Court allows small claims action for debt collection, interest, penalty, and court costs against defaulting borrower.

Lietas Nr. C33722516

Lietas arhīva Nr. C-7225-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu Lindorff Oy maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 3.oktobrī tiesā saņemta prasītājas Lindorff Oy, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, maza apmēra

prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 14.septembrī starp uzņēmumu AS “GE ??n??”,

iepriekšējais nosaukums ,,RD LĪZINGA GRUPA”, vēlākais nosaukums - ,,MG Capital”, pašreiz – SIA AIZDEVUMS.LV (turpmāk – cedents) un

Lindorff Oy Latvijas filiāli (turpmāk – prasītājs) tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar

visām blakus tiesībām. Prasītājai tika cedēts prasījums pret atbildētāju, kas sastāv no pamatsummas parāda 500,00 Ls apmērā un procentu parāda

314,25 Ls apmērā. Papildus šīm summām prasītāja, atbilstoši cesijas līguma 1.2.punktam, ir izmantojusi savas tiesības aprēķināt līgumsodu un prasa arī

līgumsoda samaksu par nokavētiem maksājumiem, kurus atbildētājam bija jāveic saskaņā Aizdevuma līguma noteikumiem un atmaksas grafiku.

Atbildētāja un cedenta starpā pastāvēja saistība, aizdevums Civillikuma 1934.panta izpratnē, pienākums šo saistību abpusēji pildīt, kā arī prasīt

izpildījumu, pamatojoties uz prasības pieteikumam pievienoto un noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.1111422489 (turpmāk – Līgums). Cedents no savas

puses Līgumu ir izpildījis un ar Līguma noslēgšanas dienu izsniedzis atbildētājam naudas aizdevumu. Puses vienojās, ka līdz 2011.gada 5.aprīlim

atbildētājs, saskaņā ar līgumā norādīto grafiku, 36 mēnešu laikā veic atlikušās aizdevuma pamatsummas 500,00 Ls un aizdevuma lietošanas procentu

314,25 Ls atmaksu prasītājai. Saskaņā ar līguma grafiku, ikmēneša maksājums bija 22,62 Ls. Ņemot vērā to, ka no 2014.gada 1.janvāra Latvijas

Republikas nacionālā valūta ir euro, visas summas latos tika konvertētas euro. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi. Atbildētājam neveicot

apmaksu, ir sācies nokavējums, un tā sekas, pamatojoties uz Līguma noteikumiem, paredz prasītājai tiesības aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 10%

apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu,

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Tādējādi prasītāja aprēķina un no atbildētāja pieprasa līgumsodu, kurš ir aprobežots ar 10% no

pamatparāda un sastāda 71,14 euro apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1756. un 1759.pantiem, prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja

likumiskos procentus 233,12 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 6.aprīļa līdz 2016.gada 22.septembrim. Pamatojoties uz Civillikuma 1.,

1587., 1651., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1793., 1801., 1828., 1838., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītāja lūdz

piedzīt no atbildētāja galveno parādu 711,44 euro apmērā; aizdevuma lietošanas procentus 447,14 euro apmērā; likumiskos procentus 233,12 euro

apmērā; līgumsodu 71,14 euro apmērā; valsts nodevu 219,43 euro; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1686,97 euro; apstiprināt

prasītājai tiesības saņemt procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai).

Prasībā norādīts, ka strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nebija iespējama mediācijas izmantošana, kā arī norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2016.gada 4.oktobrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājam ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma

250. panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2016.gada 8.novembrī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs līgumsaistības ir uzņēmies, 2008.gada 4.aprīlī noslēdzot ar AS “GE Money” aizdevuma līgumu Nr. 1111422489

(lietas 10.-11.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 500,00 Ls jeb 711,44 euro apmērā. Aizdevuma atmaksas periods līgumā

noteikts 36 mēneši, ar pienākumu atmaksāt aizdevumu līdz 2011.gada 5.aprīlim, veicot ikmēneša maksājumus 22,62 Ls jeb 32,19 euro apmērā, ko

veido pamatsummas un procentu kopsumma. Ar savu parakstu uz līguma atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies ar līgumu un tam pievienotajiem

noteikumiem un apņemas to pildīt.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Ar lietā esošo izrakstu no 2011.gada 14.septembra cesijas līguma Nr.3 (lietas 12.lapa), pierādīts, ka AS „GE Money” cedējusi Lindorff Oy, kuras

vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā, ar ko saprotami

cedenta debitoru neveiktie maksājumi aizdevuma atmaksai, pamatojoties uz noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem, tajā skaitā atbildētāja /pers. A/ saistības,

kas nodibinātas ar aizdevuma līgumu Nr. 1111422489 (lietas 14.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma Nr.1).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas

līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka

piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,

cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tādējādi likums prasījuma tiesību ietvaros cesionāram ir piešķīris kreditora tiesības, no kā secināms, ka Lindorff Oy Latvijas filiāle ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikuma un lietā esošajiem materiāliem izriet, ka prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi un izsniegusi atbildētājam aizdevumu.

Savukārt atbildētājs savas ar līgumu nodibinātās saistības nav pildījis pienācīgi, neveicot maksājumus atbilstoši maksājumu grafika noteikumiem. Saskaņā

ar prasības pieteikumā norādīto, atbildētāja neatmaksātā pamatparāda summa ir 711,44 euro. Minēto apstiprina arī lietā esošais parāda aprēķins (lietas

16.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2014.gada 2.aprīlī atbildētājam nosūtīts atkārtots pieprasījums par parāda samaksu, no kura izriet, ka neskatoties uz

vairākām pieprasījuma vēstulēm, atbildētājs nav veicis parāda atmaksu (lietas 20.lapa).

Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus

apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā neatmaksātā pamatparāda 711,44 euro

esamība.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 447,14 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..).

Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Tiesa konstatē, ka puses aizdevuma līguma papildus noteikumu 2.2. un 2.3.punktā vienojušās, ka par aizdevuma izmantošanu atbildētājs maksā

procentus pēc līgumā noteiktās procentu likmes, veicot grafikā noteiktos ikmēneša maksājumus. Aizdevuma lietošanas procenti aprēķināti par laika

periodu no 2008.gada 5.maija līdz 2011.gada 5.aprīlim 447,14 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā pierādīts

apstāklis, ka atbildētājs nav nodrošinājis līguma saistību izpildi, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu maksāšanas pienākumu un to

apmēru ir piekritis, prasībā norādīto procentu apmēru nav apstrīdējis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt procentus prasītājas

norādītajā apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 233,12 euro apmērā.

Civillikuma 156.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 6.aprīļa līdz 2016.gada 22.septembrim (līdz prasības sastādīšanas dienai), saskaņā

ar prasības pieteikumā norādīto aprēķinu.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājs nav atmaksājis saņemto aizdevumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos procentus

par aizdevuma izmantošanu par prasībā norādīto periodu, līdz ar ko arī daļā par likumisko procentu piedziņu prasība ir apmierināma.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 71,14 euro apmērā.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 5.1.punktu, atbildētājam noteikts pienākums maksāt līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās

summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Atbilstoši minētajam, prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 6.maija līdz 2011.gada 6.aprīlim, samazinot aprēķināto

līgumsodu līdz Civillikuma 1716.pantā noteiktajam apmēram 71,14 euro apmērā, kas atbilst 10% no parāda pamatsummas (lietas 16.-17.lapa – parāda

aprēķins).

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā, kā to noteic

Civillikuma 1716.pants.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656.vai

1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām. Atbildētājs nav arī apstrīdējis līgumā

pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa neatzīst to par nesamērīgu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju un attiecībā pret

pamatparāda apmēru, ņemot vērā, ka atbildētājs ar līgumu uzņēmies saistības par līgumsoda samaksu, taču ar līgumu uzņemtās maksājumu saistības nav

pildījis un ir pieļāvis saistību neizpildi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši

Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes

novēršanai, līdz ar to tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei, no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama šajā lietā samaksātā valsts nodeva 219,43 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,86 euro apmērā – starpība, kuru nav

segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Lindorff Oy, reģistrēta Somijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar Nr.220.549,

kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģ.Nr.40003514990 (bankas konts naudas līdzekļu iemaksai –

LV84NDEA0000081667899, kredītiestāde: Nordea Bank AB Latvijas filiāle, kredītiestādes kods: NDEALV2X), pamatparādu 711,44 euro,

līgumiskos procentus 447,14 euro par laika periodu no 2008.gada 5.maija līdz 2011.gada 5.aprīlim, likumiskos procentus 233,12 euro par laika

periodu no 2011.gada 6.aprīļa līdz 2016.gada 22.septembrim, līgumsodu 71,14 euro, kā arī tiesas izdevumus lietā – valsts nodevu 219,43 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā – 1686,97 euro (viens tūkstotis seši simti astoņdesmit seši euro, 97 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,86 euro (00 euro, 86 centi).

Atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda 711,44 euro.

Noteikt /pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija. Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa