Court orders enforcement of unpaid maintenance fees and court costs against a private landlord for non-payment.

Lietas Nr. C29691013

Lietas arhīva Nr. C-1344-15/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 28.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretārēm A.E.Rozenbergu un D.Jerumani,

tulci M.Kovaļčuku,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. B/ un atbildētājai /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 14.maijā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 12.jūlijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. C/

(atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Prasītājas (pirms tam SIA „Pļavnieku nami”) pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/, Rīgā,

Dzīvokļa Nr. 28, /adrese/, īpašniece ir atbildētāja. Īpašuma tiesības reģistrētas 2003.gada 20.maijā

2003.gada 16.oktobrī starp atbildētāju un Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.46/0337-03S.

Atbildētāja nav samaksājusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu un nav norēķinājies par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Uz 2013.gada 30.jūniju parāds ir 1641,54 LVL.

Prasītāja ir SIA „Pļavnieku nami” saistību un tiesību pārņēmēja.

Saskaņā ar uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un līgumsoda aprēķinu, atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunāliem pakalpojumiem sāka veidoties no 2009.gada decembra.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un saņemtajiem pakalpojumiem 1641,54

LVL, piedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus valsts nodevu 230,66 LVL un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL. Atzīt prasītājas tiesības

piedzīt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1765., 1779., 1652.panta 3.punktu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3., 4. un 5.punktu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo un otro daļu, likuma

„Par dzīvokļu īpašumu” 12.pantu (redakcijā līdz 2011.gada 1.janvārim).

[2] Paskaidrojumos uz prasību, atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt. Kopš 2009.gada atbildētāja ir bezdarbniecei un

ģimenei ir piešķirts maznodrošinātās ģimenes statuss. Atbildētājas apgādībā ir nepilngadīgs bērns. Tikai pēc prasības celšanas uzzinājusi, ka viņa var

saņemt palīdzību no pašvaldības. Ņemot vērā, ka prasītāja ir Rīgas domes uzņēmums, tad ir izveidojusies situācija, ka prasītājai labvēlīga sprieduma

rezultātā, maksās Rīgas dome.

[3] Atsauksmē uz paskaidrojumiem prasītāja norādījusi, ka, ņemot vērā faktu, ka atbildētājai ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss,

prasītāja nav veikusi līgumsoda aprēķinu par maksājuma kavējumu, kā to paredz Apsaimniekošanas līguma 3.7.punkts. Atbildētājai ir tiesības vērsties

Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu un pie prasītājas, lai varētu vienoties par parāda pakāpenisku samaksu, noslēdzot izlīgumu.

[4] 2014.gada 11.septembrī prasītāja precizējusi prasību, norādot, ka, tā kā tiek veikti maksājumi, 2014.gada 14.augustā parāda summa ir

samazinājusies un tā ir 2188,22 EUR, ko veido pamatparāds par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2014.gada 31.augustam.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas 2188,22 EUR, tiesas izdevumus valsts nodevu 328,20 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR, samaksu veicot uz norēķinu kontu AS „DNB banka”, konta Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6. Atzīt prasītājas tiesības saņemt no

atbildētājas likumiskos 6 % gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[5] 2015.gada 30.aprīlī prasītāja palielinājusi prasību, norādot, ka uz 2015.gada aprīli parāds ir pieaudzis un parāda summa ir 2231,36 EUR par

laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas 2231,36 EUR, tiesas izdevumus valsts nodevu 328,20 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR, samaksu veicot uz norēķinu kontu AS „DNB banka”, konta Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6. Atzīt prasītājas tiesības saņemt no

atbildētājas likumiskos 6 % gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem argumentiem un pamata, lūdza apmierināt un piedzīt no atbildētājas

parādu 1956 EUR par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.aprīlim. Paskaidroja, ka puses ir mēģinājušas rast risinājumu, nav izdevies

noslēgt izlīgumu, jo prasītāja nevar piekrist atbildētājas izteiktajam piedāvājumam. Nepiekrīt sprieduma izpildīšanu sadalīšanas termiņos, jo prasītājai ir

vienāda politika pret visiem klientiem. Termiņš ir par garu, izlīgumu būtu bijis iespējams noslēgt uz 18 mēnešiem. Uz ilgāku termiņu parāda sadalīšanai,

prasītājas pārstāve nav pilnvarota.

