Court convicts defendant of theft and imposes forced labor due to recidivism and lack of evidence review need.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of theft in a first-instance criminal trial and ordered a conviction without a formal evidence review phase. The defendant admitted guilt, and the prosecutor agreed to skip the evidence examination, citing the sufficiency of existing proof. Consequently, the court sentenced the defendant to 70 hours of forced labor, noting his recidivism as an aggravating factor.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: The court may decide not to examine evidence in court when the defendant's guilt is fully proven and the parties agree, allowing for a direct sentencing based on established facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11261035812
Lietas arhīva Nr. K20-0320-13/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 6.decembrī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis R.Jūrmalis
piedaloties prokurorei L.Arājai
2013.gada 6.decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14 krimināllietu /pers. A/, /personas kods/, apsūdzībā
pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa,
konstatēja
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti: 2012.gada 26.aprīlī ap plkst.11.30 /pers. A/, atrodoties dzīvoklī /adrese/,
mantkārīgu tieksmju mudināts, slepeni nozaga dzīvoklī uz galda atrodošos /pers. B/ piederošo mobilo telefonu Nokia 6131 kopā ar
lādētāju, kopsumma par 15 Ls un karti Zelta zivtiņa telefonā 2 Ls vērtībā. Tādejādi cietušajai /pers. B/ nodarīja materiālu kaitējumu 17
Ls apmērā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas visās viņam
inkriminētajās noziedzīgu nodarījumu epizodēs atzina pilnībā pie tanī minētiem apstākļiem un izdarīto nožēloja. Viņam ir izskaidrota un
saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas tiesas izmeklēšanas laikā procesuālā būtība, kārtība un sekas. Atzina arī pieteikto
kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā. Lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt.
Prokurore L.Arāja pievienojās apsūdzētā viedoklim par pierādījumu pārbaudes neveikšanu.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par /pers. A/ vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā un ņemot procesa dalībnieku
viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina visā viņam izvirzītajā
apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi, viņš ir sodāms un
atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav
nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, t.i., ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Iepriekš /pers. A/ sodīts 2 reizes, pēdējo reizi – 03.04.2013. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, atbrīvojies pēc soda izciešanas 12.04.2013. (l.l.46-50), ziņu par personas atrašanos
narkoloģiskajā un psihoneiroloģiskajā uzskaitē nav, no policijas pēc dzīvesvietas sniegts vienpusējs negatīvs raksturojums, kurš
balstās uz vienas iedzīvotājas sniegtajām ziņām, kaut gan apsūdzētā dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu māja (l.l.31), pēc paša sniegtās
informācijas tiesas sēdē – strādā SIA /Nosaukums/ ar vidējo izpeļņu minimālās mēnešalgas apmērā, apgādībā nepilngadīgu personu
nav.
Par atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Patreiz inkriminēto noziegumu /pers. A/ izdarījis 26.04.2012., t.i. pirms noziegumiem, par kuriem viņš sodīts ar 03.40.2013. Liepājas
tiesas spriedumu. Savukārt, ar 2004.gada 23.septembra Liepājas tiesas spriedumu viņš atzīts par vainīgu un sodīts pēc
Krimināllikuma 125.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un policijas kontroli uz 2 gadiem. Atbrīvojies pēc
pamatsoda izciešanas 02.07.2007., bet papildsods – policijas kontrole, ar Liepājas tiesas 05.01.2009 .aizstāts ar arestu uz 5
mēnešiem un 28 dienām, sods izciests 03.09.2009. un no šī brīža arī skatāms termiņa tecējums sodāmības dzēšanai. Tādejādi,
saskaņā ar Krimināllikuma 27., 63.panta nosacījumiem, /pers. A/ ir izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu nedzēstas sodāmības laikā,
kas veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tas atzīstams par atbildību
pastiprinošu apstākli.
Krimināllikuma 180.panta pirmā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, izdarīšanas apstākļus, radīto kaitējumu,
atbildību ietekmējošos apstākļus, viņa personību raksturojošo datu kopumu, viņa materiālo stāvokli.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Ņemot
vērā apsūdzētā personību raksturojošos datus, - pašlaik strādā, ir darba spējīga persona, pausto attieksmi nožēlas formā, noziedzīga
nodarījuma raksturu, arī Krimināllikumā noteikto soda mērķi, tiesa uzskata, ka no panta sankcijā uzskaitītajiem soda veidiem,
apsūdzētajam nosakāms sods piespiedu darba veidā.
Pirmstiesas procesā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (l.l.18).
Pirmstiesas procesā cietusī pieteica kaitējuma kompensāciju 2 Ls apmērā. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa ir pārliecinājusies, ka
cietušajiem mantiskais zaudējums nodarīts apsūdzētā prettiesiskas rīcības rezultātā, /pers. A/ to ir atzinis pilnā apmērā, līdz lietas
izskatīšanas pabeigšanai nav to atlīdzinājis, līdz ar ko atbilstoši Civillikuma 1779.pantam, no viņa par labu cietušajam piedzenams
nodarītais zaudējums.
Lietiskie pierādījumi atdoti mobilais telefons Nokia 6131 un lādētājs – atgriezti cietušai (l.l.16) un uzskatami par atdotiem.
Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520.,529., 530. pantiem tiesa,
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ kaitējuma kompensāciju 2 Ls (divi lati ) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt / protestu iesniegt 10 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā apelācijas
kārtībā, sūdzību/protestu iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis R.Jūrmalis