Court partially allowed insurance recovery claim against driver found liable for traffic accident under OCTA Law.

Lietas arhīva Nr. C-0271-21

ECLI:LV:REZT:2021:0514.C26135220.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2021.gada 14.maijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne,

ar sekretāri V.Greidāni,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim pers.A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas Nr. 40003494976, prasībā

pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 3.augustā apdrošināšanas akciju sabiedrība “Baltijas Apdrošināšanas Nams” iesniedza tiesā prasības pieteikumu prasībā pret /pers.

B/ par zaudējumu piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 6.septembrī prasītāja un apdrošinājuma ņēmējs – atbildētājs noslēdza sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas standartlīgumu, par ko prasītāja ir izdevusi polisi Nr. SNB266203 (turpmāk

– Standartlīgums), saskaņā ar kuru prasītāja apdrošināja transportlīdzekļa /TL marka/ A6 AVANT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

(turpmāk – Zaudējumu nodarījušais transportlīdzeklis) īpašnieka civiltiesisko atbildību.

2015.gada 26.oktobrī /adrese/, notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg), ko apliecina Valsts policijas Izziņa par ceļu satiksmes

negadījumu un Valsts policijas materiāli.

Par notikušo CSNg prasītāja no 2015.gada 9.novembra līdz 2018.gada 17.oktobrim saņēma piecus OCTA apdrošināšanas atlīdzības

pieteikumus, saskaņā ar kuru prasītājai tika paziņots par CSNg starp Zaudējumu nodarījušo transportlīdzekli un transportlīdzekli /TL marka/ 318, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Cietušais transportlīdzeklis), kā rezultātā gan Cietušajam transportlīdzeklim, gan arī personai –

/pers. C/ (turpmāk – Cietušais) tika nodarīti bojājumi.

Kā tas tika noskaidrots lietas izskatīšanas laikā, pamatojoties uz Rēzeknes tiesas 2016.gada 15.jūlija spriedumu lietā Nr. K26-0085-16/1,

atbildētājs bija Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad notika CSNg un tika atzīts par vainīgu CSNg izraisīšanā, jo ir pārkāpis Ceļu

satiksmes noteikumu 4., 10., 112., 119.punkta prasības.

Turklāt konstatēts, ka atbildētājs vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas, tādējādi tas

pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 39.4., 50.1.punkta prasības.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 31.panta

pirmo daļu, prasītāja par atbildīgu CSNg izraisīšanā ir atzinusi atbildētāju.

Tā kā atbildētājs tika atzīts par CSNg izraisītāju, prasītājai saskaņā ar OCTA likuma 18.pantu un 31.panta otro daļu iestājas pienākums atlīdzināt

Cietušajiem CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus, par ko prasītāja pieņēma lēmumus un kopsummā pārskaitīja 3621,09 euro:

/pers. C/ par transportlīdzekļa bojāeju 1141 euro, par ko tika reģistrēta izmaksu lieta Nr. OC15/3261;

/pers. C/ par mantas bojājumu 249,18 euro, par ko tika reģistrēta izmaksu lieta Nr. OC15/3397;

Nacionālajam veselības dienestam par /pers. C/ ārstēšanu sakarā ar pirmās palīdzības sniegšanu 250,91 euro, par ko tika reģistrēta izmaksu

lieta Nr. OC18/3442;

/pers. C/ par nemateriāliem zaudējumiem sakarā ar cietušās personas fizisku traumu 1980 euro, par ko tika reģistrēta izmaksu lieta Nr.

OC15/3399.

Zaudējumu apmēru prasītāja noteikusi atsaucoties uz OCTA likuma 37.panta trešo daļu, 38.panta pirmo daļu, 26. un 29.pantu.

Tā kā tika konstatēts, ka atbildētājs ir izraisījis CSNg un pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās

prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai

citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei, pamatojoties uz OCTA

likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu, kā arī vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,

pamatojoties uz OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, prasītāja:

Izmaksu lietā Nr. OC15/3261 2016.gada 12.septembrī nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu (turpmāk – Regresa pieteikums Nr.1) ar

lūgumu atmaksāt prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par Cietušā mantai nodarītajiem zaudējumiem 1141 euro apmērā, lūdzot to izdarīt

ne vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim;

Izmaksu lietā Nr. OC15/3397 2016.gada 12.septembrī nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu (turpmāk – Regresa pieteikums Nr.2) ar

lūgumu atmaksāt prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par Cietušajiem nodarītajiem zaudējumiem 249,18 euro apmērā, lūdzot to izdarīt ne

vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim;

Izmaksu lietā Nr. OC15/3399 2016.gada 12.septembrī nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu (turpmāk – Regresa pieteikums Nr.3) ar

lūgumu atmaksāt prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par Cietušajiem nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar traumu 540

euro apmērā, lūdzot to izdarīt ne vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim;

Izmaksu lietā Nr. OC15/3399 2017.gada 14.martā nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu (turpmāk – Regresa pieteikums Nr.4) ar

lūgumu atmaksāt prasītājai papildus izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par Cietušajiem nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar

traumu 1440 euro apmērā, lūdzot to izdarīt ne vēlāk kā līdz 2017.gada 14.aprīlim;

Izmaksu lietā Nr. OC18/3442 2018.gada 5.decembrī nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu (turpmāk – Regresa pieteikums Nr.5) ar

lūgumu atmaksāt prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par Cietušā neatliekamās palīdzības ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu 250,91

euro apmērā, lūdzot to izdarīt ne vēlāk kā līdz 2019.gada 11.janvārim.

Tā kā atbildētājs līdz šā pieteikuma sagatavošanas dienai nav atlīdzinājis prasītājai nodarītos zaudējumus, prasītāja ir spiesta iesniegt šo prasības

pieteikumu un lūgt tiesu no atbildētāja piedzīt zaudējumus pilnā apmērā.

Prasītājas ieskatā no atbildētāja piedzenami arī likumiskie kavējuma procenti par maksājuma kavējumu kā to nosaka Civillikuma 1753.pants.

Procenti tiek rēķināti par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, kas šajā konkrētajā gadījumā ir procenti par zaudējumu

atlīdzināšanas kavējumu.

Tā kā starp atbildētāju un prasītāju nav tāda tiesiska darījuma, kas paredzētu procentu maksājumu, tad tie ir aprēķināmi pamatojoties uz likumu

atbilstoši Civillikuma 1765.pantam.

Likumisko procentu aprēķini par katra nodarītā zaudējuma samaksas kavējumu ir aprēķināti par laika periodu no pirmās kavējuma dienas, kas

seko pēc dienas, kas norādīta regresa pieteikumā kā zaudējumu samaksas pēdējā diena līdz 2020.gada 31.jūlijam.

Tā kā atbildētājs regresa kārtībā labprātīgi neatlīdzināja prasītājai CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus, prasītāja ir spiesta celt tiesā šo prasību

pret atbildētāju. Tiesā iesniedzami visi dokumenti, kas pierāda negadījumu un nodarītos zaudējumus, tostarp arī apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par

transportlīdzekļa nodarītajiem zaudējumiem. Tā kā izmaksu lietās Nr.OC15/3261 un OC15/3397 cietušais /pers. C/ savus pieteikumus iesniedza

svešvalodā, atbilstoši Civilprocesa likuma 13.panta otrajai daļai prasītājai bija jātulko un noteiktā kārtībā jāapliecina minētais dokuments, un jāveic

samaksa par tulkojumu un apliecināšanu. Tādējādi, atbildētājs ar savu rīcību ir nodarījis prasītājai vēl lielākus zaudējumus.

Ņemot vērā, ka minētie tulkošanas izdevumi ir uzskatāmi par tiesāšanās izdevumiem, ko reglamentē procesuālo tiesību norma, konkrēti,

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts – izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, kas ir ar lietas vešanu saistītie izdevumi, ir

atlīdzināmi prasītājai to faktiskajā apmērā, proti, izdevumi par lietā iesniegtā dokumenta tulkošanu un apliecināšanu.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja ir piedzenami visi tiesas izdevumi, kurus prasītāja ir maksājusi par šo

prasības pieteikumu.

[1.3] Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likuma 18., 31.panta otro daļu, 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) un c) apakšpunktu, Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 3621,09 euro par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, likumiskos nokavējuma procentus 748,79 euro,

tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 409,44 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par

dokumentu tulkošanu un apliecināšanu 21,21 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% no piedzītās zaudējumu summas

par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei (lietas 4.-8.lapa).

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrajai, piektajai daļai un 56.2 panta pirmās daļas 1.punktam atbildētājam uz prasības pieteikumā

norādīto pēdējo zināmās dzīvesvietas adresi un dzīvesvietas adresi Nīderlandē 2020.gada 8.augustā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un procesuālo

tiesību izskaidrojums (lietas 88.-89., 90., 101.,102., 103.-109.lapa), kā arī 2020.gada 28.augustā uz atbildētāja 2020.gada 12.augustā deklarēto

dzīvesvietas adresi atkārtoti nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un procesuālo tiesību izskaidrojums (lietas 97., 114., 115., 116.-118.lapa).

[2.1] Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus.

[3] Ar tiesneses 2020.gada 5.oktobra lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai atklātā tiesas sēdē 2021.gada 15.aprīlī, par ko pusēm tika paziņots

atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, izskaidrojot, ka gadījumā, ja kāda no pusēm neieradīsies uz tiesas sēdi, tiesa pabeigs lietas

izskatīšanu, tai klāt neesot, un noteiks datumu, kad sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers.A/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem.

[5] Atbildētājs uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav ieradies, kā arī nav tiesai darījis zināmus attaisnojošus neierašanās iemeslus, lai gan par lietas

izskatīšanas vietu un laiku viņam tika paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarētās

dzīvesvietas adresi (lietas 122.lapa). Ņemot vērā to, ka atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka

paziņojuma nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, jo fiziskai personai

ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzīst par iespējamu tiesas sēdē lietu izskatīt bez neieradušā atbildētāja klātbūtnes,

nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai.

Motīvu daļa

[7] Noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā gūtos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Strīda izšķiršanā tiesa piemēro likumu, līdz ar to tiesas pamatuzdevums ir sprieduma argumentācijā skaidri un lietas dalībniekam saprotami atklāt

lietā nozīmīgo faktisko apstākļu analīzi, kā arī likuma normu iztulkošanu un attiecināšanu uz konstatētajiem apstākļiem (Latvijas Republikas Senāta

Civillietu departamenta 2020.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-158/2020 (C69320518)).

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka tiesa, piemērojot tiesību normas, ņem vērā judikatūru, ar ko saprot „tiesu nolēmumos atrodamās

juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos” (sk. Levits E. Judikatūra – pamati,

problēmas, piemērošana. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens, Nr.1/2010, 32.lpp.).

Šajā normā ietvertā noteikuma mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti.

Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums (sk. Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-

08-01 11.punktu).

[8] Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likuma) 3.panta otrā daļa

nosaka, ka īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks, noslēdzot

attiecīgu apdrošināšanas līgumu.

Ieviešot transporta līdzekļu īpašnieka obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tika risināti divi galvenie jautājumi: 1.Nodrošināt cietušo

intereses, radot viņiem iespējas saņemt kaitējuma atlīdzību jebkurā gadījumā, arī tad, kad nodarītājam nav pietiekamu līdzekļu, un saņemt to ātrāk. 2.

Radīt zināmu drošību arī sauszemes transporta līdzekļu īpašniekiem, ka savas darbības dēļ viņi nenonāks pilnīgi bezcerīgā situācijā, kad visu mūžu būtu

jāmaksā lielas summas par kādu liktenīgu kļūdu (K.Torgāns. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,

231.lpp.).

Atbildētājam piederošā transportlīdzekļa /TL marka/ A6 AVANT ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanu ir veikusi prasītāja, ko apliecina lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 6.septembra Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas polise (standartlīgums) Nr. SNB266203 (turpmāk – Apdrošināšanas līgums). Apdrošināšanas līguma darbība

periods noteikts no 2015.gada 7.septembra līdz 2015.gada 6.decembrim (lietas 9.lapa).

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Kā arī norādīts

juridiskajā literatūrā: „Likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu”

(Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans Īpašums, 17.lpp.).

No lietas materiāliem pievienotā Rēzeknes tiesas 2016.gada 15.jūlija sprieduma lietā Nr.K26-0085-16/1 izriet, ka atbildētājs 2015.gada

26.oktobrī ap plkst. 09:18 bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vadīja transportlīdzekli /TL marka/ A6 Avant, valsts reģistrācijas numura zīme

/reģistrācijas numurs/, Rēzeknē, pa Atbrīvošanas aleju virzienā no Pils ielas uz Brīvības ielas pusi, rupji pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Tuvojoties

krustojumam ar Brīvības ielu, būdams neuzmanīgs un nepārliecinoties par kustības drošību, neizvēlējās drošu kustības ātrumu un distanci, kā rezultātā

nepaspēja nobremzēt un ietriecās pie aizliedzošā sarkanā luksofora signāla krustojumā priekšā stāvošajā transportlīdzeklī /TL marka/ 318, valsts

reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. C/. Trieciena rezultātā transportlīdzeklis /TL marka/ 318, valsts reģistrācijas numura

zīme /reģistrācijas numurs/, tika iestums tam priekšā stāvošajā transportlīdzeklī /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, bet

pats atbildētājs pēc sadursmes aizbrauca no notikuma vietas. Dotā ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk – CSNg) rezultātā transportlīdzekļa /TL marka/

318, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers. C/ guva vieglu miesas bojājumu – galvas smadzeņu satricinājumu, kas ir

izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai (lietas 10.-15.lapa).

[9.1] No lietas materiāliem izriet, ka CSNg cietušais /pers. C/ 2015.gada 9.novembrī ir vērsies pie prasītājas ar OCTA atlīdzības pieteikumu par

transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, lūdzot prasītājai atlīdzināt sev piederošajam transportlīdzeklim /TL marka/ 318, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk – CSNg cietušais transportlīdzeklis), CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus (lietas 18.-23.lapa).

OCTA likuma 25.panta 1.punkts noteic, ka ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies

sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju.

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 9.novembra CSNg cietušā transportlīdzekļa apskates protokola izriet, ka transportlīdzekļa apskates

laikā tika konstatēti sekojoši bojājumi: motora pārsegs; priekšējais buferis; priekšējā reste, centrs; priekšējā reste, kreisā daļa; priekšējais panelis;

priekšējais kreisais un labais lukturis; dzesēšanas radiators; ventilators; difuzors; termosajūgs; priekšējais labais un kreisais spārns; bufera spoileris;

priekšējā bufera kreisais un labais kronšteins; motora labais spilvens; emblēma; aizmugurējais kreisais un labais spārns; aizmugurējais buferis;

aizmugurējais panelis; aizmugurējais kreisais un labais lukturis; aizmugurējais labā un kreisā lonžerona gals; dzesēšanas šķidrums; virsbūves ģeometrijas

atjaunošana; priekšējais kreisais sēdeklis (lietas 27.-28.lapa).

Atbilstoši OCTA likuma 27.panta ceturtajai daļai, transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā

transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

Lietas materiāliem pievienotajā sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta /pers. D/, sertifikāta Nr. /numurs/, 2016.gada 3.maijā sastādītajā

transportlīdzekļa pirmsavārijas vērtības aprēķinā Nr. OC15/3261, CSNg cietušā transportlīdzekļa tirgus vērtība (bez PVN) noteikta 1426 euro un

atlieku vērtība noteikta 285 euro (lietas 25.-26.lapa).

OCTA likuma 26.pants noteic, ka zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams, lai

atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts /pers. D/, sertifikāta Nr. /numurs/, 2016.gada 3.maijā ir sastādījis /pers. C/ piederošā CSNg

cietušā transportlīdzekļa zaudējumu aprēķinu, aprēķinot kopējās transportlīdzekļa remonta izmaksas bez PVN 1393,10 euro apmērā (ar PVN 1685,65

euro apmērā) (lietas 24.lapa). Eksperts atzinis, ka transportlīdzekļa remonts ir ekonomiski nepamatots un aprēķins ticis pārtraukts. Rezerves daļas

aprēķinātas vadoties pēc SS.LV lietotu detaļu cenām (lietas 24.lapa).

[9.2] No lietas materiāliem izriet, ka CSNg cietušais /pers. C/ 2015.gada 16.novembrī ir vērsies pie prasītājas ar OCTA atlīdzības pieteikumu par

mantai nodarītajiem zaudējumiem, lūdzot prasītājai atlīdzināt sev piederošajam portatīvajam datoram LENOVO B590 un mobilajam telefonam LG D802

(turpmāk – CSNg bojātā manta), CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus (lietas 31.-36.lapa).

OCTA likuma 29.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, kas

nepieciešami, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma. Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves

un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku

novākšanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.

Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts /pers. D/, sertifikāta Nr. /numurs/, 2016.gada 17.augustā ir sastādījis /pers. C/ piederošās CSNg

bojātās mantas zaudējumu aprēķinu, aprēķinot portatīvā datora LENOVO B590 remonta izmaksas bez PVN 156,20 euro apmērā (ar PVN 189 euro

apmērā) (lietas 37.lapa), savukārt mobilā telefona LG D802 displeja remonta izmaksas - bez PVN 92,98 euro apmērā (ar PVN 112,50 euro apmērā)

(lietas 38.lapa). Eksperts, ņemot vērā VIA LOMBARDS cenu atzinis, ka portatīvā datora LENOVO B590 remonts ir ekonomiski nepamatots,

savukārt, ņemot vērā MOBILEMONSTERS detaļu un darba cenas, mobilā telefona LG D802 displeja remonts ir atzīts par ekonomiski pamatotu.

[9.3] No lietas materiāliem izriet, ka CSNg cietušais /pers. C/ 2015.gada 17.novembrī ir vērsies pie prasītājas ar OCTA atlīdzības pieteikumu par

nemateriālajiem zaudējumiem, lūdzot prasītājai atlīdzināt sev CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus sakarā ar fizisku traumu. Pieteikumā norādīts, ka pēc

notikušā CSNg, /pers. C/ vairākas dienas pavadīja slimnīcā, izrakstoties no tās 3.novembrī, /pers. C/ tika noteikta diagnoze: slēgta galvas trauma (P1);

smadzeņu satricinājums (P2); galvas un kakla sasitums (P3); (..) un labās nieres cista (P5), paredzama ilgstoša ārstēšanās pie ģimenes ārsta, rekomendēts

dzīvesveids bez garīgas un fiziskas piepūles, MRT izmeklēšana u.c. (lietas 43.-46., 47.-48., 49.-50.lapa).

OCTA likuma 21.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par

ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku. Nesaņemtos ienākumus veido cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma

par darba ņēmēju (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē), — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā

izpeļņa, no kuras atskaitīti nodokļi (ja tie maksājami) un pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības

pabalsti.

[9.4] No lietas materiāliem izriet, ka Nacionālais veselības dienests 2018.gada 11.oktobrī ir vērsies pie prasītājas ar iesniegumu Nr. 05-2/5.2-

2/14679 par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kārtībā, lūdzot prasītājai izmaksāt Nacionālajam veselības dienestam apdrošināšanas atlīdzību par /pers. C/

ārstēšanu 250,91 euro apmērā (lietas 53., 54., 55., 56.lapa).

OCTA likuma 20.panta pirmā daļa noteic, ka zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās

palīdzības brigādes sniegto palīdzību cietušajai personai, cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju

ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), cietušās

personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai

medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

[10] Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošības reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā

nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

Minētā likuma 44.panta piektā daļa noteic, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas kārtību regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

OCTA likuma 18.pantā noteikts, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda,

saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai

personai.

[10.1] OCTA likuma 27.panta pirmā daļa noteic, ka transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir

ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz summu, kas

aprēķināta kā starpība starp transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un bojātā transportlīdzekļa atlieku vērtību pēc ceļu satiksmes

negadījuma.

Atbilstoši OCTA likuma 27.panta trešajai daļai, ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu

atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2016.gada 15.augusta lēmuma par atlīdzību Nr.1 lietā Nr. OC15/3261 izriet, ka prasītāja sakarā ar

/pers. C/ piederošā CSNg cietušā transportlīdzekļa bojāeju ir nolēmusi izmaksāt atlīdzības summu 1141 euro apmērā (lietas 16.lapa), kas 2016.gada

16.augustā ir tikusi pārskaitīta uz /pers. C/ akciju sabiedrības „SEB Banka” norēķinu kontu, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais akciju sabiedrības

„Swedbank” maksājuma uzdevums Nr. E30889 (lietas 17.lapa).

[10.2] No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2016.gada 18.augusta lēmuma par atlīdzību Nr.1 lietā Nr. OC15/3397 izriet, ka prasītāja sakarā

ar /pers. C/ piederošo CSNg rezultātā bojāto un iznīcināto mantu ir nolēmusi izmaksāt atlīdzības summu 249,18 euro apmērā (lietas 29.lapa), kas

2016.gada 19.augustā ir tikusi pārskaitīta uz /pers. C/ akciju sabiedrības „SEB Banka” norēķinu kontu, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais akciju

sabiedrības „Swedbank” maksājuma uzdevums Nr. E31169 (lietas 30.lapa).

[10.3] No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2016.gada 15.augusta lēmuma par atlīdzību Nr.1 lietā Nr. OC15/3399 izriet, ka prasītāja sakarā

ar /pers.C/ CSNg rezultātā nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar fizisku traumu ir nolēmusi izmaksāt atlīdzības summu 540 euro apmērā

(lietas 39.lapa), kas 2016.gada 16.augustā ir tikusi pārskaitīta uz /pers. C/ akciju sabiedrības „SEB Banka” norēķinu kontu, ko apliecina lietas

materiāliem pievienotais akciju sabiedrības „Swedbank” maksājuma uzdevums Nr. E30888 (lietas 41.lapa) un no lietas materiāliem pievienotā prasītājas

2016.gada 26.septembra lēmuma par atlīdzību Nr.2 lietā Nr. OC15/3399 izriet, ka prasītāja sakarā ar /pers.C/ CSNg rezultātā nodarītajiem

nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar fizisku traumu ir nolēmusi izmaksāt atlīdzības summu 1440 euro apmērā (lietas 40.lapa), kas 2016.gada

28.septembrī ir tikusi pārskaitīta uz /pers. C/ akciju sabiedrības „SEB Banka” norēķinu kontu, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais akciju

sabiedrības „Swedbank” maksājuma uzdevums Nr. E33207 (lietas 42.lapa)

[10.4] No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2018.gada 23.oktobra lēmuma par atlīdzību Nr.1 lietā Nr. OC18/3442 izriet, ka prasītāja sakarā

ar CSNg cietušā /pers. C/ ārstēšanu ir nolēmusi izmaksāt Nacionālajam veselības dienestam atlīdzības summu 250,91 euro apmērā (lietas 51.lapa), kas

2018.gada 31.oktobrī ir tikusi pārskaitīta uz Valsts kases norēķinu kontu, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais akciju sabiedrības „Swedbank”

maksājuma uzdevums Nr. E79159 (lietas 52.lapa)

[11] OCTA likuma 31.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un

nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš

apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 4., 10., 39.4., 50.1., 112., 119.punkta prasības (lietas 5.lapa).

Ievērojot to, ka atbilstoši Civillikuma 3.pantam, katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies […], tiesa vadās pēc normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā CSNg notikuma brīdī jeb 2015.gada 26.oktobrī.

Ceļu satiksmes noteikumu (redakcijā, kas bija spēkā CSNg notikuma brīdī) 39.4.punkts noteica, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 50.1.punktā bija paredzēts, ja ceļu

satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā

iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem

aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi,

bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu.

Arī Ceļu satiksmes likuma (redakcijā, kas bija spēkā CSNg notikuma brīdī) 28.panta pirmās daļas 4.punkts noteica, ka aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, savukārt 27.panta otrā daļa noteica kārtību, kādā

transportlīdzekļa vadītājam jārīkojas, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī tad, ja

transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties.

Atbilstoši OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) un c) apakšpunktam, apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret

transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt

attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai vadījis transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, un ceļu satiksmes

negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu vai pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos

normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu […].

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-0093/2015

„regresa prasība – cita vietā mantisko saistību izpildījušas personas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību. Regresa prasība

rodas gadījumos, kad likums paredz cietušajiem nodarītos zaudējumus (kaitējumu) atlīdzināt nevis vainīgajam, bet citai personai. Saskaņā ar regresa

prasību vainīgajam jāatlīdzina šai personai visi izdevumi, kas radušies, izpildot viņa saistību, ja vien likumā nav noteikts kas cits” (Juridisko terminu

vārdnīca, Autoru kolektīvs, Rīga, Nordik, 1998, 225.lpp.).

Tiesu prakses apkopojumā “Augstākās tiesas Civillietu departamenta prakses sauszemes transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas (OCTA) lietās” (2015.gads) norādīts, ka saistībā ar OCTA likuma 41.pantu jāņem vērā, ka tajā uzskaitītie regresa prasības pamati ir

uzskatāmi par izsmeļošiem (numerus clausus), tādēļ nedz apdrošinātājam, nedz tiesai nav tiesību tos paplašināt vai sašaurināt.

No lietas materiāliem pievienotā Rēzeknes tiesas 2016.gada 15.jūlija sprieduma lietā Nr.K26-0085-16/1 izriet, ka atbildētājs ir atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar piespiedu darbiem uz 140 stundām sakarā ar to, ka

atbildētājs vadot transportlīdzekli, pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam /pers. C/ tika nodarīts viegls miesas bojājums. Dotais

CSNg notika, jo transportlīdzekļa /TL marka/ A6 Avant vadītājs – atbildētājs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 4., 10., 39.4., 112. un 119.punkta

prasības, un to pārkāpšana ir tiešā cēloniskā sakarībā ar iestājušajām sekām (lietas 10.-15.lapa)

No Tiesu informācijas sistēmas izriet, ka minētais spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 11.oktobrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta trešo daļu, likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā […] ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par

tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to

izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst par konstatētu, ka atbildētājs ir vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas

transportlīdzekli un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu, kā arī pēc ceļu satiksmes negadījuma,

neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu, līdz ar to prasītājai atbilstoši OCTA likuma 41.panta

pirmās daļas 1.punkta b) un c) apakšpunktam ir regresa tiesības pret atbildētāju kā ceļu satiksmes negadījumā trešajai personai nodarījušo zaudējumu

transportlīdzekļa vadītāju.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums,

dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Piezīme. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot

ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši 1773.pantam zaudējums ir tiešs, kad tas

ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs

– kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. 1775.pantā noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. 1779.pants noteic,

katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Arī Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā

nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

No minētajām likuma normām izriet personas pienākums segt zaudējumus, kuru izdarīšanā tā ir vainīga.

Kā atzīts tiesību teorijā, zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai nepieciešams konstatēt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus – 1)

personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; 2) personas vaina; 3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 4) cēloņsakarība starp prettiesisko

darbību un zaudējumiem. (Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā, Rīga, 2000.g., 270.lpp.).

Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC – 143 ir norādījis, ka

zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārums vai neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi nepieciešamie zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati - atbildētājs,

pretēji Ceļu satiksmes noteikumu 39.4.punkta un Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām, vadījis transportlīdzekli /TL marka/

A6 AVANT, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kura civiltiesisko apdrošināšanu ir apdrošinājusi prasītāja, bez tiesībām vadīt attiecīgās

kategorijas transportlīdzekli un Rēzeknes tiesas 2016.gada 15.jūlija spriedumā lietā Nr.K26-0085-16/1 konstatēts, ka ceļu satiksmes negadījumā

nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu, tādējādi CSNg rezultātā tika bojāta gan cietušajam /pers. C/ piederošā automašīna

/TL marka/ 318, gan manta – portatīvais dators un mobilais telefons, gan /pers. C/ veselība – radīja vieglu miesas bojājumu (galvas smadzeņu

satricinājumu), kas ir izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai, kā arī pretēji Ceļu satiksmes noteikumu 50.1.punkta un Ceļu

satiksmes likuma 27.panta otrās daļas prasībām, pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības,

atstājis notikuma vietu, un secīgi – radīja prasītājai kā CSNg izraisījušā transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošinātājai zaudējumus izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības 3621,09 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā noteiktajam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot

paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un

novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka pušu sacīkste civilprocesā ir prasības tiesvedības pamatprincips civillietās, saskaņā ar kuru katra puse pierāda tiesai savu

prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums.

Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 62.lpp.).

Minētais pamatprincips nozīmē to, ka strīdu tiesa izspriež tikai uz to pierādījumu pamata, kurus iesniegušas puses, tomēr ar atrunu, ka pēc puses

lūguma tiesa izprasa pierādījumus, kurus lietas dalībniekam nav iespējams saņemt (Civilprocesa likuma 93.pants) (sk. A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 59.lpp.).

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav cēlis pamatotus iebildumus attiecībā uz prasītājas prasību, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto

zaudējumu summas apmēru, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir pamats piedzīt prasītājai radušos zaudējumus prasītājas

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 3621,09 euro apmērā.

[14] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 748,79 euro apmērā, kas aprēķināti skaitot no nākošās dienas,

kas seko pēc regresa pieteikumos norādītās zaudējumu summas pēdējās apmaksas dienas līdz 2020.gada 31.jūlijam.

[14.1] Prasītāja 2016.gada 12.septembrī ir nosūtījusi atbildētājam Regresa pieteikumu Nr.JD-2.1/16-0801 par regresa prasību izmaksu lietā Nr.

OC15/3261, kurā lūgusi atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus 1141 euro apmērā

sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā cietušajam /pers. C/ piederošajam transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem (lietas

57., 58.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina par zaudējumu samaksas kavējumu izmaksu lietā Nr. OC15/3261 izriet, ka prasītāja

par neatlīdzināto zaudējumu summu 1141 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 12.oktobra līdz 2020.gada 31.jūlijam ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus 260,34 euro apmērā (lietas 67.lapa).

[14.2] Prasītāja 2016.gada 12.septembrī ir nosūtījusi atbildētājam Regresa pieteikumu Nr.JD-2.1/16-0800 par regresa prasību izmaksu lietā Nr.

OC15/3397, kurā lūgusi atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus 249,18 euro

apmērā sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā cietušā /pers. C/ mantai – portatīvajam datoram un mobilajam telefonam

nodarītajiem zaudējumiem (lietas 59., 60.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina par zaudējumu samaksas kavējumu izmaksu lietā Nr. OC15/3397 izriet, ka prasītāja

par neatlīdzināto zaudējumu summu 249,18 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 12.oktobra līdz 2020.gada 31.jūlijam ir aprēķinājusi

likumiskos nokavējuma procentus 56,85 euro apmērā (lietas 68.lapa).

[14.3] Prasītāja 2018.gada 5.decembrī ir nosūtījusi atbildētājam Regresa pieteikumu Nr.2018/RP-556 par regresa prasību izmaksu lietā Nr.

OC18/3442, kurā lūgusi atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2019.gada 11.janvārim atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus 250,91 euro

apmērā sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā cietušajam /pers. C/ nodarītajiem zaudējumiem (lietas 65., 66.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina par zaudējumu samaksas kavējumu izmaksu lietā Nr. OC18/3442 izriet, ka prasītāja

par neatlīdzināto zaudējumu summu 250,91 euro apmērā par laika periodu no 2019.gada 11.janvāra līdz 2020.gada 31.jūlijam ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus 23,39 euro apmērā (lietas 69.lapa).

[14.4] Prasītāja 2016.gada 12.septembrī ir nosūtījusi atbildētājam Regresa pieteikumu Nr.JD-2.1/16-0799 par regresa prasību izmaksu lietā Nr.

OC15/3399, kurā lūgusi atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 12.oktobrim atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus 540 euro apmērā

sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā cietušajam /pers. C/ nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem (lietas 61., 62.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina par zaudējumu samaksas kavējumu izmaksu lietā Nr. OC15/3399 izriet, ka prasītāja

par neatlīdzināto zaudējumu summu 540 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 12.oktobra līdz 2020.gada 31.jūlijam ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus 123,21 euro apmērā (lietas 70.lapa).

[14.5] Prasītāja 2017.gada 14.martā ir nosūtījusi atbildētājam Regresa pieteikumu Nr.JD-2.1/17-0107 par regresa prasību izmaksu lietā Nr.

OC15/3399, kurā lūgusi atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 14.aprīlim atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus 1440 euro apmērā

sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā cietušajam /pers. C/ nodarītajiem zaudējumiem (lietas 63., 64.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina par zaudējumu samaksas kavējumu izmaksu lietā Nr. OC15/3399 izriet, ka prasītāja

par neatlīdzināto zaudējumu summu 1440 euro apmērā par laika periodu no 2017.gada 14.aprīļa līdz 2020.gada 31.jūlijam ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus 285 euro apmērā (lietas 71.lapa).

[14.6] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Nokavējuma procenti

ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma (atvietojamas lietas došanas) pienākums. Šādu procentu maksāšana ir

saistīta ar pārkāpumu – nokavējumu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka procenti ir aprēķināti atbilstoši Civillikuma 1765.pantā noteiktajam - pamatojoties uz likumu.

Civillikuma 1759.pantā noteikti gadījumi, kad procenti maksājami uz likuma pamata.

Apdrošinātāja tiesības celt regresa prasību pret apdrošināto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu regulējošos normatīvajos aktos un

apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos uzskatāmas par prasītāja subjektīvu tiesību, kuras izlietošana ir atkarīga no paša prasītāja rīcības.

Izskatāmajā lietā atbildētāja atbildība ir par zaudējumu atlīdzību, nevis saistību izpildi sakarā ar prasītāja piešķirtās naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu. Tiesa atzīst, ka procentu aprēķināšana no zaudējumiem ir pretēja Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, jo

zaudējumi nav vērtējami kā naudas summas lietošanas atvēlējums. Konkrētajā gadījumā starp pusēm nav noslēgts tiesisks darījums, atbildētāja atbildība

izriet no delikta. Tikai ar tiesas spriedumu tiek konstatēti zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi un pienākums tos atlīdzināt, tādējādi nav pamata līdz

sprieduma taisīšanai aprēķināt nokavējums procentus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 748,79 euro piedziņu no atbildētāja ir

noraidāma kā nepamatota.

[15] Prasītāja lūgusi tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% no piedzītās zaudējumu summas par laika periodu no

sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam u n Civillikuma 1756., 1759.,

1765.pantam, nosakāmas prasītājas tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka

atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai un 1763.panta 1.punktam procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

[16] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, savukārt minētā

panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja ir nomaksājusi valsts nodevu 409,44 euro (lietas 76.-80.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro (lietas 81.-85.lapa), kā

arī prasītājai ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi par dokumentu tulkošanu un apliecināšanu 21,21 euro apmērā, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotais sabiedrības ar ierobežotu atbildību „POLYGLOT tulkojumi” 2020.gada 15.jūlija rēķins Nr. P20-34085 (lietas 72.lapa), kuru prasītāja ir

apmaksājusi 2020.gada 28.jūlijā, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais akciju sabiedrības „Swedbank” maksājuma uzdevums Nr. E121173 (lietas

73.lapa).

Prasība ir apmierināta par kopējo summu 3621,09 euro jeb 82,86% apmērā no sākotnējās prasības kopējās summas 4369,88 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināma daļēji, no atbildētāja par labu prasītājai proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram piedzenama

valsts nodeva 339,26 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam, ar lietas vešanu saistītie izdevumi - izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu

iegūšanu ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami izdevumi par dokumentu tulkošanu un apliecināšanu

21,21 euro apmērā.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187.panta otro daļu, 189.-195., 199.pantu, tiesa

nosprieda:

apdrošināšanas akciju sabiedrības “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, prasību pret /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas

Nr.40003494976, zaudējumus 3621,09 euro (trīs tūkstoši seši simti divdesmit viens euro un 09 centi) par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību,

tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 339,26 euro (trīs simti trīsdesmit deviņi euro un 26 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro (pieci

euro un 37 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus - izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu par dokumentu tulkošanu un

apliecināšanu 21,21 euro (divdesmit viens euro un 21 cents), kopsummā 3986,93 euro (trīs tūkstoši deviņi simti astoņdesmit seši euro un 93 centi).

Noraidīt apdrošināšanas akciju sabiedrības “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, prasību daļā par likumisko

nokavējuma procentu 748,79 euro (septiņi simti četrdesmit astoņi euro un 79 centi) piedziņu no /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Parāda un tiesāšanās izdevumu summas samaksa veicama apdrošināšanas akciju sabiedrības “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas

Nr.40003494976, AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr. LV48HABA0001408062030, kods: HABALV22.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, tiesības par laika periodu pēc

sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un

nesamaksātās pamatparāda summas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums - 2021.gada 14.maijs.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne