laikā, līgumsoda pieaugumu neaprobežoja,

tomēr likumdevējs Civillikuma 1724.1 pantā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. decembrim) nepārprotami noteicis, ka līgumsoda cietējs var lūgt

samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai

ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un

taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Turklāt Civillikuma 1724.1 panta redakcijā, kas spēkā no 2014. gada 1. janvāra noteikts, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam

apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitajai daļai tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai

attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 4. punkts

nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu

līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas

radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Vērtējot Līgumā noteiktā līgumsoda apmēru saistībā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, tiesa atzīst to par neatbilstošu Civillikuma 1. pantā

noteiktajam labticīguma principam.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas ir, atbildības

par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasījis saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā gadījumā Atbildētāja netiktu

motivēta nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā Līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja tiesības saņemt naudas summu par kavējuma

laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājai.

Līgumā paredzēta līgumsoda aprēķins pats par sevi nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu piemērošanu, tomēr tā pieaugums, kas nav

ierobežots apmērā, tiesas ieskatā, aprobežojams. Vadoties no likumdevēja gribas, kas izteikta Civillikuma 1716. panta trešajā daļā (likuma redakcijā,

kas stājās spēkā no 2014. gada 1. janvāra), tiesa uzskata, ka līgumsoda par apkures maksājuma kavējumu apmērs aprobežojams ar desmit procentiem

no pamatparāda apmēra, tas ir 67,59 euro par apkures maksas kavējumu. Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par samērīgu un taisnīgu, ievērojot to, ka

Atbildētāja ir pieļāvusi saistību neizpildi.

Tādejādi prasība daļā par līgumsoda piedziņu par apkures maksas kavējumu apmierināma daļēji.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka Prasītāja prasība kopumā ir apmierināma daļēji un no Atbildētājas piedzenama kopējā parāda summa 1760,89 euro

apmērā, tai skaitā: apsaimniekošanas pamatparāds 996,76 euro, kavējuma nauda par apsaimniekošanas maksas kavējumu 20,67 euro, apkures parāds

675,87 euro, līgumsods par apkures maksas kavējumu 67,59 euro. Bet prasība daļā par līgumsoda par apkures maksas kavējumu 63,17 euro apmērā

piedziņu noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru [..].

Ievērojot minēto, Civillikuma 1765. pantu tiesa atzīst, ka Prasītājam nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētājas

likumiskos 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai 264,13 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā – 268,83 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. pantu no Atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,90 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā

sastāda 8,60 euro (lietas 2. lapa), bet Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis tikai 4,70 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484,

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parādu 996,76 euro, kavējuma naudu par apsaimniekošanas maksas kavējumu 20,67 euro, apkures

parādu 675,87 euro, līgumsodu par apkures maksas kavējumu 67,59 euro, kopā – 1760,89 euro un tiesas izdevumus 268,83 euro, kopējā summā

2029,72 euro (divi tūkstoši divdesmit deviņi euro, 72 centi).

Parāda summa iemaksājama Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484, kontā LV17UNLA0050005874865,

AS “SEB banka”.

Prasību daļā par līgumsoda 63,17 euro (sešdesmit trīs euro, 17 centi) piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,90 euro (trīs euro, 90 centi).

Noteikt Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas /pers. B/ likumiskos 6 %

gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, sākot ar dienu, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils

rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese L. Bārbale