Appeal court dismisses tenant claim against municipality for rent due to lack of tenancy relationship during relevant period.

Lieta Nr.C0433999

Lietas arhīva Nr.CA-1688-19/6

ECLI:LV:RAT:2019:0809.C0433999.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 9.augustā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare,

tiesnese L. Blūmiņa,

tiesnese Ž. Žimante,

ar sekretāri I. Pelēkzirni,

piedaloties /pers.H/ pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. E/ un /pers. F/, Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotajam pārstāvim /pers. G/ un Rīgas

Austrumu izpilddirekcijas pilnvarotajai pārstāvei /pers. I/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulv.34 izskatīja civillietu /pers. H/ prasībā pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Rīgas Austrumu izpilddirekciju, ar

trešo personu /pers. J/, par nomas tiesisko attiecību noteikšanu un nomas maksas piedziņu, sakarā ar /pers. H/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 5.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 1995.gada 17.februārī, ar papildinājumiem 1996.gada 13.novembrī, /pers. D/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret

Rīgas Aviācijas universitāti (turpmāk arī RAU) un Rīgas Latgales priekšpilsētas pašvaldību par zemes nomas maksas piedziņu, kurā, pamatojoties uz

Ministru padomes lēmuma Nr. 243 “Par zemes nomas maksas maksimālo lielumu Latvijas Republikas pilsētās” 1., 2.punktu un Civillikuma 1046.,

2042.pantu, lūdza noteikt, ka starp pusēm pastāv nomas tiesiskās attiecības; zemes nomas maksa ir Ls 4/m2 gadā; piedzīt no atbildētājiem solidāri nomas

maksu par 1995., 1996.gadu un 1997.gada pirmo pusgadu Ls 7 000 apmērā.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1993.gada 21.oktobra lēmumu Nr. 21/271 /pers. D/ atzītas īpašuma

tiesības uz zemes gabalu /adrese/ (tagad /adrese/) un tiesības saņemt nomas maksu. RAU aizņem daudzstāvu dzīvojamās ēkas daļu, kas atrodas uz

zemes un aizņem 700 m2. Ar Rīgas domes 1994.gada 8.novembra lēmumu Nr. 479 atjaunotas /pers. D/ īpašuma tiesības uz zemes gabalu 911 m2

platībā /adrese/ (47.grupa, 141.grunts), 1994.gada 24.novembrī īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Zemesgrāmatas aktā norādīts, ka uz

zemes atrodas Latgales priekšpilsētas pašvaldībai piederošas daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa. Rīgas Latgales priekšpilsētas pašvaldības bezpeļņas

uzņēmuma namu pārvaldes “Krasts” 1995.gada 9.janvāra vēstulē teikts, ka tā apsaimnieko dzīvojamās mājas /adrese/ 1. un 2. korpusu, bet 3. korpusu

izmanto RAU.

[1.2] 1994.gada 7.decembrī prasītājs RAU nosūtīja vēstuli un zemes nomas līguma projektu, taču nav panākta vienošanās par zemes nomas

maksu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 1997.gada 26.marta spriedumu prasība apmierināta.

[3] Izskatot lietu sakarā ar atbildētāju apelācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1998.gada 6.martā tiesvedību lietā

apturēja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 216.panta 4.punktu, līdz civillietas /pers. J/ prasībā pret /pers. D/ un Rīgas domi par īpašuma tiesību

atzīšanu pabeigšanai.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1999.gada 5.marta lēmumu, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas

4.punktu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 1997.gada 26.marta spriedums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

[4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2001.gada 29.marta tiesas sēdes protokola lēmumu lietā kā atbildētājs pieaicināts Rīgas domes

Īpašuma departaments.

[5] 2001.gada 3.decembrī /pers. D/ un /pers. N/ prasību papildināja, kā atbildētāju norādot arī Rīgas domes Īpašuma departamentu, bet kā trešo

personu - /pers. J/. Pamatojoties uz Civillikuma 1046., 1775., 1779., 2123., 2142.pantu, likuma “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma

spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” 5.pantu, lūdz noteikt nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu starp /pers. D/ un /pers. N/ no vienas puses un

likvidējamo RAU, Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju un Rīgas domes Īpašuma departamentu no otras puses; noteikt nomas maksu 5 %

no zemes gabala /adrese/ kadastrālās vērtības gadā; piedzīt no atbildētājiem zemes nomas maksu Ls 976,86.

[5.1] Papildinājumos norādīts, ka nekustamais īpašums ietilpst laulāto /pers.D/ un /pers. N/ mantas kopībā, pēc atdalīšanas zemes gabala platība ir

700 m2, uz tā atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa. Atbildētāji ir dzīvojamās mājas valdītāji, ar pienākumu maksāt par zemes lietošanu, kas

nepieciešama mājas uzturēšanai. Zemes gabala kadastrālā vērtība ir Ls 4 341 un nomas maksas apmērs – 5 % no tās.

[6] 2003.gada 4.martā trešā persona /pers. J/ tiesā cēla prasību par zemes nomas maksas piedziņu, norādot, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas

1997.gada 10.marta spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, viņam ir īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no zemes gabala /adrese/. Tāpēc lūdz noteikt,

ka pušu nomas tiesiskās attiecības pastāv arī starp viņu kā iznomātāju; noteikt nomas maksu 5 % no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā; piedzīt no

atbildētājiem zemes nomas maksu Ls 488,43.

[7] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2003.gada 4.marta lēmumu tiesvedība lietā apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

214.panta 5.punktu, 216.panta 4.punktu, 217.pantu, līdz brīdim, kad būs reāli sadalīts zemes gabals /adrese/ (47.grupa, 141.grunts) īpašnieku starpā.

[7.1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2006.gada 14.februāra tiesas sēdes protokola lēmumu nolemts neatjaunot tiesvedību lietā līdz

laikam, kad /pers. N/ atstātais mantojums tiks sadalīts starp mantiniekiem.

[7.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 5.janvāra tiesas sēdes protokola lēmumu atjaunota tiesvedība, jo prasītāji /pers.D/

un /pers. N/ ir miruši un jālemj par viņu aizstāšanu ar tiesību pārņēmēju.

[7.3] 2017.gada 25.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. H/ iesniegums, kurā norādīts, ka viņš ir mirušo vecāku /pers.D/

un /pers. N/ un brāļa /pers. O/ tiesību pārņēmējs, t.sk., uz zemes īpašumu /adrese/, kurš vēlas iestāties civillietā kā viņu tiesību pārņēmējs.

[7.4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 16.oktobra tiesas sēdes protokola lēmumu prasītāji /pers.D/ un /pers. N/i aizstāti

ar tiesību pārņēmēju /pers.H/.

[8] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 16.oktobra lēmumu, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 220.pantu, /pers. J/

prasība pret RAU, Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju un Rīgas domes Īpašuma departamentu par nomas tiesisko attiecību noteikšanu,

zemes nomas maksas apmēra noteikšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu atstāta bez izskatīšanas.

[9] 2018.gada 13.aprīlī, 17.maijā un 1.oktobrī /pers. H/ prasību grozīja, kā atbildētājus norādīja Rīgas domes Īpašuma departamentu un Rīgas

Austrumu izpilddirekciju un saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu, Civillikuma 3., 927., 994., 1038.,

2112., 2141., 2122., 2017., 1018.pantu, lūdza noteikt, ka starp zemes gabala īpašnieku un mājas valdītāju un īpašnieku no 1995.gada 1.janvāra līdz

2001.gada 8.novembrim pastāvēja nomas tiesiskās attiecības; piedzīt solidāri no atbildētājiem nomas maksas parādu 12 739,83 EUR; noteikt prasītājam

tiesības saņemt no atbildētājiem solidāri likumiskos procentus no pamatparāda.

[9.1] Prasības grozījumos norādīts, ka strīdus zemes sākotnējā platība bija 911 m2, 1997.gadā atdalīti 211 m2, saglabājot zemi 700 m2 platībā. Uz

zemes atrodas daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, pievedceļi un gājēju celiņi, kas nepieciešami mājas lietošanai. Visa zeme nepieciešama mājas

apsaimniekošanai, ko apliecina 1997.gada 21.janvāra Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes atzinums Nr. R1190-11/47.

Prasītājs ir tiesīgs saņemt zemes nomas maksu saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu. Starp pusēm

pastāv faktiskas zemes nomas tiesiskās attiecības, 2002.gada 28.oktobrī noslēgts zemes nomas līgums ar Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju un

nomas maksa tiek maksāta no 2001.gada 9.novembra, bet no 1994.gada 24.novembra līdz 2001.gada 8.novembrim sākotnējais prasītājs nomas maksu

nesaņēma.

[9.2] 2003.gada 9.oktobrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma tiesības uz

dzīvojamo māju ar kadastra Nr. /numurs B/. 1994.gada 24.novembra zemesgrāmatas aktā norādīts, ka uz zemes atrodas Latgales priekšpilsētas

pašvaldībai piederošas daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa, tātad pašvaldība ir mājas īpašniece visā prasības periodā.

[9.3] Rīgas Austrumu izpilddirekcija (iepriekš – Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija) bija mājas vai mājas daļas tiesiskā valdītāja un

noslēdza zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku, kas atbilst tās nolikumam. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība, bet valdītājs

– Rīgas Austrumu izpilddirekcija. Prasība par zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un nomas maksas piedziņu nav sadalāma un ir vēršama

vienlaikus pret īpašnieku un valdītāju.

[9.4] Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām līdz 1997.gada 6.jūnijam zemes nomas maksa nebija ierobežota, tāpēc no 1995.gada 1.janvāra līdz

1997.gada 5.jūnijam tā aprēķināma, ievērojot Civillikumu. 1997.gada 23.janvārī zemes īpašnieks noslēdza vienošanos par zemes 170 m2 izmantošanu no

1993.gada 21.oktobra līdz 1997.gada 23.janvārim par Ls 3 300, t.i., Ls 5,96/m2 gadā. No 1995.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 5.jūnijam nomas maksa

aprēķināta Ls 4/m2 gadā, t.i., Ls 6 796,71 atbilstoši 700 m2 platībai. Ievērojot zemes gabala kadastrālo vērtību, no 1997.gada 6.jūnija līdz 2001.gada

17.jūnijam nomas maksa aprēķināta Ls 2 071,85 un no 2001.gada 17.jūnija līdz 2001.gada 8.novembrim – Ls 85,04. Pavisam nomas maksa ir Ls 8

953,60 jeb 12 739,83 EUR.

[10] 2018.gada 11.jūnijā un 7.novembrī Rīgas domes Īpašuma departaments tiesā iesniedza paskaidrojumu par prasību, norādot, ka to neatzīst,

ievērojot šādus apsvērumus.

[10.1] Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā un trešā daļa (redakcijā līdz 2001.gada 29.novembrim) noteica

zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiesības saņemt nomas maksu no ēku un būvju īpašnieka, kas gadā nevarēja pārsniegt 5 % no zemes

kadastrālās vērtības. Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2003.gada 9.oktobrī, bet prasībā nomas periods ir no

1995.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 8.novembrim. Atbilstoši Rīgas domes 1996.gada 11.jūnija lēmumam Nr. 3324 “Par zemes nomas līgumu slēgšanu

ar zemes īpašniekiem Rīgā” šajā laikā zemes nomas līgumus noslēdza izpilddirekcijas. Tā kā no 1997.gada 6.jūnija zemes nomas maksa ir ierobežota līdz

5 % no zemes kadastrālās vērtības gadā, nav pamata par iepriekšējo periodu aprēķināt lielāku nomas maksu.

Nav pamata aprēķināt nomas maksu pēc vispārējām normām, jo likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa ir

speciāla tiesību norma, ko kā mērauklu var piemērot arī par laika periodu pirms šā likuma pieņemšanas.

[11] 2018.gada 22.jūnijā Rīgas Austrumu izpilddirekcija tiesā iesniedza paskaidrojumu par prasību, norādot, ka to neatzīst, šādu apsvērumu dēļ.

[11.1] Prasības periodā Rīgas pašvaldībai piederošā un Latgales priekšpilsētas valdes valdījumā esošā dzīvojamās mājas /adrese/ daļa (1. un

2.sekcija) neatradās uz /pers. D/ zemes gabala, uz kura atradās RAU piederošā mājas daļa (3.sekcija). Jau 1994.gadā RAU piekrita slēgt zemes nomas

līgumu, apliecinot nomas piespiedu attiecības. 2001.gada 9.novembra aktā par dzīvojamās mājas daļas pārņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

un namu pārvaldes “Krasts” apsaimniekošanā noteikts, ka jebkādas parāda saistības par zemes nomu līdz pārņemšanas brīdim Rīgas domes Īpašuma

departaments un namu pārvalde “Krasts” neuzņemas. Izpilddirekcija nav RAU saistību pārņēmēja.

[12] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 5.marta spriedumu prasība noraidīta, no prasītāja valsts ienākumos piedzīti ar lietas

izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi EUR 26,79. Spriedumā ietverti šādi motīvi.

[12.1] Ar Rīgas domes 1994.gada 8.novembra lēmumu Nr. 479 atjaunotas /pers. D/ īpašuma tiesības uz zemes gabalu 911 m2 platībā /adrese/

(47.grupa, 141.grunts), kas 1994.gada 24.novembrī nostiprinātas zemesgrāmatā ar atzīmi, ka uz zemes atrodas Latgales priekšpilsētas pašvaldībai

piederoša daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa. Saskaņā ar zemesgrāmatu tiesneša 1998.gada 14.jūlija lēmumu, pēc atdalīšanas nekustamais īpašums

sastāv no zemes gabala 700 m2 platībā.

[12.2] Ar Rīgas apgabaltiesas 1997.gada 10.marta spriedumu civillietā Nr. C-583/8 atjaunotas /pers. J/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no

zemes gabala 911 m2 platībā /adrese/, 47.grupa, 141.grunts, saskaņā ar Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas mērniecības nodaļas 1994.gada

13.septembra robežu regulēšanas plānu. Spriedums stājies likumīgā spēkā 1997.gada 1.aprīlī.

[12.3] RAU 1994.gada 18.maija vēstulē piekrita maksāt nomas maksu Ls 0,075/m2 gadā par teritoriju, ko aizņem tai piederošā ēka. Rīgas

Latgales priekšpilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums namu pārvalde “Krasts” 1995.gada 9.janvāra vēstulē norāda, ka tā apsaimnieko dzīvojamās

mājas /adrese/ 1., 2.korpusu, bet 3.korpusu izmanto RAU.

[12.4] 2000.gada 1.decembrī nekustamais īpašums uzņemts Rīgas domes Īpašuma departamenta bilancē, tostarp 2/3 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas /adrese/. Ar 2001.gada 9.novembra aktu, kas pamatots ar Ministru kabineta 2001.gada 4.septembra rīkojumu Nr. 440 “Par

dzīvojamās mājas daļas /adrese/ nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”, dzīvojamās mājas daļa /adrese/ (no 73. līdz 108. dzīvoklim) nodota

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ar 2001.gada 9.novembri, no šī brīža ar pašvaldību noslēgts nomas līgums par zemi 700 m2 platībā.

[12.5] Saskaņā ar Civillikuma 1038.pantu īpašnieks var valdīt viņam piederošo lietu, iegūt tās augļus, t.sk., ir tiesīgs prasīt atlīdzību no personas,

kas izmanto viņa zemi, bet 2120.pants paredz, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tās apmēru tiesa var noteikt pēc sava

ieskata (2123.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies; neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu (redakcijā no 1997.gada 6.jūnija), ja bijušajiem zemes

īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas (..) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, (..) zemes nomas maksa

gadā nedrīkst pārsniegt 5 % no zemes kadastrālās vērtības, bet saskaņā ar likuma redakciju līdz 1997.gada 5.jūnijam, zemes īpašniekiem ir tiesības

saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu.

[12.6] Saskaņā ar Civillikuma 1067.panta otro daļu, ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla

daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka

patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.

Līdz RAU likvidācijai dzīvojamā māja /adrese/ bija tās un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgs īpašums, kas bija sadalīta trīs sekcijās, no kurām viena

(no 73. līdz 108.dzīvoklim) piederēja RAU, kura jau 1994.gadā piekrita prasītājam maksāt nomas maksu par teritoriju, ko aizņēma tās ēka. Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašums /adrese/ neatradās uz /pers. D/ zemes, ko apliecina Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļas mērniecības biroja zemes

gabala robežu regulēšanas plāns.

2001.gada 9.novembra aktā par dzīvojamās mājas /adrese/ daļas (no 73. līdz 108.dzīvoklim) pārņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā un

namu pārvaldes “Krasts” apsaimniekošanā parāda saistības par zemes nomu līdz pārņemšanas brīdim šīs personas neuzņēmās. Prasības periodā no

1995.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 8.novembrim uz prasītāja zemes Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā dzīvojamās mājas /adrese/ atsevišķi nodalītā

daļa (no 73. līdz 108.dzīvoklim) neatradās, līdz likvidācijai tā piederēja RAU, atbildētāji nav tās tiesību un saistību pārņēmēji. Tāpēc šajā laika periodā

starp pusēm nomas tiesiskās attiecības nepastāvēja.

[12.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta otro daļu no prasītāja valsts ienākumos piedzīti nesamaksātie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 26,79 EUR atbilstoši uzziņai.

[13] Apelācijas sūdzību iesniedza /pers. H/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /pers. F/, spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā, lūdzot to atcelt un taisīt

jaunu spriedumu, norādot šādus argumentus.

[13.1] Prasība tiek uzturēta pret Rīgas pašvaldību kā dzīvojamās mājas īpašnieci prasības periodā un Austrumu izpilddirekciju kā Latgales

priekšpilsētas izpilddirekcijas, kas bija ēkas valdītāja prasības periodā, tiesību un saistību pārņēmēju. Prasība tiek uzturēta par zemes gabala 700 m2

platībā lietošanu dzīvojamās mājas vajadzībām.

[13.2] Spriedumā kļūdaini atzīts, ka mājas sekcija (no 73. līdz 108.dzīvoklim) piederēja likvidētai personai RAU, ka šie dzīvokļi bijuši mājas stūrī

uz prasītāja zemes, tāpēc pienākums par tiem maksāt bija RAU, nevis visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lietā nav pierādījumu par RAU īpašuma tiesībām uz

šiem dzīvokļiem, arī tiesa atzina, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/izdarīta atzīme, ka uz zemes gabala atrodas Latgales

priekšpilsētas pašvaldībai piederoša daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa. Valdības Aparāta 1993.gada 19.aprīļa vēstulē norādīts, ka RAU ir tiesīga

rīkoties ar tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu, t.sk., /adrese/.

No minētā izriet, ka RAU tikai lietoja mājas daļu ar dzīvokļiem, bet nebija tās īpašniece. Tiesa lielāku nozīmi piešķīra Rīgas domes Rīgas Latgales

priekšpilsētas izpilddirekcijas un RAU 1998.gada 20.janvāra vienošanās un Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas izpilddirektora

1999.gada 1.februāra rīkojumam Nr. 11-r “Par Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas starpresoru komisijas 1999.gada 26.janvāra

protokola Nr. 71ST0002 apstiprināšanu”, kas radās tiesvedības laikā, kaut šie dokumenti nevar atcelt publiski ticamus ierakstus zemesgrāmatā. Līdz ar

to tiesas secinājumi par RAU īpašuma tiesībām balstīti uz apšaubāmu un vienpusēju materiālu pamata, ignorējot ierakstus zemesgrāmatā.

[13.3] Pēc nepamatota secinājuma, ka ēkas daļa piederēja RAU, nevis atradās tās valdījumā/ lietošanā, spriedums kļūdaini pamatots ar Civillikuma

1067.panta otro daļu, ko nevar attiecināt uz dzīvojamo māju un dzīvokļa īpašumu. Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta pirmā daļa noteica izsmeļošu

dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas uzskaitījumu – daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai

mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un

citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka

darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā.

Civillikuma 1070.pantā teikts, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, (..). Nav iespējams izdalīt reālo

daļu jumtam, pagrabam, komunikācijām u.c., kā arī ar mājas ekspluatāciju funkcionāli saistītiem elementiem (piebraucamais ceļš, trotuārs u.c.), kas

projektēti un būvēti kā viens veselums un funkcionē kā kopēja sistēma.

Tāpēc strīdā mājas stūris, kas atrodas tieši uz prasītāja zemes gabala, nesatur atsevišķus dzīvokļus vai to kopumu, bet arī kopējās mājas

sastāvdaļas, komunikācijas un pievedceļus, ko izmanto visu mājā esošo dzīvokļu uzturēšanas vajadzībām.

[13.4] Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, bet strīda periodā spēkā esošā likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar

zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam. Atbilstoši likuma 35.pantam, šie pienākumi uz dzīvokļa īpašnieku attiecās

arī līdz dzīvokļa ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tāpēc, pat ja mājas daļa prasības periodā piederēja RAU, tas būtu pamats nevis prasību pilnībā noraidīt,

bet noteikt atbildētājiem pienākumu maksāt zemes nomas maksu proporcionāli viņu valdījumā / īpašumā esošajām 2/3 īpašuma daļām. Arī tādā gadījumā

būtu vērtējams prasības pamatojumā minētais Civillikuma 1682., 1683.pants par kopparādniekiem, jo mājas līdzīpašnieka, kas nav atbildētājs lietā,

esamība nevar kalpot par argumentu prasības noraidīšanai jebkurā tās daļā.

[14] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību tiesā neiesniedza.

[15] Tiesas sēdē /pers. H/ pilnvarotie pārstāvji /pers. E/ un /pers. F/ uzturēja prasību un apelācijas sūdzību uz tajās norādītā pamata.

Tiesas sēdē Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina saskaņā ar pirmās instances tiesā

iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, norādot, ka spriedumā lietas apstākļi ir novērtēti vispusīgi un objektīvi.

Tiesas sēdē Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pilnvarotā pārstāve /pers. I/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, ievērojot rakstveida

paskaidrojumos par prasību norādītos apsvērumus, papildus paskaidrojot, ka pievienojas sprieduma motivācijai.

Trešā persona /pers. J/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņots un nav lūgts izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Apelācijas instances tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez trešās personas piedalīšanās tiesas sēdē, jo no Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka

par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. J/ ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantam.

Motīvu daļa

[16] Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas

sūdzība nav pamatotas, šādu apsvērumu dēļ.

[16.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, kas paredz, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

[16.2] Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā, taču netiek apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.

Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1993.gada 21.oktobra lēmumu Nr. 21/271 /pers. D/ atzītas īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/ (tagad

/adrese/) un tiesības saņemt nomas maksu.

Ar Rīgas domes 1994.gada 8.novembra lēmumu Nr. 479 atjaunotas /pers. D/ īpašuma tiesības uz zemes gabalu 911 m2 platībā /adrese/ (47.grupa,

141.grunts).

1994.gada 24.novembrī /pers. D/ īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, kur izdarīta atzīme, ka

uz zemes atrodas Latgales priekšpilsētas pašvaldībai piederoša daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa.

Pamatojoties uz 1997.gada 23.janvāra dāvinājuma līgumu un 1997.gada 5.marta vienošanos, no /pers. D/ piederošās zemes /adrese/ ar kadastra

Nr. /numurs B/atdalīts zemes gabals 211 m2; saskaņā ar zemesgrāmatu tiesneša 1998.gada 14.jūlija lēmumu, pēc atdalīšanas nekustamais īpašums sastāv

no zemes gabala 700 m2 platībā.

Ar Rīgas apgabaltiesas 1997.gada 10.marta spriedumu civillietā Nr.C-583/8 atjaunotas /pers. J/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no zemes

gabala 911 m2 platībā /adrese/, 47.grupa, 141.grunts, saskaņā ar Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas mērniecības nodaļas 1994.gada 13.septembra

robežu regulēšanas plānu. Spriedums stājies likumīgā spēkā 1997.gada 1.aprīlī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes 1997.gada 21.janvāra vēstulē atzīts, ka /pers. D/ īpašumā esošajā zemes

gabalā 9-stāvu dzīvojamās mājas /adrese/ vienas sekcijas un piegulošo joslu aizņemtajā daļā “A” apbūves intensitāte ir 410 %, kas izslēdz papildu

apbūves iespēju.

2000.gada 1.decembrī Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Krasts”

bilancē esošais nekustamais īpašums uzņemts Rīgas domes Īpašuma departamenta bilancē, tostarp 2/3 domājamās daļas no dzīvojamās mājas /adrese/.

Ar 2001.gada 9.novembra aktu, kas pamatots ar Ministru kabineta 2001.gada 4.septembra rīkojumu Nr. 440 “Par dzīvojamās mājas daļas

/adrese/ nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”, dzīvojamās mājas daļa /adrese/ (no 73. līdz 108. dzīvoklim) nodota Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā ar 2001.gada 9.novembri un Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes

“Krasts” apsaimniekošanā.

2002.gada 21.oktobrī /pers. D/ kā iznomātājs un Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija kā nomnieks noslēdza zemes gabala 700 m2 platībā

/adrese/ nomas līgumu, nosakot nomas maksu Ls 217,04 gadā, sākot no 2001.gada 9.novembra.

Minētie fakti apelācijas instances tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek

apstrīdēti.

[16.3] Kaut apelācijas sūdzībā tiek apstrīdēts spriedumā atzītais, ka mājas /adrese/ viena sekcija (no 73. līdz 108.dzīvoklim) prasības periodā

piederēja likvidētai personai RAU, faktiski no lietas materiāliem redzams, ka sākotnējais prasītājs /pers. D/ tieši RAU uzskatīja par viņam piederošās

zemes nomnieku, jo prasību cēla t.sk., pret Rīgas Aviācijas universitāti, prasības pieteikumā norādot, ka ēkas /adrese/. un 2.korpusu apsaimnieko

Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Krasts”, bet 3.korpusu izmanto RAU kā viesnīcu.

Prasībai pievienotajā 1994.gada 7.decembra vēstulē RAU rektoram /pers. D/ norāda, ka universitātes lietošanā esošā ēka /adrese/ atrodas uz

viņam piederošās zemes, tāpēc aicina noslēgt zemes nomas līgumu /1.sēj., l.l.10/, pret ko RAU nav iebildusi, ko apliecina tās prorektora 1994.gada

18.maija vēstule /1.sēj., l.l.9/. Arī tiesvedības laikā RAU ir paudusi gatavību noslēgt ar prasītāju zemes nomas līgumu un lūgusi viņam iesniegt līguma

projektu, ko apliecina tās 1997.gada 26.jūnija vēstule /1.sēj., l.l.113/.

Prasībai nav pievienoti pierādījumi, ka pirms prasības celšanas prasītājs būtu vērsies Rīgas Latgales priekšpilsētas pašvaldībā ar priekšlikumu

noslēgt zemes nomas līgumu, gluži pretēji, Rīgas domes Latgales priekšpilsētas valde 1996.gada 11.decembra izziņā apliecina, ka prasītājs ar iesniegumu

vai līguma projektu par zemes nomu ēkas /adrese/ apsaimniekošanai valdē nav griezies un valde līdz 1996.gada 11.decembrim šādu līgumu nav noslēgusi

/1.sēj., l.l.31/.

Arī no lietā iesniegtajiem zemes gabala izvietojuma un robežu regulēšanas plāniem ir acīmredzams, ka gandrīz pilnībā uz prasītāja zemes gabala

atrodas tikai viena ēkas /adrese/ sekcija 303 m2 platībā un neliela daļa otras sekcijas /1.sēj., 7, 45, 122, 143, 144, 197/.

Minētais nepārprotami norāda uz to, ka sākotnējais prasītājs zemes nomas līgumu vēlējās noslēgt tieši ar RAU, ko uzskatīja par tās ēkas daļas

valdītāju, kas atrodas uz viņam piederošās zemes, taču tas netika izdarīts, jo puses nepanāca vienošanos par zemes nomas līguma būtiskām sastāvdaļām.

Kā pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, Latvijas Republikas Valdības Aparāta 1993.gada 19.aprīļa vēstulē norādīts, ka RAU ir tiesīga rīkoties

ar tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu, t.sk., /adrese/ /1.sēj., l.l.74/.

Tiesa nevar piekrist apelācijas sūdzības autora viedoklim, ka minētais nepierāda īpašuma tiesības, jo vēstulē ir atsauce uz RAU Satversmes, ko

apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome ar 1992.gada 7.jūlija lēmumu, 8.1.punktu, ka RAU valdījumā var būt nekustamais īpašums, un

8.4.punktu, ka RAU, cita starpā, ir tiesīga pirkt un pārdot nekustamo īpašumu, t.sk., /adrese/, ar kuru RAU var rīkoties Latvijas Republikas likumdošanā

paredzētajā kārtībā un ievērojot RAU Satversmi.

Jāņem vērā dokumentu sastādīšanas laiks, proti, neilgi pēc atjaunotā Civillikuma spēkā stāšanās, kad juridiskie termini nereti netika lietoti precīzi.

Tomēr 1993.gada 19.aprīļa vēstulē norādītais par tiesībām īpašumu pirkt un pārdot nepārprotami liecina par pilnīgas varas tiesību par lietu, kas saskaņā

ar Civillikuma 1036.pantu atbilst vienīgi īpašuma tiesībai un piemīt lietas īpašniekam.

Par ēkas daļas piederību RAU liecina arī tās rektora 1994.gada 20.janvāra vēstulē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas TDP izpildu direktoram

norādītais, ka tās bilancē atrodas 36 dzīvokļu 9-stāvu dzīvojamais nams /adrese/, un ēka uzcelta par Civilās Aviācijas Ministrijas līdzekļiem /1.sēj., l.l.75/.

No lietas materiāliem redzams, ka pašvaldība ir atzinusi RAU īpašuma tiesības uz strīdus ēkas daļu, par ko liecina Rīgas Latgales priekšpilsētas

TDP valdes 1994.gada 10.marta lēmums Nr. 115 “Par Rīgas Aviācijas universitātei piederošās dzīvojamās mājas /adrese/ komplekso izmantošanu”

/1.sēj., l.l.76/.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka līdz 2001.gada 9.novembrim, kad dzīvojamās mājas daļa /adrese/ (no 73. līdz 108. dzīvoklim) tika nodota Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašumā un pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Krasts” apsaimniekošanā /2.sēj., l.l.46/, tā būtu

piederējusi kādai citai personai, nevis RAU.

Līdz ar to apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti par RAU īpašuma tiesību neesamību tiesas sēdē neguva apstiprinājumu.

[16.4] No lietas materiāliem redzams, ka 1999.gada 12.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Aviācijas universitāti ar visām no

tā izrietošajām sekām, nenosakot RAU tiesību un saistību pārņēmēju /2.sēj., l.l.9/.

Arī 2001.gada 9.novembra aktā par dzīvojamās mājas /adrese/ daļas (no 73. līdz 108.dzīvoklim) pārņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

un namu pārvaldes “Krasts” apsaimniekošanā noteikts, ka jebkādas parāda saistības par zemes nomu līdz pārņemšanas brīdim Rīgas domes Īpašuma

departaments un namu pārvalde “Krasts” neuzņemas /2.sēj., l.l.46/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka atbildētāji nav

RAU tiesību un saistību pārņēmēji, līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata no atbildētājiem solidāri prasīt nomas maksas piedziņu par laika periodu, kad

dzīvojamās mājas daļa /adrese/ (no 73. līdz 108. dzīvoklim) atradās RAU īpašumā.

[16.5] Saskaņā ar Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un RAU 1998.gada 20.janvāra vienošanos uz /pers. D/ piederošās

zemes /adrese/ atrodas par Rīgas pašvaldības un RAU kopīgiem līdzekļiem uzceltās dzīvojamās mājas daļa ar trim sekcijām, no kurām divas sekcijas

atrodas izpilddirekcijas valdījumā un viena sekcija pieder RAU; katras sekcijas platība ir 303 m2; uz /pers. D/ piederošā zemes gabala izvietota gandrīz

visa RAU piederošā mājas sekcija un 1,5 m2 no izpilddirekcijas valdījumā esošās sekcijas, t.i., 1/200 daļa no otrās sekcijas platības /1.sēj., l.l.119/.

Minētais nav pretrunā lietā iesniegtajiem zemes gabala izvietojuma un robežu regulēšanas plāniem /1.sēj., 7, 45, 122, 143, 144, 197/ un ierakstam

zemesgrāmatā, uz ko atsaucas apelācijas sūdzības autors, ka uz prasītājam piederošā zemes gabala atrodas Latgales priekšpilsētas pašvaldībai piederoša

daudzstāvu dzīvojamās mājas daļa /1.sēj., l.l.164, 189, 190/.

Ievērojot teikto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka bez ievērības lietā atstājams izraksts no Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas

izpilddirekcijas izpilddirektora 1999.gada 1.februāra rīkojuma Nr. 11-r “Par Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas starpresoru

komisijas 1999.gada 26.janvāra protokola Nr. 71ST0002 apstiprināšanu”, ka pašvaldības īpašums /adrese/ neatrodas uz /pers. D/ zemes, kas pamatots

ar Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļas mērniecības biroja zemes gabala robežu regulēšanas plānu /1.sēj., l.l.142-144/, jo šis rakstveida

pierādījums neatbilst pārējiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem, turklāt rīkojuma autors ir lietas dalībnieks, ko pārstāv tā amatpersona, kuram ir interese

lietas iznākumā.

[16.6] Prasītājs kļūdaini uzskata, ka viņam ir īpašuma tiesības uz visu atdalīto nekustamo īpašumu 700 m2 platībā.

Ar spēkā esošu 1997.gada 10.marta tiesas spriedumu, kas pievienots lietai /1.sēj., l.l.1153-154/, /pers. J/ atjaunotas īpašuma tiesības uz ½

domājamo daļu no zemes gabala /adrese/ (agrāk /adrese/) 47.grupa, 141.grunts, 911 m2 platībā, saskaņā ar Rīgas pilsētas Valsts zemes dienesta

mērniecības nodaļas 1994.gada 13.septembra robežu regulēšanas plānu.

Ar Civilprocesa likuma 203.panta piekto daļu noteikts, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un

izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

No lietas materiāliem redzams, ka, pamatojoties uz minēto spriedumu, zemesgrāmatā /pers. J/ īpašuma tiesības nostiprinātas tikai 2006.gada

13.aprīlī /2.sēj., l.l.4-5, 71/.

Neskatoties uz to Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka arī līdz īpašuma tiesību korroborācijai, no 1997.gada 1.aprīļa, kad spēkā stājās tiesas

spriedums, /pers. J/ bija īpašuma tiesības uz strīdus zemes gabala ½ domājamo daļu, jo saskaņā ar Civillikuma 1477.panta otro daļu, lietu tiesības, kas

pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās.

No lietas materiāliem redzams, ka arī pats /pers. J/ uzskatīja sevi par zemes īpašnieku un izteica gribu saņemt no atbildētājiem nomas maksu par

viņam piederošās zemes izmantošanu, par ko 2003.gada 4.martā tiesā iesniedza prasības pieteikumu /1.sēj., l.l.209-210/.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 16.oktobra lēmumu, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 220.pantu, /pers. J/ prasība

pret RAU, Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju un Rīgas domes Īpašuma departamentu par nomas tiesisko attiecību noteikšanu, zemes

nomas maksas apmēra noteikšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu atstāta bez izskatīšanas, jo nezināmu iemeslu dēļ /pers. J/ atkārtoti neieradās

tiesā un nelūdza izskatīt lietu viņa prombūtnē /2.sēj., l.l.77-78/.

Ievērojot minētos apstākļus, saskaņā ar tiesas aprēķinu, /pers. J/ ar spēkā esošu tiesas spriedumu noteiktas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu

no 911 m2 strīdus zemes, kas atbilst 455,5 m2. Līdz ar to /pers. H/ ir tiesīgs prasīt nomas maksu par 244,5 m2, jo 211 m2 no sev piederošās daļas

1997.gada janvārī atsavināja (455,5-211=244,5).

Līdz ar to prasītājam nav nekāda tiesiska pamata prasīt nomas maksu par visu zemes gabalu 700 m2 platībā, jo lietā nav iesniegti pierādījumi, ka

otrs zemes īpašnieks /pers. J/ būtu viņu tam pilnvarojis vai atteicies no savām Civillikuma 1038.pantā noteiktajām īpašnieka tiesībām valdīt sev piederošo

lietu, iegūt tās augļus, t.sk., prasīt atlīdzību no personas, kas izmanto viņa zemi.

[16.7] Nepamatoti ir arī apelācijas sūdzības autora iebildumi, ka tiesa kļūdaini piemēroja Civillikuma 1067.panta otro daļu. Šī norma tiešām nav

attiecināma uz dzīvokļa īpašumu, kā norāda prasītāja pārstāvis, tomēr pilnībā ir attiecināma uz ēkas sadalīšanu sekcijās, kad katra sekcija var piederēt

citai juridiskai personai. Līdz ar to nepamatota un uz strīdu neattiecināma ir prasītāja pārstāvja atsauce arī uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta

pirmo daļu, kas noteica izsmeļošu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas uzskaitījumu.

[16.8] Nepamatota un uz lietas apstākļiem neattiecināma ir arī apelācijas sūdzības autora atsaukšanās uz Civillikuma 1071.pantu un strīda periodā

spēkā esošā likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, jo nekādi prasījumi pret dzīvokļu īpašniekiem lietā nav izvirzīti.

[16.9] Pārējos pušu argumentus lietā Civillietu tiesas kolēģija atstāj bez vērtējuma, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņu, ka no Eiropas

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada

13.oktobra lēmums lietā 10153/82 Austria).

[16.10] Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus izvērtēja vispusīgi un objektīvi, un prasību

pamatoti noraidīja, atzīstot, ka prasības periodā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 8.novembrim uz prasītājam piederošās zemes neatradās Rīgas

pilsētas pašvaldībai piederošā dzīvojamās mājas /adrese/ atsevišķi nodalītā daļa (no 73. līdz 108.dzīvoklim), kas piederēja RAU līdz tās likvidācijai,

atbildētāji nav tās tiesību un saistību pārņēmēji, līdz ar to šajā laika periodā starp pusēm nepastāvēja nomas tiesiskās attiecības. Tādējādi apelācijas

sūdzība tiesas sēdē neguva apstiprinājumu un nav pamats prasību apmierināt.

[16.11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Lietā nav ziņu, ka atbildētājiem būtu bijuši tiesas izdevumi, kas būtu piedzenami no prasītāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta otro daļu no prasītāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pirmās instances tiesā atbilstoši uzziņai bijuši 26,79 EUR, bet apelācijas instancē – 1,68 EUR /2.sēj., l.l.148-149/,

kopā 28,47 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434., 440.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers.H/ prasību pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Rīgas Austrumu izpilddirekciju, ar trešo personu /pers. J/, par nomas tiesisko attiecību

noteikšanu un nomas maksas piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus 28,47 EUR (divdesmit astoņi

euro 47 centi), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillietu identificējoši dati.

Noteikt /pers.H/ termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas

apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesnese L.Blūmiņa

Tiesnese Ž.Žimante