Court convicts defendant of theft and imposes five-month sentence with partial prior sentence addition.

ECLI:LV:ZRT:2020:0203.11210067819.2.S

Krimināllieta Nr. 11210067819

Lietvedības Nr. K73-0486-20/33

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020. gada 3. februārī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Lilita Bārbale,

piedaloties prokuroram Jānim Ukrim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību).

2019. gada 2. augustā ap pulksten 17.10 /pers. A/, neskatoties uz to, ka jau agrāk bija sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, sodāmība

nebija dzēsta, mantkārīgu tieksmju vadīts, SIA “DEPO DIY” veikalā “Depo”, Kļavu ielā 1, Jēkabpilī, paņemot veikala telpās un pārmetot pāri žogam, lai

pēc tam paņemtu un aiznestu, slepeni nozaga elektrisko figūrzāģi 800 W “Hitachi” 190,54 euro vērtībā, elektrisko daudzfunkciju instrumentu 350 W

“Hitachi” 173,10 euro vērtībā, elektrisko leņķa slīpmašīnu 1500 W “Hitachi” 173,10 euro vērtībā, pie kasēm par preci nesamaksājot un nodarot SIA

“DEPO DIY” materiālo zaudējumu par kopējo summu 536,74 euro.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atbilstoši celtajai apsūdzībai, atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma, par kura

izdarīšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā, izdarīšanas faktiskos apstākļus, juridisko kvalifikāciju, piekrita pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai.

Prokurors izteica viedokli par to, ka lietā nav nepieciešamības izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo tiek konstatēti Kriminālprocesa likuma 499. pantā

paredzētie apstākļi.

Tiesa, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktajam, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu lietā, jo apsūdzētais

savu vainu izvirzītajā apsūdzībā atzinis pilnībā, ir izteikts lūgums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes, nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam /pers. A/ celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas noteikumiem un ar lietā

esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas.

Lietā ir pierādīts apsūdzētā /pers. A/ vainīgums viņam celtajā apsūdzībā, tāpēc apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz

Kriminālprocesa likuma 520. pants.

Ievērojot, ka pierādījumu pārbaude tiesas sēdē netika veikta, tad atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajai daļai, spriedumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu noteic Krimināllikuma 175. panta pirmās

daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 46. panta otrā daļa paredz, ka nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda veidu

un mēru, tiesai jāņem vērā arī Krimināllikuma 35. pantā definētais soda mērķis.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika pārbaudīti apsūdzētā personības raksturojošie dati.

Apsūdzētais /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi bija divdesmit gadus vecs, ar deklarētu dzīvesvietu, neprecējies, apgādājamu

personu nav, ar pamatskolas izglītību, bez legāla iztikas līdzekļu ieguves avota, iepriekš tiesāts divas reize, pēdējo reizi 2019. gada 28. martā Zemgales

rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, 51. pantu, 55. pantu, sodīts ar brīvības

atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz astoņiem mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2019. gada 9. aprīlī. Ar Zemgales rajona

tiesas 2019. gada 26. novembra lēmumu (lietas 51. – 53. lapa) ar minēto spriedumu /pers. A/ noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem ticis

nodots izpildei, bet 2019. gada 19. decembrī tikusi izsludināta viņa meklēšana (lietas 54. lapa).

Meklēšanas rezultātā /pers. A/ 2020. gada 26. janvārī ticis aizturēts (lietas 56. lapa).

Zādzības rezultātā mantiskais kaitējums nav nodarīts (lietas 5. lapa), jo preces atgrieztas veikalam.

Izvērtējot iegūtās ziņas par apsūdzēto, tiesa secina, ka /pers. A/ ir tendēts uz likumpārkāpumu izdarīšanu, ar zemu tiesiskās apziņas līmeni, uz ko

norāda fakts, ka viņš ļaunprātīgi izvairījies no nosacīta soda izciešanas, kā arī šajā laikā izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu, izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas tiek klasificēts kā

mazāk smags noziegums, kuru izdarot apsūdzētais ir vērsies pret svešu īpašumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 47. panta otrajai daļai, tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktam, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Turklāt nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tādā veidā izmantojot savas

tiesības uz sadarbību, kā to nosaka Kriminālprocesa likuma 21. pants.

Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu

apstākli, bet gan ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmums lietā SKK-

232/08).

Tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, kā arī ievērojot Krimināllikuma 55. panta

desmitajā daļā noteikto, ka gadījumā, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un

sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, atzīst, ka sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Turklāt tiesai ir saistošs Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. novembra lēmums par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un soda izpildīšanu /pers.

A/.

Savukārt, nosakot soda mēru /pers. A/, tiesa ņem vērā to, ka nav neviena apsūdzētā atbildību mīkstinoša apstākļa, kuri paredzēti Krimināllikuma

47. panta pirmajā daļā, bet gan ir viens šī likuma 47. panta otrajā daļā paredzēts atbildību mīkstinošs apstāklis, kā arī ir viens atbildību pastiprinošs

apstāklis.

Tiesa uzskata, ka prokurora pieprasītais soda mērs – brīvības atņemšana uz pieciem mēnešiem, ir samērīgs, taisnīgs un atbilstošs gan apsūdzētā

personībai, gan izdarītā noziedzīgā nodarījuma sabiedriskajai bīstamībai, gan arī soda mērķim.

Kā norādīts iepriekš, tad galīgais sods /pers. A/ nosakāms piemērojot Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, kura noteic, ka ja notiesātais pēc

sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai

daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Tiesa piekrīt prokurora viedoklim par to, ka nosakot galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. A/, neizciestais sods pēc Zemgales rajona tiesas

2019. gada 28. marta sprieduma pievienojams daļēji, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta otro daļu, galīgajam sodam pēc vairākiem

spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Atbilstoši Krimināllikuma 52. panta ceturtajai un piektajai daļai, soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2019. gada 27. augusta

plkst. 20.40 līdz 2019. gada 29. augusta pulksten 10.30 – divas dienas, kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2020. gada 26. janvāra līdz 2020. gada

3. februārim.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmajai daļai, apsūdzētajam pirmstiesas izmeklēšana slaikā piemērotais drošības līdzeklis –

uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis ​– aizliegums izbraukt no valsts ir grozāmi uz apcietinājumu, apcietinot /pers. A/ tiesas zālē.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527. – 530. pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu, kas /pers. A/ noteikts ar Zemgales

rajona tiesas 2019. gada 28. marta spriedumu un nodots izpildei ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. novembra lēmumu, un galīgo sodu /pers. A/

noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – grozīt uz

apcietinājumu un /pers. A/ apcietināt nekavējoties tiesas zālē.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas sākumu /pers. A/ skaitīt no 2020. gada 3. februāra. Izciestajā sodā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no

2020. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 3. februārim un saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto

laiku no 2019. gada 27. augusta pulksten 20.40 līdz 2019. gada 29. augusta pulksten 10.30 (divas dienas).

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2020. gada 17. februārī.

Tiesnese L. Bārbale