Court partially allowed debt collection and management fee claims under Latvian Civil Procedure Law.

Lietas Nr. C33415812

Lietas arhīva Nr. CA-0165-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 1.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis U.Danga,

tiesneši L.Blūmiņa un M.Ābele,

ar tiesas sēdes sekretāri N.Pustovalovu,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu biedrības „Berģu muiža” prasībā pret /pers. B/ par parāda

piedziņu un /pers. B/ prasībā pret biedrību „Berģu muiža” un /pers. C/ par apsaimniekošanas līguma

noslēgšanu un rēķinu apstrīdēšanu, ar trešajām personām /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/,

sakarā ar /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību un biedrības „Berģu muiža” iesniegto pretapelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2013.gada 4.decembra spriedumu, Civillietu tiesu kolēģija

konstatēja:

Aprakstošā daļa

Prasītājs biedrība „Berģu muiža” 2012.gada 26.jūnijā cēlis prasību pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Prasībā norāda, ka atbildētāja ir īpašniece 1429/10498 domājamām daļām no nekustamā

īpašuma /adrese A/.

2007.gada 1.martā starp AS „Latvijas Gāze” un atbildētāju noslēgts dabasgāzes piegādes līgums,

ar kuru atbildētāja apņēmās norēķināties ar AS „Latvijas Gāze” par saņemto dabasgāzi objektā /adrese/.

Atbildētāja uzņemtās saistības nav izpildījusi, jo nav norēķinājusies par piegādāto dabasgāzi, līdz ar ko

2011.gada 30.maijā AS „Latvijas Gāze” pārtrauca dabasgāzes piegādi objektam. Atbildētājas parāds

sastādīja Ls 3163,39.

2011.gada 1.jūnijā AS „Latvijas Gāze” un biedrība „Berģu muiža” noslēdza cesijas līgumu, ar

kuru prasītājs ieguva prasījuma tiesības Ls 3163,39 apmērā pret atbildētāju. 2011.gada 8.jūnijā

atbildētājai nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesībām un parāda atmaksu.

2010.gada 31.oktobrī starp atbildētāju un /pers. C/ noslēgts līgums par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu. 2011.gada 4.jūlijā /pers. C/ noslēdza cesijas līgumu ar biedrību „Berģu muiža”, ar kuru

biedrība „Berģu muiža” ieguva prasījuma tiesības Ls 485,10 apmērā pret /pers. B/.

Biedrība „Berģu muiža” reģistrēta 2011.gada 31.maijā ar darbības mērķi pārstāvēt biedru intereses

kopīpašuma saimniecisko un juridisko jautājumu kārtošanā. Līdz ar to šobrīd prasītājs ir nekustamā

īpašuma apsaimniekotājs, bet atbildētāja turpina nemaksāt par apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem. Prasītājs norādījis, ka līgums par apsaimniekošanas pakalpojumiem starp pusēm nav

noslēgts, tomēr atbildētājas pienākums veikt samaksu par apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma. Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu tika noteikta

apsaimniekošanas maksa un samaksas kārtība, kas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir saistoša arī

atbildētājai.

Norādīts, ka atbildētāja nepilda dzīvokļa īpašnieka pienākumus, jo pilnā apmērā nav

norēķinājusies ar prasītāju par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to atbildētājas

parāds prasītājam no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada februārim sastāda Ls 372,45.

Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1753., 1765., 1805., 2004.pantu un Dzīvokļa īpašuma

likuma 10., 13. un 16.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ parādu Ls 4020,94 apmērā.

2013.gada 5.septembrī prasītājs iesniedzis prasības pieteikuma papildinājumus,

kuros norādīts, ka sakarā ar to, ka atbildētāja turpina nepildīt savus nekustamā īpašuma

kopīpašnieka pienākumus, tad atbildētājas parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem turpinājis pieaugt un uz 2013.gada 4.septembri tas sastāda Ls 3205,77.

Līdz ar to uz 2013.gada 4.septembri atbildētājas parāds kopsummā sastāda Ls 6854,26, ko

veido AS „Latvijas Gāze” cedētais parāds Ls 3163,39, /pers. C/ cedētais prasījums

Ls 485,10 un parāds par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem Ls 3205,77.

2012.gada 12.martā /pers. B/ cēlusi tiesā prasību pret biedrību „Berģu muiža” un /pers. C/ par

apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un rēķinu apstrīdēšanu.

Prasības pieteikumā norāda, ka 2010.gada novembrī /pers. C/ sāka apsaimniekot nekustamo

īpašumu /adrese A/, kurā dzīvo prasītāja, un 2010.gada 31.oktobrī parakstīja ar visiem līgumu.

Norādīts, ka apsaimniekošanas rēķini bijuši nekorekti, jo vairākas pozīcijas netika apstiprinātas ar

apmaksu apstiprinošiem dokumentiem vai čekiem. Prasītāja apmaksāja rēķinus balstoties uz skaitītāju

rādījumiem, kopējiem mājas patēriņiem un apsaimniekošanu Ls 50,00 mēnesī.

Kad bija jāmaina karstā ūdens skaitītājs, tad /pers. C/ un dzīvokļa Nr.1 iedzīvotājs /pers. I/ bija

pret ūdens skaitītāju nomaiņu un patērēto ūdeni sadalīja vienādi starp visiem sešiem dzīvokļiem,

neskatoties uz to, cik cilvēku dzīvo katrā dzīvoklī un cik daudz ūdens tika patērēts.

Prasītāja norāda, ka savlaicīgi informējusi mājas pārvaldnieku /pers. C/, ka prasītājas ģimene

ilgstoši nedzīvos dzīvoklī un uzturēsies ārpus Latvijas, sakarā ar ko komunālie pakalpojumi netiks lietoti.

Elektrība un ūdens tika atslēgti zvērināta tiesu izpildītāja klātbūtnē, par ko sastādīts akts Nr.113.

Neskatoties uz to, tika sūtīti rēķini, kuros bija iekļauta karstā ūdens un dvieļu žāvētāja apmaksa.

Norādīts, ka martā tika konstatēts, ka elektrības skaitītājs skaita svešu elektrību, jo dzīvoklī

elektrības sadales skapī visi drošinātājai bija atslēgti, bet skaitītājs uzrādīja 70 kw. Par minēto prasītāja

rakstīja apsaimniekotājam, bet viņš ignorēja minēto apstākli. 2011.gada 31.maijā tika sastādīts atzinums

par elektroiekārtas stāvokli no ēkas /adrese/ dzīvokļu kontroluzskaites sadales līdz dzīvoklim Nr.3. Līdz

ar to prasītāja atteicās maksāt par elektrību, kura viņas dzīvoklī nebija patērēta.

Norādīts, ka arī pēc tam, kad tiesu izpildītājs bija sastādījis aktu par to, ka prasītājas dzīvoklis ir

atslēgts no karstā ūdens padeves, /pers. C/ neveica karstā ūdens pārrēķinu.

Ievērojot minēto prasītāja lūgusi tiesu uzlikt par pienākumu namu apsaimniekotājam noslēgt

apsaimniekošanas līgumu ar līdzšinējo apsaimniekošanas maksu Ls 50,00 mēnesī. Atzīt par

nepamatotiem apsaimniekotāju aprēķinātos līgumsodus un 2011.gada rēķinus par kopējo summu Ls

797,18.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 5.septembra lēmumu nolemts apvienot civillietu Nr.C33415812

biedrības „Berģu muiža” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un civillietu Nr.C33374112 /pers. B/

prasībā pret biedrību „Berģu muiža” un /pers. C/ par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un rēķinu

apstrīdēšanu, apvienotai civillietai piešķirot numuru C33415812.

2013.gada 1.oktobrī /pers. B/ iesniegusi prasības pieteikuma precizējumus un

grozījumus, kuros norādīts, ka 2010.gada 31.oktobrī starp prasītāju un /pers. C/ tika

noslēgts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgums, kurā apsaimniekošanas maksa tika

noteikta Ls 50,00 mēnesī. Neskatoties uz minēto, /pers. C/ savos rēķinos par 2010.gada

decembri un 2011.gada janvāri norādījis apsaimniekošanas maksu Ls 100,00, bet

2011.gada februāra rēķinā – Ls 80,00, tāpēc, pēc prasītājas domām, šādu summu

iekļaušana rēķinā atzīstama par nepamatotu.

