Court dismisses appeal against traffic fine, upholding police decision on vehicle toll violation.

Lieta Nr.1A29039319/1A-0046-20/21

ECLI:LV:RLPT:2020:0212.1A29039319.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 12.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska, izskatījusi rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu SIA “AUTORIX”,

reģistrācijas Nr.40003839431 (turpmāk – iesniedzēja) sūdzībā par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

(turpmāk – iestāde) 2019.gada 2.oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2114,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka 2019.gada 27.augustā SIA “AUTORIX” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmumu Nr.CN00003269 par to, ka

2019.gada 8.jūlijā plkst.7.38 Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz

Ogri) transportlīdzeklim SCANIA P113, valsts reģistrācijas numurs GK4961, fiksēts Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pārkāpums, par ko

atbildība paredzēta Latvijas APK 149.40panta otrajā daļā. Piemērots naudas sods 500 EUR apmērā.

Minēto lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2019.gada 2.oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2114 atstāts negrozīts 2019.gada 27.augusta

administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.CN00003269.

2019.gada 31.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2019.gada 2.oktobra lēmumu

Nr.20/3/3-2114.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019.gada 8.novembra lēmumu sūdzība atstāta bez virzības, nosakot termiņu trūkumu

novēršanai. Ar 2019.gada 26.novembra iesniegumu novērsti lēmumā norādītie trūkumi.

Sūdzībā iesniedzēja norāda, ka pilnībā nepiekrīt iestādes lēmuma pamatojumam šādu apstākļu pēc.

Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts par vienotu sūdzību, kas tika iesniegta sakarā ar septiņiem administratīvā pārkāpuma protokoliem-lēmumiem. Ar

pārsūdzēto lēmumu tika noraidīti visi iesniedzējas pieteiktie lūgumi par 2019.gada 27.augustā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.CN00003269.

Iesniedzēja uzskata, ka iestādes lēmums ir nepamatots un neatbilst esošajai tiesu praksei, proti, gadījumā, ja tiek konstatēti secīgi izdarīti identiski

administratīvie pārkāpumi, administratīvā atbildība piemērotās sankcijas apmērā tiek saglabāta par pirmo no izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem,

savukārt attiecībā uz pārējiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek piemēroti Latvijas APK 21.panta nosacījumi, atceļot visus pēc pirmā administratīvā

pārkāpuma protokola-lēmuma sekojošus administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus, atbrīvojot vainīgo personu no administratīvās atbildības un

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedums lietā Nr.104AA-0160-18/9).

Par minēto tiesas nolēmumu iesniedzēja ir informējusi iestādi, savukārt tā norādīto faktu, praktiski ir ignorējusi un savos lēmumos norādījusi uz Latvijas

APK 21.panta otro daļu. Šāds iestādes arguments ir pamatots tikai daļēji, jo ar pieminēto Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas nolēmumu

tika izspriesta administratīvā pārkāpuma lieta, kurā pie atbildības saucamā persona ne tikai nav ievērojusi Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus,

bet, vadot transportlīdzekli, nav ievērojusi 301.ceļa zīmes prasības, līdz ar ko secināms, ka, tostarp, tika pieļauts pārkāpums arī ceļu satiksmē. Tāpēc,

iesniedzējas ieskatā, minētā tiesu prakse var tikt attiecināta arī uz iesniedzējas sūdzību.

Ar diviem transportlīdzekļiem vienā vietā no 2.jūlija līdz 23.jūlijam vienpadsmit reizes secīgi tika izdarīts viens un tas pats administratīvais

pārkāpums, par ko Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

fotoradaru nodaļa secīgi ir sastādījusi vienpadsmit pilnīgi identiskus administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus, kas atšķiras tikai ar pārkāpuma laiku,

un piemērojusi vienpadsmit administratīvos sodus 500 EUR katrs vai 5500 EUR kopā.

Iesniedzēja norāda, ka, kaut arī formāli iestādei ir tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību sešu mēnešu laikā no administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas dienas, tomēr secināms, ka piemērojot administratīvo sodu 49 līdz 58 dienas pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, nav tikusi

nodrošināta administratīvā soda mērķa sasniegšana. Uzskatot, ka administratīvā soda mērķis ir novērst analoģiska administratīvā pārkāpuma atkārtošanu,

jāsecina, ka neviens no naudas sodiem, kas tika piemērots pēc administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma Nr.CN00003269, šo mērķi nav sasniedzis,

jo administratīvais pārkāpums pēc pirmā gadījuma tika vēl vairākas reizes atkārtots. Administratīvā soda mērķa nesasniegšanu izraisīja soda novēlota

piemērošana, un pie šādiem apstākļiem administratīvā naudas soda saglabāšana neatbilst likumdevēja noteiktajam nolūkam, kas zināmā mērā var pat

nozīmēt, ka naudas soda piemērošana nonāk pretrunā ar Latvijas APK prasībām.

