Court dismisses request to reopen administrative penalty case due to lack of evidence of insanity at the time of the offense.

Lietas Nr. 130054515

Lietas arhīva Nr. 1-0545-15/17

LĒM UM S

Rīgā 2015.gada 2.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, pieteikumu par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem un administratīvā pārkāpuma lietas Nr.130054515 materiālus un

k o ns t a t ē ja

2014.gada 1.oktobrī ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.Z21-01-0046 (turpmāk – Lēmums) /pers. A/

tika sodīta par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 106.panta pirmajā daļā un 108.panta pirmajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, uzliekot naudas sodu 25 euro apmērā.

Kā izriet no /pers. A/ pieteikuma un lietas materiāliem, Lēmums netika pārsūdzēts un ir stājies spēkā.

2015.gada 19.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņemts /pers. A/ pieteikums par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par Lēmumu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Celma 2015.gada 26.marta lēmumu nolemts atteikties ierosināt administratīvā

pārkāpuma tiesvedību saistībā ar /pers. A/ pieteikumu par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Ar 2015.gada 11.jūnija Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesneses lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša

2015.gada 26.marta lēmums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai.

Pieteikumā /pers. A/ norāda, ka ar Lēmumu viņai piemērots naudas sods EUR 25 un sastādīts akts par nepārtikas produktu/ dzīvnieku izņemšanu

no apgrozības Nr. 01-8646 norādīto dzīvnieku konfiskāciju. Lēmums viņai tika paziņots 2014.gada 1.oktobrī. Tas netika pārsūdzēts un stājās spēkā

2014.gada 16.oktobrī.

Ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀK) 08.01.2015 lēmumu

Nr. 27-2015-48 ir atzīta par 2. grupas invalīdu bez atkārtotas pārbaudes termiņa norādes. Lēmumā norādīts, ka invaliditātes cēlonis ir invaliditāte no

bērnības. Ar VDEĀK 08.01.2015 atzinumu Nr. 27-2015-30-A konstatēts, ka viņai ir indikācijas asistenta pakalpojumu nepieciešamībai. Lēmuma

pamatojuma daļā norādīts, ka viņai ir „garīgās veselības traucējumi”.

Sakarā ar to, ka VDEĀK ir konstatējis, ka viņai no bērnības garīgās veselības traucējumi, uzskata, ka VDEĀK 2015. gada 8. janvārī ir konstatējis

faktus, kuri norāda, ka periodā no 2014.gada maija līdz pat lēmuma pieņemšanai bija nepieskaitāmības stāvoklī, t.i. neapzinājās, ka veic prettiesiskas

darbības.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 3.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz,

ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma.

Iestāde pieņemot savu lēmumu nezināja, ka viņa pārkāpuma veikšanas laikā un lietas izskatīšanas laikā bija nepieskaitāma. Saskaņā ar Latvijas

APK 289.23 panta pirmo daļu tas ir atzīstams par jaunatklātu apstākli.

Saskaņā ar viņas ģimenes asistentes /pers. B/ paskaidrojumiem, iestādes 29.09.2014. veiktās pārbaudes laikā, viņa ir uzvedusies agresīvi un

neadekvāti. Uzskata, ka tas apliecina minēto faktu par viņas nepieskaitāmību. Par minētajiem faktiem var liecināt Iestādes inspektore Meldra Ivbule un

divi pieaicinātie policijas darbinieki, kuru vārdi viņai nav zināmi.

Visā administratīvās lietas gaitā nav spējusi saprast notiekošā nozīmi un ir pilnībā atkarīga no apkārt esošo personu padomiem. Nesaprata, ka viņai

tiek uzlikts sods. Par soda samaksu 05.11.2014. saņēma iestādes atgādinājumu par pienākumu samaksāt sodu. Nesaprata, ka no viņas tiks prasīts segt

izdevumus par viņas kaķu izņemšanu un uzglabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Ar Nodrošinājuma valsts aģentūras 18.12.2014. lēmumu AL 8312

viņai uzlikts par pienākumu segt izdevumus EUR 886.19 par izņemtās mantas nodošanu glabāšanā. Nav apzinājusies savas darbības nozīmi un visu

minēto tiesisko darbību nozīmi.

Papildus informē, ka saskaņā ar Rīgas domes Rīgas sociālā dienesta 11.11.1014. Izziņu atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam

Nr. RSD 14-53396, ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss līdz 30.04.2015.

Pamatojoties uz minēto, lūdz pilnībā atbrīvot viņu no jebkādu tiesas izdevumu segšanas; pieprasīt rakstveida paskaidrojumus no iestādes par to vai

tika izvērtēta viņas iespējamā nepieskaitāmība un slimības ietekme; pieprasīt rakstveida paskaidrojumu no Rīgas domes Rīgas sociālā dienesta par viņu

darbinieku piedalīšanos iestādes 29.09.2014. veiktajā pārbaudē un palīdzības sniegšanu /pers. A/; pilnībā atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietvedību.

No Pārtikas un veterinārā dienesta saņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka iestādes ieskatā no VDEĀK 2015.gada 8.janvāra atzinuma Nr.27-

2015-30-A norādītais, ka /pers. A/ piemīt garīgās veselības traucējumi, rada šaubas par personas psihisko stāvokli, tādēļ lūdz tiesu noteikt /pers. A/

tiespsihiatrisko ekspertīzi.

Tiesā saņemts /pers. A/ aizstāvja zvērināta advokāta /E.E./ lūgumus nozīmēt /pers. A/ ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Lūgumam pievienota

notariāli neapliecināta pilnvara, kurā /pers. A/ pilnvaro /E.E./ pārstāvēt viņas intereses, tai skaitā tiesā. Advokāta orderis lūgumam nav pievienots.

Vērtējot /E.E./ lūgumu secināms, ka saskaņā ar Latvijas APK 262.pantu fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz

aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu. Nepilngadīgai

personai aizstāvi pieaicina tās likumiskais pārstāvis. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas

aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī

mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

Iesniegtajā pilnvarā /pers. A/ ir pilnvarojusi zvērinātu advokātu /E.E./ sevi pārstāvēt administratīvā pārkāpuma lietā, kas neatbilst Latvijas APK

262.panta nosacījumiem. Pilnvarot pārstāvēt administratīvā pārkāpuma lietā, saskaņā ar Latvijas APK 262. 1panta nosacījumiem, var tikai juridiska

persona un cietušais.

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1pants nosaka, ka zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma

48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Līdz ar ko, ja zvērināts advokāts pilnvarots aizstāvēt administratīvā pārkāpuma lietā fizisku personu ar pilnvaru bez notariāla apliecinājuma, tai

nepieciešams pievienot orderi, kas lietā esošajos materiālos nav atrodams un /E.E./ lūgumam nav pievienots.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka zvērināts advokāts /E.E./ nav iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu viņa pilnvarojumu aizstāvēt /pers. A/

administratīvā pārkāpuma lietā.

Vērtējot /pers. A/ pieteikumu par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesa secina, ka Latvijas APK

289.23 pantā ir uzskaitīti apstākļi, kas atzīstami par jaunatklātiem, kad persona var lūgt lai tiek ierosināta lieta, ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā

pārkāpuma lietā un tie ir sekojoši:

1) apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai iestādei un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda,

ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti

nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuri bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;

3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai

lēmums;

4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai

spriedumu;

5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums, kas stājies spēkā

administratīvā pārkāpuma lietā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;

6) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normai.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 24 panta pirmās daļas 1.punktu, ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvi sodītā

persona var lūgt, lai tiek ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu par iestādes lēmuma atcelšanu — rajona (pilsētas)

tiesai.

/pers. A/ ir iesniegusi pieteikumu par iestādes Lēmuma atcelšanu.

No pieteikuma secināms, ka /pers. A/ par jaunatklātu apstākli uzskata Latvijas APK 289. 23 panta 1.punktā norādītos apstākļus, kas, pieņemot

nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav

izdarījusi administratīvo pārkāpumu. /pers. A/ norāda, ka pārkāpuma izdarīšanas un soda uzlikšanas laikā bijusi nepieskaitāmības stāvoklī un

pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 3.punktu lūdz Lēmumu atcelt un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Latvijas APK 289. 27 panta pirmā, otrā un trešā daļa nosaka, ka tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma

iesniedzējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā kodeksa 289.23 pantā noteikto.

Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

Tiesas ieskatā, no Latvijas APK 289. 27 panta pirmās un otrās daļas izriet, ka iesniedzot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzējam ir

jāpievieno arī pierādījumi, kas apliecinātu pieteikumā norādīto, kas būtu pietiekami, lai tiesai pārbaudot, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma

iesniedzējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem un būtu pamats apstrīdēto nolēmumu atcelt pilnībā un taisīt jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā. Latvijas APK nav paredzēta iespēja administratīvā pārkāpuma lietā, kurā stājies spēkā nolēmums, tiesai izlemjot pieteikumu par jaunatklātiem

apstākļiem, veikt jebkādas izmeklēšanas darbības vai iegūt kādus papildus pierādījumus.

Pieteikumu /pers. A/ argumentē ar to, ka ar VDEĀK 08.01.2015 lēmumu Nr. 27-2015-48 ir atzīta par 2. grupas invalīdu bez atkārtotas

pārbaudes termiņa norādes, lēmumā norādīts, ka invaliditātes cēlonis ir invaliditāte no bērnības un ar VDEĀK 08.01.2015 atzinumu Nr. 27-2015-30-A

konstatēts, ka viņai ir indikācijas asistenta pakalpojumu nepieciešamībai, tādēļ ir uzskatāma par nepieskaitāmu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

laikā.

Vērtējot /pers. A/ pieteikumam pievienotos dokumentus, tiesa konstatē, ka no pieteikumam pievienotā VDEĀK 08.01.2015 lēmuma Nr. 27-

2015-48 ir redzams, ka /pers. A/ ir atzīta par otrās grupas invalīdu bez atkārtotas pārbaudes termiņa norādes, lēmumā norādīts, ka invaliditātes cēlonis ir

invaliditāte no bērnības un ar VDEĀK 08.01.2015 atzinumu Nr. 27-2015-30-A konstatēts, ka /pers. A/ ir indikācijas asistenta pakalpojumu

nepieciešamībai. VDEĀK 08.01.2015 lēmumā Nr. 27-2015-48 ir secināts, ka /pers. A/ slimības rezultātā ir attīstījušies smagi darbspēju, pašaprūpes un

iekļaušanās sabiedrībā traucējumi, kas atbilst smagas invaliditātes kritērijiem.

Vērtējot /pers. A/ pieteikumā norādītos argumentus un neapšaubot pieteikumā norādītos faktus, ka /pers. A/ ir piešķirta otrā invaliditātes grupa un

ir indikācijas asistenta pakalpojumu nepieciešamībai, tiesa uzskata, ka tikai apstāklis, ka personai ir piešķirta invaliditāte grupa, pats par sevi nedod

pamatu izdarīt secinājumu, ka persona bija vai ir nepieskaitāma. Pieteikumam nav pievienotas ziņas, kas liecinātu, ka /pers. A/ būtu atzīta par

rīcībnespējīgu pārkāpuma izdarīšanas laikā vai pēc tam. Lietā nav kompetentas ārstniecības iestādes speciālistu atzinumi, kuros būtu konstatēta /pers. A/

rīcībnespēja vai nepieskaitāmības stāvoklis. Līdz ar ko, tiesas ieskatā, /pers. A/ pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas liecinātu, ka administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas laikā /pers. A/ bija nepieskaitāma.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas dotu pamatu secināt, ka būtu konstatējams apstāklis,

kas, pieņemot nolēmumu, nav bijis zināms iestādei, konkrētajā gadījumā, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā /pers. A/ ir bijusi

nepieskaitāmības stāvoklī, kas saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 3.punktu būtu pamats lietvedības izbeigšanai administratīvā pārkāpuma lietā.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Latvijas APK 289.23 - 289.27pantu un

n o l ē ma

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, pieteikumu par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

par 2014.gada 1.oktobra Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.Z21-01-0046.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Millere