Court convicts defendant of drunk driving, orders 10-day administrative arrest and 1200 euro fine.

Lietas Nr. 115019417

Lietas arhīva Nr. 1-0194-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 17.augustā

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

tulci A.Poli,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. D/, dzimis /datums/, deklarētā dzīves vieta: /dzīvesvieta/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.15 panta septītās

daļas.

Aprakstošā daļa

2017.gada 16.augustā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības

policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora E.Bogdanova š.g. 15.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols PC Nr.163617 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017.gada 22.jūlijā plkst.14.00 Jelgavas novadā,

Jaunsvirlaukas pagastā, pa mājas “/Nosaukums/” pagalmu, virzienā no mājām “/Nosaukums 2/” uz mājām “/Nosaukums 3/” pusi, vadītājs /pers. D/

vadīja traktoru Manitou MLT634, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, pēc kā lietoja

alkoholiskos dzērienus. Minimālā alkohola koncentrācija 1,8308 promiles konstatētas izelpas gaisā ar alkometru AlcoQuant Nr.A107401 un atbilst

alkohola koncentrācijai asinīs. Protokols sastādīts pamatojoties uz lēmumu kriminālprocesā Nr.11221074217 par materiālu nosūtīšanu administratīvās

lietvedības uzsākšanai.

Protokolā norādīts, ka /pers. D/ ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestās daļas pārkāpumu un viņa darbības kvalificētas kā

Latvijas APK 149.15 panta septītās daļas administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. D/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu, viņam izskaidrotas Latvijas

APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. D/ neizteica.

2017.gada 22.jūlija sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 8.lapa) /pers. D/ paskaidroja, ka 2017.gada 22.jūlijā ap plkst.13.00

kaimiņš viņam palūdza ar traktoru nostumt vecos mājas pamatus. Piekritis palīdzēt, jo viņa rīcībā atradies z/s “/Nosaukums/” piederošais traktors

Manitou, valsts numurs /reģistrācijas numurs/. Traktoru turējis pie savas dzīvesvietas mājām /dzīvesvieta/. Ar minēto traktoru aizbraucis pie kaimiņa uz

mājām “/Nosaukums/”, kur sācis jaukt pamatus un tos pārvadājis 100 metru attālumā mājas pagalmā. Pie mājām, veicot apgriešanās manevru, netīšām

atpakaļgaitā iebraucis elektrolīnijas stabā un elektrouzskaites sadales skapī, tos sabojājot. Vadot traktoru, neesot bijis alkohola reibumā. Tad traktoram

pārplīsusi ģeneratora siksna un līdz ar to pabeidzis darbu. Pēc darbu pabeigšanas iedzēris alkoholu, pēc kā aizgājis gulēt. Pēc laika viņu pamodinājusi

policija un teikusi, ka esot bojāts stabs un sadales kaste. Pieejot pie staba visu sapratis un atcerējies, ka bijis neliels blīkšķis, bet uz to brīdi tam neesot

pievērsis uzmanību. Izdarīto nožēlojot, turpmāk būšot uzmanīgāks. Radušos zaudējumus esot gatavs atlīdzināt.

Tiesas sēdē /pers. D/ protokola saturam piekrita un izdarīto nožēloja. Apstiprināja rakstveida paskaidrojumā sniegto informāciju. Lūdza

nepiemērot administratīvo arestu un tiesību atņemšanu. Izteikt citus lūgumus un iesniegt pierādījumus /pers. D/ nevēlējās.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. D/ paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese

atzīst, ka /pers. D/ izdarīja Latvijas APK 149.15 panta septītajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.15panta septīto daļu (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2012.gada 29.novembra, 2013.gada

26.septembra un 2014.gada 20.februāra likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 26.martā) par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo

vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz

pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā

kārtībā, (..) cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt

līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lai nodarījumu kvalificēti kā Latvijas APK 149.15panta septītās daļas administratīvo pārkāpumu, jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadītājs

ir izdarījis ceļu satiksmes negadījumu un pēc tā līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu

ietekmi, vai atbrīvošanu no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā, lietojis alkoholiskos dzērienus.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktu, ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts

vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās

personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.163617 (lietas 3.lapa) konstatēts fakts, ka 2017.gada 22.jūlijā plkst.14.00 Jelgavas

novadā, Jaunsvirlaukas pagastā, pa mājas “/Nosaukums/” pagalmu, virzienā no mājām “/Nosaukums 2/” uz mājām “/Nosaukums 3/” pusi vadītājs /pers.

D/ vadīja traktoru Manitou MLT634, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, pēc kā lietoja

alkoholiskos dzērienus. Minimālā alkohola koncentrācija 1,8308 promiles konstatētas izelpas gaisā ar alkometru AlcoQuant Nr.A107401 un atbilst

alkohola koncentrācijai asinīs.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar 2017.gada 27.jūlija lēmumu krimināllietā Nr.11221074217 par

materiālu nosūtīšanu administratīvās lietvedības uzsākšanai (lietas 4.lapa) un tam pievienotajām kriminālprocesa lietas materiālu kopijām

(transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (numurs nav salasāms), alkometra izdrukām, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ

312166, administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.163616, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC163616, paša /pers. D/ paskaidrojumiem

u.c.).

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk- CSDD) Informatīvās sistēmas datiem (lietas 12.lapa) redzams, ka /pers. D/ piemērots

vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo vadīšanas tiesības nav atgūtas noteiktā kārtībā, bez tam, no 2013.gada 10.decembra līdz 2019.gada

26.decembrim /pers. D/ piemērots liegums, pamatojoties uz kriminālsodu.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda Ceļu satiksmes likuma, Ceļu

satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, kā arī jāizpilda policijas darbinieku norādījumi

u.c.. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestajai daļai, transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa

konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus,

narkotiskas vai psihotropas vielas.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmo daļu, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki (...) ir „tiesīgi

pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām

prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola

reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem”.

Tiesnese atzīst, ka alkohola koncentrācija /pers. D/ izelpotajā gaisā noteikta, ievērojot MK 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.15

„Kārtība, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” noteikto

kārtību un prasības.

No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. (numurs nav salasāms) (lietas 6.lapa) un alkometra

izdrukām (lietas 7.lapa) redzams, ka 2017.gada 22.jūlijā ar kontroles aparātu AlcoQuant 6020 Nr.A107401 plkst.21.14 /pers. D/ izelpojamā gaisā

konstatētas 1,8952 promiles alkohola satura, bet plkst.21.30– 1,8308 promiles alkohola satura. /pers. D/ paraksts uz minētā pārbaudes protokola

apliecina, ka pārbaude ir notikusi, veicot tieši viņa izelpas kontroli un viņš piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem, tos nav apstrīdējis.

No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 19.lapa) konstatēts, ka /pers. D/

ir viens spēkā esošs administratīvais sods, gada laikā administratīvi nesodīts.

Savukārt no lietas materiāliem pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola PC Nr.163616 kopijas redzams, ka 2017.gada 22.jūlijā

/pers. D/ sastādīts arī administratīvā pārkāpuma protokols par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 16 panta piektajā

daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā, par ko ar 2017.gada 15.augusta lēmumu sodīts ar naudas sodu 500 euro apmērā.

Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks traktors Manitou MLT634, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ saskaņā ar Latvijas

APK 257.panta pirmo un trešo daļu administratīvā pārkāpuma lietā nav izņemts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. D/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš

konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestās daļas pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.163617, 2017.gada

27.jūlija lēmumu kriminālprocesā Nr.11221074217 par materiālu nosūtīšanu administratīvās lietvedības uzsākšanai un tam pievienotajām lietas materiālu

kopijām (transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (numurs nav salasāms), alkometra izdrukām, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu

Nr. EZ 312166, administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.163616, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC163616, /pers. D/

paskaidrojumiem) un citiem lietas materiāliem kopumā ir pilnībā pierādīta viņa vaina Latvijas APK 149. 15 panta septītās daļas administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. D/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 15 panta septītās daļas soda sankcijas

ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un

mantisko stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, administratīvi sodīts, apgādājamo nav. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK

33.pantu tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu tiesnese nekonstatē.

Tiesnese noraida /pers. D/ lūgumu nepiemērot administratīvo arestu, jo Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta

nepiemērošanai lietā nav konstatēti. Tāpat tiek noraidīts lūgums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas nepiemērošanu, jo Latvijas APK

32.pants otrajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi par administratīvo pārkāpumu nevar tikt

piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu un tas piemērojams tikai normatīvajā aktā

noteiktās sankcijas ietvaros.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.

Lēmums par administratīvā soda- transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, pamatojoties uz Latvijas APK 291.pantu, ir izpildāms ar

tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar Latvijas APK 309.pantu lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu

transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja

apliecību.

Saskaņā ar Latvijas APK 29. 2 pantu aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu

vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana.

Atbilstoši Latvijas APK 285.pantam sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā neaptur lēmuma izpildi speciālo tiesību – transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšanas piemērošanā.

Savukārt Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā

sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” un Latvijas APK 274.panta otrās daļas

12.punktam, institūcija (amatpersona) lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Savukārt saskaņā ar MK 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtībā, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 11.punktu, pārbaudes izdevumi, kas saistīti ar veiktajiem

mērījumiem alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, sastāda 15,65 euro un tos sedz transportlīdzekļa vadītājs.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 29.2 ., 213., 272., 274.- 275., 289.6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18.,

2991., 309. un 317.pantu, tiesnese

nosprieda

1. Atzīt par vainīgu /pers. D/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 149. 15 panta septītajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu 1200,- euro apmērā, piemērojot aizliegumu iegūt

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

4. Sprieduma izpildi daļā par aizliegumu iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļai un

valsts aģentūrai “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”.

5. Uzlikt par pienākumu /pers. D/ 30 dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt spriedumā norādītos izdevumus 15,65

euro apmērā par alkohola koncentrācijas veikto pārbaudi.

Pilns nolēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 17.augustā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to

sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.

Izdevumi par alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi iemaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā,

to iemaksu veicot sekojošā kontā: Saņēmējs: Valsts policija, Reģ.Nr.90000099040, kods TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka