Appeal court dismisses claim against municipality regarding apartment ownership community meeting resolution invalidity.

Lietas Nr. C27194412

Lietas arhīva Nr. CA-0319-16/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 27.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Ošiņa

tiesneši O.Blūmfelde, V.Vazdiķis

ar sekretāri sekretars,

piedaloties prasītājam un prasītāju /pers. B/ un /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/, prasītāja /pers. D/ juridiskās palīdzības sniedzējai

zvērinātai advokātei Radai Matjušinai, atbildētājas /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/ un Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotajai pārstāvei

zvērinātai advokātei Zanei Vilcānei,

2016.gada 13.janvārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/, /pers. D/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. G/, /pers.

H/, /pers. E/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/,

/pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, pers, /pers.

AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, /pers. AP/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ , /pers. AU/, /pers. AV/ , /pers. AZ/, SIA “RIVOLS” un Rīgas pilsētas

pašvaldību par dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmuma par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu atzīšanu par spēkā neesošu, sakarā ar

Rīgas pilsētas pašvaldības apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa.

/pers. D/, /pers. C/ un /pers. B/ (turpmāk – prasītāji) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēluši prasību pret /pers. G/, /pers. H/, /pers. E/,

/pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/,

/pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, Mihailu Pavlovu, /pers.

AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, /pers. AP/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ , /pers. AU/, /pers. AV/ , /pers. AZ/, SIA “RIVOLS” un Rīgas pilsētas

pašvaldību (turpmāk - atbildētāji), lūdzot atzīt par spēkā neesošu dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmumu par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma

noslēgšanu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.maija spriedumu nospriests prasību apmierināt pilnībā:

- atzīt par spēkā neesošu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības 2012.gada 12.aprīļa sapulces lēmumu par pārvaldīšanas

pilnvarojuma noslēgšanu ar SIA “Rusova nami”;

- piedzīt solidāri no /pers. E/, personas kods pers kods, /pers. I/, personas kods pers kods, /pers. J/, personas kods pers kods, /pers. K/,

personas kods pers kods, /pers. L/, personas kods pers kods, /pers. M/, personas kods pers kods, /pers. N/, personas kods pers kods, /pers. O/,

personas kods pers kods, /pers. B0/, personas kods pers kods, /pers. R/, personas kods pers kods, /pers. S/, personas kods pers kods, /pers. BA/,

personas kods pers kods, /pers. U/, personas kods pers kods, /pers. BB/, personas kods pers kods, /pers. Z/, personas kods pers kods, /pers. A0/,

personas kods pers kods, /pers. AA/, personas kods pers kods, /pers. AB/, personas kods pers kods, /pers. AC/, personas kods pers kods, /pers.

AD/, personas kods pers kods, /pers. BC/, personas kods pers kods, /pers. AG/, personas kods pers kods, /pers. G/, personas kods pers kods, /pers.

AH/, personas kods pers kods, /pers. AI/, personas kods pers kods, /pers. AJ/, personas kods pers kods, /pers. AK/, personas kods pers kods, /pers.

AM/, personas kods pers kods, /pers. H/, personas kods pers kods, /pers. AN/, personas kods pers kods /pers. AO/, personas kods pers kods /pers.

AP/, personas kods pers kods, /pers. AR/, personas kods pers kods, /pers. AS/, personas kods pers kods, /pers. AT/, personas kods pers kods, /pers.

AU/, personas kods pers kods, /pers. AV/ , personas kods pers kods, Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Rivols”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro, 14 centi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 116,76 (viens simts sešpadsmit euro, 76 centi), pavisam kopā piedzenot EUR 187,90 (viens simts astoņdesmit septiņi euro, 90 centi).

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīds, ka prasītāja /pers. C/ ir dzīvokļa /adrese A/ īpašniece, prasītājs /pers. D/ ir dzīvokļa /adrese

B/ īpašnieks un prasītāja /pers. B/ ir dzīvokļa /adrese C/ īpašniece.

Arī prasības pieteikumā norādītajiem atbildētājiem pieder dzīvokļu īpašumi vai to daļas namā /adrese/, tajā skaitā, saskaņā ar Valsts

zemesgrāmatas izdrukā esošajām ziņām, juridiski dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai. Līdz ar to secināms, ka arī Rīgas

pilsētas pašvaldība šajā lietā ir pamatoti norādīta kā atbildētāja.

Lietā pastāv strīds par to, vai /adrese/ nama, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku kopības 2012.gada 12.aprīļa īpašnieku kopības sapulces lēmums par

pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu atzīstams par spēkā neesošu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto, pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus,

kas atspēkotu prasītāju pierādījumus un apgalvojumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā

esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā

panta otrajā daļā minētos jautājumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 7.punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanas formu.

Līdz ar to, ņemot vērā to, ka dzīvokļu kopība 2012.gada 12.aprīļa sapulcē lēma par nama nodošanu SIA “Rusova nami” pārvaldīšanā, pirmās

instances tiesa nav apšaubījusi faktu, ka dzīvokļu kopības sapulce tika sasaukta Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 7.punktā noteiktā

jautājuma izlemšanai.

Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta devītā daļa noteic, ka lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā

minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļu īpašuma likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri

pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par

nenotikušu.

Ņemot vērā minēto tiesību normu un to, ka namā /adrese/, ir 39 dzīvokļi, pirmās instances tiesa atzinusi, ka lēmuma pieņemšanai sapulcē bija

jāierodas un jānobalso “par” vismaz 20 dzīvokļu īpašniekiem.

Kā redzams no biedriba un dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces protokola Nr.4 un tam pielikumā esošo dzīvokļu īpašnieku saraksta, tad kā

kopsapulces dalībnieki ir parakstījušās 23 personas.

Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta pirmā daļa noteic, ka pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik

dzīvokļu īpašumu viņam pieder.

Ņemot vērā to, ka dzīvokļa īpašuma Nr.Nr, /adrese/, īpašniece ir /pers. U/, taču biedriba un dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces protokola

Nr.Nr un tam pielikumā esošā dzīvokļu īpašnieku sarakstā kā īpašniece ir parakstījusies /pers. BD/, pirmās instances tiesa atzinusi, ka nevar uzskatīt, ka

minētā dzīvokļa īpašuma īpašniece ir piedalījusies dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē.

Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta trešā daļa noteic, ka, ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu

personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss.

Ņemot vērā to, ka dzīvokļa īpašums Nr.36, /adrese/, kā kopīpašums pieder /pers. AR/, /pers. AS/ un /pers. AT/ , taču kopsapulcē piedalījās tikai

/pers. AR/, kurš nebija pilnvarots pārstāvēt pārējos dzīvokļa īpašuma līdzīpašniekus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. AR/ nevarēja balsojumā

sastādīt vienu balsi.

Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks, pilnvarojot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku

kopībā, noformē par to rakstveida pilnvarojumu.

Lietas materiālos ir atrodama pilnvara, ar kuru /pers. M/ ir pilnvarojis /pers. N/ pārstāvēt viņu bezpeļņas organizācijā dzīvokļu īpašnieku

kooperatīvā /Nosaukums A/ kā 3/5 domājamo daļu no nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Nr.Nr un pie tā piederošo kopīpašuma 7165/191445

domājamo daļu no mājas un zemes gabala, kas atrodas Rīgas pilsētā, /adrese/. Ņemot vērā to, ka minētā pilnvara neattiecas uz /pers. N/ tiesībām

pārstāvēt /pers. M/ dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcēs, pirmās instances tiesa atzinusi, ka nevar uzskatīt, ka /pers. N/, kurai pieder 2/5 no dzīvokļa

īpašuma Nr.Nr, /adrese/, bija viena balss.

Tāpat lietas materiālos ir atrodama pilnvara, kur /pers. J/ dzīvokļa Nr.Nr, /adrese/ īpašniece pilnvaro /pers. BE/ piedalīties “/Nosaukums/” dzīvokļu

īpašnieku biedrības kopsapulcē. Taču, kā redzams no šīs pilnvaras, tad tajā norādīts, ka tās derīguma termiņš ir 2012.gada 31.janvāris, proti,

kopsapulces brīdī tā vairs nebija derīga.

Lietas materiālos ir atrodama pilnvara, ar kuru /pers. K/ pilnvarojis /pers. BF/ risināt visus ar /adrese/ apsaimniekošanu saistītos jautājumus,

deleģējot savas balss tiesības ar /Nosaukums/darbību saistītajos pasākumos. Ņemot vērā to, ka minētā pilnvara attiecas uz /pers. BF/ tiesībām pārstāvēt

/pers. K/ ar /Nosaukums/ darbību saistītajos pasākumos, pirmās instances tiesa atzinusi, ka viņam nebija attiecīga pilnvarojuma piedalīties dzīvokļu

īpašnieku kopības kopsapulcē.

Lietas materiālos ir atrodama arī pilnvara, kur /pers. E/ pilnvaro savu vīru /pers. F/ pārstāvēt viņa intereses kooperatīva sapulcē. Ņemot vērā to, ka

minētā pilnvara attiecas uz /pers. F/ tiesībām pārstāvēt /pers. E/ kooperatīva sapulcē, pirmās instances tiesa atzinusi, ka viņam nebija attiecīga

pilnvarojuma piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē.

Lietā nav strīds par to, ka, neskatoties uz /Nosaukums/ un dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces protokola Nr.4 un tam pielikumā esošo

dzīvokļu īpašnieku sarakstu, kur ir parakstījušās 23 personas, dzīvokļa Nr.Nr un /adrese/ īpašniekiem nav attiecīgas pilnvaras un viņi atstāja kopsapulci

un balsošanā nepiedalījās.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējot lietas materiālus un Dzīvokļa īpašuma likuma normas, pirmās instances tiesa secinājusi, ka dzīvokļu īpašumu Nr.

īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji, faktiski, nav piedalījušies 2012.gada 12.aprīļa dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē. Tādējādi dzīvokļu īpašnieku

kopības kopsapulcē ir piedalījušies tikai 15 dzīvokļu īpašnieki, kas nesastāda vismaz 20 dzīvokļu īpašnieku, proti, vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu

īpašumiem, kā to noteic Dzīvokļu īpašuma likuma 19.panta trešā daļa.

Līdz ar to 2012.gada 12.aprīļa nama /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmums par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu

atzīstams par spēkā neesošu.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu prasītāji pilnīgi atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, līdz ar

to no visiem atbildētājiem par labu valstij solidāri piedzenama valsts nodeva EUR 71,14 apmērā, kas izriet no prasījuma par pārvaldīšanas pilnvarojuma

līguma noslēgšanu atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 116,76 apmērā.

2015.gada 26.jūnijā atbildētājs Rīgas pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada

21.maija spriedumu, pārsūdzot to daļā, ar kuru prasība apmierināta pret Rīgas pilsētas pašvaldību.

Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nepamatoti ir pieaicināta lietā kā atbildētājs. Kā izriet no lietas materiāliem,

prasība sākotnēji celta pret dzīvokļu īpašnieku sapulces vadītāju /pers. BG/ un sapulces protokolisti /pers. H/. Vēlāk prasība papildināta, kā atbildētājus

norādot visus dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekus.

Rīgas pilsētas pašvaldība uzskata, ka tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav piedalījušies 2012.gada 12.aprīļa kopsapulcē un nav balsojuši par

pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma slēgšanu, nav pamata būt atbildētājiem izskatāmajā civillietā.

Dzīvokļu īpašuma likuma 18.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmums var

pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta trešajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri

pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par

nenotikušu. Minētā likuma ceturtā un piektā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā

un ievēl kopsapulces vadītāju un protokolētāju.

Tādējādi likums nosaka, ka tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri bija ieradušies uz kopsapulci uz attiecīgi ievēlējuši no sava vidus kopsapulces vadītāju

un protokolētāju, bija jākonstatē, ka kopsapulce nav lemttiesīga. Minētais likuma nosacījums izslēdz jebkādu turpmāku dzīvokļu īpašnieku kopības jeb

kopsapulces lēmumu pieņemšanu. Tomēr, kā izriet no lietas apstākļiem, uz kopsapulci bija ieradušies dzīvokļu īpašnieki un citas spriedumā norādītās

personas, kuras nepamatoti vai bez attiecīga pilnvarojuma piedalījušās kopsapulcē un rīkojušās dzīvokļu īpašnieku vārdā.

Rīgas pilsētas pašvaldība neapstrīd pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļā doto vērtējumu par personām, kuras nebija tiesīgas piedalīties un

balsot par lēmuma pieņemšanu. Taču uzskata, ka spriedums pēc savas būtības ir pretrunīgs, ņemot vērā tiesas konstatēto, ka kopsapulce nebija

lemttiesīga un līdz ar to uzskatāma par nenotikušu, tomēr atbildību par kopsapulcē pieņemto lēmumu uzliekot tieši dzīvokļu īpašnieku kopībai, neskatoties

uz to, ka vairākums no prasības pieteikumā norādītajiem atbildētājiem kopsapulcē nav piedalījušies un lēmumu nav pieņēmuši.

Norāda, ka raugoties no tiesiskā viedokļa, nav konstatējams, ka lēmumu par pārvaldīšanas līguma slēgšanu būtu pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku

kopība. Ņemot vērā, ka kopsapulce nebija lemttiesīga, ir secināms, ka lēmumu par šāda līguma noslēgšanu ir pieņēmusi atsevišķi dzīvokļu īpašnieki,

nodēvējot to par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Līdz ar to, par atbildētājiem izskatāmajā civillietā būtu pieaicināmi tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri

piedalījās kopsapulcē un pretēji Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumam balsoja par pārvaldīšanas līguma slēgšanu, kā rezultātā iestājās sekas, pret kurām

iestājas prasītāji – noslēgts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums ar SIA “Rusova nami”. Pirmās instances tiesa taisot spriedumu nav ņēmusi to vērā.

Atbildētājs uzskata, ka tie dzīvokļu īpašnieku, kuri nepiedalījās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un, cita starpā, kopā veido vairāk kā pusi no

dzīvokļu īpašumu skaita, nav un nevar būt tiesiski atbildīgi par pārējo dzīvokļu īpašnieku likuma regulējumam neatbilstošu rīcību. Tādējādi pirmās

instances tiesa nepamatoti pieaicināja lietā kā atbildētājus visus dzīvokļu īpašniekus, kā arī nepamatoti atzina par spēkā neesošu dzīvokļu īpašnieku

kopības 2012.gada 12.aprīļa sapulces lēmumu par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu ar SIA “Rusova nami”, jo dzīvokļu īpašnieku kopība

šādu lēmumu nav pieņēmusi.

Tāpat pirmās instances tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā Rīgas pilsētas pašvaldības paskaidrojumos norādītos apstākļus un tiesas sēdē iesniegtos

dokumentus saistībā ar dzīvokļa Nr.Nr īpašuma tiesībām, kas norāda uz to, ka atbildētājs nav dzīvokļa Nr.Nrīpašnieks, līdz ar to tam nav pamata būt par

atbildētāju izskatāmajā civillietā.

Atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības rīcībā esošajai informācijai, dzīvokli /adrese D/, paātrinātā kārtībā ir privatizējusi /pers. BI/ (mirusi datums), jau

1996.gadā iesniedzot Privatizācijas komisijā paātrinātās privatizācijas pieteikumu un saņemot izziņu par īpašuma tiesībām uz dzīvokli Nr.Nr līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai. /pers. BJ/ nāves par dzīvokļa Nr.Nr faktisko īpašnieku kļuvis /pers. BI/ dēls persona.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, personai, kura ieguvusi dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pēc dzīvojamās mājas privatizācijas

uzsākšanas tiek nosūtīts paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības rīcībā esošajiem ziņām, /pers. BI/ komisijā par

dzīvokļa pirkuma līguma noslēgšanai nav vērsusies. Tomēr, ar izziņas saņemšanu par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,

persona tiek atzīta par dzīvokļa īpašnieku un var rīkoties ar to kā ar savu patstāvīgu nekustamo īpašumu.

Pirmās instances tiesa šos atbildētāja argumentus nav ņēmusi vērā, sprieduma motīvu daļā vien norādot, ka juridiski, saskaņā ar zemesgrāmatas

informāciju, dzīvokļa īpašums pieder Rīgas pašvaldībai, līdz ar to pašvaldība pamatoti norādīta kā atbildētājs lietā.

Tāpat nepamatots ir pirmās instances tiesas secinājums par solidāru tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājiem, jo Civilprocesa likums neparedz

solidāru atbildību attiecībā par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājiem.

Lūgts atbrīvot Rīgas pilsētas pašvaldību no atbildētājas statusa civillietā un prasību noraidīt.

Atbildētāji /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers.

U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/,

/pers. AK/, Mihails Pavlovs, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/, /pers. AP/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ , /pers. AU/, /pers. AV/ , /pers. AZ/ un

atbildētāja SIA “RIVOLS” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Tiesā saņemti /pers. L/, /pers. N/, /pers. AV/, /pers. AB/, /pers. S/, /pers. Z/ iesniegumi, kuros lūgts izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajā

kārtībā, tiesa nolēma izskatīt lietu bez neieradušos atbildētāju klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Zane Vilcāne apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā

noradītajiem pamatiem un lūdza to apmierināt.

Prasītājs/pers. BL/, kas ir arī prasītāju /pers. B/ un /pers. C/ pilnvarotais pārstāvis, tiesas sēdē prasību pārsūdzētajā daļā uzturēja, bet apelācijas

sūdzību neatzina un lūdza to noraidīt.

Atbildētājas/pers. BM/ pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ tiesas sēdē prasību neatzina.

Motīvu daļa.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi apelācijas sūdzības motīvus kopsakarā ar

rakstveida pierādījumiem, uzskata, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmuma par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu

atzīšanu par spēkā neesošu daļā pret Rīgas pilsētas pašvaldību ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Atbildētājs Rīgas pilsētas pašvaldība pārsūdzējis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.maija spriedumu daļā, ar kuru prasība

apmierināta pret Rīgas pilsētas pašvaldību, neapstrīdot pirmās instances tiesas secinājumu, ka /adrese/ nama, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības 2012.gada

12.aprīļa sapulces lēmums par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu ar SIA “Rusova nami” atzīstams par spēkā neesošu.

Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru atzīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība kā

viena no dzīvojamās ēkas /adrese/ dzīvokļa īpašniekiem ir persona, pret kuru ir ceļama prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par

spēkā neesošu, atzīstams, ka apelācijas instances tiesai ir izvērtējams jautājums tikai par Rīgas pilsētas pašvaldības procesuālo statusu izskatāmajā lietā.

Kā apelācijas sūdzības argumentus Rīgas pilsētas pašvaldība ir norādījusi, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā

neesošu ir ceļama tikai pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri pieņēmuši attiecīgu lēmumu, kā arī pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā Rīgas pilsētas

pašvaldības iesniegtos pierādījumus par dzīvokļa Nr./adrese/ īpašuma tiesībām.

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumam Nr(6.sēj., l.l.73-75), /adrese/ īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Lietā nav strīda un kā tas

redzams arī no lietā esošajiem materiāliem, Rīgas pilsētas pašvaldība nepiedalījās /adrese/ nama, Rīgā dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 12.aprīļa

kopsapulcē, kad tika lemts jautājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar SIA “Rusova nami”.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otro daļu, vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanas formu (7.punkts) un atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam (8.punkts). Savukārt Dzīvokļa

īpašuma likuma 15.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Atbilstoši iepriekš minētajām tiesību normām, secināms, ka tikai visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi izlemt Dzīvokļu īpašuma

likuma 16.panta otrās daļas 7.,8.punktā norādītos jautājumus. Taču Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta devītā daļa paredz, ka minētā likuma 16.panta

otrās daļas 7., 8.punkta izlemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija secina, ka jautājumā par mājas pārvaldīšanu izlemšanu dzīvokļu īpašnieku kopība ir vairāk kā puse no dzīvokļu

īpašniekiem, kuri nobalsojuši “par” attiecīgo lēmumu. Tādējādi atzīstams, ka faktiski dzīvokļu īpašnieku kopība, pret kuru ceļama prasība par dzīvokļa

īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšanu, ir dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalījušies lēmuma pieņemšanā un balsojuši “par” apstrīdēto lēmumu un attiecīgi ir

tiesiski atbildīgās personas par pieņemto lēmumu.

Atzinums, ka, apstrīdot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, prasība ceļama pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas balsojuši par attiecīgā lēmuma

pieņemšanu, ir nostiprināts arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.oktobra spriedumu lietā SKC-01/2015, Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.SKC-1208/14). Minētā judikatūrā gan ir vērtētas tiesiskās attiecības, kas radušās,

kad spēkā bija likums “Par dzīvokļa īpašumu”, taču šajā judikatūrā paustie secinājumi nav pretrunā ar izskatāmajā lietā piemērojamā Dzīvokļa īpašuma

likuma normām attiecībā par dzīvokļa īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu apstrīdēšanu.

Turklāt šāds secinājums atbilst arī Civilprocesa likuma 1.pantā un 127.pantā nostiprinātajam principam, kas paredz tiesas aizsardzību aizskartajām

vai apstrīdētajām tiesībām, kas atbilstoši paredz šo tiesas aizsardzību pret personām, kuras aizskārušas vai apstrīdējušas prasītāja tiesības.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ir konstatējams pamats prasības par /adrese/ nama, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības 2012.gada

12.aprīļa sapulces lēmuma par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu ar SIA “Rusova nami” atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanai daļā pret

atbildētāju Rīgas pilsētas pašvaldību.

Pirmās instances tiesas spriedumā lietas faktiskie apstākļi novērtēti daļēji pareizi, jo netika pietiekami izvērtēti Rīgas pilsētas pašvaldības argumenti

par personām, pret kurām ceļama prasība, apstrīdot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, kas radījis pamatu sprieduma grozīšanai apelācijas

instances tiesā tā pārsūdzētajā daļā.

Kā nepamatots noraidāms apelācijas sūdzības arguments, ka prasība daļā pret Rīgas pilsētas pašvaldību noraidāma arī tā iemesla dēļ, ka Rīgas

pilsētas pašvaldība nav dzīvokļa Nr, /adrese/ īpašnieks.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir norādījusi, ka dzīvokli /adrese D/ paātrinātā kārtībā ir privatizējusi /pers. BI/, 1996.gadā saņemot izziņu par īpašuma

tiesībām uz dzīvokli Nr.29 līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. BI/ ir mirusi /miršanas datums/(6.sēj., l.l.58), nenoslēdzot dzīvokļa pirkuma līgumu. Rīgas pilsētas

pašvaldība ir norādījusi, ka pēc /pers. BI/ nāves par dzīvokļa Nr faktisko īpašnieku kļuvis viņas dēls persona, taču pierādījumus par šādas personas

īpašuma tiesībām uz minēto dzīvokli atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas nosacījumiem, atbildētājs nav iesniedzis.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas

visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma

ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Taču kā redzams no lietas materiāliem, dzīvokļa īpašuma ieguvēja ir mirusi jau

2003.gada 19.maijā, savukārt pierādījumi, ka par dzīvokļa īpašuma ieguvēju, uz kuru būtu attiecināmas Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās tiesības un

pienākumi, atzīstama kāda cita persona, lietā nav iesniegti. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku

atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti ir atsaukusies uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

A/Rīgas pilsētas pašvaldībai nostiprinātajām dzīvokļa Nr, /adrese/, īpašuma tiesībām (6.sēj., l.l.73-75).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Atbildētājs Rīgas pilsētas pašvaldība, iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājis valsts nodevu par apelācijas sūdzību EUR 71,14 apmērā (6.sēj.,

l.l.108). Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no prasītājiem /pers. C/, /pers. D/ un /pers. B/ atbildētāja Rīgas pilsētas

pašvaldības labā piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 23,71 apmērā no katra prasītāja.

Bez tam, ņemot vērā, ka ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2011.gada 13.janvāra lēmumu prasītāji atbrīvoti no valsts nodevas

samaksas, bet prasība pret Rīgas pilsētas pašvaldību ir noraidāma, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajai, ceturtajai daļai, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus, kas būtu piedzenami valsts labā, uzņemas valsts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, prasību

par dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces lēmuma par pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu atzīšanu par spēkā neesošu, daļā pret Rīgas pilsētas

pašvaldību, reģistrācijas Nr.LV90000064250, - noraidīt.

Piedzīt Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas Nr.LV90000064250, labā no /pers. BT/, personas kods /personas kods/, /pers. D/,

personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 23,71 (divdesmit trīs

euro un septiņdesmit vienu euro cenu) apmērā no katra.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, šajā

termiņā iesniedzot valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena - 2016.gada 10.februāris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) I.Ošiņa

Tiesneši (paraksts) O.Blūmfelde

(paraksts) V.Vazdiķis