No 2011.gada 1.jūnija nekustamā īpašuma apsaimniekošana tika nodota biedrībai

„Berģu muiža”. Ar biedrības valdes 2011.gada 1.decembra lēmumu nolemts no 2012.gada

1.janvāra piemērot nokavējuma procentus par komunālo pakalpojumu un

apsaimniekošanas maksājumu kavēšanu 0,15% apmērā no parāda summas par katru

nokavēto dienu. Ar biedrības valdes 2012.gada 2.jūlija lēmumu nolemts no 2012.gada

jūlija palielināt apsaimniekošanas maksu līdz Ls 100,00 mēnesī. Savukārt prasītāja

uzskata, ka apsaimniekošanas maksa nevar pārsniegt Ls50,00 mēnesī, kā par to bija

vienojušies visi īpašuma īpašnieki, noslēdzot apsaimniekošanas līgumu ar /pers. C/.

Norādīts, ka no prasītājas nav saņemta piekrišana apsaimniekošanas maksas palielināšanai

un nokavējuma procentu noteikšanai.

Papildus norādīts, ka, tā kā zemesgrāmatā nav ierakstīti nekustamajā īpašumā esošie

dzīvokļa īpašumi, tad konkrētajā gadījumā nav piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums.

Prasītāja lūgusi tiesai uzlikt par pienākumu biedrībai „Berģu muiža” noslēgt apsaimniekošanas līgumu

ar ikmēneša apsaimniekošanas maksu Ls 50,00 apmērā, atzīt par nepamatotu /pers. C/ un biedrības „Berģu

muiža” rēķinos iekļauto apsaimniekošanas maksu, kas pārsniedz Ls 50,00.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 4.decembra spriedumu biedrības „Berģu muiža” prasība

ir apmierināta daļēji un /pers. B/ prasība ir apmierināta daļēji

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka nekustamais īpašums /adrese A/, nav sadalīts dzīvokļu

īpašumos. Konstatēts, ka minētais nekustamais īpašums pieder /pers. B/ 1429/10498 domājamās daļas, /pers.

D/ 1403/10498 domājamās daļas, /pers. E/ 1407/10498 domājamās daļas, /pers. F/ 2707/10498 domājamās

daļas, /pers. G/ 2035/10498 domājamās daļas un /pers. H/ 1517/10498 domājamās daļas. Tāpat konstatēts,

ka /pers. H/ ir mainījusi uzvārdu uz /pers. L/.

Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka izšķirot strīdu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu ir

jāvadās pēc Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma normām. Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka

lietošanas kārtības līgums, par kuru ir izdarīts ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā ir atzīstams par

pietiekamu, lai tiesiskajām attiecībām par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu piemērotu Dzīvokļa

īpašuma likumu.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2011.gada 1.jūnijā AS „Latvijas Gāze” kā cedents noslēdza

Cesijas līgumu Nr.73-2356868 ar biedrību „Berģu muiža” kā cesionāru par to, ka cedents cedē, bet

cesionārs pieņem prasījumu pret /pers. B/ Ls 3163,39 apmērā. Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa

atzinusi, ka biedrība „Berģu muiža” ir ieguvusi prasījuma tiesības pret /pers. B/, pamatojoties uz

2011.gada 1.jūnija Cesijas līgumu. Cesijas līgums ir spēkā, tas nav apstrīdēts, nav atcelts un nav zaudējis

spēku jebkādā citā veidā.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar 2007.gada 1.marta dabasgāzes piegādes līgumu

mājsaimniecības lietotājiem Nr.73- 2356868 ir pierādīts, ka /pers. B/ ar AS „Latvijas Gāze” ir vienojusies

par gāzes piegādi nekustamajam īpašumam /adrese/. /pers. B/ nav apstrīdējusi, ka bija noslēgusi līgumu

ar AS „Latvijas Gāze” un veikusi maksājumus par dabasgāzes patēriņu visā nekustamajā īpašumā. Līdz

ar ko pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. B/ bija saistošs noslēgtais līgums, atbilstoši Civillikuma

1587.pantam.

Pirmās instances tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes apstāklim, vai kopparādnieki vai

apsaimniekotājs /pers. C/ ir vai nav veikuši maksājumus AS „Latvijas Gāze” vai /pers. B/, jo /pers. B/

parādsaistības pret AS „Latvijas Gāze” ir izveidojušās no tiesiski noslēgta līguma starp AS „Latvijas

Gāze” un /pers. B/. Prasījuma tiesības par parādu, kas ir izveidojies minētā darījuma rezultātā, cedētas

biedrībai „Berģu muiža”, kas nav ne kopīpašnieks, ne arī apsaimniekotājs, kuram bija pienākums

nodrošināt gāzes piegādi un samaksu pēc 2010.gada 31.oktobrī noslēgtā līguma. Pirmās instances tiesa

atzinusi, ka /pers. B/ ir tiesības celt savus iebildumus par maksājumu neveikšanu vai pienākuma neizpildi

pret kopīpašniekiem vai /pers. C/, bet ne pret biedrību „Berģu muiža”. Bez tam pirmās instances tiesa

no /pers. B/ iebildumiem secinājusi, ka netiek apstrīdēts apstāklis, ka bija izveidojies parāds AS „Latvijas

Gāze”. Tāpat arī parāda esamība un tā apmērs netiek apstrīdēts. Turklāt no AS „Latvijas Gāze” izziņas

par veiktajiem maksājumiem pirmās instances tiesa konstatējusi, ka ar 2011.gada 14.janvāri /pers. B/ ir

pārtraukusi maksāt pilnu maksājuma summu.

Ievērojot minēto pirmās instances tiesa secinājusi, ka biedrībai „Berģu muiža” ir prasījuma tiesība

pret /pers. B/ par neapmaksātiem maksājumiem par patērēto dabasgāzi nekustamajā īpašumā līdz

2011.gada 1.jūnijam. Līdz ar to biedrības „Berģu muiža” prasība daļā par parāda piedziņu Ls 3163,39

apmērā no /pers. B/ ir apmierināma.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2011.gada 4.jūlijā /pers. C/ kā cedents un biedrība „Berģu

muiža” noslēdza līgumu par parāda saistību prasījuma tiesību nodošanu Nr.04/07/2011, ar kuru /pers. C/

nodeva biedrībai „Berģu muiža” prasījuma tiesības pret /pers. B/ Ls 485,10 apmērā. Minētais līgums nav

apstrīdēts, nav atcelts vai kā citādi nav zaudējis spēku.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2010.gada 31.oktobrī starp visiem kopīpašniekiem kā

nekustamā īpašuma īpašniekiem un /pers. C/ kā apsaimniekotāju tika noslēgts līgums par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumiem. /pers. B/ minēto līgumu ir parakstījusi un tas netiek apstrīdēts. Minētā

līguma 5.1.punktā līgumslēdzēji ir vienojušies par apsaimniekošanas maksu katram no sešiem dzīvokļiem Ls

50,00 apmērā mēnesī. Savukārt līguma 5.3.punktā puses ir vienojušās, ka gadījumos, kad mēnesī veiktais

darbu apjoms pārsniedz sešu dzīvokļu samaksātu apsaimniekošanas maksu, bet īpašnieku rezerves fondā

uzkrātie līdzekļi nav pietiekamā apjomā, apsaimniekotājs samaksā par darbiem par saviem līdzekļiem un

ieraksta šo summu īpašniekiem nākamā mēneša rēķinā par komunālajiem un apsaimniekošanas

pakalpojumiem, vai vispirms piestāda rēķinu par nepieciešamo summu, un pēc īpašnieku samaksas, veic

nepieciešamos darbus. Šādos gadījumos apsaimniekošanas maksa mēnesī var būt lielāka par Ls 50,00.

Tādējādi pirmās instances tiesa secinājusi, ka līgumslēdzēji ir vienojušies par iespēju, ka apsaimniekošanas

maksa var pārsniegt Ls 50,00 mēnesī. Tomēr šajā gadījumā prasītājam ir pienākums pierādīt šādu izdevumu

esamību.

No lietā esošajiem čekiem un 2010.gada 30.decembra līguma ar SIA “Wirkl” pirmās instances tiesa

secinājusi, ka prasītājs ir pierādījis, ka 2010.gada decembrī ir iztērēti Ls 75,79, kas ir 12,63 uz vienu

kopīpašnieku, 2011.gada janvārī ir iztērēti Ls 672,16, kas ir Ls 112,03 uz vienu kopīpašnieku, bet 2011.gada

februārī Ls 431,21, kas ir Ls 71,87 uz vienu kopīpašnieku. Pirmās instances tiesa nav konstatējusi, ka

2010.gada decembrī būtu veikti apsaimniekošanas pasākumi dzīvojamās mājas apsaimniekošanā par summu,

kas pārsniedz Ls 50,00. Līdz ar to pirmās instances tiesa secinājusi, ka rēķins par 2010.gada decembri daļā par

apsaimniekošanas maksu Ls 50,00 apmērā ir atzīstams par nepamatotu. Līdz ar to pirmās instances tiesa

atzinusi, ka prasība daļā par Ls 50,00 ir nepamatota un noraidāma.

No SIA „Fluido” izcenojumiem pirmās instances tiesa konstatējusi, ka bioloģiska notekūdeņu

attīrīšanas iekārtu apkope, notekūdeņu izvešana un iekārtu skalošana ir izmaksājusi Ls 120,00, kas ir Ls 20,00

uz vienu kopīpašnieku, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu remonts, sūkņa, aerlifta, gaisa padeves

sadales uzstādīšana ir izmaksājusi Ls 260,00, kas ir Ls43,33 uz vienu kopīpašnieku, bioloģiskā notekūdeņu

attīrīšanas iekārtu apkope, notekūdeņu izvešana un iekārtu skalošana ir izmaksājusi Ls 100,00, kas ir Ls 16,66

uz vienu kopīpašnieku, un infiltrācijas sistēmas esošo grodu aku savienošana ar drenāžas cauruļvadu atbilstošā

pašteces līmenī izmaksājusi Ls 285,00, kas ir Ls 47,50 uz vienu kopīpašnieku.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka tas, ka SIA „Fluido” rēķini vēlāk tika anulēti, nepadara

apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu par nepamatotu, jo puses ir pielīgušas iespēju samaksu prasīt pirms

padarītā darba. Pirmās instances tiesa nav lietā guvusi pierādījumus, ka periodā, kad /pers. C/ veica

apsaimniekošanu, īpašnieku rezerves fondā būtu līdzekļu pārpalikums, tādēļ pirmās instances tiesas

ieskatā nav pamata uzskatam, ka /pers. C/ būtu pienākums veikt izdevumu apmaksu no šī fonda. Pirmās

instances tiesa konstatējusi, ka ar apsaimniekošanas līgumā ietverto nosacījumu puses ir vienojušās, ka

apsaimniekotājs var vispirms piestādīt rēķinu par nepieciešamo summu, un pēc īpašnieku samaksas, veikt

nepieciešamos darbus. Bez tam /pers. B/ nav apstrīdējusi, ka dzīvojamā mājā bija nepieciešama

kanalizācijas sistēmas sakārtošana un remonts. Līdz ar to pirmās instances tiesa atzinusi par pamatotu

2010.gada novembra rēķinā iekļauto maksu par kanalizācijas tīrīšanu Ls 18,33 un kanalizācijas remontu

Ls 43,33 apmērā un 2010.decembra rēķinā iekļauto maksu par kanalizācijas tranšejas rakšanu.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka pēc 2011.gada 18.aprīļa nav pamata /pers. B/ dzīvoklim

izrakstīt rēķinu par ūdens un siltuma apgādi, jo šajā datumā ir fiksēts, ka ūdens un siltuma apgāde ir

atvienota. Pirmās instances tiesa secinājusi, ka 2011.gada aprīļa rēķinā nepamatoti ir norādīta samaksa

par kanalizāciju Ls 2,00 apmērā un siltumenerģiju Ls 19,09, bet 2011.gada maija rēķinā nepamatoti ir

norādīta samaksa par siltumenerģiju Ls 47,72 apmērā.

Vienlaikus pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pamata atbrīvot /pers. B/ no maksājumiem par

elektroenerģiju, jo apstāklis, ka dzīvoklī ir noslēgti visi drošinātāji, neatbrīvo /pers. B/ kā dzīvokļa

īpašnieci no maksājumu veikšanas. /pers. B/, konstatējot šādu elektroenerģijas noplūdi, nav izsaukusi

elektromeistaru, lai veiktu elektrosistēmas pārbaudi un konstatētu elektroenerģijas noplūdes iemeslus.

Tas, ka SIA „Spriegums” speciālists ir konstatējis, ka ir izslēgti atejošo grupu automāti, bet skaitītājs

turpina griezties, neliecina, ka elektrības noplūde nenotiek /pers. B/ dzīvoklī. Pirmās instances tiesa

atzinusi, ka par pārējiem pakalpojumiem, tai skaitā atkritumu izvešanu, /pers. B/ ir jāveic maksājumus

neatkarīgi no tā, vai viņa dzīvoklī dzīvo vai nedzīvo.

Izvērtējot visu iepriekš konstatēto, pirmās instances tiesa secinājusi, ka prasība daļā par Ls 485,10

piedziņu ir apmierināma daļēji Ls 366,29 apmērā, bet prasība daļā par Ls 118,81 ir noraidāma.

Attiecībā par apsaimniekošanas maksas apmēru, pirmās instances tiesa konstatējusi,

ka 2011.gada 31.maijā kopīpašnieki /pers. G/, /pers. F/, /pers. D/, /pers. H/ un /pers. E/ ir

noslēguši ar biedrību „Berģu muiža” kā apsaimniekotāju līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumiem. Minētajā līgumā apsaimniekošanas maksa ir noteikta

Ls 60,00 mēnesī. Vienlaikus līguma 5.3.punktā puses ir vienojušās, ka gadījumos, kad mēnesī veiktais

darbu apjoms pārsniedz piecu dzīvokļu samaksātu apsaimniekošanas maksu, bet īpašnieku rezerves fondā

uzkrātie līdzekļi nav pietiekamā apjomā, apsaimniekotājs samaksā par darbiem par saviem līdzekļiem un

ieraksta šo summu īpašniekiem nākamā mēneša rēķinā par komunālajiem un apsaimniekošanas

pakalpojumiem, vai vispirms piestāda rēķinu par nepieciešamo summu, un pēc īpašnieku samaksas, veic

nepieciešamos darbus. Šādos gadījumos apsaimniekošanas maksa mēnesī var būt lielāka par Ls 60,00.

2011.gada 31.oktobrī biedrības „Berģu muiža” valde ir pieņēmusi lēmumu par apsaimniekošanas maksas

paaugstināšanu līdz Ls 100,00.

Pirmās instances tiesa nekonstatē, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki būtu vienojušies par

apsaimniekošanas maksas palielinājumu, tāpat pirmās instances tiesa nekonstatē, ka kopīpašnieki būtu

pilnvarojuši apsaimniekotāju pieņemt šādu lēmumu. Prasītājs nav pierādījis, kas dod apsaimniekotājam

tiesības vienpersoniski noteikt apsaimniekošanas maksu, ja nav saņemts šāds pilnvarojums. Līdz ar to pirmās

instances tiesa secinājusi, ka apsaimniekošanas maksas noteikšana lielāka par Ls 60,00 ir pieļaujama

gadījumos, ja apsaimniekošanas izmaksas ir pārsniegušas Ls 60,00 un rezerves fondā nav līdzekļu, kā tas ir

noteikts 2011.gada 31.maija līgumā.

Pirmās instances tiesas ieskatā /pers. B/ prasība šajā daļā ir apmierināma daļēji, atzīstot par

nepamatotiem rēķinos par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu iekļauto apsaimniekošanas maksu, ka

pārsniedz Ls 60,00 par 2011.gada oktobri, novembri, decembri un 2012.gada janvāri, februāri un no jūlija

līdz decembrim, 2013.gadā no janvāra līdz augustam. Kopā par pamatotu /pers. B/ prasība šajā daļā ir

atzīstama par Ls 820,00. Prasība ir noraidāma daļā, ar kuru /pers. B/ lūdz atzīt par nepamatotiem rēķinus,

kuros apsaimniekošanas maksa pārsniedz Ls 50,00, bet nepārsniedz Ls 60,00, kopā noraidāma prasība

Ls 270,00 apmērā.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pamata uzlikt par pienākumu noslēgt apsaimniekošanas

līgumu ar maksu Ls 50,00 apmērā, jo līgums ar citiem kopīpašniekiem ir noslēgts ar maksu par

apsaimniekošanu Ls 60,00 apmērā. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka būtu pamats uzlikt par pienākumu

noslēgt līgumu par apsaimniekošanu Ls 60,00 apmērā, kā tas ir ar pārējiem kopīpašniekiem, bet tiesa,

atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantā noteiktajam, nevar pārkāpt prasījuma robežas. Līdz ar to prasība

daļā par pienākuma uzlikšanu noslēgt apsaimniekošanas līgumu ar apsaimniekošanas maksu Ls 50,00

mēnesī ir noraidāma.

Attiecībā par līgumsoda un nokavējuma procentu piedziņu, pirmās instances tiesa

konstatējusi, ka 2011.gada 1.decembrī biedrības „Berģu muiža” valde ir pieņēmusi lēmumu no 2012.gada

1.janvāra piemērot nokavējuma aprēķināšanu parādniekam par komunālajiem pakalpojumiem un

apsaimniekošanu par katru nokavēto dienu 0,15% apmērā no pārada summas. Cita dokumenta, no kura būtu

secināms, ka puses ir vienojušās par līgumsoda vai nokavējuma procentu piedziņu lietā nav. Pirmās instances

tiesa nav atzinusi, ka īpašnieki ar apsaimniekotāju ir vienojušies par līgumisko nokavējuma procentu vai

līgumsoda aprēķināšanu, ja nokavējumu ir noteikusi apsaimniekotāja valde. Līdz ar to, pirmās instances tiesas

ieskatā, nav pamata ne līgumisko procentu, ne arī līgumsoda piedziņai.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. B/ prasība par 2011.gada rēķinu atzīšanu par nepamatotu ir

apmierināma daļā par Ls 118,81. Tāpat apmierināma ir prasība 2011.gada rēķinu atzīšanu par nepamatotiem

attiecībā uz apsaimniekošanas maksu, kas pārsniedz Ls 60,00 apmēru, kopā par summu Ls 220,00.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka rēķinos iekļautais maksājums par atkritumu izvešanu un

kopējo elektroenerģiju ir pamatots, jo neatkarīgi no tā vai /pers. B/ dzīvo vai nedzīvo savā īpašumā esošajā

nekustamajā īpašumā viņai ir jāpiedalās nekustamā īpašuma uzturēšanā, kā tas ir noteikts Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 9.pantā. Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi par pamatotu 2011.gada novembra rēķinā

iekļauto maksājumu par dziļurbuma remontu Ls 157,75 apmērā, jo 2011.gada 24.novembrī SIA „Nordic

Seilers” ir izrakstījis prasītājam rēķinu par dziļurbuma bojājumu novēršanu Ls 880,00 apmērā.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka ir apmierināma /pers. B/ prasība daļā par kavējuma naudas

Ls 89,91 apmērā un 2011.gada rēķinos iekļautās naudas Ls 338,81 apmērā atzīšanu par nepamatotu, kopā

Ls 428,72 apmērā. Savukārt prasība šajā daļā ir noraidāma Ls 368,46 apmērā.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka biedrības „Berģu muiža” prasība daļa par parāda piedziņu

par apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem Ls 3205,77 apmērā ir nepamatota daļā par Ls

485,10, kas ir pieprasīta atkārtoti, jo tas jau ir prasīts saskaņā ar cesijas līgumu, daļā par Ls 820,00, jo

prasītājs nepamatoti ir noteicis apsaimniekošanas maksu lielāku par Ls 60,00, daļā par Ls 89,91, jo

prasītājs aprēķinājis kavējuma naudu, kura nav noteikta apsaimniekošanas līgumā un daļā par Ls 333,33,

jo lietā nav gūti pierādījumi par dziļurbuma remontdarbu veikšanu 2012.gada oktobrī.

Līdz ar to, pirmās instances tiesa atzinusi, ka biedrības “Berģu muiža” prasība daļā par parāda

piedziņu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir apmierināma Ls1477,43 apmērā.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, pirmās instances tiesa secinājusi, ka biedrības „Berģu muiža”

prasība ir apmierināma daļēji kopā Ls 5007,11 apmērā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi /pers. B/, pārsūdzot

spriedumu daļā, ar kuru no /pers. B/ par labu biedrībai „Berģu muiža” piedzīti Ls 5007,11 un daļā, ar

kuru noraidīta /pers. B/ prasība par Ls 368,46 iekļaušanu rēķinos par 2011.gadu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka no lietā esošās izziņas no bilances 73-2356868 un AS „Latvijas

Gāze” 2013.gada 17.decembra vēstules redzams, ka visa parāda summa, izņemot Ls 329,87, uzkrājusies

periodā, kad mājas apsaimniekošanu veica /pers. C/, līdz ar to nav pamatota minētās summas piedziņa no

/pers. B/, jo tā izveidojusies no visu mājas īpašnieku gāzes patēriņa.

/pers. B/ ieskatā, nepamatota ir arī no /pers. C/ cedētā parāda piedziņa, jo lietā nav iesniegti

pierādījumi tam, ka būtu veikti maksājumi SIA „Wirkl”. Bez tam lietā iesniegtajos čekos nav norādīts

maksātājs. Tāpat lietā nav sniegti ne paskaidrojumi, ne pierādījumi par šādu pirkumu nepieciešamību un

izlietojumu. Tā kā /pers. C/ līdz 2011.gada 30.maijam nebija noslēdzis līgumu ar AS „Latvijas Gāze”, tad

nebija nekāda likumīga pamata iekļaut izrakstītajos rēķinos maksu par siltumenerģiju. /pers. B/ ieskatā

šis parāds tiek piedzīts divreiz – gan kā AS „Latvijas Gāze” cedētais parāds, gan kā /pers. C/ cedētais

parāds.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietas materiālos nav neviens SIA „Fluido” rēķins. Tāpat lietas

materiālos nav neviena pierādījuma par to, ka kanalizācijas tīrīšanas, kanalizācijas remonta un

kanalizācijas tranšejas rakšanas darbi būtu tikuši apmaksāti vai veikti. Bez tam, /pers. B/ ieskatā, pirmās

instances tiesa vispār nav devusi savu vērtējumu par /pers. C/ izrakstītajā 2011.gada janvāra rēķinā

iekļauto pozīciju – iebraukšanas vārtu remonts Ls 11,67 un 2011.gada marta rēķinā iekļauto pozīciju –

dvieļu žāvētājs Ls 5,75 apmērā.

Norādīts, ka lietas materiālos nav atrodami pierādījumi par to, ka dziļurbuma remontdarbi būtu

jāveic, ne par to, ka attiecībā uz tiem būtu pieņemts līdzīpašnieku lēmums, ne arī par to, ka šie darbi būtu

veikti un apmaksāti. /pers. B/ norādījusi, ka pirmās instances tiesa, lemjot par apsaimniekošanas maksas

lielumu, atsaukusies uz darbu izpildes aktiem, taču minētie dokumenti ir biedrības „Berģu muiža”

vienpusēji sastādīti dokumenti, kas nevar būt par pamatu viņu prasības apmierināšanai.

Norādīts, ka pirmās instances tiesa, nosakot piedzenamās prasības summu, rēķinājusi, atņemot

noraidāmās summas no kopējā parāda, taču šādā veidā tā nonākusi pie nepareizas summas, jo nav

iespējams pārbaudīt piedzīto summu pamatotību.

Papildus /pers. B/ norādījusi, ka spriedumu daļā, ar kuru ir noraidīta viņas prasība par Ls 368,46

iekļaušanu rēķinos par 2011.gadu pārsūdz, jo saskaņā ar 2013.gada 1.oktobra prasības precizējumiem un

grozījumiem šāds prasījums netika izvirzīts.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 413.-416.pantiem, /pers. B/ lūdz

noraidīt biedrības „Berģu muiža” prasību par 7124,48 euro piedziņu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu pretapelācijas sūdzību iesniegusi biedrība „Berģu muiža”,

pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīta biedrības „Berģu muiža” prasība pret /pers. B/ par parāda Ls

820,00 piedziņu un apmierināta /pers. B/ prasība pret biedrību „Berģu muiža” par apsaimniekošanas

maksas piedziņu, kas pārsniedz Ls 60,00 mēnesī, norādot, ka biedrības „Berģu muiža” ieskatā, pirmās

instances tiesa ir nepamatoti atzinusi par nepamatotiem rēķinos par apsaimniekošanu iekļauto

apsaimniekošanas maksu, kas pārsniedz Ls60,00 un tādēļ noraidījusi biedrības „Berģu muiža” prasību

par summu Ls 820,00.

Norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā nepastāvēja strīds par to, ka biedrības „Berģu muiža” biedri –

nekustamā īpašuma kopīpašnieki ir vienojušies palielināt apsaimniekošanas maksu. Biedrība „Berģu

muiža” iesniegusi valdes 2011.gada 31.oktobra lēmumu par apsaimniekošanas maksas palielināšanu.

Norādīts, ka tiesvedības laikā netika apšaubīts fakts, ka minētais valdes lēmums ir pieņemts, neesot

kopīpašnieku pilnvarojumam, tāpat netika apšaubīts, ka tieši kopīpašnieki ir lēmuši palielināt

apsaimniekošanas maksu. Pirmās instances tiesa, pretēji Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas

nosacījumiem, nav norādījusi biedrībai „Berģu muiža” par nepieciešamību iesniegt papildus

pierādījumus tam, ka tieši pēc nekustamā īpašuma kopīpašnieku iniciatīvas tika palielināta

apsaimniekošanas maksa no Ls 60,00 uz Ls100,00 mēnesī. Papildus norādīts, ka neviens no

kopīpašniekiem izņemot /pers. B/ nav apstrīdējuši šo kopīpašnieku lēmumu. 2011.gada 31.oktobrī notika

biedrības „Berģu muiža” biedru kopsapulce, kuras darba jautājums bija tieši apsaimniekošanas maksas

palielināšana un vienbalsīgi tika nobalsots par apsaimniekošanas maksas palielināšanu, līdz ar to,

biedrības „Berģu muiža” ieskatā, valdes 2011.gada 31.oktobra lēmums ir balstīts uz biedru –

kopīpašnieku vairākuma pieņemto lēmumu.

Papildus norādīts, ka /pers. B/ apelācijas sūdzības motīvus uzskata par nepamatotiem attiecībā uz

biedrības „Berģu muiža” prasības apmierināto daļu. Tāpat arī pirmās instances tiesas spriedums ir

pamatots daļā, ar kuru noraidīta /pers. B/ celtā prasība pret biedrību „Berģu muiža”.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 413., 423., 424.pantiem biedrība

„Berģu muiža” lūdz apmierināt tās prasību daļā par Ls 820,00 piedziņu no /pers. B/ par nekustamā

īpašuma apsaimniekošanas rēķinos par 2011.gada jūniju, oktobri, novembri, decembri, 2012.gada

janvāri, februāri un no jūlija līdz decembrim, 2013.gada janvāra līdz augustam iekļauto

apsaimniekošanas maksu, kas pārsniedz Ls 60,00; pilnībā noraidīt /pers. B/ prasību pret biedrību „Berģu

muiža” un apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2013.gada 4.decembra spriedumu.

Apelācijas instances tiesas sēdē biedrības „Berģu muiža” un trešo personu /pers. E/ un /pers. G/

pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Inta Brūvere pretapelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem

motīviem un pamatiem, prasību uzturēja daļā par AS „Latvijas Gāze” cedētā parāda piedziņu 4501,09

euro apmērā un /pers. C/ cedētā parāda 690,24 euro apmērā piedziņu, apelācijas sūdzību un /pers. B/

prasību neatzina.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. B/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Sandra Gorbenko

apelācijas sūdzību un prasību uzturēja, bet biedrības „Berģu muiža” prasību un pretapelācijas sūdzību

neatzina.

Atbildētājs/pers. C/ un trešās personas /pers. F/, /pers. D/ un /pers. H/ uz apelācijas instances

tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā nosūtot tiesas

pavēsti, par neierašanās iemesliem nav paziņojuši.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā minētos

apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata

par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/ un trešo personu /pers. F//pers. D/ un /pers. H/

klātbūtnes tiesas sēdē.

Civillietu tiesu kolēģija, uzklausījusi lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus,

izvērtējusi apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un

novērtējusi dokumentālos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība un pretapelācijas sūdzība nav

pamatotas, bet biedrības „Berģu muiža” un /pers. B/ prasības ir apmierināmas daļēji.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances

tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts

šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas

sūdzībā.

Atbilstoši iesniegtās apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības saturam, Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2013.gada 4.decembra spriedums nav pārsūdzēts, līdz ar ko stājies

likumīgā spēkā, biedrības “Berģu muiža” prasības daļā ar kuru noraidīta parāda 1461,50 euro (Ls

1027,15) un 169,09 euro (Ls 118,81) apmērā piedziņa. Pārējā daļā spriedums pārsūdzēts.

Apelācijas instances tiesas sēdē biedrība „Berģu muiža” uzturēja prasību daļā par AS „Latvijas

Gāze” cedētā parāda 4501,09 euro apmērā piedziņu un /pers. C/ cedētā parāda 690,24 euro apmērā

piedziņu, pārējā daļā prasību neuzturēja.

No apelācijas un pretapelācijas sūdzības satura redzams, ka pirmās instances tiesas spriedums

daļā, ar kuru noraidīta biedrības „Berģu muiža” prasība par /pers. C/ cedētā parāda daļā par 169,06 euro

(Ls 118,81) piedziņu nav pārsūdzēts, līdz ar ko Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka biedrības „Berģu muiža”

prasība daļā par /pers. C/ cedētā parāda piedziņu apelācijas instances tiesā izskatāma daļā par 521,18 euro

piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs

atteicies no prasības.

Ņemot vērā, ka biedrības “Berģu muiža” pilnvarotā pārstāve apelācijas instances tiesas sēdē

uzturēja prasību tikai daļā par AS „Latvijas Gāze” cedētā parāda piedziņu un /pers. C/ cedētā parāda

piedziņu, līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka tiesvedība biedrības „Berģu muiža” prasības daļā par

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda 2102,21 euro apmērā piedziņu izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma

193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu.

Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma

motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances

tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Civillietu

tiesu kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas

lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā

norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

Izvērtējusi apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības argumentus, papildus pirmās instances

tiesas spriedumā norādītajam, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka tie nav pamatoti šādu apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda, ka nekustamais īpašums /adrese A/, nav sadalīts dzīvokļu īpašumos. No Rīgas

rajona zemesgrāmatu nodaļas Garkalnes zemesgrāmatas nodalījuma Nr.340 izdrukas (l.l.56-60, 2.sējums)

ir redzams, ka nekustamais īpašums /adrese A/, pieder /pers. B/ 1429/10498 domājamās daļas, /pers. D/

1403/10498 domājamās daļas, /pers. E/ 1407/10498 domājamās daļas, /pers. F/ 2707/10498 domājamās

daļas, /pers. G/ 2035/10498 domājamās daļas un /pers. H/ (pēc uzvārda maiņas – /pers. L/) 1517/10498

domājamās daļas.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas uzskatam, ka izšķirot strīdu par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu ir jāvadās pēc Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma normām un ir

piemērojams arī Dzīvokļa īpašuma likumu, jo kopīpašnieki ir vienojušies par nekustamā īpašuma

lietošanas kārtību, katram kopīpašniekam nodalot atsevišķas telpas.

Prasītājs biedrība „Berģu muiža” kā cesionārs prasības pieteikumā lūdza piedzīt no /pers. B/ AS

„Latvijas Gāze” cedēto parādu 4501,09 euro (Ls 3163,39) apmērā, ko uzturēja arī apelācijas instances

tiesas sēdē.

2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi” 3.punkts nosaka, ka dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un

sistēmas operatora un lietotāja noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi.

Lietā konstatēts, ka 2007.gada 1.martā starp AS „Latvijas Gāze” kā piegādātāju un /pers. B/ kā

lietotāju tika noslēgts dabasgāzes piegādes līgums (l.l.68, 2.sējums), ar kuru AS „Latvijas Gāze

apņēmusies piegādāt un pārdot dabas gāzi gazificētajā objektā /adrese/, savukārt atbildētāja apņēmās to

saņemt, samaksāt par to un izlietot mājsaimniecības vajadzībām.

Saskaņā ar minētā līguma 2.1.2.punktu atbildētāja apņēmās maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas

Republikas tiesību un normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi

ir spēkā gāzes piegādes brīdī. Maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja apstiprinātajiem metodiskajiem

noteikumiem tarifu piemērošanai. Saskaņā ar līguma 2.1.3.punktu atbildētāja apņēmās ievērot gāzes

piegādes brīdī spēkā esošo piegādātāja apstiprināto norēķinu kārtību par dabasgāzi, kurā noteikts galīgais

norēķinu termiņš un līgumsoda apmērs par kavētiem maksājumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei

tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka 2007.gada 1.martā starp AS „Latvijas Gāze” un /pers.

B/ noslēgts dabasgāzes piegādes līgums Nr.73-2356868, kurš nav apstrīdēts, līdz ar to atbilstoši

Civillikuma 1587.pantam atbildētājai ir pienākums to pildīt.

Lietā konstatēts, ka 2011.gada 1.jūnijā AS „Latvijas Gāze” kā cedents un biedrība „Berģu muiža”

kā cesionārs noslēdza cesijas līgumu Nr.73-2356868 (l.l.27-29, 2.sējums), saskaņā ar kuru AS „Latvijas

Gāze” cedēja prasītājam prasījuma tiesības pret atbildētāju 4501,09 euro (Ls 3163,39). Tā kā atbildētāja

minēto cesijas līgumu nav apstrīdējusi, tad Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka tas ir spēkā esošs un prasītājs

ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju 4501,09 euro apmērā.

Nepamatots ir arguments apelācijas sūdzībā, ka AS „Latvijas Gāze” cedētais parāds izveidojies no

visu mājas īpašnieku gāzes patēriņa, līdz ar to nav piedzenams no /pers. B/.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka atbildētājas

parādsaistība pret AS „Latvijas Gāze” ir izveidojušās no tiesiski noslēgta līguma starp AS „Latvijas

Gāze” un atbildētāju, līdz ar to atbildētājai ir pienākums samaksāt parādu par izlietoto dabasgāzi. Tas, ka

pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki vai apsaimniekotājs nav norēķinājušies par dabasgāzi, nevar būt

par pamatu, lai /pers. B/ atbrīvotu no saistību pildīšanas.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt

otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu, bet, saskaņā ar 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto

lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

Atbilstoši Civillikuma 2004.pantam, pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses

vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu, bet minētā likuma 2021.pants nosaka, ka no pirkuma

līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu

atlīdzību.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja nav samaksājusi par piegādāto dabasgāzi saskaņā ar 2007.gada

1.marta dabasgāzes piegādes līgumu, ko apliecina lietā iesniegtie rēķini (l.l.205-206, 2.sējums) un izziņa

no bilances (l.l.157-159, 2.sējums). Līdz ar to, atbildētājas parāds par dabasgāzes piegādi ir 4501,09 euro.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā

pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu

izpildījusi savas saistības, kā arī nav pamata apšaubīt parāda apmēru, jo atbildētāja citādu savu aprēķinu

nav iesniegusi. Turklāt Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

AS „Latvijas Gāze” izrakstītajos rēķinos un sastādītajā izziņā no bilances norādītās summas neatbilst

noteiktajiem tarifiem vai skaitītāju rādījumiem.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams AS

„Latvijas Gāze” cedētais parāds 4501,09 euro par piegādāto dabasgāzi laika posmā no 2007.gada

28.februāra līdz 2011.gada 30.maijam.

Prasītājs biedrība „Berģu muiža” kā cesionārs lūdzis piedzīt no /pers. B//pers. C/ cedēto parādu

690,24 euro (Ls 485,10) apmērā. Tā kā apelācijas un pretapelācijas sūdzībā nav pārsūdzēts pirmās

instances tiesa spriedums daļā, ar kuru noraidīta biedrības „Berģu muiža” prasība par /pers. C/ cedētā

parāda daļā par 169,06 euro piedziņu, līdz ar ko Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka biedrības „Berģu

muiža” prasība daļā par /pers. C/ cedētā parāda piedziņu apelācijas instances tiesā izskatāma daļā par

521,18 euro piedziņu.

Lietā konstatēts, ka 2011.gada 4.jūlijā /pers. C/ kā cedents un biedrība „Berģu muiža” noslēdza

līgumu par parāda saistību prasījuma tiesību nodošanu Nr.04/07/2011, ar kuru /pers. C/ nodeva biedrībai

„Berģu muiža” prasījuma tiesības pret /pers. B/ Ls 690,24 euro (Ls 485,10) apmērā (l.l.25-26, 2.sējums).

Tā kā atbildētāja minēto cesijas līgumu nav apstrīdējusi, tad Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka tas ir spēkā

esošs un prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju 690,24 euro apmērā.

Lietā konstatēts, ka 2010.gada 31.oktobrī starp /pers. C/ kā apsaimniekotāju un visiem nekustamā

īpašuma kopīpašniekiem, tai skaitā /pers. B/, tika noslēgts līgums par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka 2010.gada 31.oktobrī noslēgtais līgums par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumiem no /pers. B/ puses ir parakstīts un nav apstrīdēts, līdz ar to atbilstoši

Civillikuma 1587.pantam atbildētājai ir pienākums to pildīt.

Saskaņā ar līguma 1.1.punktu apsaimniekotājs apņēmās veikt nekustamā īpašuma /adrese A/,

apsaimniekošanas pakalpojumus saskaņā ar šī līguma nosacījumiem. Savukārt līguma 4.2.punkts nosaka,

ka īpašnieki apņemas godprātīgi, norādītajā laikā un pilnā apjomā apmaksāt apsaimniekotāja piestādītos

rēķinus par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Saskaņā ar minētā līguma 5.1.punktā līgumslēdzēji ir vienojušies par apsaimniekošanas maksu

katram no sešiem dzīvokļiem Ls 50,00 apmērā mēnesī. Savukārt līguma 5.3.punktā puses ir vienojušās,

ka gadījumos, kad mēnesī veiktais darbu apjoms pārsniedz sešu dzīvokļu samaksātu apsaimniekošanas

maksu, bet īpašnieku rezerves fondā uzkrātie līdzekļi nav pietiekamā apjomā, apsaimniekotājs samaksā

par darbiem par saviem līdzekļiem un ieraksta šo summu īpašniekiem nākamā mēneša rēķinā par

komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem, vai vispirms piestāda rēķinu par nepieciešamo

summu, un pēc īpašnieku samaksas, veic nepieciešamos darbus. Šādos gadījumos apsaimniekošanas

maksa mēnesī var būt lielāka par Ls 50,00.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka

līgumslēdzēji ir vienojušies par iespēju, ka apsaimniekošanas maksa var pārsniegt Ls 50,00 mēnesī.

Tomēr šajā gadījumā prasītājam ir pienākums pierādīt šādu izdevumu esamību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā

noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa

īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes [...].

Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājai kā dzīvojamās

mājas /adrese/, kopīpašniecei ir pienākums segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās

mājas, tās komunikāciju iekārtu uzturēšanu un remontu, zemesgabala uzturēšanu, kā arī samaksāt par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši starp pusēm noslēgtajam dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumam.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas konstatētajam, ka 2010.gada

30.decembrī ir noslēgts līgums ar SIA ,,Wirkl” par objekta uzraudzību, tīrības un kārtības nodrošināšanu,

tai skaitā zāles pļaušanu, sniega tīrīšanu (1.1.97- 98, 1.sējums). Tāpat Civillietu tiesu kolēģija pievienojas

pirmās instances tiesas secinātajam, ka ar 2011.gada 31.maijā sastādīto darbu izpildes aktu, 2011.gada

30.jūnija izpildīto darbu pieņemšanas nodošanas aktu un 2011.gada 30.jūnijā izrakstīto rēķinu ir pierādīts,

ka līdzēji ir vienojušies, ka darbi ir izpildīti un 2011.gada janvārī pakalpojumu sniegšanas izmaksas

sastādīja Ls 445,00 apmērā 2011.gada februārī Ls 185,00 apmērā, 2011.gada martā Ls 160,00 apmērā,

aprīlī Ls 180,00 apmērā, maijā Ls 245,00 apmērā, kopā Ls 1215,00 (l.1.96, 99-101, 1.sējums).

Tāpat Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka ar lietas

materiāliem pievienotiem čekiem ir pierādīts, ka 2010.gada novembrī papildus ir iztērēti Ls 19,21 (1.1.95,

1.sējums), 2010.gada decembrī papildus ir iztērēti Ls 75,79 (1.1.90, 1.sējums), 2011.gada janvārī papildus

ir iztērēti Ls 227,16 (1.1.88-89, 1.sējums), 2011.gada februārī papildus ir iztērēti Ls 246,21 (1.1.87,

1.sējums), 2011.gada martā papildus ir iztērēti Ls 12,57 (1.1.86, 1.sējums), 2011.gada aprīlī papildus ir

iztērēti Ls 69,07 (1.1.85, 1.sējums), 2011.gada maijā papildus ir iztērēti Ls 28,99 (1.1.84, 1.sējums).

Tādējādi pirmās instances tiesa secinājusi, ka prasītājs ir pierādījis, ka 2010.gada decembrī ir iztērēti Ls

75,79, kas ir 12,63 uz vienu kopīpašnieku, 2011.gada janvārī ir iztērēti Ls 672,16, kas ir Ls 112,03 uz

vienu kopīpašnieku, bet 2011.gada februārī Ls 431,21, kas ir Ls 71,87 uz vienu kopīpašnieku.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pamatoti 2010.gada novembra rēķinā ir iekļauta maksa par

kanalizācijas tīrīšanu Ls 18,33 un kanalizācijas remontu Ls 43,33 apmērā un 2010.decembra rēķinā

iekļautā maksa par kanalizācijas tranšejas rakšanu, jo ar apsaimniekošanas līgumā ietverto nosacījumu

puses ir vienojušās, ka apsaimniekotājs var vispirms piestādīt rēķinu par nepieciešamo summu, un pēc

īpašnieku samaksas, veikt nepieciešamos darbus. Ar SIA „Fluido” izcenojumu ir pierādīts, ka bioloģiska

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkope, notekūdeņu izvešana un iekārtu skalošana ir izmaksājusi Ls 120,00

(1.1.91, 1.sējums), kas ir Ls 20,00 uz vienu kopīpašnieku, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu

remonts, sūkņa, aerlifta, gaisa padeves sadales uzstādīšana ir izmaksājusi Ls 260,00 (1.1.92, 1.sējums),

kas ir Ls 43,33 uz vienu kopīpašnieku, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkope, notekūdeņu

izvešana un iekārtu skalošana ir izmaksājusi Ls 100,00 (1.1.93, 1.sējums), kas ir Ls 16,66 uz vienu

kopīpašnieku, infiltrācijas sistēmas esošo grodu aku savienošana ar drenāžas cauruļvadu atbilstošā

pašteces līmenī izmaksā Ls 285,00 (1.1.94, 1.sējums), kas ir Ls 47,50 uz vienu kopīpašnieku. Civillietu

tiesu kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka tas, ka SIA „Fluido” rēķini vēlāk

tika anulēti nepadara apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu par nepamatotu, jo puses ir pielīgušas iespēju

samaksu prasīt pirms padarītā darba.

Tāpat par pamatotu Civillietu tiesu kolēģija atzīst pirmās instances tiesas secināto, ka nav pamata

atbrīvot atbildētāju no maksājumiem par elektroenerģiju, jo apstāklis, ka dzīvoklī ir noslēgti visi

drošinātāji, neatbrīvo /pers. B/ kā dzīvokļa īpašnieci no maksājumu veikšanas. Apstāklis, ka SIA

„Spriegums” speciālists ir konstatējis, ka ir izslēgti atejošo grupu automāti, bet skaitītājs turpina griezties

(1.1.137, 2.sējums), neliecina, ka elektrības noplūde nenotiek /pers. B/ dzīvoklī. Tāpat Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka par pārējiem pakalpojumiem, tai skaitā atkritumu izvešanu, atbildētājai kā dzīvojamās

mājas kopīpašniecei ir jāveic maksājumus neatkarīgi no tā, vai viņa dzīvoklī dzīvo vai nedzīvo, jo šāds

pienākums izriet no 2010.gada 31.oktobrī starp pusēm noslēgtā līguma par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Līdz ar ko par nepamatotiem Civillietu tiesu kolēģija atzīst apelācijas sūdzībā minētos argumentus

par /pers. C/ cedētā parāda nepamatotību.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja nav segusi visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, ko apliecina lietā iesniegtā izziņa (l.l.37, 2.sējums).

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu

izteikusi pretenzijas pret apsaimniekotāja /pers. C/ sniegtajiem pakalpojumiem. Bez tam apelācijas

sūdzības 2.punktā norādītie argumenti paši par sevi nevar būt par pamatu, lai neveiktu samaksu par

apsaimniekotāja sniegtajiem un nodrošinātajiem pakalpojumiem. Turklāt Civillietu tiesu kolēģija atzīst,

ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka /pers. C/ izrakstītajos rēķinos norādītās summas

neatbilst noteiktajiem tarifiem vai dzīvojamajā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem.

Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams

/pers. C/ cedētais parāds 521,18 euro apmērā.

Par nepamatotu Civillietu tiesu kolēģija atzīst pretapelācijas sūdzībā norādīto, ka pirmās instances

tiesa nepamatoti atzinusi par nepamatotiem rēķinos par apsaimniekošanu iekļauto apsaimniekošanas

maksu, kas pārsniedz Ls 60,00, jo 2011.gada 31.oktobra lēmums par apsaimniekošanas maksas

palielināšanu ir balstīts uz biedru – kopīpašnieku vairākuma pieņemto lēmumu.

Lietā nav strīda, ka starp /pers. B/ un biedrību „Berģu muiža” nav noslēgts apsaimniekošanas

līgums.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks

uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas

līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Lietā konstatēts, ka 2011.gada 31.maijā kopīpašnieki /pers. G/, /pers. F/, /pers. D/, /pers. H/ un

/pers. E/ kā īpašnieki ir noslēguši ar biedrību „Berģu muiža” kā apsaimniekotāju līgumu par nekustamā

īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem (l.l.58-60, 1.sējums). Minētajā līgumā puses ir vienojušās par

to, ka īpašnieki uzdod apsaimniekotājam veikt īpašnieku nekustamā īpašuma dzīvojamās mājas /adrese/,

apsaimniekošanas pakalpojumus. Apsaimniekošanas maksa ir noteikta Ls 60,00 mēnesī. Vienlaikus

līguma 5.3.punktā puses ir vienojušās, ka gadījumos, kad mēnesī veiktais darbu apjoms pārsniedz piecu

dzīvokļu samaksātu apsaimniekošanas maksu, bet īpašnieku rezerves fondā uzkrātie līdzekļi nav

pietiekamā apjomā, apsaimniekotājs samaksā par darbiem par saviem līdzekļiem un ieraksta šo summu

īpašniekiem nākamā mēneša rēķinā par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem, vai vispirms

piestāda rēķinu par nepieciešamo summu, un pēc īpašnieku samaksas, veic nepieciešamos darbus. Šādos

gadījumos apsaimniekošanas maksa mēnesī var būt lielāka par Ls 60,00.

Tā kā lietā ir iesniegti pierādījumi, kas apliecina, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas funkcijas no 2011.gada 31.maija veic prasītājs, tad attiecīgi ir pamats uzskatīt, ka

prasītājs realizē šīs mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, zemes

gabala uzturēšanu, kā arī nodrošina pamatpakalpojumu sniegšanu, slēdzot līgumus ar attiecīgo

pakalpojumu sniedzējiem.

Pie šādiem konstatētiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasītājam, pildot mājas

apsaimniekotāja funkcijas, ir tiesības un arī pienākums atbildētājai izsniegt rēķinus, kuros ietverti

maksājumi par kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka /pers. B/ neapstrīd

biedrības „Berģu muiža” tiesības veikt apsaimniekošanu un sniegt komunālos pakalpojumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja

tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Līdz ar to atbildētājas pienākums segt apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus izriet no

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta un 13.panta neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības

dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lietā konstatēts, ka 2011.gada 31.oktobrī biedrības „Berģu muiža” valde ir pieņēmusi lēmumu par

apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu līdz Ls 100,00 apmērā (l.l.50, 1.sējums).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta pirmo un otro daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir

pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā

ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Šā likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļu

īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu

īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu

jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus. Savukārt šā panta otrās daļas 9.punktu

vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka lietā esošais biedrības „Berģu muiža” 2011.gada 31.oktobra

lēmums par ikmēneša apsaimniekošanas maksas palielināšanu (l.l.50, 1.sējums), kuru ir parakstījuši

biedrības valdes locekļi /pers. Z/, /pers. E/ un /pers. C/, nav uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē, jo tas ir pieņemts biedrības „Berģu muiža” valdes sapulcē

nevis dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka lietā nav

konstatējams, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki būtu vienojušies par apsaimniekošanas maksas

palielinājumu, tāpat lietā nav konstatējams, ka kopīpašnieki būtu pilnvarojuši apsaimniekotāju pieņemt

šādu lēmumu.

Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka

apsaimniekošanas maksas noteikšana lielāka par Ls 60,00 ir pieļaujama gadījumos, ja apsaimniekošanas

izmaksas ir pārsniegušas Ls 60,00 un rezerves fondā nav līdzekļu, kā tas ir noteikts 2011.gada 31.maija

apsaimniekošanas līgumā.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. B/ prasība ir apmierināma daļēji, atzīstot par

nepamatotiem rēķinos par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu iekļauto apsaimniekošanas maksu, kas

pārsniedz 85,37 euro (Ls 60,00) par 2011.gada oktobri, novembri, decembri un 2012.gada janvāri,

februāri un no jūlija līdz decembrim, 2013.gadā no janvāra līdz augustam. Kopā par pamatotu /pers. B/

prasība šajā daļā ir atzīstama 1166,75 euro (Ls820,00) apmērā.

Pie šādiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi un

objektīvi izvērtējusi lietas apstākļus un pamatoti taisījusi spriedumu par biedrības „Berģu muiža” prasības

daļēju apmierināšanu un /pers. B/ prasības daļēju apmierināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā

norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmērā, bet

atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Līdz ar to no /pers. B/ par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 303,41 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu 7,83 euro. Savukārt no

biedrības “Berģu muiža” par labu atbildētājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 91,50 euro apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu 7,83 euro.

Papildinot prasību, /pers. B/ lūdza tiesu atzīt par nepamatotu apsaimniekošanas maksu, kas

pārsniedz Ls 50,00 mēnesī, bet valsts nodeva par šo prasījumu netika samaksāta. Par šo prasību ir

maksāja valsts nodeva 216,63 euro (Ls 152,25) apmērā. Tā kā tiesa apmierināja prasību daļēji 1166,75

euro (Ls 820,00) apmērā, tad valsts nodeva par prasības apmierināto daļu 175,01 euro apmērā ir

piedzenama no biedrības “Berģu muiža” par labu valstij, bet noraidītajā daļā no /pers. B/ piedzenama

valsts nodeva 41,55 euro apmērā par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no biedrības “Berģu muiža” un

/pers. B/ par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā 52,29 euro

apmērā no katra.

Gan prasītājs, gan atbildētāja lūgusi piedzīt ar lietas vešanas saistītos izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež

no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs

neuztur savu prasījumu sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Savukārt Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi

ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa

nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no /pers. B/ par labu prasītājam piedzenami ar lietas

vešanu saistītie izdevumi 1500,42 euro apmērā. Savukārt no biedrības “Berģu muiža” par labu atbildētājai

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 266,52 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās nenomaksātās pamatparāda naudas summas

par laiku līdz sprieduma izpildei, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Rezolutīvā daļa:

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu,

44.panta pirmo daļu, 97., 193., 194., 195., 204.1, 426., 430., 432.pantu, 433.panta pirmo daļu un

434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Biedrības „Berģu muiža” prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai „Berģu muiža”,

reģ.Nr.40008179256, parādu 5022,27 euro (pieci tūkstoši divdesmit divi euro un divdesmit septiņi centi)

apmērā un tiesāšanās izdevumus 1811,66 euro (viens tūkstotis vienpadsmit euro un sešdesmit seši centi)

apmērā, kopā piedzenot 6833,93 euro (seši tūkstoši astoņi simti trīsdesmit trīs euro un deviņdesmit trīs

centi).

Noteikt biedrībai „Berģu muiža”, reģ.Nr.40008179256, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās nenomaksātās pamatparāda naudas summas

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu.

/pers. B/ prasību apmierināt daļēji.

Atzīt par nepamatotiem rēķinos par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu iekļauto

apsaimniekošanas maksu, kas pārsniedz 85,37 euro (astoņdesmit pieci euro un trīsdesmit septiņi centi)

mēnesī 2011.gada jūnijā, oktobrī, novembrī, decembrī, 2012.gada janvārī, februārī un no jūlija līdz

decembrim, 2013.gadā no janvāra līdz augustam, kopā par summu 1166,75 euro (viens tūkstotis viens

simts sešdesmit seši euro un septiņdesmit pieci centi).

Piedzīt no biedrības „Berģu muiža”, reģ.Nr.40008179256, par labu /pers. B/, personas kods

/personas kods/, tiesāšanās izdevumus 365,85 euro (trīs simti sešdesmit pieci euro un astoņdesmit pieci

centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus 93,84 euro

(deviņdesmit trīs euro un astoņdesmit četri centi) apmērā.

Piedzīt no biedrības „Berģu muiža”, reģistrācijas numurs 40008179256, par labu valstij tiesas

izdevumus 227,30 euro (divi simti divdesmit septiņi euro un trīsdesmit centi) apmērā.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un biedrībai „Berģu muiža”,

reģ.Nr.40008179256, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pēc valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksas, samaksu apliecinošais dokuments

jāiesniedz Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 8.jūlijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts) U.Danga

Tiesneši (paraksts) L.Blūmiņa

(paraksts) M.Ābele