Court dismissed defendant's claim and allowed landlord's recovery of maintenance fees, damages, and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim and ordered the estate to pay the landlord 9,647.75 EUR for maintenance costs, damages, and interest. The landlord successfully proved the debt based on management contracts and the defendant's property ownership. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, awarding the full claimed amount plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that a landlord may recover outstanding maintenance fees, contractual damages, and statutory interest from a tenant's estate upon successful proof of the debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1591-18/7
ECLI:LV:RPPT:2018:0206.C68458117.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 6.februārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese B.Ābele,
ar sekretāri E.Knospiņu,
piedaloties prasītāja pārstāvei S.Belovai,
atbildētāja pārstāvim – /pers. B/ mantojuma masas aizgādnim /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ mantojuma masu par
parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 21.augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, cēla tiesā prasību pret /pers. B/, personas
kods /personas kods/, mantojuma masu par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja (pirms reorganizācijas SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”) apsaimniekošanā un pārvaldīšanā
atrodas daudzdzīvokļu māja Reņģes ielā 7 k-2, Rīgā. Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī (pirms tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī un 2003.gada
29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums).
Saskaņā ar minētajiem līgumiem dzīvokļa īpašnieki apņēmās apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju
saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par
pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju.
Pamatojoties uz /datums/pirkuma līgumu, /pers. B/ ieguvis īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, Rīgā. Dzīvoklis reģistrēts zemesgrāmatā ar
kadastra Nr./numurs A/.
/datums/starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums par dzīvokli.
2017.gada 25.maijā prasītājs vērsās pie zvērināta notāra Eduarda Virko ar lūgumu izsludināt /datums/mirušā /pers. B/ mantojuma atklāšanu,
uzaicināt mantiniekus, pieņemt prasītāja kreditora pretenziju un nodibināt aizgādnību par mirušā /pers. B/ mantojumu.
2017.gada 8.jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietots sludinājums par /pers. B/ mantojuma atklāšanu (Mantojuma reģistra
Nr./numurs/). Vienlaikus zvērināts notārs E.Virko sastādījis aktu par aizgādnības nodibināšanu /pers. B/ mantojumam. Akts nosūtīts Rīgas bāriņtiesai
aizgādņa iecelšanai. Ar 2017.gada 8.augusta Rīgas bāriņtiesas lēmumu par aizgādni mirušā /pers. B/ atstātajam mantojumam iecelts /pers. C/.
Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un
saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu
izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret /pers. B/, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājuma parāds.
/pers. B/ parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem izveidojies no 2010.gada 1.jūnija un kopumā uz 2017.gada 14.augustu
veido kopējo prasības summu 9062,89 EUR. Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem,
aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš minēto periodu.
Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, proti, seši procenti no simta gadā. Likumiskie procenti tiek
aprēķinātie laika periodā no 2013.gada 17.jūnija līdz 2017.gada 14.augusta no pamatparāda, kas izveidojies no 2010.gada 1.maija līdz 2017.gada
1.jūlijam.
Līgumsoda aprēķins veikts, pamatojoties uz 2004.gada 16.aprīļa dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu.
Līgumsods tiek aprēķināts par laika periodu no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 16.jūnijam. Prasītājs līgumsodu samazinājis atbilstoši Civillikuma
1716.panta trešajā daļā noteiktajam, kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda.
Pamatojoties uz “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8., 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu,
Civillikuma 382., 1651., 1652., 1662., 1759., 1716., 1720., 1762., 1765., 1779., 1828.pantu prasītājs lūdz piedzīt no /pers. B/ mantojuma masas par
labu prasītājam pamatparādu 7170,04 EUR, likumiskos procentus 1175,85 EUR, līgumsodu 717,00 EUR; atzīt tiesības prasītājam saņemt likumiskos
procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt visus tiesāšanas izdevumus.
2017.gada 19.septembrī tiesā saņemti /pers. B/ mantojuma masas aizgādņa /pers. C/ paskaidrojumi. Aizbildnis paskaidrojumos norādīja, ka
pilnībā atzīst prasības pieteikumā ietverto prasījumu.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja prasības pieteikumā norādītajā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un pamatojumu, kā arī iesniegto parāda aprēķinu. Lūdz prasību apmierināt pilnībā.
/pers. B/ mantojuma masas aizgādnis /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina pilnībā.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāvja, /pers. B/ mantojuma masas aizbildņa /pers. C/ paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos
rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam /adrese/ (kadastra
Nr./numurs A/), kā īpašnieks no 2006.gada 26.maija ir reģistrēts /pers. B/. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ /datums/miris.
Civillikuma 383.pants paredz, ka “Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības”. Līdz ar to secināms, ka
prasītājam ir tiesības vērst prasījumu par piedziņas vēršanu pret /pers. B/ mantojuma masu.
Saskaņā ar Civillikuma 661.pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina
bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa. No 2017.gada 8.augusta Rīgas
bāriņtiesas lēmuma Nr./numurs/ redzams, ka /pers. C/ iecelts par aizgādni /datums/mirušā /pers. B/ atstātajam mantojumam.
Civillikuma 662.pants nosaka, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Aizgādnis mantojumu
pārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas, ievērojot 269.pantā un turpmākajos pantos noteikto.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku
pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, saskaņā ar minētā likuma 12.pantu
dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks
ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti
veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
2004.gada 16.aprīlī puses noslēgušas Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0029668. Līguma 3.3.punktā noteikts, ka
maksājumus klients veic saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu
šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka /pers. B/ pamatparāds par laika posmu no 2010.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 14.augustam,
sastāda 7170,04 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
/pers. B/ aizgādnis pilnībā atzina prasību. Līdz ar to, no Atbildētāja par labu Prasītājai ir piedzenams pamatparāds par sniegtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 7170,04 EUR apmērā.
Prasībā lūgts piedzīt līgumsodu atbilstoši līguma noteikumiem. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc
likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi pušu tiesiskajām
attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības rašanās un
izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim).
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic
līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un
iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī
līgumsoda piedziņu.
Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 3.7.punktu, prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis līgumsodu. Vadoties
no likumdevēja gribas, kas izteikta Civillikuma 1716.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 2014.gada 1.janvāra), prasītājs
aprobežojis līgumsodu ar 10 procentiem no pamatparāda apmēra, t.i., 717,00 EUR. Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par samērīgu un taisnīgu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Atbilstoši Civillikuma 1759.pantam prasītājam rodas tiesības aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā. Tādējādi prasījums
par likumisko procentu piedziņu ir apmierināms. Prasītāja likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājusi par periodu no 2013.gada 17.jūinija līdz
2017.gada 114.augustam 1175,85 EUR apmērā.
Tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi savus prasījumus un piedzenams kopējais parāds 9062,89 EUR apmērā, kas sastāv no parāda par
dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 7170,04 EUR par laika posmu no 2010.gada 1.jūnija
līdz 2017.gada 14.augustam, līgumsoda 717,00 EUR apmērā par laika periodu no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 16.jūnijam un nokavējuma
procentiem uz 2017.gada 14.augustu 1175,85 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva
581,66 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR, kopā 584,86 EUR.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, pantu, tiesa,
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/ mantojuma masas par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu 9062,89 EUR, kas sastāv no pamatparāda 7170,04 EUR,
līgumsoda 717,00 EUR, likumiskajiem nokavējuma procentiem 1175,85 EUR, kā arī tiesas izdevumus 584,86 EUR, kopā 9647,75 EUR (deviņi
tūkstoši seši simti četrdesmit septiņi euro, 75 centi).
Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Luminor Bank AS;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – Luminor Bank AS;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ mantojuma masas likumiskos 6 (sešus)
procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 6.februārī.
Tiesnese B.Ābele