Iesniedzēja apzinās savu pienākumu pakļauties normatīvo aktu prasībām un 2019.gada 20.augustā, patstāvīgi konstatējot, ka par transportlīdzekli

SCANIA R420, valsts reģistrācijas numurs MB8956, un SCANIA P113, valsts reģistrācijas Nr.GK4961, nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, ir

veikusi tās samaksu. Minēto samaksu iesniedzēja veikusi labprātīgi, nezinot par pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Iesniedzēja neapstrīd savu vainu, tai pašā laikā, vērtējot izdarīto administratīvo pārkāpumu subjektīvo pusi, būtu jākonstatē, ka iesniedzējai nav

nekāda acīmredzama ieguvuma vairākas reizes pēc kārtas atkārtot vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu, katru reizi riskējot tikt administratīvi

sodītai ar naudas sodu 500 EUR apmērā, kas ievērojami pārsniedz maksāšanai noteiktās nodevas apmēru.

Iesniedzēja uzskata, ka ir pamats piemērot Latvijas APK 21.panta noteikumus, jo iesniedzēja secīgi piecpadsmit darba dienu laikā ir pieļāvusi

vienpadsmit identiska rakstura administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Par visiem vienpadsmit izdarītajiem pārkāpumiem iestāde ir piemērojusi vienādus

naudas sodus, turklāt visi naudas sodi tika piemēroti ievērojami pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas. Sakarā ar novēlotu administratīvā soda

piemērošanu, netika novērsta identiskā administratīvā pārkāpuma atkārtošana. Iesniedzēja savlaicīgi nebūdama sodīta turpināja atkārtot administratīvo

pārkāpumu līdz brīdim, kamēr patstāvīgi nav konstatējusi savas rīcības prettiesisko raksturu. Izdarīto administratīvo pārkāpumu subjektīvā puse norāda

uz to, ka šādi secīgie administratīvie pārkāpumi nebūtu izdarīti gadījumā, ja iesniedzēja savlaicīgi tiktu sodīta par pirmo no pārkāpumiem. Minēto faktu

sakarā nav nekādas nepieciešamības piemērot naudas sodu par katru nākamo no identiskiem secīgi izdarītiem administratīviem pārkāpumiem, jo

iesniedzējas audzināšanas mērķa sasniegšanai pietiek ar naudas soda piemērošanu par pirmo no pārkāpumiem. Savukārt attiecībā uz pārējiem

pārkāpumiem ir pamats izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot iesniedzēju no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Papildus minētajam, kaut arī iesniedzēja atzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā un pat ir apmaksājusi piemēroto naudas sodu par pirmo

pārkāpumu, iesniedzēja vēlas pievērst uzmanību tam, ka pastāv nopietnas šaubas par administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma sastādīšanas

tiesiskumu.

Iesniedzējas izdarītie administratīvie pārkāpumi tika fiksēti ar autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu Tollcher Roadside

Nr.GX019884, kas uzstādīta Salaspils novadā, autoceļā A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki) 23.8 km (virzienā uz

Ogri).

Minētā sistēma ir atzīstama par stacionāro tehnisko līdzekli (fotoiekārtu), kas tiek uzstādīta, lai fiksētu pārkāpumus ceļu satiksmē, neapturot

transportlīdzekli.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība” 9.punkta prasībām

transportlīdzekļu vadītāju informēšanai pirms vietām, kur paredzēts uzstādīt stacionāros tehniskos līdzekļus, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu

prasībām uzstāda attiecīgas ceļa zīmes, kā arī var izmantot Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos ceļa apzīmējumus. Uz attiecīgu iesniedzējas

pieprasījumu VAS “Latvijas Valsts ceļi” 2019.gada 16.oktobrī ir atbildējusi, ka uz A6 autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

(Pāternieki) 23.kilometrā virzienā uz Ogri ceļa zīme Nr.853 “Fotoradars” tika uzstādīta 2019.gada 27.septembrī. Tas nozīmē, ka līdz norādītajam brīdim

attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu Tollchecker Roadcide Nr.GX019884, kas uzstādīta Salaspils novadā, autoceļā A6

Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki) 23.8 km (virzienā uz Ogri), iepriekš norādītās MK noteikumu prasības nav ievērotas un

pirms minētās iekārtas autoceļā nekādas ceļa zīmes transportlīdzekļu vadītāju informēšanai nav uzstādītas. Tas nozīmē, ka autoceļu lietošanas nodevas

samaksas kontroles sistēma bija uzstādīta un līdz 2019.gada 27.septembrim darbojās neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar ko ziņas, kas tiek

iegūtas ar šādi prettiesiski vai likumam neatbilstoši uzstādītu tehnisko līdzekli, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai izmantot nevar.

Lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu, atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu, izbeigt lietvedību.

Ar 2019.gada 2.decembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu pieņemta iesniedzējas sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam termiņam –

2020.gada 13.janvārim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lūgumi,

paskaidrojumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta devīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2019.gada 2.oktobra lēmuma Nr.20/3/3-2114 pamatojumu, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā

ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesa iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK

289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto, papildus norādot savus apsvērumus.

Latvijas APK 8.panta pirmā daļa nosaka, ka persona, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laika un vietā.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmo daļu nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo

autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā

noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem (turpmāk arī — transportlīdzeklis):

1) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem;

2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumā noteikts – par valsts galvenā autoceļa (A6) Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

(Patarnieki) lietošanu no 0,0.kilometra līdz 306,5.kilometram maksājama nodeva.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 40panta otro daļu par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav

samaksāta, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz

tūkstoš euro.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta trešās daļas 5.punktu, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas

par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus. Šā panta ceturtā daļa

noteic, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas

ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Saskaņā ar šā panta

piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas

līdzekļiem. Atbilstoši šā panta vienpadsmitajai daļai, ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Šā panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē

administratīvā pārkāpuma protokolā. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 243.panta sešpadsmito daļu šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos

gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē

atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.

Ņemot vērā norādītās likuma normas, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā un citos lietā esošajos dokumentos ir fiksētas Latvijas

APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, un nepiekrīt iesniedzēja sūdzībā norādītajiem

argumentiem par administratīvā pārkāpuma esamības trūkumu. Tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus pamatojoties uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem, to kopumā, pēc likums un tiesiskās apziņas.

Viena no galvenajām tiesību normas pazīmēm ir tā, ka tiesību norma satur obligātus priekšrakstus jeb vispārsaistošu regulējumu. Ar tiesību normu

palīdzību, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus, valsts panāk gan jau radušās, gan potenciālas interešu konflikta situācijas atrisinājumu (Latvijas

Republikas Satversmes tiesas 1999.gada 9.jūlija spriedums lietā Nr.04-03(99)).

Tiesa noraida iesniedzējas argumentu, ka uz izskatāmo gadījumu būtu attiecināms Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada

8.jūnija spriedums lietā Nr.104AA-0160-18. Minētajā spriedumā tiesa norādījusi, ka tiesas secinājumi konkrētajā lietā par konkrētiem apstākļiem nav

vispārināmi un ir attiecināmi tikai uz izskatāmo lietu.

Tāpat tiesa norāda, ka pretēji iesniedzējas norādītajam, nav izveidojusies tāda tiesu prakse, kas atzītu, ka gadījumā ja tiek konstatēti secīgi izdarīti

identiski administratīvie pārkāpumi, administratīvā atbildība piemērotās soda sankcijas apmērā tiek saglabāta par pirmo no izdarītajiem pārkāpumiem,

savukārt attiecībā uz pārējiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek piemērots Latvijas APK 21.pants.

Tiesa uzsver, ka konkrētajā gadījumā, neskatoties uz administratīvo pārkāpumu līdzīgo raksturu, iesniedzēja tiek saukta pie administratīvās

atbildības par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti dažādos laikos un nav uzskatāmi par vienu pārkāpumu, kā arī nerada pamatu

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības par kādu no izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Papildus tiesa norāda, ka iesniedzējai kā juridiskai personai nevar piemist sūdzībā norādītā administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – attieksme

pret izdarīto pārkāpumu. Kā arī iesniedzējai kā transportlīdzekļa īpašniecei un rūpīgam saimniekam ir pienākums sekot līdzi un savlaicīgi izpildīt normatīvo

aktu prasības. Valsts policijas pienākumos neietilpst atgādināt pārvadātajam par nepieciešamo nodevu samaksas veikšanu.

Izvērtējot iesniedzējas norādi, ka pirms autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas nebija uzstādīta atbilstoša ceļa zīme, tiesa norāda,

ka Ceļu satiksmes noteikumi neparedz ceļa zīmi, kas būtu uzstādāma pirms autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas. Kā arī uzsver, ka

autoceļu lietošanas nodevas samaksa ir veicama pirms uzbraukšanas uz ceļa, neatkarīgi no tā, kurā vietā būtu uzstādīta kontroles sistēma.

Līdz ar to fakts, ka ceļu satiksmes dalībnieku informēšanai konkrētajā vietā 2019.gada 27.septembrī tika izvietota ceļa zīme “Fotoradars”,

nenozīmē, ka līdz 2019.gada 27.septembrim ar autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu iegūtās ziņas nebūtu izmantojamas kā

pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā.

Tādejādi tiesa pilnībā noraida iesniedzējas argumentu, ka autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēma ir uzstādīta neatbilstoši

normatīvo aktu prasībām un to nevar izmantot administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus tiesa tāpat kā iestāde atzīst, ka transportlīdzeklis SCANIA P113, valsts reģistrācijas numurs GK4961

Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz Ogri) pārkāpa Autoceļu

lietošanas nodevas likuma 2.pantu, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK 149.40panta otrajā daļā.

Vienlaicīgi tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā augstākā iestādē būtu izdarījusi

procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu 2019.gada 2.oktobra lēmuma Nr.20/3/3-2114 atcelšanai.

Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam, ko

tiesa atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim un nesaskata iespēju iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības, ņemot vērā lietā

konstatētos apstākļus.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma. Savukārt iestādes

lēmums ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 243. 1pantu, 244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “AUTORIX”, reģistrācijas Nr.40003839431, sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2019.gada 2.oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2114.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2.oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2114.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska