Court dismisses fine for illegal parking due to statute of limitations expiration under Administrative Offences Code.

NORAKSTS

Lieta Nr.142251211

1-1648-12/27

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 26.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Pūcīte,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas

pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim I.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.D. (personas kods

/personas kods/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes

2011.gada 25.augusta lēmuma Nr.10/108698165/2260 (administratīvā pārkāpuma

protokols – paziņojums Nr.108698165) un Nr.10/108847518/2261 (administratīvā

pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.108847518) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 11.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Pašvaldības

policija) Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – Ceļu policija) inspektors Ģ.K. sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.108698165 (turpmāk –

Sākotnējais lēmums Nr.1) un uzlika administratīvo sodu Ls 20 apmērā par to, ka

2011.gada 11.jūlijā plkst.10.30 transportlīdzeklis BMW ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) ir novietots stāvēšanai Rīgā pie

Miesnieku ielas 14.nama, tādā veidā, ka tas neatrodas pie brauktuves malas, tādejādi

pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk – CSN) 128.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.¹ºpanta ceturtās daļas

3.punktā (lietas 20.lapa).

Ar 2011.gada 25.augusta Pašvaldības Policijas Ceļu policijas priekšnieka

lēmumu Nr.10/108698165/2260 (turpmāk – Lēmums Nr.1) Sākotnējais lēmums Nr.1

atstāts negrozīts (lietas 5. – 6.lapa).

[2] 2011.gada 20.jūlijā Pašvaldības policijas Ceļu policijas inspektors E.S.

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.108847518 (turpmāk –

Sākotnējais lēmums Nr.2) par to, ka 2011.gada 20.jūlijā plkst.9.11 Transportlīdzeklis

ir novietots stāvēšanai Rīgā pie Miesnieku ielas 14.nama, tādā veidā, ka tas neatrodas

pie brauktuves malas, tādejādi pārkāpjot CSN 128.punktu, par ko ir paredzēta atbildība

LAPK 149.¹ºpanta ceturtās daļas 3.punktā (lietas 15.lapa).

Ar 2011.gada 25.augusta Pašvaldības Policijas Ceļu policijas priekšnieka

lēmumu Nr.10/108847518/2261 (turpmāk – Lēmums Nr.2) Sākotnējais lēmums Nr.2

atstāts negrozīts (lietas 7. – 8. lapa).

[3] Pieteikumā tiesai E.D. (turpmāk – pieteicējs) lūdz Lēmumu Nr.1 un

Lēmumu Nr.2 atcelt (lietas 3. – 4. lapa). Pieteicējs uzskata, ka ir sodīts nepamatoti, jo

abas reizes automašīnu novietoja atbilstoši CSN prasībām.

[4] Pašvaldības policija savā rakstveida paskaidrojumā (lietas 11.lapa)

pieteikumu neatzīst.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2011.gada 11.jūlijā pl.10.30 un 2011.gada

20.jūlijā pl.09.11 bija novietojis savu Transportlīdzekli Rīgā 11.novembra krastmalā

pie Miesnieku ielas 14.nama. Transportlīdzeklis bija novietots pārkāpjot CSN

128.punktu.

No lietas materiāliem pievienotajām fotogrāfijām konstatējams, ka

Transportlīdzeklis pārkāpuma konstatēšanas brīdī nav novietots brauktuves malā, bet

gan brauktuvju krustošanās vietā. Lai gan pārkāpuma konstatēšanas vietā ir izvietotas

konstrukcijas, kas liedz vieglajām un kravas automašīnām iebraukt Miesnieku ielā,

šajā gadījumā brauktuvi (iebraukšanai Miesnieku ielā) var izmantot velosipēdi vai

mopēdi, līdz ar to vietu, kur bija novietots Transportlīdzeklis, nevar uzskatīt par

brauktuves malu.

[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku viņš ir

informēts (lietas 28.lapa). Tiesā uz tiesas sēdes brīdi nav saņemta informācija par

pieteicēja neierašanās iemesliem, kā arī lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu vai

lietas izskatīšanu bez pieteicējas klātbūtnes.

[6] Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

balstoties uz Lēmumā Nr.1 un Nr.2 un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem

argumentiem, papildus norādot turpmāko.

Tā kā Miesnieku iela ir noslēgta, tad minēto ielu nevar uzskatīt par klasisku

brauktuvi, proti, tur transportlīdzekļu kustība nav paredzēta, līdz ar to pieteicējs tika

saukts pie administratīvās atbildības nevis par CSN 135.6.apakšpunkta pārkāpumu, bet

gan par CSN 128.punkta pārkāpumu.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pieteicēja argumentus, Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes paskaidrojumus un pārbaudot lietas

materiālus un kopsakarā ar tiesību normām, atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir

apmierināms.

[8] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir

jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā

nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās

atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības,

ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem,

protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī

pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas

mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video

u.tml.).

Tādējādi par pierādījumiem šajā lietā var kalpot Sākotnējais lēmums Nr.1

(lietas 20.lapa) un Sākotnējais lēmums Nr.2 (lietas 15.lapa), fototabulas (lietas 21. –

22.lapa).

[9] Pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149.10panta ceturtās daļas 3.punktu, atbilstoši kuram par stāvēšanu nepietiekami tuvu

brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai

tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales,

– uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā, par CSN

128.punkta neievērošanu.

CSN 128.punkts noteic, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta

ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā

vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves

malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un

stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

Tādējādi, lai personas darbībās varētu konstatēt LAPK 149.10panta ceturtās

daļas 3.punkta pārkāpumu, ir jākonstatē, ka persona ir bijusi transportlīdzekļa vadītājs,

kurš novietojis to stāvēšanai brauktuves malā, kur ceļam nav nomales un kur ir

iespējams piebraukt, nepārkāpjot CSN prasības, kā arī attālums no brauktuves malas

līdz jebkuram brauktuves malai tuvākajam transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz

0,5 metrus.

[10] Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka Pašvaldības policija savā

paskaidrojumā ir norādījusi, ka Transportlīdzeklis bija novietots brauktuvju, proti,

Miesnieku ielas un 11.novembra krastmalas, krustošanās vietā.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka norādītais ir pretējs CSN 128.punkta

sastāvam – apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz

nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt,

nepārkāpjot šo noteikumu prasības.

Tādējādi tiesas ieskatā ir jānoskaidro, vai pieteicējs pārkāpa CSN un, ja jā, tad

kāds bija pieteicēja izdarītais pārkāpums.

[11] Tiesa no fototabulām konstatē, ka Transportlīdzeklis ir novietots

brauktuves vidū starp izbūvētām ietvēm, uz ko Pašvaldības policija ir norādījusi, ka tā

ir ielu krustošanās vieta.

Tādējādi jāpārbauda, vai 11.novembra krastmala un Miesnieku iela veido

krustojumu CSN 1.24.apakšpunkta izpratnē.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei

izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā

platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa

kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas,

ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves

(pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un

paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves,

ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas

tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras,

vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

CSN 1.24.apakšpunkts paredz, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas

vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa

zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo

malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc

no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma

u.tml.).

Savukārt CSN 1.8. apakšpunkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta

transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar

sadalošajām joslām vai barjerām.

Izvērtējot lietā esošos fototabulas kopsakarā ar satiksmes organizāciju

11.novembra krastmalā un Miesnieku ielā (sk.Rīgas karti www.1188.lv un

http://www.latvijas-karte.zl.lv), secināms, ka gan 11.novembra krastmala, gan

Miesnieku iela ir satiksmei izbūvēta teritorija, un atbilst CSN 1.24.apakšpunktā dotajai

krustojuma definīcijai – vieta, kur krustojas ceļi vienā līmenī. Savukārt vieta, kur

pieteicējs novietojis transportlīdzekli stāvēšanai, ir ceļa daļa, kas paredzēta

transportlīdzekļu braukšanai (brauktuve).

Tādējādi tiesa secina, ka lietas faktiskie apstākļi neatbilst CSN 128.punkta

sastāvam, saskaņā ar kuru pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības, proti,

konkrētajā gadījumā nevar runāt par to, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai

brauktuves malā, kur ceļam nav nomales un kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot

CSN prasības, kā arī kur attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai

tuvākajam transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus, bet gan CSN

135.6.apakšpunkta sastāvam, kas noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju

krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas,

izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir

nepārtraukta 920.vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā

minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas

(pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

[12] Ņemot vērā šā sprieduma [10] – [11] punktā konstatēto, tiesa secina, ka

pieteicējs bija novietojis Transportlīdzekli Miesnieku ielas un 11.novembra krastmalas

krustošanās vietā – brauktuves centrā, tādejādi pārkāpjot CSN 135.6.apakšpunktu,

nevis CSN 128.punktu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka attiecībā uz pieteicēju nebija piemērojams

LAPK 149.10panta ceturtās daļas 3.punkts, bet gan LAPK 149.10panta piektās daļas

8.punktu, kas noteic, ka par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par

pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas – uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējam piemērots nepareizs zods par izdarīto

administratīvo pārkāpumu.

[13] Attiecībā uz Pašvaldības policijas norādīto, ka tā kā Miesnieku iela ir

noslēgta, tad minēto ielu nevar uzskatīt par klasisku brauktuvi, jo tur transportlīdzekļu

kustība nav paredzēta, līdz ar to pieteicējs tika saukts pie administratīvās atbildības

nevis par CSN 135.6.apakšpunkta pārkāpumu, bet gan par CSN 128.punkta

pārkāpumu, tiesa norāda, ka minētais apstāklis nevar kalpot par iemeslu, lai uzskatītu,

ka nav piemērojami noteikumi attiecībā uz stāvēšanas ierobežojumiem brauktuvju

krustošanās vietā.

Tā kā transportlīdzekļu, velosipēdu un gājēju kustība iespējama gan pa

Miesnieku ielu, gan 11.novembra krastmalu (kā to atzinusi pati Pašvaldības policija

savā paskaidrojumā), fakts, ka Miesnieku ielas un 11.novembra krastmalas krustojums

nav caurbraucams, jo brauktuvju krustošanās vieta norobežota ar stabiņiem, neatceļ

CSN 135.6.apakšpunktā paredzēto aizliegumu novietot transportlīdzekli stāvēšanai

brauktuvju krustošanās vietā. Tādejādi arī persona ir administratīvi sodāma par CSN

135.6.apakšpunkta prasību pārkāpšanu, nevis par CSN 128.punkta pārkāpšanu.

[14] Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmo daļu iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību

vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem

nolēmumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai; 3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 4) atceļ

lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu; 5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti

normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un šā sprieduma [12] punktu, tiesai saskaņā ar

LAPK 286.panta pirmās daļas 4.punktu būtu jāatceļ Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2 un

jāpieņem jauni nolēmumi, ar kuriem konstatētu pieteicēja vainu administratīvo

pārkāpumu izdarīšanā, un jāuzliek sodi.

Tomēr saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne

vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir

ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja lietā nepieciešams saņemt

eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas.

Pieteicējs pārkāpumus izdarīja 2011.gada 11.jūlijā un 2011.gada 20.jūlijā, un

minētajos datumos Ceļu policija to konstatēja, pieņemot Sākotnējo lēmumu Nr.1 un

Sākotnējo lēmumu Nr.2, līdz ar to administratīvo sodu pieteicējam varēja uzlikt

attiecīgi līdz 2011.gada 11.novembrim un 2011.gada 20.novembrim.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi, iesāktā

lietvedība jāizbeidz.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka, atbilstoši LAPK 286.panta pirmās

daļas 3.punktam, Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2 ir atceļams un lieta izbeidzama, bet

pieteicēja pieteikums par Lēmuma Nr.1 un Lēmuma Nr.2 atcelšanu ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta

7.punktu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma

289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt E.D. (personas kods /personas kods/) pieteikumu;

atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2011.gada

25.augusta lēmumu Nr.10/108698165/2260 (administratīvā pārkāpuma protokols –

paziņojums Nr.108698165) un Nr.10/108847518/2261 (administratīvā pārkāpuma

protokols – paziņojums Nr.108847518) un izbeigt lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietās.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ____________ A.Pūcīte

Rīgā, 2012.gada 26.aprīlī