Court dismisses contract penalty claim but allows main debt and court costs in small claims case.

Lietas Nr.C33530015

Lietas arhīva Nr.C-3137-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 13.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Jaunzeme,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim I.Jankovskim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2015.gada 28.augustā saņemts /pers. B/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2002.gada 22.marta Dzīvojamās telpas īres līguma un 2002.gada 16.aprīļa Aizdevuma līguma

noteikumiem, /pers. B/ kā izīrētājs un /pers. C/ (iepriekš – /uzvārds/) kā īrnieks 2002.gada 25.septembrī noslēdza Vienošanos, ar kuru atbildētājs

apņēmās līdz 2003.gada 25.septembrim samaksāt prasītājam īres parāda un aizdevuma summu 1091,23 euro (Ls 766,92), veicot ikmēneša

pārskaitījumu 91,06 euro (Ls 64,00) apmērā uz prasītāja bankas kontu līdz katra mēneša 20.datumam.

Saskaņā ar Vienošanās noteikumiem atbildētājs apņēmās saistību neizpildes gadījumā maksāt prasītājam līgumsodu 10% apmērā. Par laiku no

2003.gada 25.septembra līdz 2015.gada 25.augustam atbildētājam aprēķināts līgumsods 15 604,16 euro apmērā, ko, ievērojot Civillikuma 1716.panta

trešās daļas noteikumus, prasītājs samazinājis līdz 109,12 euro, kas atbilst 10% no pamatparāda apmēra.

Tā kā atbildētājs noslēgto Vienošanos nepildīja, kā arī neatsaucās uz prasītāja nosūtītajiem brīdinājumiem, tādējādi viņa kopējā parāda summa

prasītājam ir 1200,35 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 5., 1402., 1587., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1811.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 127.panta

pirmo daļu, 195.pantu un 30.3 nodaļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 1091,23 euro, līgumsodu 109,12 euro un tiesas

izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatsummas par laiku no sprieduma likumīgā

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2015.gada 8.septembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts.

Tā kā lietas dalībnieki nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, civillietu nolemts izskatīt rakstveida procesā 2015.gada 10.decembrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas (..).

Konstatējot, ka vispusīgai un objektīvai civillietas iztiesāšanai nepieciešams noskaidrot papildus apstākļus lietā, ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu

nama 2015.gada 10.decembra lēmumu civillietu nolemts noņemt no izskatīšanas rakstveida procesā un turpmāk izskatīt mutvārdu procesā.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis atteicās no prasības daļā par līgumsoda piedziņu 109,12 euro apmērā, pārējā daļā uzturēja prasību

pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem, papildus paskaidrojot, ka lietas faktiskie apstākļi līdz lietas izskatīšanas dienai nav mainījušies

un parāds joprojām nav atmaksāts.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes

nav lūdzis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti

ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu 2015.gada 16.decembrī.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi civillietas materiālus, noklausījusies prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka 2002.gada 22.martā starp /pers. B/ kā izīrētāju un /pers. C/ kā īrnieku noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa

Nr.9 daļas 45,4 m2 platībā, kas atrodas /adrese/, īri (lietas 13.lapa).

Ar lietā esošo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2014.gada 26.maija izziņu Nr.1073 apstiprinās, ka /pers. C/ uzvārds pēc uzvārda maiņas ir

/uzvārds/ (lietas 12.lapa).

2002.gada 16.aprīlī starp pusēm noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru prasītājs izsniedzis atbildētājam aizdevumu 500 latu jeb 711,44 euro

apmērā ar procentu likmi 2% mēnesī, kas atmaksājams līdz 2003.gada 20.aprīlim, veicot ikmēneša pārskaitījumus uz līgumā norādīto prasītāja bankas

kontu, pavisam kopā atmaksājot naudas līdzekļus 510 latu jeb 725,66 euro apmērā (lietas 14.lapa).

Savukārt 2002.gada 25.septembrī puses noslēgušas Vienošanos, kurā prasītājs un atbildētājs vienojušies par labprātīgu noslēgtā īres līguma

laušanu 2002.gada 1.jūlijā. Atbilstoši minētās Vienošanās 2.punktam atbildētājs apņēmās līdz 2003.gada 25.septembrim atmaksāt prasītājam īres

maksas parādu un aizdevuma summu 766,92 latu apmērā, kas atbilst 1091,23 euro, līdz katra mēneša 20.datumam ieskaitot prasītāja kontā 64 latus,

kas atbilst 91,06 euro (lietas 15.lapa).

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Kā norādījis prasītājs, ar Vienošanos uzņemtās saistības atbildētājs nav izpildījis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 21.augustā prasītājs nosūtījis atbildētājam brīdinājumu, ar kuru atgādinājis par neatmaksāto parāda

summu, vienlaicīgi lūdzot veikt labprātīgu saistību izpildi līdz 2012.gada 31.augustam (lietas 17.lapa).

Prasītājs norādījis, ka minēto sūtījumu atbildētājs nav saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu (..).

2014.gada 19.jūnijā atbildētājam nosūtīts atkārtots brīdinājums par neizpildītajām saistībām, lūdzot veikt labprātīgu parāda samaksu līdz

2014.gada 28.jūnijam un norādot, ka gadījumā, ja parāds netiks samaksāts, tiesā tiks celta prasība par parāda piedziņu (lietas 19.lapa).

Neskatoties uz minētajām prasītāja darbībām, līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājs ar Vienošanos uzņemtās saistības nav izpildījis, jo

maksājumus parāda dzēšanai nav veicis.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav iesniedzis tiesā pierādījumus tam, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa,

taču saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tāpat arī lietas izskatīšanas gaitā tiesa nav konstatējusi, ka pušu starpā noslēgtā Vienošanās ir apstrīdēta, līdz ar to pusēm tā ir saistoša.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādīto parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību,

līdz ar ko tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītājs ir pierādījis sava prasījuma pamatotību daļā par pamatparāda piedziņu,

un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds 1091,23 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā prasītājs ir atteicies no prasības daļā par līgumsoda 109,12 euro apmērā piedziņu, tiesa atzīst, ka tiesvedība šajā prasības daļā ir izbeidzama,

izskaidrojot prasītājam tiesvedības izbeigšanas procesuālās sekas, ka atkārtota griešanās strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā

paša pamata, nav pieļaujama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus

gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Savukārt Civilprocesa likuma 41.panta otrajā daļā noteikts, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus.

Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina (..).

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama par parāda piedziņas prasījumu samaksātā valsts nodeva 163,68 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā tiesas izdevumi – 168,38 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,65 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

13,35 euro (lietas 3.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis 4,70 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-

193.pantu, 250.25 pantu un 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

uzturētajā daļā prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, parādu 1091,23 euro un tiesas izdevumus

168,38 euro, kopā piedzenot 1259,61 euro (viens tūkstotis divi simti piecdesmit deviņi euro, 61 cents).

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas 1091,23 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Izbeigt tiesvedību daļā par līgumsoda 109,12 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,65 euro (astoņi euro, 65 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa /pers. B/, personas kods /personas kods/, veicama AS „Swedbank” bankas norēķinu kontā Nr.LV41HABA000130A256608.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 13.aprīļa spriedumu

civillietā Nr.C33530015.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Jaunzeme