Court partially allowed appeal: enforcement officer's seizure of social benefits deemed unlawful but refund order rejected.

Lietas Nr. C88173726

C-1737-26/5

ECLI:LV:LRT:2026:0318.C88173726.4.S

Latgales rajona tiesa

LĒMUMS

Rēzeknē 2026. gada 18. martā

Tiesas tiesnese T.Maļinovska

rakstveida procesā izskatīja civillietu /Persona A/ sūdzībā par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 18 zvērinātas

tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes darbībām izpildu lietā Nr. 00499/018/2026.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ iesniedza tiesā 2026. gada 25. februārī, pēc trūkumu novēršanas 02.03.2026., sūdzību par

Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 18 zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes darbībām izpildu lietā Nr.

00499/018/2026.

[1.1] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 622. panta trešo daļu lūdz: 1) atzīt zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas

Joffes rīcību par prettiesisku; 2) uzlikt par pienākumu nekavējoties atgriezt nepamatoti ieturētos naudas

līdzekļus 451,70 EUR apmērā /Persona A/ bankas kontā.

[1.2] Sūdzībā norāda, ka 2026. gada 6. februārī savā AS “Citadele banka” kontā saņēma no Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras slimības pabalstu 1 016,56 EUR, kas izmaksāts par periodu no 14.10.2025. līdz

25.12.2025., tas ir, par nepilniem diviem ar pus mēnešiem un 2026. gada 13. februārī bankas kontā saņemta

VSAA izmaksātā pensija 213,00 EUR par februāra mēnesi.

2026. gada 12. februārī zvērināta tiesu izpildītāja Jūlija Joffe no sūdzības iesniedzēja bankas konta veica

ieturējumu 239,08 EUR apmērā un 2026. gada 13. februārī vērsa piedziņu uz visu viņa pensiju un veica

ieturējumu 212,62 EUR apmērā.

[1.3] Ņemot vērā, ka piedziņas vēršanai nav pakļaujami parādniekam piederošie naudas līdzekļi valstī noteiktās

minimālās mēneša darba samaksas apmērā (Civilprocesa likuma 599.1 panta otrā daļa un Civilprocesa likuma 1.

pielikuma 3.punkts), sūdzības iesniedzējs 2026. gada 18. februārī nosūtīja tiesu izpildītājai lūgumu atgriezt

ieturētos naudas līdzekļus, pielikumā pievienojot konta pārskatu. Pabalsts ir izmaksāts par 2 ar pus mēnešu

periodu līdz ar to zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību vērst piedziņu uz summu, kas izmaksāta

parādniekam.

2026. gada 18. februārī saņemta tiesu izpildītājas atbilde, kurā tiesu izpildītāja norādīja, ka slimības pabalsts un

pensija ir darba algai pielīdzinātās summas, uz kuriem var vērst piedziņu. Ja pabalsta summa ir izmaksāta par

vairākiem mēnešiem ir jānorāda katra mēneša summu atsevišķi, lai varētu konstatēt vai ienākums mēnesī

pārsniedz 50 % no minimālās mēneša darba algas. Naudu nav iespējams atgriezt, jo tā jau ir izmaksāta

piedzinējam 17.02.2026. Naudas summas saņemtas 12.02.2026. 239,08 EUR un 13.02.2026. 212,62 EUR

apmērā. Tiesu izpildītājs pārskaita naudu piedzinējam 10 dienu laikā. Parādniekam savlaicīgi jāinformē

zvērināts tiesu izpildītājs par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 552., 596.

pantu. Norādīja darbību pārsūdzēšanas iespējas. Pielikumā pievienots aprēķins 00075/018/2026-APR izpildu

lietā Nr. 00499/018/2021 par sprieduma izpildes izdevumu apmēru un piedzinējam pārskaitīto naudas līdzekļu

apmēru.

[1.4] Sūdzībā sūdzības iesniedzējs norāda uz tiesu izpildītājas likuma, ētikas kodeksa un labas prakses

īstenošanas pārkāpumiem:

Pirmkārt, tiesu izpildītājam kā augsti kvalificētam juristam izpildu darbības jāveic atbilstoši likumā noteiktajai

kārtībai, un proti, tiesu izpildītājai tika nosūtīts konta pārskats, kurā redzams periods par kādu ir saņemti naudas

līdzekļi, līdz ar to tiesu izpildītājas norāde, ka iesniedzējam pašam atsevišķi ir jānorāda katra mēneša summa

atsevišķi, rada iespaidu par tiesu izpildītāja neprofesionalitāti un nekompetenci, kas var kaitēt zvērinātu tiesu

izpildītāju institūtam kopumā.

Otrkārt, tiesu izpildītāja norāda, ka pēc parādnieka norādījuma viņai jākonstatē vai ienākums mēnesī pārsniedz

50 % no minimālās mēneša darba algas. Parādniekam nav skaidrs pēc kādām likuma normām tiesu izpildītāja

vadās. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju un līdzšinējo sadarbību, tiesu izpildītājai ar ilggadēju pieredzi

zvērināta tiesu izpildītāja amatā nevar būt nezināma kārtība, kādā tiek vērsta piedziņa uz parādnieka darba

samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kā arī likumā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz summām, uz

kurām nav vēršama piedziņa.

Treškārt, tiesu izpildītāja norāda, ka naudu nav iespējams atgriezt, jo tiesu izpildītājs pārskaita naudu

piedzinējam 10 dienu laikā.

[1.5] Pēc pēdējā veiktā ieturējuma 2026. gada 13. februārī, tiesu izpildītāja nekavējoties otrajā darba dienā, tas

ir, 2026. gada 17. februārī sastādīja aprēķinu un pārskaitīja daļu naudas līdzekļu sev un daļu piedzinējam. Tiesu

izpildītāja nenorādot normatīvā regulējuma pamatojumu, atsaucās uz 10 dienām, kurās piedzītie naudas līdzekļi

jāpārskaita piedzinējam. Taču nenorāda cik dienu laikā ir jāpārskaita naudas līdzekļi tiesu izpildītājam

sprieduma izpildes izdevumu segšanai.

Līdz ar to nav pamatota atsauce uz 10 dienām, kādēļ ieturētos līdzekļus nebūtu iespējams atgriezt parādniekam,

jo daļa ieturēto naudas līdzekļu ir pārskaitīti nevis piedzinējam, bet gan zvērinātai tiesu izpildītājai.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir izstrādājusi vadlīnijas labas prakses nodrošināšanai nolēmumu

izpildē, kurās ir noteikts, ka, lai novērstu situācijas, kad piedzinējam tiek pārskaitītas naudas summas, uz kurām

nevar vērst piedziņu, zvērinātam tiesu izpildītājam, gadījumā, ja viņa rīcībā ir ziņas, ka parādnieka kontā,

iespējams, tiek saņemtas Civilprocesa likuma 596. pantā noteiktās summas, ir jāapsver iespēja izmantot visu

Tiesu izpildītāja likuma 152. panta trešajā daļā noteikto 10 dienu termiņu naudas līdzekļu, kas piedzīti no

parādnieka un nododami piedzinējam, pārskaitīšanai piedzinējam.

Sūdzībā atsaucas uz Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 3., 4.punktu, norāda, ka tiesu izpildītājas pieļautie

pārkāpumi liecina par zvērinātas tiesu izpildītājas rīcības neatbilstību zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību

veikšanai izvirzītajai kvalitātes prasībai.

[2] Tiesā 11.03.2026. saņemti (nodoti tiesas sastāvam 12.03.2026.) zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes

paskaidrojumi (lietas 20.lapa), kuros pamatojas uz Civilprocesa likuma 552. panta pirmo daļu, 596., 599.1,632.

pantu, Tiesu izpildītāju likuma 152. panta trešo daļu uzskatu sūdzību par nepamatotu un lūdz to noraidīt.

[2.1] Paskaidrojumā norāda, ka viņas lietvedībā atrodas trīs izpildu lietas par piedziņu no /Persona A/. Lieta Nr.

00499/018/2021, kurā ir strīds par ieturēto naudu ievesta pamatojoties uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības

2021. gada 19. martā izdoto lēmumu par nodokļu parāda piedziņu Nr. 5.1.-3/PPBK-148 par parāda 590,27 EUR

apmērā un nokavējuma naudas piedziņu no /Persona A/ par labu Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai.

[2.2] Norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 552. panta pirmo daļu parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie

tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par

summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants). Parādniekam šī informācija ir norādīta paziņojumā par

pienākumu izpildīt nolēmumu Nr. 01386/018/2021 no 01.07.2021.

Parādnieks savlaicīgi nav sniedzis informāciju par summām uz kurām nevar vērst piedziņu, kas saņemtas viņa

kontā, nav informējis par objektīviem iemesliem, tāpēc naudu, kas pārskaitīta, nevar atgriezt parādniekam.

Norāda, ka tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kontus kredītiestādēs saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.1 pantu,

viņam nav pieejama informācija par to, kādi maksājumi ienāk parādnieka kontā.

Paskaidro, ka AS Citadele banka 12.02.2026. pārskaitīja summu 239,08 EUR un 13.02.2026. - 212,62 EUR,

kopā 451,70 EUR. Parādnieka bankas konts AS Citadele banka ir apķīlāts 17.08.2021., parādniekam saglabājot

100 % no minimālās mēneša darba algas.

Norāda, ka /Persona A/ uzrakstījis lūgumu (e-pastu) 18.02.2026. pēc tam, kad nauda jau bija pārskaitīta. Nauda

pārskaitīta piedzinējam un tiesu izpildītājam 17.02.2026. Savā lūgumā viņš nebija paskaidrojis, kāpēc uz

ieturēto naudu nevar vērst piedziņu un kāpēc to jāatmaksā viņam atpakaļ. No iesniegtā konta izrakstā izriet, ka

06.02.2026. VSAA pārskaitīja slimības pabalstu 1016,56 EUR un 13.02.2026. pensiju 213,00 EUR., kopā

saņemot 1229,56 EUR. Uz šiem maksājumiem var vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. pantu.

Norāda, ka parādniekam saskaņā ar Civilprocesa likuma 552. panta pirmo daļu bija jāinformē zvērināts tiesu

izpildītājs par summām uz kurām nevar vērst piedziņu – ka ir saņēmis pabalstu no VSAA, un kādu summu par

katru mēnesi no aprēķinātā perioda aprēķinājusi VSAA. Ja parādnieks savlaicīgi iesniegtu lūgumu un konta

izdruku, viņa varētu pieprasīt informāciju no VSAA un neizmaksāt naudu.

Motīvu daļa

[3] Tiesa, novērtējusi sūdzības iesniedzēja un zvērinātas tiesu izpildītājas rakstiskus paskaidrojumus, iesniegtās

sūdzības motīvus, visus lietā esošos pierādījumus kopumā, uzskata, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma

daļēji sekojošo iemeslu dēļ:

[3.1] Tiesu izpildītāju likuma 2. pants noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu

izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 45. panta otro daļu zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro

Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes

apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

Civilprocesa likuma 632. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa

atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617. pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks,

iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā

no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās

darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

[3.2] Civilprocesa likuma 549. panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja

rakstveida pieteikuma (..), pamatojoties uz izpildu dokumentu.

No lietā iesniegtā zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes Paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu (lietas

21.lapa) un tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka tiesu izpildītājas lietvedībā atrodas Daugavpils

valstspilsētas pašvaldības 2021. gada 19. martā izdotais lēmums par nodokļu parāda piedziņu par parāda un

procentu piedziņu 615,99 EUR apmērā no /Persona A/ par labu Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, un,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 552. panta pirmo daļu, parādnieku aicināja līdz 2021. gada 14. jūlijam

ierasties tiesu izpildītājas birojā, lai sniegtu informāciju par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus

informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu un kredītiestādi, kurā saglabājami neapķīlājamie naudas

līdzekļi.

17.02.2026. zvērināta tiesu izpildītāja sagatavoja un nosūtīja sūdzības iesniedzējam Aprēķinu Nr.

00075/018/2026-APR (lietas 8.lapa), kurā norādīja, ka depozīta kontā iemaksātie naudas līdzekļi 451,70 EUR,

no kuras – 256,73 EUR summa, kas atgūta piedzinējam un 194,97 EUR – sprieduma izpildes izdevumu

kopsumma.

Tāpat aprēķinā tika norādīts, ka to var pārsūdzēt saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu 10 dienu laikā.

Sūdzības iesniedzējs ir ievērojis Civilprocesa likuma 632. panta pirmajā daļā noteikto sūdzības iesniegšanas

termiņu un 25.02.2026. iesniedza sūdzību Latgales rajona tiesā.

[3.3] No sūdzības satura un lietā iesniegtā AS “Citadele banka” par laika periodu no 01.02.2026. līdz

16.02.2026. (lietas 5.lapa), izriet, ka sūdzības iesniedzējs 06.02.2026. saņēma no Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras (turpmāk-VSAA) slimības pabalstu 1016,56 EUR apmērā, kas izmaksāts par periodu no 14.10.2025.

līdz 25.12.2025., t.i, nepilniem diviem ar pusi mēnešiem. Un 13.02.2026. sūdzības iesniedzējs saņēma no

VSAA izmaksāto pensiju 213,00 EUR apmērā par februāra mēnesi.

No konta pārskata secināms, ka zvērināta tiesu izpildītāja 12.02.2026. ieturēja no sūdzības iesniedzēja bankas

konta līdzekļus 239,08 EUR apmērā un 13.02.2026. – 212,62 EUR, kopā 451,70 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 597. panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas

vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem

maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem).

Darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir naudas līdzekļi, kas tiek aprēķināti no personas darba algas vai kā

citādi ir saistīti ar gūtajiem ienākumiem, tajā skaitā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie valsts

sociālās apdrošināšanas pabalsti un pensija.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.1 pantu vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai

pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam

maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā.

Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei

vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku — fizisko

personu — vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikumā

3.punktā noteikto ierobežojumu.

Civilprocesa likuma 1. pielikumā 3.punktā noteikts ierobežojums, kas nosaka, ka piedziņas vēršanai pēc izpildu

dokumentiem nav pakļauta nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, [..].

Civilprocesa likuma 571. pants nosaka, ka izpildot spriedumus, piedziņu nedrīkst vērst uz šā likuma 1.

pielikumā minēto mantu, izņemot tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgās lietas.

No lietas materiāliem secināms, ka no VSAA ienākošiem 1 229,56 EUR kredītiestāde pārskaitīja tiesu

izpildītājas depozīta kontā līdzekļus 451,70 EUR, atstājot sūdzības iesniedzēja AS “Citadele banka” kontā

līdzekļus 777,86 EUR apmērā, kas nav 100 % apmērā no minimālā mēneša darba algas par trim ar pusi

mēnešiem, jo slimības pabalsts ieskaitīts par laika periodu no 14.10.2025. līdz 25.12.2025., tas ir par diviem ar

pusi mēnešiem, un pensija par 2026. gada februāri, tas ir vēl par vienu mēnesi. Līdz ar to, parādnieka bankas

kontā nebija ienākumu, kas mēnesī pārsniedz minimālo mēneša darba algu. Un attiecīgi, piemērojot

Civilprocesa likuma 1. pielikumā 3.punktā noteikto ierobežojumu, piedziņas vēršana uz šiem ienākumiem

nebija pieļaujama.

Nav pamatota tiesu izpildītājas atsauce uz Civilprocesa 594. pantu, jo tas regulē ieturējumu veikšanu no

parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz

tiesu izpildītāja rīkojumu, un šī norma attiecās uz ieturējumu veikšanas pie naudas izmaksas, nevis pēc tam.

Savukārt, kad darba samaksai pielīdzinātais maksājums ir ieskaitīts parādnieka bankas kontā, tas kļūst par

naudas līdzekli, uz kuru banka piemēro 1. pielikuma 3. punktu.

Civilprocesa likuma minētās normas mērķis ir nodrošināt personas eksistenci. Ja nauda par trīs mēnešiem tiek

saņemta reizē, tā joprojām ir paredzēta trīs mēnešu dzīvošanas izdevumu segšanai. Līdz ar to, ja maksājums tiek

izmaksāts vienā reizē par vairākiem mēnešiem, parādniekam ir tiesības uz ieturējumu ierobežojumu

piemērošanu par katru mēnesi atsevišķi. Tas nozīmē, ka ieturējumu aprēķinā jāsaglabā vairākas minimālās

mēneša darba algas, nevis viena.

[3.4] Tiesu izpildītāja paskaidrojumā norādījusi, ka tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kontus kredītiestādēs

saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.1 pantu, viņam nav pieejama informācija par to, kādi maksājumi ienāk

parādnieka kontā, kā arī parādnieks savlaicīgi nav sniedzis informāciju par summām uz kurām nevar vērst

piedziņu, kas saņemtas viņa kontā, nav informējis par objektīviem iemesliem.

Kā izriet no lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējs 18.02.2026., tas ir 5 dienu laikā vai trešajā darba dienā pēc

naudas ieturēšanas, nosūtīja zvērinātai tiesu izpildītājai e-pasta vēstuli, kurā lūdza atmaksāt ieturētos naudas

līdzekļus, kas ir pabalsts un pensija. Pielikumā tika pievienots konta pārskats (lietas 6.lapa), no kura bija

redzams gan ienākumu apmērs, gan iestāde, gan periods, par kuru aprēķināti izmaksājamie līdzekļi.

Tiesu izpildītāju likuma 152. panta trešā daļa noteic, ka naudas līdzekļi, kas piedzīti no parādnieka un nododami

piedzinējam, pārskaitāmi piedzinējam 10 dienu laikā no dienas, kad tie ieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja

depozīta kontā, ja nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ naudas līdzekļu pārskaitīšana atliekama.

Ar lietā iesniegto sūdzības iesniedzēja konta pārskatu pierādīts, ka naudas līdzekļi ieturēti un pārskaitīti uz tiesu

izpildītājas depozīta kontu12.02.2026. un 13.02.2026.

Tiesu izpildītāja vēstulē sūdzības iesniedzējam un tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādīja, ka ieturētos naudas

līdzekļus nav iespējams atmaksāt, jo tie jau 17.02.2026. pārskaitīti piedzinējam.

Līdz ar ko secināms, ka zvērināta tiesu izpildītāja pārskaitīja piedzinējam līdzekļus otrajā darba dienā vai

piektajā kalendārā dienā, un uz parādnieka informācijas iesniegšanas dienu 18.02.2026., pārskaitīt atpakaļ

naudu no tiesu izpildītājas konta jau nebija iespējams.

[3.5] Lai gan likumā noteikts, ka tiesu izpildītājam ieturētie naudas līdzekļi jāpārskaita piedzinējam desmit

dienu laikā, šis termiņš nav paredzēts vienīgi iespējami ātrai naudas pārskaitīšanai. Tā mērķis ir arī nodrošināt

saprātīgu pārbaudes periodu, kura laikā iespējams noskaidrot ieturēto līdzekļu izcelsmi un pārliecināties, vai uz

tiem nav attiecināmi ierobežojumi piedziņas vēršanai. Pārskaitot naudas līdzekļus jau otrajā darba dienā, tiesu

izpildītājs faktiski liedz parādniekam saprātīgu laiku informācijas sniegšanai par līdzekļu izcelsmi un uzņemas

risku, ka pārskaitījums var tikt veikts prettiesiski, ja vēlāk noskaidrojas, ka ieturētie līdzekļi bija pabalsts vai

pensija.

Tiesu izpildītāju likuma 45. panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic

visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un

kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

Minētā tiesību norma tulkojama atbilstoši principam, ka nolēmuma izpildei jābūt ne vien kvalitatīvai un

efektīvai, bet arī taisnīgai (sk. Civilprocesa likuma komentāri.1. daļa. (1.-28. nodaļa). Sagatavojis autoru

kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2011, 418.lpp.).

Judikatūrā atzīts, ka procesuālo tiesību vienlīdzība ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Šis princips nozīmē,

ka lietas dalībnieku tiesībām ir jābūt taisnīgi līdzsvarotām, tostarp spriedumu izpildes stadijā attiecībā pret

parādnieku, kuram saglabājami iztikas līdzekļi minimālās mēneša algas apmērā.

Līdz ar to, ir atzīstama par prettiesisku zvērinātas tiesu izpildītājas rīcība, pārskaitot piedzinējam no sūdzības

iesniedzēja slimības pabalsta un pensijas ieturētos naudas līdzekļus, neievērojot Civilprocesa likuma 1.

pielikumā 3.punktā noteikto ierobežojumu.

[3.6] Tiesa secina, ka, lai arī atzīstams, ka zvērināta tiesu izpildītāja Jūlija Joffe rīkojusies prettiesiski, tiesai nav

pamata vērtēt sūdzībā pieteikto lūgumu uzlikt par pienākumu zvērinātai tiesu izpildītājai atmaksāt visus

ieturētos naudas līdzekļus.

Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 2. un 3. pantam, Civilprocesa likuma 632. panta pirmajai daļai tiesa izvērtē

tikai konkrētu sūdzībā norādītu zvērināta tiesu izpildītāja darbību vai atteikumu izpildīt kādu darbību

tiesiskumu, bet tā nav kompetenta uzlikt tiesu izpildītājam pienākumu veikt kādas darbības vai pieņemt kādus

lēmumus (sk. Latgales apgabaltiesas 2025. gada 23. oktobra lēmumu lietā CA-0219-25).

Līdz ar to, nav arī nozīmes sūdzības iesniedzēja argumentam, ka tiesu izpildītāja, saņemot viņa informāciju

varēja atmaksāt sprieduma izpildes izdevumu summu, jo tiesu likums nenosaka termiņu, cik dienu laikā ir

jāpārskaita naudas līdzekļi tiesu izpildītājam sprieduma izpildes izdevumu segšanai.

Pamatojoties uz augstāk norādīto ir noraidāma /Persona A/ sūdzība daļā, kurā lūgts uzlikt par pienākumu

nekavējoties atmaksāt nepamatoti ieturētos naudas līdzekļus 451,70 EUR apmērā /Persona A/ bankas kontā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 93., 229., 230., 231., 632. panta, tiesa

nolēma

apmierināt daļēji /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, sūdzību par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.

18 zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes darbībām izpildu lietā Nr. /018/2026.

Atzīt par prettiesisku zvērinātas tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes rīcību, pārskaitot piedzinējam no sūdzības

iesniedzēja slimības pabalsta un pensijas ieturētos naudas līdzekļus izpildu lietā Nr. 00499/018/2026,

neievērojot Civilprocesa likuma 1. pielikumā 3.punktā noteikto ierobežojumu.

Noraidīt /Persona A/ sūdzību par pienākumu nekavējoties atmaksāt nepamatoti ieturētos naudas līdzekļus

451,70 EUR apmērā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, bankas kontā.

Lēmumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 (desmit) dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas, blakus

sūdzību iesniedzot Latgales rajona tiesā. Iesniedzot blakus sūdzību un iemaksājot drošības naudu 80,00 EUR

(astoņdesmit euro) Tiesu administrācijas norēķinu kontā Nr. LV37TREL819045808400B valsts kasē.

Tiesnese T.Maļinovska