Court allowed bank's claim for debt collection against borrower and guarantor, directing proceeds from auction to satisfy debt.

Lietas arhīva Nr. C-2887-17/8

ECLI:LV:RPPT:2017:1010.C28328616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga

ar tiesas sēdes sekretāri L.Daņķi

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „ABLV Bank” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

12.09.2016. akciju sabiedrība „ABLV Bank” cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2007.gada 2.jūlijā noslēgto Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07-K-3984 (turpmāk - Kredīta līgums),

ABLV Bank, AS (pirms nosaukuma maiņas - AS „Aizkraukles banka”, turpmāk - Prasītāja), izsniedza aizņēmējai /pers. A/, personas kods /personas

kods/, kredītu 38959.07 EUR apmērā. Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 2.4.punktam pierādījums kredīta izsniegšanai, kā arī jebkuram maksājumam ir

aizņēmēja norēķinu konts. Kā redzams tā pārskatā, kredīts aizņēmējam izsniegts 2007.gada 10.jūlijā.

Ar Kredīta līgumu nodibināto saistību nodrošināšanai 2007.gada 2.jūlijā /pers. A/, personas kods /personas kods/, ieķīlāja sev piederošo

nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/.

No Kredīta līguma izrietošo saistību pastiprināšanai 2007.gada 2.jūlijā Prasītāja un /pers. B/, personas kods 2600863 - 10419, noslēdza

Galvojuma līgumu Nr.07-K-3984/02 (pielikums Nr.3, turpmāk tekstā - Galvojuma līgums). Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.2.punktu Galvinieks

uzņēmās pienākumu atbildēt kā pati parādniece Civillikuma 1702.panta otrās daļas izpratnē par Atbildētājas (aizņēmējas) saistībām, kas izriet no Kredīta

līguma, un atteicās no tiesībām prasīt, lai ABLV Bank, AS ar piedziņu vispirms vēršas pie /pers. A/.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 3.2.punkta noteikumiem /pers. A/ (aizņēmējam) jāmaksā Prasītājam (aizdevējam) procenti un jāatmaksā kredīts

atbilstoši līguma noteikumiem un Maksājumu grafikam (pielikums Nr.2), iemaksājot aizņēmēja Norēķinu kontā naudu tajā valūtā, kurā izsniegta Kredīta

summa, ar norādi uz Kredīta atmaksu. Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas

vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Kredīta līguma I daļas 1.2.punktam /pers. A/ ir pienākums līdz 2009.gada 2.jūlijam maksāt Prasītājai procentus par kredīta lietošanu pēc

fiksētās likmes 5.8%, un sākot ar 2009.gada 2.jūliju pēc Mainīgas likmes, kas veidojās kā summa no Bāzes likmes, kas pirmajam periodam tiek noteikta

2009.gada 2.jūnijā, un Pievienotās likmes - 1.1%.

Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem par pirmo procentu un pamatsummas maksājumu atmaksas datumu tika noteikts 2007.gada 15.augusts

(skat. I daļas 1.3.punktu un 1.4.punktu). Turpmākie ikmēneša maksājumi bija veicami atbilstoši regulārajam atmaksas plānam (I daļas 1.6.punkts un II

daļas 1.3.punkts).

Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 3.8.punktam līgumā noteiktās /pers. A/ saistības pret prasītāju ir uzskatāmas par izpildītām savlaicīgi, ja to izpilde

ir notikusi ne vēlāk kā Maksājumu; grafikā norādītajā saistības izpildes termiņa pēdējā dienā. Maksājumu grafika definīcija ir dotai Kredīta līguma II

daļas 1.2.punktā, proti, Maksājumu grafiks - ikmēneša Kredīta atmaksas un j procentu maksājumu grafiks, kas tiek sagatavots elektroniski un ir derīgs

bez paraksta.

Kaut arī prasītāja savas līgumsaistības ir izpildījusi pilnībā, /pers. A/ savas līgumsaistības saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem nav izpildījusi. Kā

redzams no norēķinu konta pārskata, sākot ar 2016.gada 15.aprīli, /pers. A/ pielaida nokavējumu, neievērojot Kredīta līgumā noteiktos termiņus

procentu un pamatsummas maksājumu veikšanai, tādējādi uz 2016.gada 22.martu (kredīta pirmstermiņa atmaksas pieprasījuma nosūtīšanas diena)

Kredīta līgumam izveidojot 114 dienu kavējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolīgtā termiņa.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Civillikuma 1661.pants noteic, ka nokavējuma gadījumā parādnieka saistība paliek spēkā.

Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 4.2.3.apakšpunkta noteikumiem Prasītājam ir tiesības pieprasīt, lai /pers. A/ pirms Kredīta atmaksas pēdējā

datuma atmaksā Kredītu, ja aizņēmējs nokavē kādu no Kredīta līgumā paredzētajiem maksājumiem vairāk par 30 dienām. Savukārt Kredīta līguma II

daļas 4.3.punktā noteikts, ja Prasītājs (aizdevējs) saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 4.2.punktu pieprasa Kredīta pirmstermiņa atmaksu, atbildētāja

(aizņēmēja) pienākums ir ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc Prasītāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas atmaksāt kredītu kopā ar

procentiem, kuri ir aprēķināti uz Kredīta pirmstermiņa atmaksas dienu, un līgumsodiem, un citiem maksājumiem, kas /pers. A/ ir jāsamaksā Prasītājam

saskaņā ar kredīta līguma noteikumiem.

No minētā secināms, ka Prasītājs un /pers. A/, noslēdzot Kredīta līgumu, ir vienojušies par priekšnoteikumiem un kārtību, kādā iespējama un

veicama kredīta pirmstermiņa atmaksa.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1panta 4.daļas 1.punktā noteikts, ka par būtisku līguma pārkāpumu šā panta izpratnē uzskatāma kredīta

atmaksas vai procentu samaksas maksājuma kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Civillikuma 1319.pants paredz, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un

šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Ķīlas līguma II daļas 6.1.3.punktā noteikts, ka ķīlas ņēmējs ir tiesīgs pārdot Ķīlas priekšmetu

jebkurā gadījumā, kad saskaņā ar Kredīta līgumu, Ķīlas Ņēmējs pieprasa kredīta pirmstermiņa atmaksu. Atbilstoši Ķīlas līguma II 6.2.punktam,

iestājoties jebkuram no Ķīlas līguma II daļas 6.1.punktā minētiem noteikumiem, Ķīlas Ņēmējs nodod rakstisku brīdinājumu par Ķīlas priekšmeta

pārdošanu.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 3.1.punkta noteikumiem Galvinieks apņēmies izpildīt /pers. A/ parāda saistības pret Prasītāju neatkarīgi no tā, vai

Prasītāja iepriekš ir vērsusies ar prasību pie /pers. I/ un neatkarīgi no tā, vai parāda piedziņa no viņa ir iespējama. Savukārt Galvojuma līgumu 3.2.punkts

paredz, ka parāda nesamaksās gadījumā galvinieks apņemas aizņēmēja vietā pilnībā samaksāt kreditoram parādu, kā arī apmierināt blakus prasījumus un

atlīdzināt aizņēmēja nodarītos zaudējumus.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 3.5.punktu, ja aizņēmējs kavē kādu kredīta maksājumu, tad Prasītājs nosūta par to paziņojumu galviniekam,

kuram ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža samaksāt Prasītājam (kreditoram) brīdinājumā

norādīto Parāda summu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apstākļiem un šī pieteikuma 6.punktā norādīto maksājumu kavējumu, Prasītāja atbilstoši Kredīta līguma II

daļas 4.2.punkta 4.2.3.apakšpunkta noteikumiem 2016.gada 9.augustā /pers. A/ un /pers. B/ ierakstītās vēstulēs nosūtīja Brīdinājumus Nr.1-1/1603,

Nr.1-1/1603-1. Ar brīdinājumiem tika pieprasīta kredīta pirmstermiņa atmaksa, norādot, ka /pers. A/ pienākums ir piecpadsmit dienu laikā no šī

brīdinājuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 27.augustam, savukārt /pers. B/ pienākums - trīsdesmit dienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz

2016.agada 11.septembrim, atmaksāt kredītu, kura atlikums sastādīja 25'606.23 EUR. Tāpat Atbildētājiem pieprasīta citu no Kredīta līguma izrietošo

maksājumu segšana, kas atbilstoši Kredīta līguma II daļas 4.3.punktam tiks aprēķināti uz atmaksas dienu. Bez tam Atbildētāji tika brīdināti, ka saistību

labprātīgas neizpildīšanas gadījumā parāds tiks piedzīts tiesas ceļā.

Brīdinājumu nosūtīšanas faktu apliecina pielikumā Nr.8 pievienotais ABLV Bank, AS ierakstīto vēstuļu saraksts 09.08.2016. Atbilstoši Kredīta

līguma II daļas 9.3.punktam nosūtītie paziņojumi tiek uzskatīti par saņemtiem trešajā dienā pēc to nodošanas pasta iestādē neatkarīgi no faktiskā

saņemšanas brīža. Līdz ar to uzskatāms, ka Atbildētāji saņēmuši brīdinājumus 2016.gada 12.augustā.

Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas

6.1.punktu par jebkura Kredīta līgumā paredzētā maksājuma termiņa neievērošanu /pers. A/ maksā Prasītājam līgumsodu 0,5% apmērā no

nesamaksātās summas dienā par katru nokavējuma dienu. Savukārt Kredīta līguma II daļas 6.3.punktā noteikts, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo

aizņēmēju no neizpildītās saistības izpildes pienākuma.

Brīdinājumu sastādīšanas dienā (09.08.2016,) fiksēta un tajos norādīta nesamaksāto kredītaprocentu un uzkrātā līgumsoda summa. Atbilstoši

Kredīta līguma II daļas 4.3.punktam Atbildētājai jāmaksā procenti, kas aprēķināti uz kredīta pirmstermiņa atmaksas dienu, kā arī līgumsodi un citi

maksājumi, ja tādi ir. Līdz noteiktajam kredīta atmaksas termiņam veidojas 18 (astoņpadsmit) dienu ilgs periods, kurā /pers. A/, pamatojoties uz Kredīta

līguma noteikumiem, bija jāveic kredīta un arto saistīto maksājumu atmaksa un attiecīgi turpināja pieaugt kredīta procentu summa. Tādējādi, ievērojot

konkrētā perioda procentu likmi - 0.95% - Kredīta līgumam izveidojies procentu pieaugums, kopsummā sastādot 109.12 EUR. Savukārt atbilstoši

Kredīta līguma II daļas 6.1.punktam aprēķināts līgumsods 319.64 EUR apmērā.

Pēc brīdinājumu nosūtīšanas līdz šī prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā nekādi maksājumi no atbildētāju puses nav veikti. Minēto faktu apliecina

/pers. A/ norēķinu konta pārskats. Līdz ar to Prasītājam ir pamats uzskatīt, ka pēc stāvokļa uz 2016.gada 9.septembri /pers. A/ nav izpildījusi no Kredīta

līguma izrietošās saistības.

Saskaņā ar judikatūrā izteiktajām atziņām, vienpusējas atkāpšanās no aizdevuma līguma gadījumā, "[.. ]vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats

piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu,

kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas - tad no līguma

izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu. [...] (skat. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 30.01.201

sprieduma lietā Nr.SKC-644/2013 6.3.punktu).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu uz likuma pamata maksājami procenti par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs. Civillikumi 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā ai tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā Vadoties no minētajām normām, Prasītājam ir pamats

uzskatīt, ka ABLV Bank, AS prasībai apmierināšanas gadījumā /pers. A/ vai sprieduma daļējas vai pilnīgas izpildei neiespējamības gadījumā /pers. B/ ir

pienākums maksāt Prasītājam likumiskos procentus 6% (seši procenti) apmērā gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 25606.23 EUF par periodu

no 2016.gada 28.augusta līdz sprieduma izpildei.

Trešās personas piedziņas procesa ietvaros zvērināts tiesu izpildītājs Rihards Vaivods rīkoja ieķīlāti nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra

Nr./numurs B/, izsoli, kas apstiprināts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2016.gada 14.jūnijs lēmumu (pielikums Nr.

10). Ņemot vērā, ka ABLV Bank, AS rīcībā nav izpildu dokumenta pret atbildētājiem, prasītāja nepievienojās piedziņai un atbilstoši Civilprocesa likuma

628.panta otraja prim daļai nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditori paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds

saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgi hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli,

un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai. Tādējādi Prasītāja nav saņēmusi tai pārskaitāmos naudas un Atbildētāju parādsaistību apmērs nav

samazinājies.

Pēc brīdinājumu nosūtīšanas Atbildētāji nav veikuši nekādas iemaksas kredītsaistību dzēšanai. Līdz arto šodien, 2016.gada 9.septembrī, no

Kredīta līguma izrietošās saistības sastāda 26034,99 EUR, ko veido: pamatsummas atlikums 25606.23 EUR, kredīta procenti 109,12 EUR; līgumsods

319,64 EUR.

Puses, noslēdzot Kredīta līgumu un Ķīlas līgumu, vienojušās par vēstuļu un paziņojumu nosūtīšanas kārtību un piegādāšanas adresēm (skat. Kredīta

līguma II daļas 9. punktu). Pēdējā zināmā /pers. A/ dzīvesvietas adrese ir /adrese/. Ievērojot minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 27.panta,

Prasītājai ir pamats uzskatīt, ka lieta ir piekritīga Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1319., 1587., 1589., 1692., 1698., 1702., 1716., 1720., 1753., 1759., 1828., 1838.,

1934., 1943., 1946.panta lūdz piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, par labu ABLV Bank, AS parādu par kopējo summu 26034.99 EUR, ko veido pamatsummas atlikums 25606.23

EUR, kredīta procenti 109.12 EUR, līgumsods 319.64 EUR, un samaksāto valsts nodevu un tiesvedības izdevumus. Noteikt ABLV Bank AS tiesības

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no kredīta pamatsummas atlikuma 25606.23 EUR par periodu no 2016.gada 28.augusta

līdz sprieduma izpildei. Atzīt ABLV Bank AS tiesības no Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-3984 izrietošo saistību dzēšanai vērst piedziņu uz zvērināta

tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda no 2016.gada 7.aprīļa līdz 2016.gada 9.maijam rīkotājā nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/, izsolē

iegūtajiem naudas līdzekļiem.

11.10.2016. tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka dzīvokli pēc adreses /adrese C/, kas piederēja /pers. A/,

personas kods /personas kods/, pārdeva izsolē zvērināts tiesu izpildītājs Rihards Vaivods ar bankas AS ABLV atļauju, tā kā dzīvoklis bija bankā ieķīlāts

sakarā ar aizdevumu. Pēc nekustamā īpašuma /adrese D/ pārdošanas summa 25795,49 EUR apmērā bija rezervēta tiesu izpildītājam Rihardam

Vaivodam depozīta rēķinā bankas AS ABLV hipotekāro prasījumu segšanai līdz tiesas lēmuma izpilddokumentu saņemšanai.

Saņemot prasības pieteikumu Nr.1-1-PĪ/96 no 09.09.2016 AS ABLV 22.punktā norādījusi pretenziju summu 26034,99 EUR. Sākotnējā summa

parāda dzēšanai pēc bankas AS ABLV prasības tiesas izpildītājam bija noteikta 25795,49 EUR apmērā. Atbildētājs/pers. B/ lūdz izskatīt jautājumu par

summas izmainīšanu un pieņemt attiecīgu lēmumu, tā kā papildus informāciju no bankas AS ABLV nav saņēmis.

Prasītājas pārstāvis /pers. T/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata, lūdza prasību apmierināt. Paskaidroja, ka

apstākļi nav mainījušies pēc prasības celšanas nav veikts neviens maksājums.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, nav ziņojuši par neierašanās iemesliem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas

noteikumiem atbildētāji uz tiesas sēdi aicināti ar sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kas publicēts 20.04.2017. laidienā Nr.79 (5906).

Tiesa nav konstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādīto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa

likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt atbildētāju prombūtnē.

Motīvu daļa

Uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka starp AS „ABLV Bank”, kā aizdevēju, un /pers. A/, kā aizņēmēju, 02.07.2007. noslēgts Hipotekārā kredīta

līgums Nr.07-K-3984 un atbildētājai piešķirts kredīts 38959,07 EUR, ar atmaksas termiņu līdz 02.07.2027.

Hipotekārā Kredīta līguma nodibināto saistību nodrošināšanai 02.07.2007. /pers. A/ ieķīlāja nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs

A/.

02.07.2007. starp AS „ABLV Bank” un /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.07-K-3984/02, saskaņā ar to /pers. B/ apņēmās kā pats

parādnieks atbildēt bankai par /pers. A/ saistībām, kas nodibinātas uz Hipotekārā kredīta līguma pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No atbildētājas /pers. A/ konta pārskata redzams, ka atbildētājai 10.07.2007. pārskaitīti 38959,07 EUR.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesa noskaidroja, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Prasītājs savas uzņemtās saistības izpildīja – izsniedza Atbildētājai aizdevumu, savukārt Atbildētāja savas saistības nav pildījusi, kā rezultātā

izveidojās parāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 4.2punkta 4.2.3 apakšpunktu puses pielīgušas prasītājas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un prasīt pilnīgu

līguma saistību pirmstermiņa izpildi.

Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

N o 09.09.2016. brīdinājuma redzams, ka prasītāja paziņojusi par vienpusēju atkāpšanos no Hipotekārā kredīta līguma, ņemot vērā to, ka

atbildētāja nepildīja savas saistības un maksājumu nokavējums pārsniedz 60 dienas, un pieprasīja līdz 27.08.2017. atmaksāt parāda pamatsummu

25606,23 EUR.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītājas vienpusēja atkāpšanās no līguma ir tiesiska un nav uzskatāma par Patērētāju aizsardzības likuma

pārkāpumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto parāda summas apmēru, jo atbildētāja pret to nav iebildusi, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

1.Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā

minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecina parāda samaksu, no kā secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

2.Atbildētājs norādījis paskaidrojumos, ka viņam nav saprotams prasības summas apmērs, jo prasītājs tiesu izpildītājam norādījis parāda summu

25795,49 EUR.

Tiesa secina, ka no prasības summas aprēķina un konta izdrukām izriet, ka neatmaksātā aizdevuma summa ir 25606,23 EUR, arī atbildētājiem

nosūtītajos brīdinājumos norādīta šāda summa. Tiesa atzīst, ka par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 25606,23 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt kredīta procentus 109,12 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami

tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Tiesa konstatēja, ka puses ir pielīgušas Kredīta līguma I daļas 1.2, 1.3 un 1.4 punktā procentu likmi, tādējādi no atbildētājas piedzenami līgumiskie

procenti 109,12 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 319,64 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas spēkā kredīta līguma noslēgšanas brīdī) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No Civillikuma 1717.panta (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2013.gada 31.decembrim) izriet, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, savukārt minētā panta redakcija, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī arī noteic,

ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1720.pantā paredzēta kreditora tiesība prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Puses kredīta līguma 6.punktā iekļāvušas aizņēmējas pienākumu maksāt līgumsodu 0,5 % apmērā no nesamaksātās summas dienā par jebkuru

kredīta līgumā paredzētā maksājuma termiņa kavējumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt līgumsoda maksāšanas pienākumu par aizņēmējas saistību nepienācīgu izpildi, saistību neizpildīšanu īstā laikā, prasītājai

nodrošinoties pret viņas kapitāla prettiesisku lietošanu, neatdodot to noteiktā termiņā.

Papildus norādāms, ka tiesa neuzskata, ka kredīta līguma nosacījums būtu pretrunā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām. Šādus

iebildumus nav izteikuši arī atbildētāji. Līgumsods pielīgtajā apmērā nav atzīstams par nesamērīgu sodu par saistību izpildes kavēšanu.

Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenams līgumsods par laiku līdz 09.09.2016. 319,64 EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu no /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. B/.

Atbildētāja atbildība par parāda samaksu izriet no Galvojuma līguma 2.2 punkta, saskaņā ar kuru viņš ir uzņēmies atbildību(saistības) kā pati

aizņēmēja.

Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma

līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem

Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā norādīts – kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par

tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. Tāpēc nav strīda, ka prasītājam ir tiesības vērst prasījumus arī

pret galviniekuun prasīt parāda piedziņu no viņa.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka parāda piedziņa vēršama uz atbildētāju /pers. A/, taču parāda piedziņas neizpildes gadījumā,

piedziņa vēršama uz atbildētāju /pers. B/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6%

gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841.p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu

tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Proti, ķīlas tiesība kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējam izmantot ieķīlāto lietu kā parāda saistības

nodrošinājumu, tādējādi, ka viņš var dabūt parāda samaksu no pašas ieķīlātās lietas vai no tās pārdošanā saņemtās naudas.

Civillikuma 1319.pantā ir noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās

lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Atbilstoši Ķīlas līguma II daļas 6.1.3 punkta noteikumiem, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs pārdot ķīlas priekšmetu jebkurā gadījumā, kad saskaņā ar kredīta

līgumu ķīlas ņēmējs pieprasa kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Tiesa noskaidroja, ka trešās personas piedziņas procesa ietvaros zvērināts tiesu izpildītājs Rihards Vaivods rīkoja ieķīlāti nekustamā īpašuma

/adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, izsoli, kas apstiprināts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2016.gada 14.jūnijs

lēmumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 628.panta otrajai prim daļai nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora

paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgi hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu

izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai.

Civillikuma 1314. pants noteic, ka ieķīlātās lietas pārdevums, ko tiesīgi izdarījis ķīlas ņēmējs, izbeidz nevien viņa paša, bet arī visu viņam sekojošo

kreditoru ķīlas tiesības uz šo lietu; bet kā viņam pašam, tā arī pārējiem kreditoriem, kamēr tie nav apmierināti, paliek ķīlas tiesība uz lietas pārdošanā

ieņemto summu, ciktāl tā vajadzīga viņu apmierināšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums atzīt prasītājas tiesības no Hipotekārā kredīta līguma izrietošos saistību dzēšanai vērst piedziņu uz

izsolē iegūtajiem naudas līdzekļiem, ir apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus atbilstoši apmierinātajam prasījuma apmēram. Tādējādi no atbildētājiem piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 1124,77 EUR, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 15,65 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Termiņš skaitāms no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195.pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt akciju sabiedrības „ABLV Bank” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

labu AS „ABLV Bank”, pamatparādu 25606,23 EUR, kredīta procentus 109,12 EUR, līgumsodu 319,64 EUR, tiesas izdevumus 1148,25 EUR, kopā

28652,13 EUR(divdesmit astoņi tūkstoši seši simti piecdesmit divi euro, trīspadsmit centi).

Noteikt AS „ABLV Bank” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildei.

Atzīt AS „ABLV Bank” tiesības no Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-3984 izrietošo saistību dzēšanai vērst piedziņu uz zvērināta tiesu izpildītāja

Riharda Vaivoda no 07.04.2016. līdz 09.05.2016. rīkotājā nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs C/, izsolē iegūtajiem naudas līdzekļiem.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 10.10.2017.

Tiesnese I.Risberga