A420200624 / A42-00476-25 · Administratīvā rajona tiesa Liepājas tiesu nams

Lietas Nr. A420200624

A42-00476-25/40

ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0515.A420200624.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2025.gada 15.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicējas /Organizācija A/ valdes loceklim /Persona A/ un juridiskās palīdzības sniedzējam

zvērinātam advokātam Ērikam Štālbergam,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts darba inspekcijas – pārstāvei /Persona

C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /Organizācija A/ pieteikuma par Valsts

darba inspekcijas direktora vietnieces /Datums B/ lēmuma „par akta Nr. /Numurs A/ par nelaimes gadījumu darbā

apstrīdēšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk – inspekcija) Liepājas sektors izmeklēja

nelaimes gadījumu darbā, kas /Datums C/ notika ar pieteicējas /Organizācija A/ darbinieku /Persona D/ (turpmāk –

cietušais) būvobjektā /Adrese A/ (turpmāk – objekts).

/Datums D/ inspekcija reģistrēja aktu Nr. /Numurs A/ par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – Akts), ar

kuru konstatēja, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Nepiekrītot Aktam, pieteicēja to apstrīdēja.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, inspekcijas direktora vietniece /Datums E/ pieņēma lēmumu

„par akta Nr. /Numurs A/ par nelaimes gadījumu darbā apstrīdēšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma Aktu

atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Ir saprātīgi sagaidīt, ka pieteicējas amatpersona /Persona A/, plānojot savu un pieteicējas darbu,

uzdevumus darbiniekiem dod savlaicīgi, tā nekavējot darba gaitu un nodrošinot darbiniekus ar darbu. Ja darbinieki

saņem darba devēja rīkojumu veikt konkrētu darbu, ir tikai loģiski, ka darbinieki šim rīkojumam pakļausies.

[1.2] No /Persona E/ paskaidrojumiem nav secināms, ka cietušais un /Persona E/ tika informēti par to, ka

demontāžas darbus nedrīkst uzsākt. /Persona A/ atradās objektā brīdī, kad tika sākti demontāžas darbi – zāģēti

armatūras stieņi –, un bija informēts par uzsāktajiem demontāžas darbiem. Tādējādi, konstatējot, ka demontāžas

darbi tiek veikti, izmantojot nedrošas darba metodes vai pretēji sniegtajiem norādījumiem, un turklāt, iespējams,

neatbilstoši pieteicējas kompetencei, viņam darbus bija iespēja apturēt.

[1.3] Darbinieku atbildība par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu ir pakārtota darba devēja atbildībai.

[1.4] Pieteicējas darba aizsardzības dokumentos nav ietverta informācija, kādā veidā veicama seifa

demontāža, turklāt, ņemot vērā minētās konstrukcijas svaru.

[1.5] Pieteicējas palīgstrādnieku amata pienākums ir veikt demontāžas darbus, kā arī instrukcijās ir ietverta

informācija par smaguma pārvietošanas darbiem un demontāžas darbiem iekštelpās. Ne pieteicējas darba

aizsardzības dokumentos, ne arī citos norādījumos darbiniekiem nav ietverta skaidri saprotama informācija par

drošām darba metodēm un paņēmieniem, kā un kādā secībā veicama tāda veida konstrukcijas demontāža, kādu

nelaimes gadījuma brīdī veica /Persona E/ un cietušais.

[1.6] Kaut arī atrašanās darba vietā un darba veikšana alkohola ietekmē nav atbalstāma, konkrētajos

apstākļos nav pamata apgalvojumam, ka cietušā nāve ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka viņam asinīs ir konstatēta

alkohola koncentrācija 0,43 ‰, un, secīgi, nav tiesiska pamata piemērot Ministru kabineta /Datums F/ noteikumu

Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 950) 35.1.

apakšpunktu.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Darba plāns drošai seifa ailes un durvju demontāžai bija pirmajā stadijā – tika uzsākta darba projekta

sastādīšana, iesaistot nodarbinātos, pārrunājot iespējamo darba plānu.

[2.2] Ņemot vērā, ka nebija apspriests un izplānots galīgais demontāžas darba plāns, /Persona A/

neapstiprināja un nedeva rīkojumu uzsākt demontāžas darbus. Netika arī apspriests tas, vai konkrētais darbs vispār

ir pieteicējas kompetencē; vai tas būtu nododams citam uzņēmumam.

[2.3] No /Persona E/ un /Persona A/ sniegtās informācijas nevar viennozīmīgi secināt, vai tika dots rīkojums

uzsākt seifa durvju demontāžu. Inspekcija nav ņēmusi vērā to, ka /Persona E/ sasniegtā informācija paskaidrojumos

ir atšķirīga. /Persona A/ paskaidrojumos sniegtā informācija ir nemainīga, tādēļ šaubas jāvērtē par labu /Persona A/.

[2.4] Cietušais bija informēts par to, ka darba vietā ir aizliegts atrasties alkohola vai narkotisko, psihotropo

vielu ietekmē. Cietušais apzināti pārkāpa darba aizsardzības instrukcijā norādīto. Nav būtiski, vai cietušais bija

alkohola ietekmē vai reibumā, nozīme ir tikai tam, ka cietušais bija lietojis alkoholu.

[2.5] Inspekcija neveica Noteikumu Nr. 950 30. un 62. punktā noteiktās papildus pierādīšanas darbības, lai

pieņemtu likumīgu lēmumu par nelaimes gadījumu. Turklāt Lēmums pieņemts, pārkāpjot arī Administratīvā

procesa likuma 6., 7., 11. un 14. pantā noteiktos administratīvā procesa principus.

[3] Inspekcija tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

ietvertajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka administratīvajā lietā nav strīda par to, ka cietušajam asinīs

tika konstatēts 0,43 ‰ etilspirta. Tomēr šis apstāklis vērtējams kopsakarā ar to, vai tas varēja izraisīt nelaimes

gadījumu darbā. Izvērtējot administratīvajā lietā esošos pierādījumus, nav pamata apgalvojumam, ka alkohola

koncentrācija 0,43 ‰ cietušā asinīs varēja būt cēlonis notikušajam nelaimes gadījumam darbā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, bet inspekcijas pārstāve

pieteikumu neatzina.

Trešā persona /Persona F/ tiesas sēdē nepiedalījās, informējot pirms tiesas sēdes tiesu rakstveidā, ka

turpmāk nevēlas piedalīties tiesas sēdē.

[5] Tiesas sēdē liecības sniedza lieciniece /Persona G/.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir izšķirams jautājums par to, vai nelaimes gadījums, kas /Datums C/ notika ar cietušo objektā, ir

darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

[7] Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmo daļu darba devējs nodrošina nelaimes gadījumu

darbā izmeklēšanu un veic to uzskaiti. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru

kabinets.

Nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos

uzskatāma par nodarbināto, izmeklē un uzskaita atbilstoši Noteikumiem Nr. 950.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 950 1. punktu nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījumi)

izmeklēšanas mērķis ir noteikt nelaimes gadījumu cēloņus un novērtēt tos, lai uzlabotu nodarbināto drošību un

veselības aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības

saņemšanu, kā arī nodrošināt nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 950 5.2. apakšpunktam izmeklē citstarp nelaimes gadījumu, kurā iestājusies

cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 950 25.4. apakšpunktam nelaimes gadījumu, ja iestājusies cietušā nāve, izmeklē

inspekcija.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 950 31. un 34. punktam pēc izmeklēšanas beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā

iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu, kurā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības

rezultāts.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 950 33.2. un 33.3. apakšpunktam akta 6. punktā apraksta nelaimes gadījuma

apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī

norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam; ja

nepieciešams, 7. punktā norāda būtisku papildinformāciju, tostarp par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas

organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes

gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas.

[8] Inspekcija, izmeklējot nelaimes gadījumu, atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības

rezultāts. Akta 6.2. apakšpunktā atzīts, ka traumējošais faktors ir: krītoša priekšmeta iedarbība. Akta 6.3.

apakšpunktā norādīts, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir: nav izstrādātas drošas darba metodes. Akta 7. punktā

papildus norādīts, ka atbildīgais par nelaimes gadījumu ir darba devējs – pieteicēja, kas seifa durvju demontāžas

darbam nav izstrādājusi drošas darba metodes, tādējādi pieteicēja ir pārkāpusi Ministru kabineta 2003.gada

25.februāra noteikumu Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” 72.1. punktu, kas nosaka, ka:

„Demontējot vai nojaucot būvi vai konstrukciju, nodrošina nepieciešamos drošības pasākumus un izmanto

piemērotus darba paņēmienus.”

Kā atzinis Senāts, akts par nelaimes gadījumu darbā ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu, kura

galvenais mērķis ir konstatēt, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Par akta

rezolutīvo daļu ir uzskatāms atzinums par to, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības

rezultāts. Savukārt tādas akta sastāvdaļas kā 6. punktā paredzētās ziņas par nelaimes gadījuma cēloņiem un 7.

punktā paredzētās ziņas par darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam,

norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas, ir vērtējamas kā daļa no akta pamatojuma (skat. Senāta 2017.gada

28.decembra sprieduma lietā Nr. A420412412, SKA-161/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1228.A420412412.2.S) 8.

punktu).

[9] Lietā nav strīda par to, ka cietušais bija pieteicējas darbinieks – starp pieteicēju un cietušo /Datums I/

noslēgts darba līgums – cietušais pieņemts darbā par palīgstrādnieku (profesijas klasifikatora kods 932909) ar

/Datums J/ uz nenoteiktu laiku, ar pārbaudes termiņu līdz /Datums K/ (lietas 64.–65.lapa).

Lietā nav strīda arī par to, ka cietušais /Datums C/ cieta nelaimes gadījumā savā darba vietā, objektā veicot

darbus ar seifa durvīm ar aili.

Lietā tāpat nav strīda par Akta 7.2.–7.12. apakšpunktā norādītajiem apstākļiem. Atbilstoši lietas materiāliem

un pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem lietā seifa durvis ar rāmi bija nepieciešams pārvietot uz citu vietu,

pirms tam to izņemot (izmontējot, demontējot) no sienas. Objektā minētos darbus veica divi pieteicējas darbinieki –

cietušais un /Persona E/.

Lietā ir strīds par to, vai nelaimes gadījums iestājās darba vides faktoru iedarbības rezultātā, jo pieteicēja,

atzīstot, ka darba plāns drošai seifa ailes un durvju demontāžai pieteicējai nebija izstrādāts, vienlaikus norāda, ka

darbiniekim, tostarp cietušajam, darba devējs nebija devis rīkojumu uzsākt attiecīgos darbus. Turklāt cietušais bija

informēts, ka darba vietā ir aizliegts atrasties alkohola vai narkotisko, psihotropo vielu ietekmē.

[10] Iepazinusies ar lietas materiāliem, noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus,

uzklausījusi liecinieces liecības un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā, tiesa secina, ka pieteikuma

apmierināšanai nav pamata turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[11] Darba aizsardzības likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka darba vide ir darba vieta ar tās fizikālajiem,

ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais

pakļauts, veicot savu darbu. Savukārt darba vieta saskaņā ar minētā panta 9. punktu ir vieta, kurā nodarbinātais veic

savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur

nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu.

Tātad darba vide ir jēdziens, kas specifiskā aspektā raksturo darba vietu, proti, vietu, kurā nodarbinātais

veic darbu, kā arī jebkuru citu nodarbinātajam sakarā ar darba veikšanu pieejamu vietu. Darba vides jēdziens

raksturo darba vietu kā visu to ietekmējošo faktoru kopumu. Darba vides jēdziens tiesību normās ir noteikts ar

mērķi aptveroši raksturot visus faktorus, kuram nodarbinātais pakļauts darba gaitā un kuru ietekme (potenciālie to

radītie riski) uz nodarbināto jāizvērtē, lai garantētu nodarbinātajiem drošu darba vidi.

Noteikumu Nr. 950 35. punktā ietverts apstākļu uzskaitījums, kādiem pastāvot nelaimes gadījums nav

uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu. Viens no šādiem apstākļiem ir: nelaimes gadījums, pēc kura

ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās,

toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu

izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana.

Tādēļ, ja nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās vielas, tad

nelaimes gadījums nav uzskatāms par tādu, kas noticis darba vides faktoru iedarbības rezultātā.

[12] Vērtējot pieteicējas norādīto par to, ka darbinieki konkrētos darbus veica, nesaņemot darba devēja

rīkojumu uzsākt darbus, tiesa konstatē un secina turpmāko.

Pieteicējas darbinieks /Persona E/, kas darbus ar seifa durvīm ar aili veica kopā ar cietušo, /Datums C/

Valsts policijai liecināja, ka objektā bija arī uzņēmuma īpašnieks /Persona A/. Uzdevumu pārvietot seifa durvju aili

ar seifa durvīm no vienas telpas uz citu, lai atbrīvotu telpu, /Persona E/ un cietušajam uzdeva /Persona A/ nedaudz

pēc plkst. 11.00, jo /Persona E/ tikai ap to laiku ieradās objektā (skat. /Datums L/ sniegto liecību Valsts policijai

lietas 84. un 86.lapā). Papildu nopratināšanā /Datums M/ /Persona E/ precizēja, ka par to, ka būs jāpārvieto seifa

durvis ar rāmi /Persona E/ zinājis jau no rīta plkst. 9.00, jo uzņēmuma īpašnieks /Persona A/ viņu par to informējis

telefoniski. Kad /Persona E/ ieradās objektā, /Persona A/ tur vēl nebija, bet ieradās aptuveni pēc 10 minūtēm, kad

darbi ar seifa durvīm ar aili vēl nebija uzsākti un netika veikti; darbi tika uzsākti /Persona A/ klātbūtnē. Uz vietas ar

/Persona A/ arī izrunājuši, ka durvis jādabū uz rohla un tad tās varēs pārbīdīt, kā arī to, ka, lai durvis būtu

stabilākas, tās jāatver 90 grādu atvērumā; nekāda secība un shēma pirms darba veikšanas netika izrunāta, viss tika

runāts darba gaitā. Durvis tika atslogotas no sienas brīdī, kad /Persona A/ bija klāt (skat. /Datums N/ sniegto liecību

Valsts policijai lietas 91.lapā). Sniedzot liecības un paskaidrojumus, /Persona E/ vēl norādīja, ka /Persona A/ ik pa

laikam zvanīja telefons un viņš gāja sarunāties blakus telpā, tā kā bija liels troksnis, zāģējot armatūru, lai seifa

durvis ar rāmi, kas bija piestiprinātas ar metāla stieni, atslogotu no sienas (skat. /Datums N/ sniegto liecību Valsts

policijai lietas 91.lapā un /Datums O/ paskaidrojumu inspekcijai lietas 92.–93.lapā).

Izvērtējot /Persona E/ sniegtos paskaidrojumus un liecības kopsakarā, tiesa secina, ka tie cits citu papildina

un precizē, un no tiem viennozīmīgi saprotams, ka darba uzdevumu veikt darbus ar seifa durvīm ar aili

pārvietošanai uz citu telpu cietušajam un /Persona E/ deva /Persona A/, kas arī gan redzēja, gan dzirdēja (troksnis,

zāģējot armatūru), ka darbi ir uzsākti un tiek veikti.

Tas, ka darbi tika veikti saskaņā ar darba devēja rīkojumu apstiprinās arī ar paša /Persona A/ /Datums C/

inspekcijai sniegtajiem paskaidrojumiem: „Devu rīkojumu demontēt durvis no rīta 10:00. (..). Devu rīkojumu

noskrūvēt uzgriežņus no kārbas. (..). Par durvju demontāžu plāni vai aprēķini netika veikti. Durvis novērtējām

vizuāli paši un veicām demontāžu.” (skat. /Datums L/ paskaidrojumu inspekcijai lietas 79.–80.lapā). Tādēļ tiesa

kritiski vērtē pieteicējas norādīto, ka attiecīgos darbus cietušais un /Persona E/ veica, nesaņemot rīkojumu no darba

devēja.

Tiesa kritiski vērtē arī /Persona A/ /Datums P/ paskaidrojumā Valsts policijai un /Datums Q/ paskaidrojumā

inspekcijai norādīto, no kā izriet, ka, ierodoties objektā un konstatējot, ka darbi ir uzsākti, /Persona A/ nekavējoties

deva rīkojumu darbus pārtraukt (skat. /Datums Q/ paskaidrojumu inspekcijai lietas 94.–95.lapā, /Datums R/

paskaidrojumu inspekcijai lietas 102.–103.lapā un /Datums P/ paskaidrojumu Valsts policijai lietas 88.–89.lapā),

jo minētais ir pretrunā ar /Persona E/ sniegtajiem paskaidrojumiem un liecībām lietā, kam, ņemot vērā, ka nav

konstatējama /Persona E/ ieinteresētība lietā, tiesa piešķir lielāku ticamību.

Nav pretrunu /Persona A/ un /Persona E/ paskaidrojumos un liecībās jautājumā par to, ka /Persona A/,

konstatējot tūlītēju konstrukcijas gāšanās iespēju, lika pārtraukt darbu. Taču, ņemot vērā, ka darbinieki, tostarp

cietušais, darbus ar seifa durvīm ar aili objektā veica, arī /Persona A/ atrodoties objektā un zinot par šo darbu

veikšanu, tiesa piekrīt inspekcijai, ka, konstatējot, ka darbi tiek veikti, izmantojot nedrošas darba metodes vai

pretēji sniegtajiem norādījumiem, turklāt, iespējams, neatbilstoši pieteicēja kompetencei, /Persona A/ bija iespēja

darbus apturēt. Konkrētajā gadījumā atzīstams, ka norādījums pārtraukt darbus nebija dots savlaicīgi. Turklāt, pat ja

/Persona A/ mirkli pirms negadījuma lika pārtraukt darbus, tiesa ņem vērā viņa paša /Datums P/ paskaidrojumā

norādīto, ka cietušais tajā brīdī atradās tupus pozīcijā un ar muguru pret /Persona A/ (skat. /Datums P/

paskaidrojumu Valsts policijai lietas 88.–89.lapā). Līdz ar to nevar uzskatīt, ka informācija par nepieciešamību

pārtraukt darbus cietušajam tika sniegta pienācīgi.

Lietā nav izšķirošas nozīmes tam, ka cietušais darbus ar seifu, atskrūvējot skrūves, iespējams, uzsāka vēl

pirms otra darbinieka /Persona E/ ierašanās objektā, jo atbilstoši lietas materiāliem pārējo darbību veikšana ar seifa

durvīm ar aili objektā norisinājās pēc /Persona E/ ierašanās objektā, kad tajā bija arī /Persona A/, kurš varēja

nekavējoties dot darbiniekiem rīkojumu darbus pārtraukt.

[13] Tiesa atzīst, ka ar pieteikumā norādīto, ka pieteicējai nebija apspriests un izplānots galīgais demontāžas

darbu plāns, pieteicēja faktiski piekrīt inspekcijas secinātajam, ka tādu darbu veikšanai ar seifa durvīm ar aili,

kādus objektā veica nodarbinātie (atslogošana no sienas/demontēšana, lai tās pārvietotu), tostarp cietušais, kuru

rezultātā notika nelaimes gadījums, pieteicējai nebija izstrādātas drošas darba metodes.

Par to, ka pieteicējai nebija izstrādātas drošas darba metodes, tiesa ir pārliecinājusies arī, iepazīstoties ar

lietā esošajiem pieteicējas darba aizsardzības dokumentiem, kā arī izvērtējot pieteicējas darbinieka /Persona E/ un

/Persona A/ sniegto informāciju lietā. Proti, /Persona E/ /Datums N/ sniegtajā liecībā Valsts policijai minēto, ka

nekāda secība un shēma pirms darbu veikšanas netika izrunāta, viss tika runāts darba gaitā; uz vietas, kad

uzņēmuma īpašnieks /Persona A/ bija klāt, izrunājuši, ka durvis jādabū uz rohlu un tad tās varēs pārbīdīt, kā arī to,

ka, lai tās būtu stabilākas, tās jāatver 90 grādu atvērumā (/Datums N/ sniegtā liecība Valsts policijai lietas 91.lapā).

/Persona A/ inspekcijai /Datums S/ iesniegtajā paskaidrojumā norādījis, ka no rīta, satiekot cietušo ap plkst. 10.00,

tika izrunāts, kā un kādā veidā seifa durvis būtu iespējams demontēt, izrunāta secība, kā to varētu darīt, mutiski

izrunāta shēma, ko nepieciešams veikt, lai seifa durvis tiktu demontētas un pārbīdītas ārā no koridora. Shēmas

secība bija – atvērt seifa durvis vaļā 90 grādu leņķī attiecībā pret vērtnes rāmi –, pēc kā cietušais saprata darba

secību (/Datums S/ inspekcijai iesniegtais paskaidrojums lietas 88.–89.lapā).

Tiesas vērtējumā tas, ka cietušajam un /Persona E/ tika pateikts, ar ko jāpārvieto seifa durvis ar rāmi un

kādā leņķī jāatver durvis, pats par sevi neliecina par drošām darba metodēm, jo darbiniekiem netika sniegta

detalizēta informācija, kā konkrētos darbus veikt, piemēram, kad un kādā veidā nostiprināma vērtne, kad un kā

pareizi veicama durvju atvēršana, kādā veidā, ar kādiem paņēmieniem to pārvietot, kur atrasties darbiniekiem un

par citiem nosacījumiem, kas jāievēro, ko, apzinot konkrētu darbu veikšanas specifiku, ir kompetents noteikt

kvalificēts darba aizsardzības speciālists.

Par atbilstošu darba aizsardzības dokumentu neesību tādu darbu veikšanai, kādi tika veikti, tiesas sēdē

liecināja arī /Organizācija B/, ar kuru pieteicējai ir noslēgts līgums darba aizsardzības sistēmas jautājumos,

amatpersona /Persona G/, apliecinot citstarp, ka viņai nebija zināms, ka šādi darbi tiks veikti, līdz ar to darba

aizsardzības dokumenti tādu darbu veikšanai, kādi tika veikti, pieteicējai nav izstrādāti; arī esošie darba

aizsardzības dokumenti neatteicas uz darbiem ar tik smagiem priekšmetiem, kādas bija seifa durvis ar aili (klaus.

tiesas sēdes audioierakstu intervālā no 00:23:49 līdz 00:36:12).

Tādējādi tiesai ir pamats atzīt, ka ne pieteicējas darba aizsardzības dokumentos, ne arī citos, piemēram,

mutvārdos sniegtos norādījumos darbiniekiem nebija ietverta skaidra, saprotama un atbilstīga informācija par

drošām darba metodēm un paņēmieniem konkrēto darbu veikšanai.

Ņemot vērā minēto, inspekcija Aktā pamatoti atzinusi, ka nelaimes gadījuma cēlonis bija tas, ka pieteicējai

nav izstrādātas drošas darba metodes.

[14] Atbilstoši lietas materiāliem Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta /Datums T/ atzinumā Nr.

/Numurs B/ (turpmāk – eksperta atzinums) laboratoriskās izpētes rezultātā cietušā asinīs konstatēts 0,43 ‰

etilspirta (lietas 96.–99.lapa).

Pieteicēja uzskata, ka cietušā atrašanās darba vietā alkohola ietekmē vērtējama kā apzināta darba

aizsardzības prasību pārkāpšana.

Kā secināms no Noteikumu Nr. 950 35. punkta regulējuma, ja nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar

to, ka cietušais lietojis alkoholiskās vielas vai to produktus, nelaimes gadījums nav uzskatāms par darba vides

faktoru iedarbības rezultātu.

Ņemot vērā eksperta atzinumā konstatēto un, ja nav citi pierādījumi, kas dotu iemeslu to apšaubīt, ir pamats

uzskatīt, ka cietušais bija lietojis alkoholiskās vielas.

Taču, lai šo apstākli atzītu par tādu, kas izslēdz darba devēja atbildību, tiesai jāpārbauda, vai nelaimes

gadījums bija tiešā cēloņsakarībā ar šo apstākli.

Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta

2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes

kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 394).

Noteikumu Nr. 394 IV nodaļas „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšana,

sniedzot medicīnisko palīdzību pacientam traumas gadījumā” 37. punkts noteic, ka, ja fiziska persona cietusi

citstarp nelaimes gadījumā darbā un nogādāta jebkurā ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai,

ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, ambulatorā vai stacionārā pacienta medicīniskajā kartē (medicīniskajā

dokumentācijā) norāda, vai personai ir vai nav alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas

klīniskās pazīmes, kā arī norāda datus par bioloģiskās vides paraugu ņemšanu konkrētas vielas noteikšanai.

Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka, pārbaudot alkohola ietekmi, nozīme ir ne tikai konstatētajam etilspirta

daudzumam cietušā asinīs, bet arī tam, vai cietušajam ir vai nav alkohola lietošanas klīniskās pazīmes.

Par cietušā stāvokli /Persona A/ /Datums V/ paskaidrojumā inspekcijai norādījis, ka nelaimes gadījuma

dienā, pirms notika nelaime, nekas neliecināja, ka cietušais būtu alkohola reibumā; sarunas laikā ar cietušo /Persona

A/ alkohola vai specifisku smaku nemanīja; arī vizuāli nekas neliecināja, ka cietušais būtu alkohola reibumā (skat.

/Datums V/ paskaidrojumu inspekcijai lietas 100.lapā). /Persona E/ /Datums L/ paskaidrojumā inspekcijai

norādījis: „(..). Par veselību šodien /Persona D/ nesūdzējās. /Persona D/ strādā pie mums ap pusgadu, uzvedās

adekvāti, alkoholu nelietoja (..).” (skat. /Datums L/ paskaidrojumā inspekcijai lietas 82.lapā). Tātad /Persona A/ un

/Persona E/ sniegtie paskaidrojumi lietā liecina par to, ka nebija nekādas redzamas pazīmes, kas liecinātu par

cietušā izmainītu uzvedību, par ko varētu liecināt alkohola ietekme.

Reibuma stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad personas ārējais izskats un uzvedība liecina par izmaiņām,

salīdzinot ar viņa ierasto stāvokli darba vietā, viņš nepilnīgi orientējas apkārtējā vidē, ir palēnināta reakcija,

neadekvāta uzvedība un komunikācija, grīļīga gaita, uzbudinājums u. tml.

Konkrētajā gadījumā lietā nav pierādījumi, kas liecinātu par tādu cietušā uzvedību, pēc kuras varētu izdarīt

secinājumus par alkohola ietekmi vai alkohola reibumu uz to.

Lai gan Noteikumu Nr. 394 28. punkts iekļauts šo noteikumu III nodaļā „Medicīniskās pārbaudes kārtība”,

tādēļ uz izskatāmo gadījumu tieši neattiecas, tiesa, vērtējot konkrēto gadījumu, arī neatstāj bez ievērības

likumdevēja izšķiršanos, ka uzskatāms, ka persona atrodas alkohola ietekmē, ja alkohola koncentrācija

pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 ‰ (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē (ja

vien persona nepārstāv civilās aviācijas personālu). Tādēļ tiesai ir pamats uzskatīt, ka arī izskatāmajā gadījumā ir

nozīme ne vien apstāklim, kas liecina par to, ka cietušais, iespējams, bija lietojis alkoholiskās vielas, par ko liecina

eksperta atzinumā konstatētais etilspirts cietušā asinīs 0,43 ‰, bet arī citiem apstākļiem.

Ņemot vērā visu šajā sprieduma punktā konstatēto un secināto kopsakarā ar apstākli, ka lietā ir atzīstams

par pierādītu tas, ka cietušajam bija dotas norādes par konkrētā darba veikšanu, taču konkrētā darba veikšanai

pieteicējai nebija izstrādātas drošas darba metodes, tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā

nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar apstākli, ka cietušajam asinīs tika konstatētas 0,43 ‰ etilspirta.

[15] Citiem argumentiem un apsvērumiem lietā nav izšķirošas nozīmes, tāpēc tiesa spriedumā tos detalizēti

neatrunā.

[16] Ievērojot visu spriedumā minēto, tiesa secina, ka inspekcija Aktā pamatoti atzinusi, ka konkrētajā

gadījumā nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /Organizācija A/ pieteikumu par Valsts darba inspekcijas direktora vietnieces /Datums B/

lēmuma „par akta Nr. /Numurs A/ par nelaimes gadījumu darbā apstrīdēšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepāja tiesu namā.

Tiesnese S. Sērdiene