Court allows noise-induced noise complaint damages claim against bar owner for exceeding noise limits.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully awarded the plaintiff's claim for damages and legal costs. The plaintiff proved that the defendant's bar exceeded noise limits, leading to an administrative fine and a separate bill for noise measurement services paid by the plaintiff. Consequently, the court ordered the defendant to reimburse the specific loss of 302.50 EUR and all associated litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1779. panta; Civilprocesa likuma 44. panta: The court established that a party suffering direct financial loss due to another's violation of noise regulations is entitled to full compensation for that loss and litigation costs when the violation is substantiated by administrative findings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29 4078 20
Lietas arhīva Nr.C 1530-21/24
2021.gads
ECLI:LV:RLPT:2021:0430.C29407820.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 30.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Ušakova
rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Biomeat” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 29.09.2020. /pers. A/ (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA “Biomeat” (atbildētāja) par naudas
piedziņu.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
Prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece. Blakus nekustamajam īpašumam, kurā atrodas prasītājas dzīvoklis, atrodas bārs HHC, kas
pieder SIA “Biomeat” (iepriekš SIA “HHC Bārs”).
2020.gada janvārī SIA “HHC Bārs” tika piemērots administratīvais sods par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.prim pantā
paredzēto pārkāpumu, par bāra HHC radīto troksni, kas pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai
vides trokšņa robežlielumu.
Administratīvais sods SIA “HHC Bārs” piemērots, pamatojoties uz prasītājas, un pārējo nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku
iesniegumiem.
Lai konstatētu minētajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu, bija nepieciešams veikt bāra HHC atskaņotā trokšņa mērījumus. SIA „Estonian,
Latvian & Lithuanian Environment” veica trokšņa mērījumus kluba HHC darbības laikā no 30.08.2019. plkst.23.00 līdz 31.08.2019. plkst.07.00.
Sagatavotais SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” testēšanas pārskats Nr.l9OB07S-l tika iesniegts SIA „HHC Bārs”
administratīvajā pārkāpuma lietā un kalpoja par pamatu SIA „HHC Bārs” Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.prim pantā paredzētā
pārkāpuma konstatēšanai.
SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par mērījumu veikšanu 17.09.2019. sagatavoja un nosūtīja /pers. A/ rēķinu Nr.285 302,50
EUR apmērā, kuru /pers. A/ apmaksāja. Tādējādi /pers. A/ SIA „HHC Bārs” prettiesiskās rīcības rezultātā ir radīti zaudējumi 302,50 EUR apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt no SIA “Biomeat” par labu prasītājai naudas līdzekļus 302,50 EUR, visus tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 70 EUR, ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR, un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 54,89 EUR.
Prasība pamatota ar likuma Civillikuma 1779.pantu.
[2] Atbildētāja paskaidrojumus nav iesniegusi.
[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu prasītājai un atbildētājai nosūtīts 2020.gada
19.novembrī.
Ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 56.1pirmās daļas 3.punktu, tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas
laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē
vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav
šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[4] 2020.gada 19.novembrī tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 250.27panta prasībām informējusi puses, ka 2021.gada 30.aprīlī tiesas kancelejā
būs pieejams saīsināts spriedums, kā arī izskaidrota kārtība, kāda tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka tiesas spriedums tiek sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta noteiktajām prasībām par
tā saturu, iekļaujot spriedumā Aprakstošo daļu un Motīvu daļu.
[5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 302,50 EUR, ko veido SIA “Estonian, Latvian & Lithuania Environment” rēķins par trokšņa
novērtējumu daudzstāvu dzīvojamās mājas 3.stāva dzīvokļa Nr.27 dzīvojamā istabā, kluba “Hardcore Hangover Club”, /adrese/, darbības laikā
30.08.2019.g. 23.00 līdz 31.08.2019.g. 07.00.
No lietas materiāliem konstatējams, ka prasītājai zaudējumi radās, jo bija nepieciešams konstatēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(LAPK) 167.1pantā paredzēto pārkāpumu, par bāra HHC radīto troksni, kas pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa
pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.
SIA “Biomeat” pirms tam bija SIA „HHC Bārs”.
SIA “Estonian, Latvian & Lithuania Environment” veica trokšņa mērījumus kluba HHC darbības laikā, par ko prasītājai 17.09.2019. izrakstīja
rēķinu Nr.285 (lietas 13.lapa).
Rēķina apmaksu apliecina konta pārskats (lietas 14.lapa).
SIA “Estonian, Latvian & Lithuania Environment” vides izpētes laboratorijas testēšanas pārskats bija iesniegts Rīgas domes Administratīvās
komisijā, ko apliecina Rīgas domes Administratīvās komisijas 03.12.2019. lēmums Nr.D57-AK-19-48-47.
Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 03.12.2019. lēmumu Nr.D57-AK-19-48-47 SIA “HHC Bārs” saukts pie administratīvās atbildības
saskaņā ar LAPK 167.1 pantu, uzliekot naudas sodu 70 EUR apmērā (lietas 36.-37.lapa).
No TISA pieejamās informācijas secināms, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 15.aprīļa spriedumu lietā
Nr.1A29012020/21 noraidīta SIA “HHC Bārs” sūdzība par Rīgas domes Administratīvās komisijas 03.12.2019. lēmumu Nr.D57-AK-19-48-47 un
Rīgas domes Administratīvās komisijas 03.12.2019. lēmums Nr.D57-AK-19-48-47 atstāts negrozīts.
Spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
LAPK 39.pants noteic, ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot
administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu. Ja administratīvā
pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot
administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vai iestāde, kas pilnvarota izskatīt šo lietu, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt dabas
resursiem nodarīto zaudējumu. Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma
atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, spēkā līdz 2020.gada 1.jūlijam).
LAPK 167.1 pants noteic, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa
pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, — fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt
piecdesmit euro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, 1771.pants – zaudējums var būt vai nu tāds, kas
jau cēlis, vai tāds, kas vēl stāv priekšā: pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu, 1772.pants – jau cēlies zaudējums var
būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums, 1773.pants - zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas
darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas [..], 1775.pants - katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību un tās pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3)
cēloniskais sakars (K.Torgāns. Saistību tiesības. I. daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 246 lpp).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs prasības summu nav apstrīdējis, un iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, vai par zaudējumu apmēru, nav
izteicis.
Tiesa atzīst, ka lietā konstatēti visi tiesību teorijā atzītie zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnoteikumi.
Izskatāmajā lietā pierādīta atbildētāja neattaisnojamā rīcība (atbildētājs veica darbības (atskaņojot mūziku), kas radīja troksni un pārsniedza
attiecīgās diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu).
Lai konstatētu minētajā tiesību normā (LAPK 167.1pants) paredzēto pārkāpumu, bija nepieciešams veikt bāra HHC atskaņotā trokšņa mērījumus.
SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” veica trokšņa mērījumus kluba HHC darbības laikā. Par šo mērījumu veikšanu prasītāja samaksāja
SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” 302,50 EUR.
Prasītājas zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamā rīcība, par ko pēdējais tika sodīts.
Ņemot vērā visu minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par zaudējumu piedziņu no atbildētājas ir apmierināma un no atbildētājas ir piedzenami
zaudējumi 302,50 EUR apmērā.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1756.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas
6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda (302,50 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta
1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājai, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību.
Advokāta pārstāvību pierāda izsniegtais orderis un pilnvaras (lietas 16.-17.lapa).
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām
ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu
apmierinātās daļas. Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Apmierināmais prasījums šajā lietā ir 302,50 EUR, maksimālais advokāta atlīdzības apmērs ir 30 % no piedzenamās summas, t.i., 90,75 EUR, bet,
tā kā lieta ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nosakāmi 50% no maksimālā atlīdzības apmēra.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai /pers. A/ piedzenami samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 45,38 EUR.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasību 70 EUR (lietas 8.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR (lietas 9.lapa).
Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētājiem 302,50 EUR, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 70 EUR (15 % no
prasības summas, bet ne mazāk par 70 EUR – Civilprocesa 5,47 EUR, kopā 75,47 EUR.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un Likuma “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums” 21.panta otro daļu,
atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 15 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 un 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “Biomeat”, reģistrācijas numurs 40103961548, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zaudējumus 302,50 EUR un
tiesāšanās izdevumus 120,85 EUR, kopā 423,35 EUR (četri simti divdesmit trīs EUR un 35 centi).
Samaksa uz kontu AS „Swedbank”, konta Nr./numurs/.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA “Biomeat”,
reģistrācijas numurs 40103961548, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no zaudējumu summas.
Noteikt SIA “Biomeat”, reģistrācijas numurs 40103961548, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 15 (piecpadsmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440. 2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 30.aprīlī.
Tiesnese I.Ušakova