Court dismissed bid protest for rejecting offer as unreasonably low due to improper cost allocation method.

Lietas Nr. A420142215

Lietas arhīva Nr. A42-01422-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 18.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zariņa,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”

pārstāvei Elīnai Žiganovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Biroju Serviss” pieteikumu

par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” 2014.gada 15.decembra lēmuma Nr.1-9/992 atzīšanu par prettiesisku un

zaudējumu atlīdzību 11 406,50 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts „BIOR” saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta ceturto daļu

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā 2014.gada 7.oktobrī publicēja paziņojumu par plānoto līgumu atklātam konkursam „Drukas iekārtu apkope,

remonts un drukas izejmateriālu piegāde un uzpilde” (id.Nr.BIOR2014/49) (turpmāk arī – iepirkums).

[2] Ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” 2014.gada 15.decembra lēmumu Nr.1-9/992 pieteicējai

paziņots, ka tās piedāvājums ir noraidīts kā nepamatoti lēts, savukārt par uzvarētāju iepirkumā atzīta SIA „Biroja Tehnikas Eksperts”. Lēmums pamatots

ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējas tehniskajā un finanšu piedāvājumā norādītā cena par kasetes uzpildi un remonta darbu izmaksām vienā stundā satur nepamatoti

lēta piedāvājuma pazīmes, jo cena šajās pozīcijās ir būtiski zemāka par citos piedāvājumos norādīto.

[2.2] Nav gūts apstiprinājums, ka pieteicējas piedāvātā cena strīdus pozīcijās segs visas nepieciešamās izmaksas, tajā skaitā, visus obligātos

maksājumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar kasešu uzpildi un remonta darbiem.

[3] 2015.gada 13.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Baltijas Biroju Serviss” pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par

prettiesisku. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2panta devīto daļu visu pretendentu piedāvājumi ir vērtējami atbilstoši pasūtītāja iepirkumu

nolikumam, kā arī ievērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2panta piekto daļu. Nolikums nesatur nosacījumus par nepamatoti lētu piedāvājumu.

[3.2] Kasetes uzpildes un remonta darbu izmaksas tika norādītas zemākas, jo pārējās pozīcijās tās tika norādītas lielākas. Ar šādu piedāvājumu

un cenu aprēķina metodi, kur vienas pozīcijas izmaksas daļēji ietvertas citās pozīcijās, ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu visā līguma izpildes

laikā. Turklāt ne nolikums, ne normatīvie akti neaizliedz pielietot šādu īpašu cenu veidošanas mehānismu.

[3.3] Pieteicēja jau ir sadarbojusies ar pasūtītāju drukas iekārtu apkopes pakalpojumu sniegšanā. Pasūtītājai nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja

nevarēs izpildīt iepirkuma līgumu.

[3.4] Pieteicējai ir nodarīti zaudējumi 11 406,50 euro, tajā skaitā, 11 285,50 euro neiegūtās peļņas apmērā, kā arī izdevumi par juridisko

palīdzību 121 euro.

[4] 2015.gada 17.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”

paskaidrojums, kuros iestāde norādījusi, ka pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

Papildus paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Par 0,10 euro nav iespējams veikt 25 kilometru garu ceļa posmu (attālums no pieteicēja biroja līdz pasūtītājam un atpakaļ), segt tonera

uzpildes materiālu, darbam nepieciešamo instrumentu, darbaspēka, garantijas saistību un citas izmaksas. Turklāt pretendenta, kurš iesniedzis nepamatoti

lētu piedāvājumu, atzīšana par uzvarētāju iepirkumā ir nesavienojama ar brīvas un taisnīgas konkurences principiem.

[4.2] Tā kā pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, nav pamata zaudējumu atlīdzināšanai.

[5] Pieteicēja uz tiesas sēdi neieradās. Pieteicējai likumā noteiktajā kārtībā un termiņā bija nosūtīta pavēste par tiesas sēdi. Tiesa atzina, ka lietu ir

iespējams izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai

norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

[7] Publisko iepirkumu likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci,

kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Likums paredz

pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Publisko iepirkumu likuma 48.panta pirmā daļa noteic, ja piedāvājums konkrētam publiskam

būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu

paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Tātad publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt citstarp brīvu konkurenci

pretendentu vidū, kā arī pasūtītājam iegūt izdevīgāko piedāvājumu, lai tiktu efektīvi izmantoti līdzekļi. Savukārt likuma 48.pants paredz automātiski

neatteikties no tādiem piedāvājumiem, kuri pirmajā mirklī var šķist nenopietni, jo tajos ir pārāk zema piedāvātā cena. Pasūtītājam pirms šāda lēmuma

pieņemšanas ir jānoskaidro, kā piedāvātā cena tiek pamatota. Minētais atbilst publiskā iepirkuma jēgai un mērķim, proti, gan brīvai pretendentu

konkurencei, gan pasūtītāja interesēm uz izdevīgāko (tostarp lētāko) piedāvājumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2013.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.374/2013 7.punktu).

Pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv šaubas par tā uzticamību, un 48.panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam

izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2014.gada 16.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-179/2014 5.punktu).

Turklāt Augstākā tiesa savos nolēmumos Publisko iepirkumu likuma 48.pantu konsekventi ir piemērojusi arī tajos iepirkumos, kas tiek organizēti

Publisko iepirkumu likuma 8.1 un 8.2panta kārtībā. Nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudes procedūra ir vajadzīga, lai publiskā iepirkuma līguma

slēgšanā panāktu reālu konkurenci, nodrošinātu, ka piedāvājumu konkurencē piedalās nopietni un īsti piedāvājumi, kurus reāli var izpildīt, neapdraudot

pasūtītāja efektīvu darbību (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-134/2014

5.punktu, 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 6.punktu).

[8] Konkrētajā gadījumā iestādei pamatoti radās šaubas par pieteicējas piedāvājumā norādīto cenu pamatotību divās pozīcijās – kasetes uzpilde

un remonta darbu izmaksas. Pieteicējas cena par remonta darbiem bija vismaz desmit reizes mazāka kā pārējiem pretendentiem, bet kasetes uzpildes

cena – pat simts reizes mazāka. Arī pašas pieteicējas iepriekš minētās cenas līdzīgos iepirkumos būtiski atšķīrās no konkrētajā iepirkumā norādītajām

(lietas 55., 91.lapa). Ievērojot milzīgās cenu atšķirības, pasūtītāja saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 48.pantu lūdza pieteicējai sniegt skaidrojumu

par piedāvājumā norādīto cenu veidošanos (lietas 25.lapa). Vienlaikus pasūtītāja lūdza arī iesniegt dokumentus, kas pamatotu šādu cenu rašanos,

piemēram, līgumus ar preču ražotājiem.

Pieteicēja 2014.gada 10.novembra atbildes vēstulē norādīja, ka cenas ir pamatotas un patiesas. Cenas tika veidotas, ņemot vērā visas konkursā

redzamās preču un pakalpojumu pozīcijas kopā. Pieteicēja izveidoja cenas ar procentuāli lielāku uzcenojumu daļai no redzamajām pozīcijām un

procentuāli mazāku uzcenojumu kasetes un remonta darbu pozīcijai (lietas 26.lapa). Pieteicēja arī pieteikumā norādīja, ka tā ir sagatavojusi finanšu

piedāvājumu, izmantojot īpašu piedāvājuma un cenu aprēķina metodi, proti, vienas pozīcijas izmaksas ir daļēji ietvertas citās piedāvājuma pozīcijās

(lietas 4.lapa).

Tiesa secina, ka pieteicēja gan iestādē sniegtajā vēstulē, gan pieteikumā tiesā ir atzinusi, ka tās piedāvājumā iekļautā cena divās no trim pozīcijām

nav patiesa. Pieteicēja izmaksas par kasetes uzpildi un remonta darbiem ir iekļāvusi trešajā pozīcijā – alternatīva ražotāja kasete. Pieteicējas rīcība,

iekļaujot vienas piedāvājuma pozīcijas izmaksas otrā, nav pieļaujama, tā pārkāpj brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principu. Ja piedāvājuma

iesniedzējs atsevišķās pozīcijās nenorāda visu izmaksu apjomu, iekļaujot tās citā piedāvājuma izmaksu pozīcijā, objektīva piedāvājuma cenu salīdzināšana

nav iespējama. Ja tiesa akceptētu pieteicējas aprakstīto „īpašo cenu aprēķināšanas metodi”, tas novestu pie absurda un ar publisko iepirkumu principiem

nesavietojama rezultāta, proti, uzvarētu pretendents, kura piedāvātā pakalpojuma kopējā cena ir ne vien vislielākā, bet pat būtiski pārsniedz pārējo

pretendentu piedāvātās cenas (lietas 52.lapa).

[9] Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmums ir tiesisks. Secīgi arī pieteicējas pakārtotais prasījums par zaudējumu atlīdzinājumu saskaņā ar Valsts

pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmo daļu nav pamatots, jo nav konstatējams administratīvā akta prettiesiskums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253.panta ceturto daļu, Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta astoņpadsmito daļu, tiesa

nosprieda

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Biroju Serviss” pieteikumu par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā

institūta „BIOR” 2014.gada 15.decembra lēmuma Nr.1-9/992 atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzību 11 406,50 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Zariņa