Small claims court partially allows debt collection for unpaid property management fees and court costs against a landlord.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the small claims action filed by the property management company against a landlord for unpaid fees. The landlord admitted to owing a base debt of approximately 1,294 EUR and a contract penalty of 129 EUR but failed to pay despite a settlement agreement. The court ordered payment of the base debt, a reduced penalty, and court costs, while rejecting the full claim for the contract penalty.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta; Civilprocesa likuma 41. panta: The court may proceed with a small claims judgment without the defendant's written explanation, and court costs are recoverable from the losing party's income.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29594016
C-2304/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 1.februārī
RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA
tiesnese S. Hrebtova
izskatīja rakstveida procesā civillietu DzĪKS „Tīnūži” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 13.septembrī DzĪKS „Tīnūži” (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par
naudas piedziņu, norādot, ka atbildētājam uz īpašuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, (turpmāk – dzīvojamā
māja) kadastra Nr./numurs/.
Atbildētāja īpašuma tiesības tika nostiprinātas zemesgrāmatā laika periodā no 2000.gada 28.jūnija.
Prasītājs nodrošina dzīvojamās apsaimniekošanu un pārvaldīšanu kopš mājas nodošanas ekspluatācijā, nodrošinot dzīvojamajai mājai
pamatpakalpojumu sniegšanu un papildpakalpojumu sniegšanu atbilstoši mājas tehniskajiem rādītājiem.
Pārvaldīšanas līgumu atbildētājs nav slēdzis, taču dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi par pārvaldnieka uzdevumu došanu prasītājam.
Atbildētājs nav veicis maksājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī nav kārtīgi norēķinājies par pakalpojumiem kopš
2009.gada jūlija, līdz ar ko viņam ir izveidojies pamatparāds 1294,69 EUR apmērā parāda
Brīdinājuma ziņojums tika norādīts katrā atbildētajam izrakstītajā rēķinā.
2016.gada 8.februārī atbildētājs ir noslēdzis Vienošanos par parāda brīvprātīgu samaksu, taču vienošanās netika izpildīta. Parādu atbildētājs nav
nomaksājis.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. un 14. pantiem, prasītājs lūdz
tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1294,69 EUR, līgumsodu 141,84 EUR, kopā 1436,53 EUR, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības
saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2016.gada 19.septembrī uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūtīts paziņojums kopā ar
prasības pieteikumu un paskaidrojumu veidlapu, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2016.gada 12.decembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, prasītājam uz prasības pieteikumā
norādīto adresi un 2016.gada 14.decembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja
tie nosūtīti ierakstītā pasta sūtījumā.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
No Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Tīnūži” statūtu 3.1.punkta izriet, ka prasītāja mērķis ir nodrošināt tā pārvaldīšanā nodotās
dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas 36. – 40.lapa)
No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ redzams, ka atbildētājs no 2000.gada 28.jūnija ir reģistrēts kā nekustamā īpašuma
/adrese/, kadastra Nr./numurs/īpašnieks zemesgrāmatā, pamats 1994. gada 28. septembra īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecība
(lietas 11.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecībā apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja parāds prasītājam izveidojies par laika posmu no 2009.gada jūlija. Lietā noskaidrots, ka starp pusēm
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums noslēgts nav.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un 12.panta ceturtā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
No minētā secināms, ka Dzīvokļa īpašuma likums paredz ne tikai līgumisko, bet arī likumisko dzīvokļa īpašnieka atbildību, nosakot dzīvojamās
mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no līguma noslēgšanas.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo pakalpojumu saņemšanu ir
pildījusi, bet atbildētājs savus, no likuma izrietošos pienākumu maksāt par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī par
pakalpojumu sniegšanu nav izpildījis, kā rezultātā par periodu no 2009.gada janvāra līdz 2016.gada 19.augustam radies parāds par dzīvokļa īpašuma
pārvaldīšanu 228,73 EUR un par pakalpojumiem 1065,96 EUR apmērā (lietas 16. – 22.lapa).
Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, jāpierāda atbildētājam, taču šādi pierādījumi lietā iesniegti nav, un atbilstoši
Civillikuma 1651.pantam, ir konstatēts parādnieka nokavējums maksājumu saistībās.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu, kā arī citus, prasību atspēkojošus pierādījumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistības starp pusēm rodas no likuma, turklāt, saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums
atlīdzināt radītos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams parāds 1294,69 EUR apmērā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un sniegtajiem
pakalpojumiem.
Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai
cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Trešā daļa noteic, ka līgumsods par
saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai
galvenās saistības apmēra. (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
No Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas lapas redzams, ka atbildētājs ir apstiprinājis apsaimniekošanas līguma
projekta tekstu un pilnvarojis /pers. B/ pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses (lietas 14.lapa).
Ar 2016.gada 9.augusta Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 4.4.punktu noteikts līgumsods 0,1 % apmērā no kavēto maksājumu
summas, sākot no norēķinu mēnesim sekojoša mēneša 15 datuma (lietas 14.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā redzams, ka prasītājs līgumsodu aprēķinājis 141,84 EUR, kas neatbilst tiesību normām, jo pārsniedz 10 % no
pamatparāda apmēra, līdz ar to tiesa samazina līgumsoda apmēru līdz 129,47 EUR, bet daļā par līgumsoda 12,37 EUR piedziņu prasību noraida.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu pilnībā izpildījis savas saistības, kā arī atbildētājs nav
iesniedzis pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav pilnā apmērā
izpildījis savas saistības pret prasītāju.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parāds par laiku no 2009.gada janvāra līdz 2016.gada 19.augustam 1294,69 EUR, līgumsods 129,47 EUR apmērā, kopā
piedzenot 1424,16 EUR.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neapmaksātās pamatparāda summas par
laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 213,62 EUR
(proporcionāli apmierinātajai prasības summai), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā piedzenami tiesas izdevumi 218,32 EUR.
No ierakstiem uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) seko, ka lietā ir veikti seši pasta sūtījumi pat kopējo summu
9,42 EUR. Tā kā prasītājs ir iemaksājis 4,70 EUR, nav apmaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,72 EUR apmērā. Minētie ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantiem, tiesa
no s pri e da :
Maza apmēra prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīks „Tīnūži”, reģistrācijas Nr.40003100910, pamatparādu par periodu no
2009.gada janvāra līdz 2016.gada 19.augustam 1294,69 EUR un līgumsodu 129,47 EUR, kopā parādu 1424,16 EUR (viens tūkstotis četri simti
divdesmit četri euro 16 centi) un tiesas izdevumus 218,32 EUR (divi simti astoņpadsmit euro 32 centi), bet pavisam kopā piedzīt 1642,48 EUR (viens
tūkstotis seši simti četrdesmit divi euro, 48 centi).
Samaksa veicama Dzīks „Tīnūži” kontā Nr.LV78HABA0551031911031, AS „Swedbank” vai kontā Nr.LV06LATB0002010117613,
AS „Norvik banka”.
Atzīt Dzīks „Tīnūži”, reģistrācijas Nr.40003100910, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 12,37 EUR apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,72 EUR (četri euro 72 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot maksājumā šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija,
reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499
EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā Nr.C29594016/C-2304/17.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas
2017.gada 1.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese S.Hrebtova