Court dismissed unpaid wages claim against a limited partnership, ruling it was a profit-sharing agreement not employment.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for unpaid wages and moral damages against the limited partnership 'APSARDZE PUMA KS'. The plaintiff alleged secret employment relations and deductions for alleged camera thefts, while the defendant argued the relationship was governed by a partnership agreement for profit sharing. The court found that the plaintiff accepted the partnership structure and received profit distributions, establishing that the parties were bound by the Commercial Code rather than labor law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Commercial Code: Where parties establish a limited partnership and distribute profits according to the agreement, claims for unpaid wages are inadmissible as the relationship is not employment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30733216
Lietvedības Nr. C2378-17/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 26.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Moļņika
ar sekretāru A.Dēdeli, tulkiem M.Steinertu, I.Veldri
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret komandītsabiedrību “APSARDZE PUMA KS” par darba
samaksas un morālā kaitējuma piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2016.gada 26.jūlijā, ar papildinājumiem 2016.gada 18.augustā un 2016.gada 7.septembrī, /pers. B/
iesniedza prasību pret komandītsabiedrību “APSARDZE PUMA KS” par darba samaksas piedziņu, morālā kaitējuma piedziņu.
Prasībā norādīts, ka prasība balstās uz pušu starpā 2015.gada 23.martā noslēgto vienošanos, lūdzot atgriezt nepamatoti ieturēto algas daļu un 30
% atvilkumu no algas un piedzīt darba algas parādu par 2015.gada septembri 105 EUR apmērā, ieturētos 30 % no algas par 2015.gada oktobri 134
EUR un novembri 147 EUR, kā arī nesaņemto algas nodokļu daļu par 2015.gada decembri 32,44 EUR, pavisam kopā 418,44 EUR apmērā. Kā arī
lūdzot piedzīt morālo kaitējumu 55,83 EUR apmērā.
Prasītājs norāda, ka ieturējumi veikti bez jebkāda administrācijas brīdinājuma un skaidrojuma, paziņojot, ka algas ieturēšanas iemesls ir
videokameru zādzības. Septembrī kompānijas “Merks” Rīgas Valsts tehnikuma objektā notika incidents, kā rezultātā nozagtas 6 videonovērošanas
kameras, bet tas nenotika prasītāja dežūras laikā un zādzību nereģistrēja tiesībsargājosās iestādes. Par videokameru esamību administrācija un
kompānijas “MERKS” teritorijas apsardze nebrīdināja.
Uzskata, ka pušu starpā bija slēptas darba attiecības un prasītājs saskaņā ar 2015.gada 23.marta līgumu pieņemts darbā par videonovērotāju, bet
praktiski pildīja apsarga darbu.
2016.gada 29.septembrī atbildētājs sniedza paskaidrojumus, ka saskaņā ar 2015.gada 23.marta noslēgto vienošanos, atbilstoši
komandītsabiedrības nolēmumiem, katram komandītsabiedrības biedram t.sk. arī prasītājam tika izmaksāta konkrētajā mēnesī saņemtās peļņas daļa.
Saskaņā ar noslēgto līgumu katrs komandītsabiedrības biedrs savus nodokļus no iegūtās peļņas maksāja patstāvīgi. Komandītsabiedībai nebija jāmaksā
budžetā un attiecīgi jāietur kādas nodokļa summas, jo starp komandītsabiedrību un prasītāju nebija noslēgtas darba attiecības, kas būtu par pamatu šādu
nodokļu maksājumiem. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par darba attiecību esamību un atbildētājam nav saprotams iesniegto aprēķinu pamatojums.
Tiesas sēdē prasītājs /pers. B/ prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem.
Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2017.gada 19.aprīlī tiesā saņemts atbildētāja pārstāvja /pers. E/ iesniegums ar lūgumu atlikt lietas
izskatīšanu sakarā ar pārstāvja /pers. F/ slimību vai skatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Ņemot vērā, ka atbildētājam kā juridiskai personai ir jānodrošina pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, tad viena pārstāvja slimība nevar būt
attaisnojošs pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes, ņemot vērā, ka 2017.gada 6.marta tiesas sēdē
atbildētāju pārstāvis /pers. F/ sniedza mutvārdu paskaidrojumus.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma.
Lietas iztiesāšanas gaitā konstatēts, ka 2015.gada 23.martā prasītājs kā Komandīts ar atbildētāju kā Sabiedrību noslēdza Vienošanos par
līdzdalību komandītsabiedrībā “Apsardze Puma” KS. Saskaņā ar Vienošanās 1.punktu puses vienojās par kopsadarbību kopējās peļņas gūšanai,
nodrošinot Sabiedrības un Komandīta klientiem ēku un teritorijas uzraudzības un drošības pakalpojumus, kā arī sabiedriskās kārtības uzraudzības
nodrošināšanu. Atbilstoši 4. un 5. punktam puses vienojās, ka Komandīta ieguldījums un attiecīgi peļņas sadales rezultātā iegūstamas daļas apmērs atbilst
sabiedrības reģistrētās ieguldījumu summas 0,1 % (procenta desmitdaļai), nosakot, ka peļņas sadale tiek veikta katru mēnesi, ievērojot katras Puses
veikto ieguldījumu Sabiedrības kopējā ieguldījumu summā.
Prasītājs iesniedzis prasību tiesā, lūdzot piedzīt darba algas parādu par 2015.gada septembri 105 EUR apmērā, ieturētos 30 % no algas par
2015.gada oktobri 134 EUR un novembri 147 EUR, kā arī nesaņemto algas nodokļa daļu par 2015.gada decembri 32,44 EUR, pavisam kopā 418,44
EUR, kā arī morālo kompensāciju 55,83 EUR apmērā, uzskatot, ka pušu starpā ir slēptas darba tiesiskās attiecības.
Izskatot konkrēto strīdu, tiesa ņem vērā, ka pušu starpā darba līgums nav noslēgts.
Atbilstoši 2015.gada 23.marta Vienošanai pušu starpā nodibinātas komandītsabiedrības tiesiskas attiecības atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem.
Komerclikuma 118.pants paredz, ka komandītsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība), kuras mērķis ir
komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz
viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski
atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Prasītājs 2015.gada 23.martā ir piekritis ar atbildētāju slēgt Vienošanos par līdzdalību komandītsabiedrībā “Apsardze Puma” KS, neiebilstot par
šādu tiesisko attiecību nodibināšanas veidu.
Prasītājs nav apstrīdējis Vienošanos par līdzdalību komandītsabiedrībā, iebildumus par dalību komandītsabiedrībā līdz brīdim, kad nav saņēmis
visu, prasītāja ieskatā, tam pienākošos samaksu, nav cēlis.
Atbilstoši Prasītāja iesniegtajam konta pārskatam, prasītājs sākot ar 2015.gada aprīli ir saņēmis no atbildētāja ikmēneša pārvedumus ar norādi,
“peļņas sadale, saskaņā ar biedru sapulces protokolu”.
Līdz ar to pušu starpā tiesiskās attiecības regulē Komerclikuma X sadaļa par komandītsabiedrību pastāvēšanu.
Komerclikuma 125.panta pirmā daļa paredz, ka komandīts var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla
daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.
Atbilstoši atbildētāja iesniegtajam komandītsabiedrības “Apsardze Puma” biedru ārkārtas sapulces protokolam Nr. 1/2017 ARK, prasītājs
saņēmis savu peļņas daļu par 2015.gada septembri līdz decembrim.
Minēto pierāda arī atbildētāja iesniegtais AS “SEB bankas” pārskats par peļņas daļas saņemšanu.
Atbilstoši Komerclikuma 125.panta pirmās daļas nosacījumiem, zaudējumu rezultātā attiecīgi katra komandīta peļņas daļa samazinās, līdz ar to pie
apstākļiem, ja sabiedrībai zādzības rezultātā bija radušies zaudējumi, tad arī prasītājam pienākošās peļņas daļas samazinājums atbilst Komerclikuma
nosacījumiem.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmās daļas prasībām, tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas
sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē
gūtiem novērojumiem. Izvērtējot prasījumus tiesa analizē lietā esošos pierādījumus, to kopumā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu,
nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.
Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā nav pamatota un noraidāma prasītāja prasība par darba algas piedziņu no atbildētāja, jo pušu starpā nodibinātas
attiecības par līdzdalību komandītsabiedrībā un pie šiem apstākļiem kā nepamatots noraidāms ir arī prasītāja prasījums par morālā kaitējuma piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193. pantu, tiesa
no s pri e da
noraidīt /pers. B/ prasību pret komandītsabiedrību “APSARDZE PUMA KS” par darba samaksas un morālā kaitējuma piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, pārsūdzēšanas termiņu skaitot no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2017.gada 27.aprīlis.
Tiesnese A.Moļņika