Court partially allows debt collection claim but rejects specific legal aid costs due to lack of lawyer's order.

Lietas Nr. C33520717

Lietas arhīva Nr. C-1373-17/21

ECLI:LV:RIRT:2018:0228.C33520717.1.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2018.gada 28.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu prasītājas Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) „Ātrais kredīts”,

reģistrācijas Nr.40103183139, prasībā pret atbildētāju /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 24.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemta vienkāršotas procedūras prasība par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. A/. Pamatojoties

uz Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1934., 1943., 1946.pantiem, prasītājs SIA „Ātrais kredīts”

pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam prasības summu 315,00 euro, kas sastāv no kredīta pamatsummas parāda 150,00

euro, procentu summas par kredīta lietošanu 150,00 euro un līgumsoda 15,00 euro un tiesas izdevumus: samaksāto valsts nodevu 71,14 euro apmērā,

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - ar prasības pieteikuma noraksta un pavēstes piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus, kuru apmērs uz

prasības iesniegšanas brīdi ir 4,70 euro un 70,00 euro izdevumus par lietas vešanu; kā arī lūgts noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnai

izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas, sākot ar 2017.gada 14.jūliju. Prasītājs lietu lūdzis izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 26.jūlijā uz atbildētāja deklarēto dzīves vietas adresi

ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums, pievienotie materiāli un paskaidrojumu veidlapa, noteikts termiņš paskaidrojumu iesniegšanai līdz

2017.gada 23.augustam. (l.l.26)

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu,

pusēm paziņots 2018.gada 25.janvārī. (l.l.29)

Paskaidrojumus tiesai atbildētājs nav iesniedzis, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Saskaņā ar CPL 250. 22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par procesuālajām tiesībām un

pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.24-27)

Noraidījumi tiesai nav pieteikti.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa:

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma

sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē

publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas

nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2. un 3.punkts noteic, ka šie

noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu

sniedzēju (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk - patērētājs). Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir

jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko

pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

2014.gada 25.novembrī pušu starpā noslēgts Kredīta līgums AKST kods D0F9 23BB CF52 2BD4 1DA2 D296 E5C3 7238, atbildētājs ir

aizpildījis prasītāja mājas lapā reģistrācijas formu aizdevuma piešķišanai un apstiprinājis, ka piekrīt līguma noteikumiem.

Prasītājs norādījis, ka 2014.gada 25.novembrī pārskaitījis atbildētājam pirmo pieprasīto kredītu 150,00 euro apmērā uz atbildētāja norādīto

norēķinu kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz 2014.gada 16.decembrim. Minēto kredītu atbildētājs prasītājam atmaksājis saskaņā ar kredītlīguma un

Aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem, noteiktajā termiņā. (l.l.3)

2015.gada 12.janvārī atbildētājs uz noslēgtā līguma pamata pieprasījis jaunu kredītu 150,00 euro apmērā, kuru prasītājs izsniedzis 2015.gada

12.janvārī pārskaitot to uz atbildētāja norēķinu kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz 2015.gada 9.februārim un procentiem par kredīta lietošanu, par 28

dienām 34,00 euro apmērā.(l.l.13,16, 21)

Aizdevuma izsniegšanu atbildētājam apliecina lietai pievienotā 2015.gada 12.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.953 kopija, no kuras redzams, ka

aizdevums ieskaitīts atbildētāja bankas kontā.(l.l.16)

2016.gada 5.maijā prasītājs nosūtījis atbildētājam Pirmstiesas brīdinājumu ar uzaicinājumu nokārtot saistības. (l.l.14)

Kā izriet no prasības pieteikuma un prasības summas aprēķina pēc Aizdevuma līguma Nr.D0F9 23BB CF52 2BD4 1DA2 D296 E5C3 7238,

atbildētājs aizdevuma pamatsummu 150,00 euro nav prasītājam atmaksājis termiņā, ne arī līdz prasības iesniegšanas dienai. Atbildētājs veicis vairākus

kredīta termiņa pagarinājumus, pēdējais atmaksas termiņš noteikts 2016.gada 4.aprīlī, kad atbildētājs nav veicis atmaksas termiņa pagarināšanu un nav

arī atmaksājis kredītu. (l.l. 4)

Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams izsniegtā aizdevuma parāds 150,00 euro apmērā.

Prasītājs lūdzis piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 150,00 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 19.februāra līdz

2017.gada 14.jūlijam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, Civillikuma

1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

No Aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem izriet, ka puses vienojušās par kredīta summu 150,00 euro un kredīta procentu summu 34,00

euro uz kredīta termiņu 28 dienas. Atbildētājs veicis vairākus kredīta termiņa pagarinājumus, pēdējais atmaksas termiņš noteikts 2016.gada 4.aprīlī.

(l.l.13)

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties [..]. Savukārt, Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda parēķina izriet, ka prasītājs procentus par kredīta izmantošanu ir aprēķinājis par laika periodu no

2016.gada 19.februāra līdz 2017.gada 14.jūlijam.

Tiesa konstatē, ka puses kredīta līguma 5.9.punktā vienojās, ja kredīta ņēmējs nav veicis kredīta atmaksu šī līguma norādītajā termiņā, tad

uzskatāms, ka kredīta ņēmējs lieto saņemto aizdevumu, savukārt, minētā līguma 5.10.punktā noteikts, beidzoties šajā līgumā minētajiem kredīta

atgriešanas termiņiem, kredīta ņēmējs maksā procentus par kredīta lietošanu līdz brīdim, kad tiek atgriezta visa aizdevuma summa.

Ievērojot to, ka atbildētājs nav izteicis iebildumus pret prasību, kā arī lietas materiālos nav pierādījumu par līgumsaistību izpildi no atbildētāja puses,

tiesa uzskata, ka atbildētājam ir saistošs pienākums maksāt aizdevuma lietošanas procentus par pieļauto nokavējumu – 511 dienas, piemērojot procentu

likmi par 45 dienu kredīta lietojumu 17,12 euro, kas par minēto periodu atbilst summai 150,00 euro, jo prasītājs ievērojot Civillikuma 1763.pantu,

samērojis līgumisko procentu summu ar pamatparāda apmēru. (l.l.21)

Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata, ka prasība par procentu piedziņu par aizdevuma lietošanu apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami nesamaksātie līgumiskie kredīta procenti 150,00 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 19.februāra līdz 2017.gada

14.jūlijam.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumiem līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ievērojot minētās tiesību normas noteikumus un pie apstākļiem, ka atbildētājam ir neizpildītas saistības pret prasītāju, tiesa uzskata, ka prasība par

līgumsoda piedziņu apmierināma, jo tā nepārsniedz likumā noteikto 10% apmēru no galvenā parāda un aprēķinātais līgumsods ir uzskatāms par samērīgu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par tiesiski pamatotu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam līgumsodu 15,00 euro apmērā.(l.l.21)

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniedzis,

kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda aprēķinu un parāda esamību nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta

pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parāds ir samaksāts. Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma, sekojoši no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 150,00 euro, procenti par kredīta lietošanu 150,00 euro un

līgumsods 15,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmās daļas 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītāja lūgums noteikt prasītājam tiesības par laiku no 2017.gada 14.jūlija līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Izvērtējot prasījumu daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 70,00 euro apmērā piedziņu, tiesa konstatē, ka minēto summu prasītāja samaksājusi

SIA NIKO-LOTO, lai tā sagatavotu dokumentus prasības iesniegšanai tiesā un administrētu parāda piedziņu konkrētajā lietā.

No 2017.gada 7.marta kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.9 redzams, ka prasītājas pārstāvis veicis samaksu SIA NIKO-LOTO, par juridisko

pakalpojumu sniegšanu lietā. (l.l.19-20)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Minētā likuma

panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi ir: valsts nodeva; kancelejas nodeva; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, ar lietas vešanu

saistīto izdevumu veidus noteic Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa, proti: izdevumi par advokāta palīdzību; izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas

sēdēm; ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi.

No 2017.gada 7.marta kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.9 secināms, ka prasītājs veicis samaksu SIA NIKO-LOTO par sniegtajiem juridiskajiem

pakalpojumiem, nevis zvērinātam advokātam.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Konkrētajā gadījumā tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-377/2011

norādīto, ka gadījumā, ja kvīti par juridiskās palīdzības sniegšanu izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet cita persona, prasījums par izdevumu juridiskās

palīdzības samaksai piedziņu, ir noraidāms.

Ievērojot minēto, secināms, ka likumdevējs ir paredzējis, ka atmaksājami ir tikai tie izdevumi par juridisko palīdzību, kuru ir snieguši zvērināti

advokāti, tādējādi, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasījums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 70,00 euro piedziņu, ir nepamatots un noraidāms,

jo Civilprocesa likums neparedz ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu par citu personu sniegtu juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, ir tiesības uz izdevumu atlīdzību advokāta palīdzības

samaksai. Savukārt, Civilprocesa likuma 85.panta trešajā daļā noteikts, ka advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis.

Prasītājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka izmantojis zvērināta advokāta pakalpojumus, līdz ar to nepastāv tiesisks pamats prasījuma

apmierināšanai un šo ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņai no atbildētāja. Minētā tiesību norma paredz, ka tiek atlīdzināti tikai izdevumi par

advokāta sniegtajiem pakalpojumiem. Kā norādīts arī judikatūrā „[…] tieši orderis ir dokuments, kas apliecina attiecīgās personas advokāta statusu un

atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumus advokāta palīdzības

samaksai piedziņu no zaudējušās puses”. (LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 28.augusta spriedums lietā Nr.C37130310/ SKC-

0187-15)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 71,14 euro un izdevumi, kas

saistīti ar tiesas dokumentu, pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 euro, bet pavisam kopā 74,44 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr.40103183139, aizdevuma pamatsummas

parādu 150,00 euro, procentu parādu 150,00 euro, līgumsodu 15,00 euro un tiesas izdevumus 74,44 euro, bet kopā 389,44 euro (trīs simti

astoņdesmit deviņi euro un 44 centi). Parāda samaksa veicama SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr.40103183139, AS „Swedbank” kontā Nr.LV41

HABA 0551 0217 40568.

Noraidīt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, prasību daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 70,00 euro piedziņu.

Noteikt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par laiku no

2017.gada 14.jūlija līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /V.Grebežniece/