Court dismissed appeal against traffic fine for speeding, ruling procedural errors were not substantial enough to overturn the decision.

Lietas Nr.113003816

SPRIEDUMS

Jelgavā, 2016.gada 16.septembrī

Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents J.Siliņš,

tiesneses I.Akmeņlauka, D.Skrauple,

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību par

Dobeles rajona tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, Zemgales apgabaltiesa

konstatēja:

2016.gada 16.janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākais

inspektors R.Grava/pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 529647 (turpmāk – Protokols) par Ceļu satiksmes noteikumu

101.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka 2016.gada 16.janvārī plkst.10.31, Dobeles novadā, Bērzes pagastā, Šķibē, ceļa Jelgava-Dobele-

Annenieki 24.kilometrā, virzienā no Dobeles uz Jelgavu, /pers. B/ vadīja automašīnu Opel Vectra Caravan, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ ar ātrumu

83 km/h ceļa zīmes „Apdzīvotās vietas sākums” darbības zonā, tādējādi pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 30 km/h (radara

pieļaujamā kļūda ± 3 km/h). Ātrums tika fiksēts ar šim nolūkam paredzēto braukšanas ātruma kontroles mērierīci GENESIS II SELECT Nr.G2S

18657. Par šo pārkāpumu /pers. B/, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta astotās daļas nosacījumiem, Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākais inspektors R.Grava uzlicis naudas sodu 80

euro apmērā.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa priekšnieka (turpmāk – Iestāde) 2016.gada 29.februāra lēmumu Nr.15/16

(turpmāk – Iestādes lēmums) iepriekš pieņemtais lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Ar Dobeles rajona tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu (turpmāk – Spriedums) Iestādes lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Spriedumu. Savu lūgumu pamato ar sekojošiem

argumentiem:

Tiesa pievienojoties Iestādes motivācijai nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturto daļu un nav veikusi objektīvu

izmeklēšanu.

/pers. B/ atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.panta pirmo un otro daļu.

Uzskata, ka ņemot vērā iepriekš minēto, viņam, kā apzinīgam pilsonim, kurš, Iestādes ieskatā ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto kārtību, ir

tiesības sagaidīt, ka attiecīgā Iestāde un tās pilnvarotais pārstāvis ievēros normatīvajos aktos noteikto kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā,

tostarp arī viņu informēs, kā daudzkārt kompetentāks administratīvajā procesā, par viņa pienākumiem un tiesībām.

Tālāk apelācijas sūdzībā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10. un 11.pantā ir norādīts, kādas darbības ir atzīstamas par izdarītu ar nodomu vai neuzmanības.

Kā izriet no juridisko tiesību doktrīnām, tad valsts uzlikts pienākums pilsoņiem un iedzīvotājiem, dod tiem arī tiesības paļauties uz valsts

konsekventu rīcību normatīvo aktu piemērošanas un ievērošanas jomā. Uzskata, ka viņam, kā apzinīgam pilsonim, ir pienākums ievērot normatīvos aktus

un tajos noteiktos pienākumus, un iestādes pilnvarotai amatpersonai ir tiesības viņu sodīt, ja, viņaprāt, viņš (/pers. B/) ir pārkāpis normatīvajos aktos

noteiktās prasības, tad viņam (/pers. B/) ir tiesības sagaidīt, ka Iestādes pilnvarota amatpersona ievēros tās normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, lai

varētu realizēt savas tiesības.

Atkārtoti norāda argumentus, kuri jau bija iekļauti sūdzībā par Iestādes lēmumu:

1. Nepiekrīt Iestādes lēmumā norādītajam, ka jaunākais inspektors R.Grava ir izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu viņa klātbūtnē, jo

protokola sastādīšanas laikā sēdējis savā transportlīdzeklī, savukārt, jaunākais inspektors R.Grava atradās patruļekipāžā, kamēr “izskatīja”

administratīvā pārkāpuma lietu;

2. Nepiekrīt arī Iestādes lēmumā apgalvotajam, ka jaunākais inspektors R.Grava nav konstatējis apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību

par administratīvo pārkāpumu, jo, pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam jaunākais inspektors R.Grava nav centies

noskaidrot citus apstākļus, kam būtu nozīme lietas pareizā izlemšanā, kas izriet no tā, ka viņš nav informēts par savām tiesībām pievienot

paskaidrojumu;

3. Pretēji Iestādes lēmumā norādītajam, nevienā brīdī nav iepazīstināts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā norādītajām

tiesībām. Iestādes lēmumā ir norādīts, ka ar savu parakstu viņš apliecinājis, ka jaunākais inspektors R.Grava ir viņu iepazīstinājis un izskaidrojis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības un pienākumus. Apskatot Protokolu, kas sastādīts bez viņa klātbūtnes

(precīzāk – administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta bez viņa klātbūtnes), ieraudzījis, ka tajā ir drukāts teksts, kurā norādīts, ka viņš ir iepazīstināts

un viņam izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās tiesības un pienākumi. Ņemot vērā to, ka nav iepazīstināts

un pilnīgi nekas nav izskaidrots, nosvītrojis drukāto tekstu un ierakstījis “Neesmu iepazīstināts” un parakstījies;

4. Uzskata, ka nav arī iepazīstināts ne ar vienu normatīvo aktu, kas viņam neļautu veikt labojumus Protokolā, līdz ar to nepiekrīt Iestādes

lēmumam, ka viņa paraksts attiecas tikai uz drukāto tekstu;

5. Pilnīgi piekrīt Iestādes lēmumā norādītajam, ka nav pievienojis rakstveida paskaidrojumus, jo nevar pievienot to, ko viņam neļāva uzrakstīt

ar veiktajām darbībām, jo par tiesībām to izdarīt nav informēts;

6. Kā pareizi norādīts Iestādes lēmuma atsaucē uz Augstākās tiesas Senātu, tad procesuālo tiesību pārkāpums ir vērtējams atkarībā no tā

ietekmes uz procesa rezultātu – galīgo lēmumu, kas pieņemts attiecīgajā procesā;

7. Ar Iestādes lēmumu atstāts negrozīts 2016.gada 16.janvāra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Iestāde

ir apzināti izvairījusies no iedziļināšanās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;

8. Ievērojot to, ka Iestādes pilnvarotā amatpersona ir kompetentāka par viņu un ievērojami labāk pārzin normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem

tā rīkojas, arī viņš paļāvies uz to, ka Iestādes pilnvarotā amatpersona administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs un lēmumu pieņemts atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, norāda uz šādiem procesuālo tiesību pārkāpumiem, kuri būtiski ietekmēja administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanu:

1. Administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta bez viņa klātbūtnes, pretēji tam kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

248.pants, jo atrašanās dažādos transportlīdzekļos nav uzskatāms par klātbūtni administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;

2. Pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta piektajā daļā norādītajam jaunākais inspektors R.Grava nav izskaidrojis viņa

tiesības un pienākumus, kas ir norādīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā, jo Protokols tika sastādīts bez viņa klātbūtnes,

savukārt, pienākumi un tiesības ir jāizskaidro Protokolu sastādot;

3. Pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam jaunākais inspektors R.Grava nav pārliecinājies par visiem apstākļiem,

kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā;

4. Uzskata, ka jaunākais inspektors R.Grava ir rīkojies augstākajā mērā pavirši, jo bez Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta

pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem, atbildību mīkstinoši apstākļi ir norādīti arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta otrajā un

trešajā daļā;

5. Uzskata, ka jaunākais inspektors R.Grava ir būtiski pārkāpis procesuālā taisnīguma principu (Administratīvā procesa likuma 14.1 pantu), jo

viņam netika dota iespēja izteikt savu viedokli un argumentus;

6. Uzskata, ka tika ļaunprātīgi izmantots tiesiskās paļāvības princips (Administratīvā procesa likuma 10.pants), jo viņš paļāvies, ka

kompetentas Iestādes pilnvarotā persona pārzina normatīvos aktus, kas nosaka iestādes un personas rīcību administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laikā. Kā arī paļāvies uz to, ka kompetentas Iestādes pilnvarotā persona informēs viņu par viņa tiesībām, nevis iespiedīs rokās

Protokolu, lai paraksta un protestēs, kad tiek veikti labojumi Protokolā, jo viņš nav informēts par to, kā lai savādāk pauž savu viedokli;

7. Iestādes lēmumā ir norādīts, ka Iestāde neuzskata, ka tas būtu iestādes pilnvarotas amatpersonas pienākums iepazīstināt ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā norādītājām tiesībām un pienākumiem, kas ir tiešā pretrunā ar Administratīvā procesa likuma

10.pantu;

8. Nepiekrīt arī Iestādes lēmumā norādītajam, ka viņam dota iespējam paust attieksmi. Termins “paust attieksmi” ir vispārīgs un bez

paskaidrojuma nav vēršams uz kādu viņam konkrētu darbību, jo “paust attieksmi” viņš var arī klusējot.

Bez iepriekš minētā pievieno arī papildu argumentus un informāciju, ko ne Iestāde, ne pirmās instances tiesa nav izmeklējusi un nav ņēmusi

vērā pieņemot lēmumus, kā arī informāciju, kas norāda uz Iestādes īpašu nevērību pret procesuālajiem pienākumiem:

1. Kā izriet no fiksētās informācijas ātruma fiksēšanas ierīcē GENESIS II SELECT Nr.G2S 18657, kas ir saistīta ar Valsts policijas

patruļmašīnās videonovērošanas iekārtu, fiksētais braukšanas ātrums ir 83 km/h (+/- 3 km/h kā radara pieļaujamā kļūda), līdz ar to ir secināms, ka

esošajos laika un klimatiskajos apstākļos tika braukts, ievērojot īpašu piesardzību ņemot vērā laika apstākļus (sniegs, spilgta saule, iespējams –

slidens ceļš);

2. Laikā, kad tika fiksēts braukšanas ātruma pārkāpums, 2016.gada 16.janvārī plkst.10.31, bija uzsnidzis sniegs un apsarmojuši koki, radot

baltu apkārtni un fonu, līdz ar to apdzīvotas vietas apzīmējošā ceļa zīme, kas ir balta ar melniem burtiem, ir grūti saskatāma. Saule šajā laikā

atradās ~ 30 grādu leņķī (pielikums Nr.1) virs horizonta austrumu, dienvidaustrumu pusē, līdz ar to saulesstari spīdēja aptuveni 45 grādu leņķī

(pielikums Nr.2) attiecībā pret braukšanas virzienu no labās puses, kas ievērojami traucē saskatīt baltu ceļa zīmi uz balta fona;

3. Viņš, kā transportlīdzekļa vadītājs, ne reizi nav administratīvi sodīts par ātruma pārsniegšanu, kas norāda uz to, ka ievēro Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumus Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” un attiecas pret tiem ar pienācīgu cieņu, apzinoties, kādas sekas var būt

ātruma pārsniegšanai, uz ko arī skaidri norāda radara fiksētais ātrums, ar kādu braucis ārpus apdzīvotas vietas;

4. Ievērojot apdzīvotas vietas pazīmes un, nezinot vai zīme par apdzīvotas vietas sākumu ir bijusi, samazinājis ātrumu, lai šādos klimatiskajos

apstākļos neradītu draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

5. Kā jau iepriekš minējis, tad Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10. un 11.pantā ir norādīts, kādas darbības ir atzīstamas par

izdarītām ar nodomu un aiz neuzmanības. Uzskata, ka ņemot vērā iepriekš izklāstīto, nav izdarījis administratīvo pārkāpumu;

6. Pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 285.pantā noteiktajam, Iestāde nav apturējusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu

izpildi, līdz ar to viņam ir radušies papildu izdevumi sakarā ar tehniskās apskates veikšanu viņa īpašumā esošajam transportlīdzeklim. Kā izriet no

Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtās informācijas, Iestāde ir atstājusi spēkā lēmumu par soda izpildi, kā rezultātā viņam bija jāapmaksā

Iestādes uzliktais sods, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu viņam piederošā transportlīdzekļa tehnisko apskati un varētu piedalīties ceļu

satiksmē, ko apliecina pievienotā Ceļu satiksmes drošības direkcijas apmaksātā kvīts (pielikums Nr. 3);

7. Uzskata, ka Iestāde ir augstākajā mērā pavirši, iespējams arī ļaunprātīgi, attiekusies pret saviem pienākumiem, kas tai ir noteikti ar likumu un

ir pārkāpusi viņa tiesības brīvi rīkoties ar viņam piederošo īpašumu, kas izpaužas kā noteiktu darbību ierobežojums viņa transportlīdzeklim, līdz ar

to nepiekrīt Spriedumam ar kuru tā pievienojas Iestādes motivācijai, jo Iestādes rīcība, pārkāpjot likumu un viņa tiesības liek domāt par

konsekventu procesuālo tiesību normu pārkāpumu, kas Iestādes ieskātā ir normāla prakse, bet kurai nevajadzētu būt pieļautai tiesiskā valstī;

8. Līdz tuvākajam ciematam viņam ir jāiet aptuveni 6 kilometri, lai varētu izmantot sabiedriskā transporta satiksmi, jo ar normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā neizietu transportlīdzekļa tehnisko apskati, ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kas viņam radītu ievērojamas neērtības viņa

veselības stāvokļa un zaudētā laika dēļ. Uzskata, ka viņam ar Iestādes faktisko rīcību ir nodarīts morālais kaitējums.

/pers. B/ lūdz:

1. atcelt Spriedumu par administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF529647 atstāšanu negrozītu;

2. atcelt administratīvā pārkāpuma protokolu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā pieļauto procesuālo tiesību pārkāpumu dēļ;

3. piedzīt no Iestādes morālā kaitējuma summu 2500 euro apmērā par viņa tiesību nepamatotu ierobežošanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde viedokli par apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

Pārbaudījusi pierādījumus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos

motīvus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu sūdzību iespējams izskatīt rakstveida

procesā.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma, pirmās instances tiesas spriedums kā tiesisks un pamatots atstājams

negrozīts.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ vainīgums administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīts ar Spriedumā norādītajiem un analizētajiem

pierādījumiem.

Pretēji sūdzībā norādītajam, lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās notiek ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto

kārtību (238.pants). Administratīvā procesa likums nosaka kārtību administratīvajam procesam un tas neattiecas uz administratīvo pārkāpumu lietām.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām. Minētās nodaļas 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot

sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,

ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Zemgales apgabaltiesa, pārbaudot administratīvās lietas materiālus to savstarpējā saistībā, secina, ka pirmās instances tiesa, izskatot administratīvo

lietu, ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, tādēļ pievienojas Sprieduma

motivācijai.

Pirmās instances tiesa pievienojusies iestādes motivācijai, kuru uzskatīja par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu, lai saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešās daļas nosacījumiem neatkārtotu lietā esošo pierādījumu analīzi un šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta nosacījumiem, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem

izvērtē aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no

pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa par notikumu iegūtos pierādījumus izskatījusi vispusīgi, pilnīgi un objektīvi, savu atzinumu par

/pers. B/ vainīgumu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pamatojusi uz ticamām, attiecināmām un pieļaujamām ziņām.

/pers. B/ vaina viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar pirmās instances tiesā pārbaudītiem un novērtētiem

pierādījumiem, kas ir iegūti ar tiesiskiem pierādīšanas līdzekļiem un ir pietiekami vainīguma konstatēšanai.

Pirmās instances tiesa pamatoti visus pierādījumus novērtējusi savstarpējā sakarībā, kā rezultātā izdarījusi argumentētus un pamatotus secinājumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta pirmā daļa nosaka, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;

2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā,

bet otrajā daļā norādīts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai

personai – ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas

izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Zemgales apgabaltiesa, pārbaudot administratīvās lietas materiālus nav konstatējusi, ka būtu jebkādā veidā ierobežotas /pers. B/ tiesības, kas

norādītas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otrajā daļā.

Lietā nav strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem.

Pirmās instances tiesa norādījusi: “Pamatoti Iestāde norāda, ka protokola noformēšanas kļūdas ir procesuālās kļūdas. Tiesa atzīst, ka

vērtējot procesuālās kļūdas, lai tās secīgi izraisītu pieņemtā lēmuma atcelšanu, tām jābūt tik būtiskām, ka tās varēja ietekmēt pieņemto

lēmumu pēc būtības. No sūdzības iesniedzēja norādītā nevar tiesa izsecināt kā viņa minētās procesuālās kļūdas varēja ietekmēt lēmumu pēc

būtības. Sūdzības iesniedzēja norādītais ir vispārēji apgalvojumi. Nav saprotams kā lēmumu pēc būtības varēja ietekmēt apstāklis, ka

administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts policijas darbiniekam atrodoties policijas transportlīdzeklī. Sūdzības iesniedzēja norādītais,

ka policijas darbinieks nav pārliecinājies par visiem apstākļiem, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, nav bijis ļauts sūdzības

iesniedzējam izteikt viedokli, ir nekonkrēts apgalvojums, jo nav norādīti konkrēti, kas tie par apstākļiem, ko policijas darbinieks nav

noskaidrojis un kā tas varēja ietekmēt lēmumu. Par tiesību izskaidrošanu jau Iestāde ir sniegusi savu pamatojumu, kuram tiesa pievienojas un

to neatkārto.”

/pers. B/ apelācijas sūdzībā norāda uz laika apstākļiem, kādi bija pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Kā redzams no lietas materiāliem, nedz sūdzībā

Iestādei, nedz pirmās instances tiesai /pers. B/ nav norādījis uz apgrūtinošajiem laika apstākļiem, kas apgrūtināja ceļa zīmes “Apdzīvotas vietas sākums”

ievērošanu uz sniegotā fona. Zemgales apgabaltiesa šādus /pers. B/ apgalvojumus vērtē kā mēģinājumu izvairīties no atbildības par izdarīto pārkāpumu.

Zemgales apgabaltiesa norāda, ka apelācijas sūdzībā nav norādīts uz jauniem apstākļiem, kam būtu nozīme lietas izlemšanā.

Nav norādīti tādi pārkāpumi, kas izraisītu nolēmuma atcelšanu, jo pēc sava satura ir tik būtiski, ka pieļaujot tos nebūtu iespējams pieņemt tiesisku

nolēmumu.

Zemgales apgabaltiesa uzskata, ka apelācijas sūdzība nesatur tādas norādes par faktiskajiem lietas apstākļiem, lai atceltu Spriedumu un

administratīvo lietu izbeigtu.

/pers. B/ par izdarīto pārkāpumu pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, viņam noteikts taisnīgs un samērīgs sods ievērojot visus apstākļus,

kas ietekmē soda noteikšanu.

Ņemot vērā minēto, apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma, bet pirmās instances tiesas spriedums kā tiesisks un pamatots atstājams

negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.22 pantu Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

Dobeles rajona tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Nolēmums pieejams 2016.gada 19.septembrī.

Tiesnesis referents J.Siliņš

Tiesnese I.Akmeņlauka

Tiesnese D.Skrauple