Tiesas sēdē atbildētāja prasību par parāda 1956 EUR piedziņu atzina. Taču lūdza tiesu nākt pretim un sadalīt sprieduma izpildi, ļaujot atbildētajai

maksāt parāda dzēšanai katru mēnesi 50 EUR. Šī ir tā summa, ko atbildētāja var maksāt papildus ikmēneša rēķinu apmaksai. Viņas ienākumus apliecina

izziņa par darba algu, izziņa par ikmēneša elektroenerģijas izdevumiem, izziņas par trūcīgās ģimenes statusu. Atbildētājai ir bērns 17 gadus vecs. Mācās

skolā. Bērna tēvs uzturlīdzekļus nemaksā. Ir griezusies tiesā, taču sprieduma vēl nav pieņemts. Atbildētājas ienākumi ir darba alga, aptuveni 160 -200

EUR pēc nodokļiem, kā arī pabalsti. Sociālais dienests daļēji apmaksa dzīvokļa rēķinus un daļēji apmaksā elektroenerģijas izdevumus. Atbildētāja savu

iespēju robežās ir darījusi visu, lai parāds nepieaugtu. Ja tiesa apmierinās viņas lūgumu un finansiālās iespējas ļaus, parādu samaksās ātrāk.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar prasību, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[7.1] No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma Nr.28, /adrese/, īpašniece, kopš 2003.gada

3.februāra (lietas 25.-26. lapa).

2003.gada 16.oktobrī starp Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.46/0337-03S par dzīvokļa Nr.28, /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas 27.-32.lapa).

No 2013.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-11990 (lietas 33. lapa) redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidots

2010.gada 29.decembrī, apvienojot vairākas sabiedrības, tostarp Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”. No minētā izriet, ka SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” līdz ar reorganizācijas pabeigšanu ir pārņēmusi visas Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” tiesības un saistības, tai skaitā arī pret

atbildētāju /pers. C/.

No 2013.gada 13.jūnija rēķina (lietas 23.lapa) un parāda aprēķina (lietas 24.lapa) redzams, ka uz 2013.gada jūliju parāds ir bijis 1641,54 LVL

(2335,70 EUR). No 2014.gada 14.augusta rēķina (lietas 48.lapa), parāda aprēķina (lietas 46.lapa) redzams, ka parāds uz 2014.gada septembri bija

2188,22 EUR. No 2015.gada 15.aprīļa rēķina (lietas 58.lapa) un parāda aprēķina (lietas 59.-60.lapa) parāds uz 2015.gada aprīli 2231,36 EUR.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve lūdza piedzīt no atbildētājas parādu 1956 EUR par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Atbildētāja prasību par parāda 1956 EUR piedziņu atzina.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants (redakcija no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim) noteica, dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir

vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt šī panta pirmā daļā (redakcijā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim) noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. 12.panta piektā daļa

noteica, ka šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā

likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Prasība apmierināma, piedzenot no atbildētājas parādu 1956 EUR par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.aprīlim.

[7.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja ir samaksājusi tiesas izdevumus – valsts nodevu 328,20 EUR (230,66 LVL – lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR (3,30 LVL – lietas 9.lapa).

Apmierinot prasību, no atbildētājas ir piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 332,90 EUR.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,03 EUR, ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības pieteikuma nosūtīšanu

atbildētājai, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR,

tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 12,33 EUR, apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami valsts labā

no atbildētājas /pers. C/.

[7.4] Civilprocesa likuma 206.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot

pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā

izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms

nekavējoties.

Atbildētāja lūgusi sadalīt sprieduma izpildi, ļaujot atbildētajai maksāt parāda dzēšanai katru mēnesi 50 EUR. Prasītāja pārstāve sprieduma izpildes

sadalīšanai nepiekrita.

No dzimšanas apliecības (lietas 39.lapa) tiesa secina, ka atbildētājas apgādībā šobrīd ir nepilngadīgs bērns. Kā noskaidrots bērna tēvs

uzturlīdzekļus bērnam nemaksā.

No Rīgas domes 2013.gada 13.augusta izziņas secināms, ka atbildētājai bijis piešķirts trūcīgas ģimenes statuss 2013.gada augustā līdz 2013.gada

oktobrim (lietas 40.lapa). Minēto apliecina arī 2015.gada 23.marta izziņa, no kuras redzams, ka atbildētājai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss 2015.gada

1.marta līdz 2015.gada 31.maijam.

Tiesa atzīst, ka piešķirot personai trūcīgas personas statusu, /pers. C/ mantiskais stāvoklis jau ir novērtēts kā slikts.

Atbildētāja ir iesniegusi 2015.gada 11.maija SIA /Nosaukums C/ izziņu par savu darba algu, no kuras redzami atbildētājas ienākumi no

2015.gada janvāra līdz 2015.gada aprīlim, vidēji 185 EUR pēc nodokļu nomaksas.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa, noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt atbildētājas norādīto, ka atbildētājai nav iespējams uzreiz nomaksāt parādu kopējo parādu 2288,90 (parāds 1956

EUR + tiesas izdevumi 332,90 EUR) apmērā.

Faktu, ka atbildētāja nevēlās izvairīties no maksājumu veikšanas, apstiprina tas, ka atbildētāja prasību par parāda piedziņu atzinusi, pieteikusi

lūgumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos, kā arī iesniegusi tiesā pierādījumus savam mantiskajam stāvoklim

Secinot, ka atbildētāja godprātīgi attiecas pret saviem pienākumiem un vēlās labprātīgi nokārtot savas saistības, ņemot vērā, ka parāda apmērs

nav pieaudzis, kā arī atbildētājas materiālo stāvokli, tiesa vadās pēc taisnības apziņas un atzīst, ka ir pamats sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā to lūgusi

atbildētāja.

Ievērojot sprieduma pārsūdzības termiņu, maksājums veicams, sākot no 2015.gada 30.jūnija 50 EUR apmērā, līdz pilnīgas kopējās parāda

summas 2288,90 EUR samaksai.

Kā arī tiesa, uzskata par nepieciešamu noteikt, ka gadījumā, ja /pers. C/ palaidīs garām divus maksājumus pēc kārtas, SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” ir tiesības saņemt visu atlikušo parāda summu nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu /pers. C/ nosakāms sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu valstij

labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1, 206.pantu, tiesa

nosprieda

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu 1956 EUR

par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz

2015.gada 1.aprīlim, tiesas izdevumus 332,90 EUR, kopā 2288,90 EUR (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit astoņi eiro un 90 centi).

Samaksa veicama uz norēķinu kontu AS „DNB banka”, konta Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātā pamatparāda.

Sadalīt termiņos sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu izpildi par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr. 40103362321,nosakot, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/, 2288,90 EUR (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit astoņi eiro un 90 centi),

samaksa jāveic:

- līdz 2015.gada 30.jūnijam – 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.jūlijam – 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.augustam – 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.septembrim - 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.oktobrim – 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.novembrim – 50 EUR;

- līdz 2015.gada 30.decembrim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.janvārim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 28.februārim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.martam – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.aprīlim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.maijam – 50 EUR (50 x12= 600 EUR);

- līdz 2016.gada 30. jūnijam – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.jūlijam – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.augustam – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.septembrim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.septembrim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.oktobrim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.novembrim – 50 EUR;

- līdz 2016.gada 30.decembrim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 1.janvārim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 28.februārim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.martam – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.aprīlim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.maijam – 50 EUR (50 x12=600 + 600= 1200 EUR);

- līdz 2017.gada 30.jūnijam – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.jūlijam – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.augustam- 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.septembrim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.oktobrim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.novembrim – 50 EUR;

- līdz 2017.gada 30.decembrim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.janvārim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 28.februārim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.martam – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.aprīlim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.maijam – 50 EUR (50 x12 = 1200 +600=1800 EUR);

- līdz 2018.gada 30.jūnijam – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.jūlijam – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.augustam – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.septembrim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.oktobrim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.novembrim – 50 EUR;

- līdz 2018.gada 30.decembrim – 50 EUR;

- līdz 2019.gada 30.janvārim – 50 EUR;

- līdz 2019.gada 28.februārim – 88,90 EUR ((1800 + (50 x8) + 88,90= 2288,90 EUR).

Noteikt, ka gadījumā, ja /pers. C/, personas kods /personas kods/, palaidīs garām divus maksājumus pēc kārtas, SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” ir tiesības saņemt visu atlikušo parāda summu nekavējoties.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,33 EUR (divpadsmit eiro un 33

centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 6910 13, C 1344-15/24.

Noteikt atbildētājai /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu

valstij - labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij, nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova