Administrative court partially allows appeal for forced agency decision on land privatization due to procedural delay.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420457011 AA43-2122-12/4

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 18.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Paegle, tiesneši I.Kaļiņina un M.Vīgants,

piedaloties pieteicējam G.V. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pārstāvei L.Ā.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.V. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikumu par pienākumu uzlikšanu Valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk arī – Aģentūra) izdot labvēlīgu administratīvo aktu, sakarā ar G.V. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar VAS „Privatizācijas aģentūra” 2010.gada 29.decembra lēmumu Nr.196-946 (turpmāk – Lēmums) noraidīts G.V. privatizācijas ierosinājums par apbūvēta valsts zemesgabala 1,892 hektāru platībā, kas atrodas /vieta/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, (turpmāk – Zemesgabals) privatizāciju. Lēmums pamatots ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu, 44.panta pirmo un trešo daļu, 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktu, kā arī Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 7.panta 2.1daļu.

[2] G.V. iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot šādus apsvērumus. [2.1] Zemesgabala platība ir 1,892 hektāri, tas ir iznomāts pieteicējam. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieteicējs iesniedzis Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu. Pieteicējam piederošais nekustamais īpašums „/Nosaukums/” (turpmāk – Īpašums) sastāv no 15 atpūtas mājām, ēdnīcasvirtuves, kluba un trīs mazēkām, kas nav reģistrētas zemesgrāmatā. Atbilstoši nomas līguma nosacījumiem pieteicējam nodots Zemesgabals 18920 m2 platībā nekustamā īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Aģentūra, būdama Zemesgabala iznomātāja, var ietekmēt pieteicēju (ēku un būvju īpašnieku). Pieteicējam piespiedu nomas attiecības nav izdevīgas. [2.2] Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunkts noteic nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamo zemes platību, proti, līdz 0,5 ha platībā, bet nenoteic apsaimniekošanai nepieciešamo zemes platību. Pieteicēja ieskatā jēdziens „apsaimniekošana” ietver arī jēdzienu „uzturēšana”. Apsaimniekošana nozīmē ne tikai ēku un būvju uzturēšanu, bet arī pagalma, zemes zem ēkām un būvēm apsaimniekošanu, sanitārās zonas apsaimniekošanu utt.

Apsaimniekošanai nepieciešamā platība likumā nav norādīta. Līdz ar to jāņem vērā viss, ko aizņem ēkas (būves) – zem ēkām (būvēm) esošā zeme, zem pagalma esošā un katras ēkas uzturēšanai nepieciešamā zeme, uz kuru attiecas tiesību normā noteiktā maksimālā platība. [2.3] Aģentūra apzināti vilcinājusies pieņemt lēmumu, jo privatizācijas ierosinājums tika iesniegts jau 1998.gada 19.maijā, kad normatīvie akti nekādus ierobežojumus nenoteica. Privatizācijas pabeigšanas likums pieņemts 2005.gadā, bet Meža likums 2000.gadā.

Aģentūrai bija jāpieņem lēmums laika posmā no 1998.gada līdz 2000.gadam, taču tas netika izdarīts. Lēmumā nav paskaidrots, kādēļ notikusi šāda kavēšanās. [2.4] Carnikavas novada dome, pamatojoties uz Aģentūras 2007.gada 19.februāra iesniegumu Nr.1.17/2622, 2007.gada 21.martā nolēma atļaut veikt Zemesgabala sadalīšanu, izstrādājot detālplānojumu. Minētais lēmums nav apstrīdēts un ir stājies spēkā, tomēr Aģentūra nav pieņēmusi lēmumu par Zemesgabala sadalīšanu, jo tad privatizācija varētu notikt. Aģentūra vilcinājusi privatizācijas procesu, lai vispār nepieļautu Zemesgabala privatizāciju.

[2.5] Lēmumā nepamatoti ietverta atsauce uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta 2.1daļu, jo šajā gadījumā Zemesgabala privatizācija nav aizliegta ar likumu.

[3] Rakstveida paskaidrojumā Aģentūra pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minēto. [3.1] Ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojuma Nr.58 „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” 1.88.apakšpunktu privatizācijai nodota VAS „/Nosaukums/”, kuru VAS „Privatizācijas aģentūra” valde ar 1997.gada 6.februāra lēmumu Nr.18/247 reorganizēja, atdalot no tās atsevišķi privatizējamu objektu – atpūtas bāzi un saliekamās mājiņas /vieta/. Ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojuma Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” 2.38.apakšpunktu privatizācijai tika nodots arī valsts Zemesgabals /vieta/.

Starp pieteicēju un Aģentūru 1998.gada 6.maijā noslēgts nomaksas pirkuma līgums. Minētā līguma 1.4.apakšpunktā bija paredzēts, ka par zemes lietošanu pircējam ir jāslēdz zemes nomas līgums ar zemes īpašnieku saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 57.panta prasībām. Līgumā atrunāts, ka zemi var privatizēt pēc pircēja iesnieguma Aģentūrai, izdodot par to attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu. [3.2] Aģentūra 1998.gada 14.maijā saņēma pieteicēja iesniegumu, kurā lūgts pārdot pieteicējam Zemesgabalu, kas atrodas zem privatizējamā objekta /vieta/.

Pieteicējam 1998.gada 28.maijā nosūtīta vēstule, kurā tika lūgts iesniegt ēku un būvju tehniskās inventarizācijas dokumentus. Pieteicējs pieprasītos dokumentus neiesniedza. [3.3] Valsts īpašuma tiesības Aģentūras personā uz Zemesgabalu 1999.gada 23.septembrī tika nostiprinātas zemesgrāmatā. [3.4] Aģentūra 2000.gada 18.decembrī saņēma atkārtotu pieteicēja iesniegumu, kurā lūgts atļaut privatizēt Zemesgabalu. Aģentūra rakstveidā 2005.gada 1.februārī lūdza pieteicējam iesniegt zemesgrāmatu aktu par īpašuma tiesībām (kopiju) un aktualizētus tehniskās inventarizācijas dokumentus.

Pieprasītos dokumentus pieteicējs neiesniedza. [3.5] Aģentūra atkārtoti 2006.gada 4.septembrī saņēma Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, kuram bija pievienota zemesgrāmatu apliecības kopija, no kuras izriet, ka Īpašums 2006.gada 31.augustā ierakstīts zemesgrāmatā, tomēr joprojām nebija iesniegta ēku un būvju tehniskās inventarizācijas lietas kopija. [3.6] Būvju un ēku nostiprināšana zemesgrāmatā ir viens no priekšnoteikumiem atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu izstrādei. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk arī – Privatizācijas likums) 84.panta pirmās daļas 11.punktu noteikumos jāiekļauj ziņas par īpašuma objekta ēku un būvju nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Šis nosacījums bija saistošs pieteicējam kopš 1994.gada 17.februāra. Tādējādi Aģentūra laika periodā no 1998.gada 14.maija nevarēja turpināt zemesgabala privatizācijas procesu, jo nebija būtiskas, privatizācijas noteikumos iekļaujamas informācijas – pieteicējs nebija nostiprinājis ēkas un būves zemesgrāmatā. [3.7] Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktā ietvertie nosacījumi nozīmē, ka zeme, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamā zeme līdz 0,5 ha platībā ir zemes maksimālā platība, kas noteikta lauku apvidos un kuru privatizācijas vai atsavināšanas procesa rezultātā var iegūt ēku (būvju) īpašnieks.

Meža likums neparedz, ka katram zemes lietošanas veidam – zemei zem ēkām (būvēm), pagalmam un ēku (būvju) uzturēšanai atsevišķi būtu piešķirama zeme līdz 0,5 ha. Meža likumā nav noteikts, ka katram zemesgabala lietošanas veidam atsevišķi būtu veicams platības aprēķins, kura summa tad veidotu privatizējamā apbūvētā zemesgabala kopējo platību. Tādējādi Aģentūra nepiekrīt pieteikumā aprakstītajai Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunkta interpretācijai. [3.8] Aģentūra 2007.gada 15.janvārī rakstveidā informēja pieteicēju, ka Zemesgabala privatizāciju varētu veikt tikai tad, ja, saņemot attiecīgu piekrišanu un saskaņojumus no valsts un pašvaldību iestādēm, Zemesgabalu būtu iespējams sadalīt, ievērojot Meža likumā noteiktos privatizējamās valsts meža zemes platības ierobežojumus, kur sadalīšanas rezultātā izveidotajos atsevišķajos apbūvētajos zemesgabalos valsts meža zemes platība nepārsniegtu 0,5 ha, vai arī, ja tiktu atdalīta neapbūvētā valsts meža zeme.

Aģentūra 2007.gada 29.janvārī saņēma atbildi, kurā norādīts, ka pieteicējs piekrīt, ka Aģentūra kā valsts Zemesgabala īpašniece veic visus nepieciešamos pasākumus, lai Zemesgabalu sadalītu četros atsevišķos apbūvētos zemesgabalos, proti, tā, lai būtu iespējama visa Zemesgabala privatizācija. Pieteicējs Aģentūrai norādīja, ka Zemesgabala sadalīšana obligāti ar viņu jāsaskaņo. [3.9] Carnikavas novada dome 2007.gada 21.martā nolēma atļaut veikt Zemesgabala sadalīšanu, izstrādājot detālplānojumu. Pieteicējam 2003.gada 25.jūlijā noslēgtajā zemes nomas līgumā Nr.1538-Z paredzēti gan pienākumi, gan tiesības.

Pieteicējam netiek ierobežotas tiesības rīkoties kā labam saimniekam ar viņam piederošo Īpašumu, attīstīt atpūtas bāzi un nodrošināt rekreācijas iespējas. Aģentūra uzskata, ka gadījumā, ja privatizācijai tiek nodota valstij piederoša meža zeme, nav būtiskas nozīmes apstāklim, cik liela platība ir nepieciešama ēku (būvju) apsaimniekošanai, pagalma un ēku (būvju) uzturēšanai un vai šāda platība ir jau iepriekš noteikta ar attiecīgas institūcijas lēmumu. Meža likums noteic ierobežojumu, kas ir saistošs ikvienai personai. [3.10] Nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka gadījumā, ja uz Zemesgabala esošajām ēkām (būvēm) kā atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem būtu vairāki īpašnieki, tad katram pienāktos 0,5 ha meža zemes platības.

Privatizācijas pabeigšanas likuma 10.pantā noteikts, ka zemesgabala sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos veicama vienīgi tad, ja zemesgabalu ir iespējams reāli sadalīt. [3.11] Nav pamatots arī pieteicēja apgalvojums, ka valsts Zemesgabals netika nodots privatizācijai. Ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 Zemesgabals tika nodots privatizācijai. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts īpašuma tiesības Aģentūras personā uz Zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. [3.12] Aģentūra atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2009.gada 3.jūlija spriedumu lietā SKA-275/2009, kur norādīts, ka no tiesību normām izriet ne tikai Aģentūras tiesības lemt par apbūvētā zemesgabala pirmreizēju nodošanu privatizācijai, bet arī tiesības lemt par atteikumu apmierināt konkrētas personas privatizācijas ierosinājumu, ja apbūvēts zemesgabals jau bijis nodots privatizācijai, bet cits likums tā privatizāciju aizliedz.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu pieteikums noraidīts, balstoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Nav strīda par to, ka uz Zemesgabala atrodas pieteicējam piederošs Īpašums. Pieteicēja īpašuma tiesības uz Īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības uz visa Zemesgabala privatizāciju. [4.2] Stājoties spēkā Meža likumam un Privatizācijas pabeigšanas likumam, likumdevējs nav noteicis pārejas procesu attiecībā uz iepriekš iesniegto atsavināšanas vai privatizācijas pieteikumu izskatīšanu, paredzot nepiemērot jaunās tiesību normas.

Līdz ar to nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka, pieņemot Lēmumu, Aģentūrai nebija jāpiemēro tajā brīdī spēkā esošās tiesību normas. Iestādei un tiesai, pieņemot nolēmumus, ir jāvadās no spēkā esošām tiesību normām, nevis no tām tiesību normām, kas bija spēkā, uzsākot administratīvo procesu. [4.3] Tiesa atzinusi, ka nav pamatots pieteicēja arguments, ka Aģentūra prettiesiski vilcinājusi Lēmuma pieņemšanu. [4.3.1] Viens no priekšnoteikumiem atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu izstrādei ir būvju un ēku nostiprināšana zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Privatizācijas likuma 84.panta pirmās daļas 11.punktu tajos jāiekļauj ziņas par īpašuma objekta ēku un būvju nostiprināšanu zemesgrāmatā. Valsts meža zeme izņēmuma kārtā ir privatizējama tikai ēku (būvju) īpašniekiem. Atbilstoši Civillikuma 987.pantam, ar to vien, ka lietas īpašnieks to atsavinājis, vēl nepietiek, lai īpašuma tiesība uz lietu pārietu uz tās ieguvēju, ja līdz ar to nav izpildīts otrs nepieciešams noteikums, un proti, šās lietas nodošana jaunajam ieguvējam. Ar nodošanu jaunais ieguvējs iegūst īpašuma tiesību uz lietu tādā pašā apmērā, kādā tā piederējusi lietas nodevējam.

Savukārt Civillikuma 993.pants noteic, ka nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās. Līdz ar to, lai pieteicējam rastos tiesisks pamats iesniegt Zemesgabala, kas ir meža zeme, privatizācijas pieteikumu, bija jāiesniedz īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm) apstiprinošs dokuments – zemesgrāmatu akts. [4.3.2] Lai gan Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu pieteicējs tika iesniedzis jau 1998.gada 14.maijā, tomēr tieši ar pieteicēja bezdarbību ir novilcināta lēmuma pieņemšana.

Aģentūra pieteicējam vairākkārt lūgusi iesniegt ēku un būvju tehniskās inventarizācijas dokumentus, kā arī zemesgrāmatu aktu (kopiju). Pieteicēja īpašuma tiesības uz Īpašumu zemesgrāmatā reģistrētas tikai 2006.gada 31.augustā. 2006.gada 11.oktobrī pieteicējs vēl nebija iesniedzis visus pieprasītos dokumentus, tādēļ Aģentūra nosūtījusi pieteicējam kārtējo atgādinājumu par nepieciešamajiem dokumentiem. Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka laika periodā no 1998.gada 14.maija Aģentūra nevarēja turpināt Zemesgabala privatizācijas procesu, jo tam nebija tiesiska pamata – pieteicējs nebija nostiprinājis ēkas zemesgrāmatā.

Tādējādi nav konstatējama prettiesiska Aģentūras vilcināšanās Lēmuma pieņemšanā. [4.4] Atbilstoši meža inventarizācijas datiem Zemesgabals sastāv no meža zemes 1,9 hektāru platībā, kas ir reģistrēta Meža valsts reģistrā. Saskaņā ar inventarizācijas lietas meža zemju plānu meža zemes nogabali ir visā Zemesgabala platībā. Gramatiski interpretējot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktu, tiesa secinājusi, ka norma noteic tiesības privatizēt vai atsavināt valsts meža zemi, kuru aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī minēto ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāriem.

Tādējādi atzīstamas tiesības privatizēt valsts meža zemi tādā platībā, kādā uz minētās zemes atrodas ēkas (būves) un pagalms, kā arī papildus minēto ēku uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāriem. [4.5] Atbilstoši Nomas pirkuma līguma 1.3.apakšpunktam pieteicējam piederošo ēku kopējā platība ir 0,60 hektāri, ēkas zemesgrāmatā ir reģistrētas kā viens kopīgs īpašums. Atbilstoši zemes robežu plānam visa teritorija starp ēkām atzīmēta kā mežs. Nav norādes, ka starp ēkām būtu pagalms, kā arī lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka starp ēkām atrastos pagalms.

Tiesa atzinusi, ka pieteicējs ir tiesīgs pretendēt uz valsts meža zemes privatizāciju 1,1 hektāra (0,60 + 0,50) platībā. [4.6] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs vēlas iegūt savā īpašumā visu iznomāto Zemesgabalu (/vieta/), kuras kopējā platība ir 1,9 hektāri un uz kuras visā minētajā platībā atrodas meža zeme. Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs nepiekrīt, ka no kopējās meža platības tiktu atdalīta neapbūvēta meža zeme. Pieteicējs nepiekrīt privatizēt mazāku zemes platību kā Zemesgabala kopējā platība (1,9 hektāri).

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktu pieteicējam pieļaujamā privatizējamā zemes platība nedrīkst pārsniegt 1,1 hektārus. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka Zemesgabala reāla sadale nav iespējama. Tā kā Zemesgabals nav reāli sadalāms, pieteicēja privatizācijas ierosinājums pārsniedz iespējamo privatizējamo meža zemes platību, uz ko pieteicējam nav tiesību saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunkta nosacījumiem. Gadījumā, ja valstij piederošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams, Aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošo apbūvēto zemesgabalu.

Tiesa atzinusi, ka pieteicējam nav tiesību prasīt Zemesgabala privatizāciju visā tā platībā, tādēļ Lēmums ir tiesisks un pamatots. [4.7] Tiesa atsaukusies uz Senāta 2009.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA – 275/2009 9.punktā ietvertajām atziņām. Tādējādi pat, ja līdz lēmuma pieņemšanai tiesību normas neliedza privatizēt zemesgabalu, taču lēmuma pieņemšanas brīdī likums aizliedz privatizāciju, Aģentūrai ir tiesības lemt par atteikumu apmierināt konkrētas personas privatizācijas ierosinājumu. [4.8] Ņemot vērā spriedumā nodibinātos apstākļus, tiesa atzinusi, ka administratīvajā procesā iestādē Aģentūra ir rīkojusies atbilstoši tiesiskajam regulējumam un faktiskajiem lietas apstākļiem.

Lēmuma pieņemšanā nav saskatāmi materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi, tādēļ nav pamata apmierināt pieteicēja pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Aģentūrai izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu par Zemesgabala privatizācijas ierosinājuma apmierināšanu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pieteikums nav izskatīts pēc būtības. Turklāt spriedumā nav atsauces uz tiesību normām, kuras bija jāpiemēro.

[6] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību Aģentūra norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par pamatotu.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu un apelācijas sūdzību. Aģentūras pārstāve pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļēji.

[9] Pieteicējs tiesai lūdzis atcelt Lēmumu un uzlikt pienākumu Aģentūrai izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu – nodot privatizācijai pieteicējam visu Zemesgabalu, uz kura atrodas pieteicējam piederošais Īpašums (ēkas un būves). Senāts vairākkārt ir norādījis (sk., piemēram, 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415/2006 17.punktu, 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu un 2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-295/2007 15.punktu), ka gadījumā, ja persona vēršas tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu, iepriekš izdotais iestādes atteikums nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Tie abi kopumā veido vienu prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, atteikums šajā gadījumā ir uzskatāms par lietas iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas rezultātu, un tas automātiski zaudē spēku līdz ar labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa apelācijas kārtībā izskata pieteicēja prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un atsevišķi nevērtē prasījumu par Lēmuma atcelšanu.

[10] Lai noskaidrotu, vai pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir pamatots, apgabaltiesai jāvērtē, vai lietā ir konstatējami visi normatīvajos aktos noteiktie priekšnosacījumi lēmuma pieņemšanai par Zemesgabala nodošanu privatizācijai pieteicējam.

[11] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (turpmāk – Rīkojums) 2.38.apakšpunktu zemes gabals ir nodots privatizācijai. Rīkojums publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” /datums/ (Nr./numurs/). Rīkojums ir spēkā esošs un tas nav atcelts. Savukārt Aģentūra ir atteikusi nodot privatizācijai Zemesgabalu. Līdz ar to apgabaltiesai ir jāizvērtē, vai šādos apstākļos Aģentūra bija tiesīga lemt par Zemesgabala nodošanu privatizācijai.

[12] Rīkojums izdots 1998.gada 21.oktobrī, pamatojoties uz likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Rīkojuma izdošanas brīdī Zemesgabals bija privatizācijas objekts – valstij piekrītošs apbūvēts zemesgabals, uz kura atradās VAS „/Nosaukums/” privatizējamais objekts Nr.15 – atpūtas bāzes un saliekamās mājiņas (/vieta/). Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 1.panta ceturto daļu (redakcijā, kas bija spēkā Rīkojuma izdošanas brīdī) kārtību, kādā piešķirams lietošanā vai privatizējams zemesgabals, uz kura atrodas privatizējamais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, regulē šā likuma VII daļas noteikumi un citi likumi. Likuma VII daļas 2.nodaļas „Zemesgabala privatizācijas uzsākšana” 66.panta pirmā daļa noteica, ka, lai varētu privatizēt valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, Ministru kabinets par to izdod rīkojumu. Saskaņā ar likuma 59.panta pirmo daļu visas darbības, kas saistītas ar valstij piederoša vai piekrītoša zemesgabala privatizāciju uz tā esošā īpašuma objekta jaunajam īpašniekam, ja šis īpašuma objekts sākotnēji ir bijis valsts īpašums, veic Privatizācijas aģentūra, ja citos likumos nav noteikts citādi. Tādējādi saskaņā ar minētajām tiesību normām ar Rīkojumu tika uzsākta Zemesgabala privatizācija.

[13] Izpildot Rīkojumu un pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 59.panta pirmo daļu, Aģentūrai bija jāveic visas likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar Zemesgabala privatizāciju saskaņā ar šā likuma VII daļas noteikumiem. Saskaņā ar likuma 67.pantu Aģentūrai bija jāpārņem Zemesgabals savā valdījumā, jāpublicē paziņojums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (69.pants), jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda (70.pants), jānosaka cena (71.pants), jāizstrādā privatizācijas noteikumi un jānosaka pircējs (4.nodaļa), tostarp piedāvājot noslēgt privatizējamā zemesgabala pirkuma līgumu tā īpašuma objekta īpašniekam, kurš atrodas uz šā zemesgabala (85.pants). Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem Aģentūra ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Savukārt minētā likuma 7.panta 2.1daļa noteic, ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, Aģentūra šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu. Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto Aģentūras kompetenci, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets Zemesgabalu jau bija nodevis privatizācijai, Aģentūrai bija tiesības izskatīt un izlemt pieteicēja 2006.gada 31.augusta privatizācijas ierosinājumu par valstij piederoša apbūvēta Zemesgabala privatizāciju.

[14] Aģentūra 2010.gada 29.decembrī pieņēmusi Lēmumu, ar kuru noraidīts Zemesgabala privatizācijas ierosinājums, pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta 2.1daļu. Aģentūra Lēmumā ir atzinusi, ka Zemesgabals nav privatizējams saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu, 44.panta pirmo un trešo daļu, 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktu. Administratīvā apgabaltiesa Lēmuma pamatojumam nepiekrīt tālāk norādīto argumentu dēļ. Atbilstoši Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam šā likuma objekts ir mežs un meža zeme, savukārt meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējam piederošais Īpašums atrodas uz meža zemes minētās tiesību normas izpratnē, Zemesgabala kopējā platība ir 1,892 hektāri. Atbilstoši meža inventarizācijas datiem un zemes robežu plānā norādītajam uz Zemesgabala atrodas meža zeme 1,853 hektāru platībā, kas ir reģistrēta Meža valsts reģistrā. Saskaņā ar inventarizācijas lietas meža zemju plānu meža zemes nogabali ir visā zemesgabala platībā (lietas 66. un 75.lapa). Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējam piederošais Īpašums faktiski atrodas uz valsts meža zemes minētās tiesību normas izpratnē (sk. lietas 51. – 52., 66.lapu). Meža zeme aizņem 1,853 hektārus no Zemesgabala kopējās platības 1,892 hektāriem. Valsts īpašuma tiesības Aģentūras personā uz Zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Meža likuma 44.panta trešā daļa noteic, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.

Savukārt minētā panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktā ir noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem lauku apvidos – zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā. Tādējādi likumdevējs, neskatoties uz valsts meža zemes īpašo statusu, ir pieļāvis, ka likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos var tikt privatizēta arī valsts meža zeme, taču ierobežotā platībā.

Apgabaltiesa atzīst, ka uz izskatāmo gadījumu ir attiecināms Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunkts. Tādējādi ir pieļaujams nodot privatizācijai pieteicējam tādu Zemesgabala daļu, kas atbilst minētajā tiesību normā noteiktajam ierobežojumam. Apgabaltiesa atzīst, ka Aģentūra, ar Lēmumu pilnībā noraidot privatizācijas ierosinājumu, minēto apstākli nav ņēmusi vērā. Citiem vārdiem sakot, tas, ka pieteicējs vēlas, lai Zemesgabals tiktu nodots privatizācijai visā tā platībā, uz ko pieteicējam nav no likuma izrietošu tiesību, nevar būt par tiesisku pamatu, lai pieteicēja iesniegto Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu noraidītu pilnā apjomā.

Pieteicējam, kā Īpašuma īpašniekam, ir ar likumu piešķirtas tiesības privatizēt Zemesgabala daļu tādā platībā, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktā noteiktajam ierobežojumam. Lai gan pieteicējs vērsies iestādē ar lūgumu nodot Zemesgabalu privatizācijai visā tā platībā, Aģentūrai, atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem bija jākonstatē, kādā platībā ir pieļaujams nodot privatizācijai valsts meža zemi. Apgabaltiesa piekrīt Aģentūras argumentam, ka sarakste starp pieteicēju un Aģentūru, dod pamatu secināt, ka pieteicējs vēlas, lai privatizācijai tiktu nodots Zemesgabals visā tā platībā.

Zemesgabals visā tā platībā nav atzīstams par privatizācijas objektu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē, kuru būtu tiesības privatizēt likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr minētā pieteicēja vēlme nevar būt par pamatu, lai ierobežotu pieteicēja no likuma izrietošās tiesības. Tādējādi pastāv likumā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieteicēja pieteikumu apmierinātu daļēji.

[15] Pieteicējs uzskata, ka Aģentūra prettiesiski novilcinājusi Lēmuma pieņemšanu. Apgabaltiesa attiecībā par minēto apgalvojumu no lietas materiāliem konstatē turpmāk minēto. [15.1] Aģentūrā 1998.gada 14.maijā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā lūgts nodot Zemesgabalu privatizācijai pieteicējam. Aģentūra 1998.gada 28.maijā lūgusi pieteicējam iesniegt ēku un būvju tehniskās inventarizācijas dokumentus. Pieteicējs pieprasītos dokumentus nav iesniedzis, bet Aģentūra nav izlēmusi pieteicēja iesniegumu. [15.2] Izpildot Rīkojumu, valsts īpašuma tiesības Aģentūras personā uz Zemesgabalu nostiprinātas zemesgrāmatā 1999.gada 23.septembrī.

Pieteicējs 2000.gada 18.decembrī atkārtoti vērsies Aģentūrā ar Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, bet Aģentūra nav izlēmusi pieteicēja iesniegumu. Starp pieteicēju un Aģentūru 2003.gada 25.jūlijā noslēgts Zemesgabala nomas līgums Nr.1538-Z (ar grozījumiem, kas veikti 2008.gada 7.augustā), no kura izriet, ka Zemesgabals tiek nodots pieteicējam ēku un būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai. [15.3] Aģentūra 2005.gada 1.februārī atkārtoti lūgusi pieteicējam iesniegt ēku un būvju īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un aktualizētus tehniskās inventarizācijas dokumentus, bet pieprasītos dokumentus pieteicējs nav iesniedzis.

Aģentūrā 2006.gada 4.septembrī saņemts pieteicēja Zemesgabala privatizācijas ierosinājums, kuram bija pievienota zemesgrāmatu apliecības kopija, no kuras izriet, ka Īpašums 2006.gada 31.augustā ierakstīts zemesgrāmatā uz pieteicēja vārda. [15.4] Ar Carnikavas novada domes 2006.gada 20.septembra lēmumu Nr.17 Īpašumam piešķirta adrese. Aģentūra 2006.gada 11.oktobrī atkārtoti lūgusi pieteicējam iesniegt iesniedz ēku un būvju tehniskās inventarizācijas dokumentus. [15.5] Ar Carnikavas novada domes 2007.gada 21.marta lēmumu Nr.7 atļauta Zemesgabala sadalīšana, izstrādājot detālplānojumu.

Pieteicējs 2007.gada 23.aprīlī Aģentūrai, lūdzis izsniegt pilnvarojumu, lai veiktu nepieciešamos pasākumus, kas ļautu uzsākt Zemesgabala sadales un detālplānojuma izstrādes procesu. [15.6] Aģentūra 2007.gada 21.maija vēstulē Nr.1.17/5708 pieteicējam paziņojusi, ka, neraugoties uz to, ka Carnikavas novada dome neiebilst pret Zemesgabala sadalīšanu, nav pamata tā sadalīšanai, neatdalot valsts meža zemi, kas būtu saglabājama valsts īpašumā. Līdz ar to nav lietderīgi izstrādāt Zemesgabala detālplānojumu.

[16] Administratīvā apgabaltiesa, novērtējusi sprieduma 15.punktā minēto, secina, ka Aģentūra ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu. Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta pirmajai daļai lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem Aģentūra ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs īpašuma tiesības nostiprinājis zemesgrāmatā tikai 2006.gada 31.augustā. Pieteicējs līdz minētajam datumam nebija izpildījis likumā noteiktās prasības, jo nebija iesniedzis Aģentūrai īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, lai rastos tiesība iesniegt Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu. Minētās normatīvajos aktos noteiktās prasības Aģentūra pieteicējam ir izskaidrojusi. Papildus minētajam, Aģentūra vairākkārt lūgusi, lai pieteicējs iesniedz ēku un būvju tehniskās inventarizācijas dokumentus, kārtējo vēstuli Aģentūra pieteicējam nosūtījusi 2006.gada 11.oktobrī.

Minētie dokumenti Aģentūrai bija nepieciešami likumā noteikto prasību [13] izpildei, taču pieteicējs pieprasītos dokumentus ilgstoši neiesniedza. Aģentūra 2007.gada 15.janvāra vēstulē izskaidrojusi pieteicējam, ka saskaņā ar Meža likumā noteiktajiem valsts meža zemes privatizācijas ierobežojumiem Zemesgabala privatizāciju būtu iespējams veikt, Zemesgabalu attiecīgi sadalot. Aģentūra minētajā vēstulē arī lūgusi pieteicēja viedokli, vai pieteicējs ir ieinteresēts Zemesgabala privatizācijā, ja tiek izskatīts jautājums par Zemesgabala sadalīšanas iespējām.

No lietā esošās sarakstes starp pieteicēju un Aģentūru, secināms, ka pieteicējs piekritis Zemesgabala sadalīšanai, taču izvirzījis tiesību normām neatbilstošus Zemesgabala sadalīšanas nosacījumus, proti, ka Zemesgabals būtu sadalāms četros atsevišķos apbūvētos zemesgabalos tā, lai visa valsts meža zeme, kas tad sastāvētu no četriem atsevišķiem apbūvētiem zemesgabaliem, tiktu nodota privatizācijai pieteicējam. Pieteicējs nav piekritis, ka no Zemesgabala tiktu atdalīta kāda valsts meža zemes daļa, kas paliktu valsts īpašumā.

Savukārt 2007.gada 23.aprīlī pieteicējs lūdzis, lai Aģentūra viņam izsniedz pilnvaru veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai varētu uzsākt Zemesgabala sadales un detālplānojuma izstrādes procesu. Aģentūra 2007.gada 21.maijā informējusi pieteicēju par to, ka Zemesgabala sadalīšanai tā kā to vēlas pieteicējs (izveidojot četrus atsevišķus apbūvētus zemesgabalus), nav tiesiska pamata. Izvērtējot minētos apstākļus, apgabaltiesa secina, ka nav konstatējama Aģentūras prettiesiska vilcināšanās lēmuma pieņemšanā laika periodā, kad pats pieteicējs nebija izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības, proti, nebija iesniedzis īpašuma tiesības uz Īpašumu apliecinošus dokumentus.

Vienlaikus apgabaltiesa atzīst, ka no lietas materiāliem nav konstatējami objektīvi šķēršļi, kas Aģentūrai liedza izskatīt pēc būtības pieteicēja iesniegto Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu un pieņemt lēmumu Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā divu mēnešu laikā no dienas, kad pieteicējs izpildīja likumā noteiktās prasības. Tādējādi secināms, ka, nepieņemot lēmumu norādītajā laika posmā, Aģentūra pārkāpusi procesuālo termiņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 254.panta trešo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

Apmierināt daļēji G.V. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” pieņemt lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala /vieta/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/, nodošanu privatizācijai G.V. Uzlikt pienākumu valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala (/vieta/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/) daļas tādā platībā, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „a” apakšpunktā noteiktajam ierobežojumam, nodošanu privatizācijai G.V. Pārējā daļā G.V. pieteikumu noraidīt. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt G.V. viņa samaksāto valsts nodevu 30 latus. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) R.Paegle

Tiesnese (paraksts) I.Kaļiņina

Tiesnesis (paraksts) M.Vīgants

NORAKSTS PAREIZS: Administratīvās apgabaltiesas tiesnese R.Paegle Rīgā 2012.gada 18.septembrī.