Legislator Case Law & Legislation
C33323923 / C-3239-23 ECLI:LV:RIRT:2023:0629.C33323923.5.S AI generated

C33323923 / C-3239-23 · Rīgas rajona tiesa

Case Number C33323923 / C-3239-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Spriedums par prasības apmierināšanu

Legislator summary

AI generated

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vita Vjatere, Aiviekstes ielā 6, Rīgā, izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības “Latvenergo” [1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

Legislator headnote

AI generated

C33323923 / C-3239-23 · Rīgas rajona tiesa: informācijas saturs, tās sniegšanas kārtība atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” prasībām.

Keywords

AI generated
electricity supply energy legislation energy supply unlawful abstraction of energy energy measures sectoral plan for transmission lines

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-3239-23/7

ECLI:LV:RIRT:2023:0629.C33323923.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 29.jūnijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vita Vjatere, Aiviekstes ielā 6, Rīgā, izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības “Latvenergo”

vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 7.martā Rīgas rajona tiesā saņemts akciju sabiedrības “Latvenergo” (turpmāk-prasītāja) vienkāršotās procedūras prasība pret

/pers. A/ (turpmāk-atbildētāja) par naudas piedziņu.

[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

12., 25., 26.., 27., 28., 29., 32.8, 33., 34., 41., 87.punktu, Ministru kabineta noteikumu Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu”, Civillikuma 1587.,

1756., 1757., 1759., 1765., 1770., 1779., 1811., 1828., 2033., 2107., 2109.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno parādu

443,64 euro, nokavējuma procentus 4,81 euro par laika periodu no 2018.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.decembrim, likumiskos procentus 61,98

euro par laika periodu no 2020.gada 3.novembra līdz 2023.gada 3.martam, kopā 510,43 euro, samaksāto valsts nodevu 76,56 euro un atzīt prasītājai

tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

[1.3] Prasībā norādīts, ka kopš /datums/starp prasītāju un atbildētāju bija spēkā elektroenerģijas tirdzniecības līgums Nr./līguma numurs/ (turpmāk

tekstā-Līgums) ar norēķinu produkta ELEKTRUM EKONOMISKAIS nosacījumiem, kurā bija norādīts termiņš un veids, kādā veicami maksājumi par

piegādāto elektroenerģiju atbildētājas objektam adresē: /adrese/ (turpmāk tekstā-objekts) un piegādāta elektroenerģija. Prasītājas klientu norēķinu un

apkalpošanas sistēmā /datums/atrodams ieraksts par atbildētājas sazināšanos zvanot no tālruņa nr./telefona numurs/ un iesniedza mutisku pieteikumu slēgt

līgumu par objekta adresei. Kā arī prasītājas klientu norēķinu un apkalpošanas sistēmā atrodams ieraksts par atbildētājas autorizēšanos klientu

pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv apstiprinot Līgumu. Līguma nosacījumi bija pieejami arī prasītājs klientu pašapkalpošanās portālā

www.elektrum.lv.

[1.3.1] Līgums par elektroenerģijas tirdzniecību nav obligāti rakstiski jāparaksta, apstiprināšanai normatīvajos aktos paredzēta speciālā kārtība,

t.sk. distances līguma noslēgšanas nosacījumi. Prasītāja saviem klientiem piedāvāja līgumus slēgt, izmantojot distances saziņas līdzekļus – apstiprinot savu

izvēli portālā elektrum.lv, elektroniski vai zvanot uz klientu servisu. Noslēgtā līguma nosacījumi bija pieejami arī klientu pašapkalpošanās portālā

www.elektrum.lv (iepriekšējais portāla nosaukums bija www.e-latvenergo.lv). Distances līguma noslēgšanas sniedzamās un distances līgumā ietveramās

informācijas saturs, tās sniegšanas kārtība atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” prasībām.

Tāpat atbildētāja bez iebildumiem turpināja lietot elektrību, bet neveica maksājumus par patērēto elektroenerģiju un saņemtajiem pakalpojumiem.

[1.3.2] 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” Nr.50 (turpmāk tekstā - Noteikumi),

34.punktā noteikts, mājsaimniecības lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā vai universālo pakalpojumu sniedzošā tirgotāja norādītajā

termiņā un veidā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem

pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

Lietojot elektroenerģiju atbildētājai bija pienākums ievērot Noteikumu 12., 25., 26., 27.punktu, un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Noteikumu 32.8.punktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, par to informējot tirgotāju vismaz

piecas darbdienas iepriekš un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Savukārt Noteikumu 29.punkts noteic, ka, ja lietotājs, izbeidzot lietot

elektroenerģiju objektā, nav par to informējis tirgotāju vai sistēmas operatoru atbilstoši šo noteikumu 32.8 apakšpunktam vai 41.punktā minētajai kārtībai

vai nav pildījis sadales sistēmas operatora pārstāvi komercuzskaites mēraparāta (skaitītāja) rādījumu iegūšanai, tas ir atbildīgs par saņemto pakalpojumu

samaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

[1.3.3] Atbildētāja prasītājas izpildījumu pieņēmusi izlietojot elektroenerģiju un veicot norēķinu. Atbildētāja pienākumu samaksāt pirkuma maksu

neievēroja, par patērēto elektroenerģiju pilnībā nav norēķinājusies.

Prasītāja no savas puses uzņemtās saistības pildīja un pārdeva atbildētājai elektroenerģiju objekta vajadzībām, bet atbildētāja savas saistības pildīja

daļēji – pilnībā nav norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem un

obligātā iepirkuma komponentēm objektā par laika posmu līdz /datums/(Līgums izbeigts /datums/), kā rezultātā ir izveidojies parāds par kopējo summu

757,25 euro apmērā.

[1.3.4] 2019.gada 28.janvārī prasītāja atbildētājai nosūtījusi brīdinājumu par parāda piedziņas procesa uzsākšanu.

Prasītāja 2019.gada 14.februārī uzsākusi parāda piedziņas procesu ar organizācijas SIA “Sergel”, starpniecību, bet prasītāja parāda atgūšanas

uzdevumu atsaukusi neveiksmīgās piedziņas dēļ un parāda atgūšanas lieta tika slēgta.

Prasītāja 2019.gada 5.augustā uzsāka parāda piedziņas procesu ar organizācijas SIA “Sergel”, starpniecību, bet prasītāja parāda atgūšanas

uzdevumu atsaukusi neveiksmīgās piedziņas dēļ un parāda atgūšanas lieta tika slēgta.

2020.gada 22.septembrī prasītāja vērsusies tiesā ar pieteikumu par atbildētājas saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Ar 2020.gada 2.novembra Rīgas rajona tiesas lēmumu lietā Nr. /lietas numurs/ pieteikums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 panta otro daļu, tika atstāts bez izskatīšanas. Vēršoties tiesā tika apmaksāti arī ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie

izdevumi 7,61 apmērā un valsts nodeva 8,97 euro.

[1.3.5] 2020.gada 14.decembrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu un viņai noteikts termiņš parāda apmaksai līdz 2021.gada

21.februārim. Kā arī brīdinājumā tika ietverta informācija, ka gadījumā, ja atbildētājai nav iespējams apmaksāt visu parāda summu uzreiz, prasītāja

piedāvājusi parāda apmaksu veikt pakāpeniski 12 mēnešu laikā. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētāja nereaģējusi, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņas rīcība

vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

[1.3.6] 2021.gada 10.maijā prasītāja atbildētājai nosūtījusi atgādinājumu par nesaņemtu vai daļēji saņemtu samaksu.

[1.4] Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu bezdarbību radīja prasītājas tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītāja nav saņēmusi samaksu par

piegādāto elektroenerģiju parāda summas 443,64 euro apmērā.

[1.5] Atbildētājai aprēķināti nokavējuma procenti 0.15% no laikus nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu līdz Līguma beigu

datumam, kas tika iekļauti turpmākajos rēķinos, savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.pantam prasītāja aprēķinājusi likumiskos 6% gadā no parāda

summas, kas saskaņā ar aprēķinu līdz prasības sastādīšanas dienai sastāda 61,98 euro apmērā, aprēķināti no Rīgas rajona tiesas lēmuma lietā Nr. 3-

12/04648-20/35 nākamās dienas t.i., no 2020.gada 3.novembra, jo pieteikumā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā to aprēķins nebija

veikts un iekļauts.

[2] 2023.gada 21.martā atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi līdz sprieduma taisīšanai nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Ņemot vērā, ka prasības pieteikums un paziņojums atbildētājai nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas

adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam pasta sūtījums uzskatāms par izsniegtu atbildētājai septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas.

Atbildētājas adresētā pasta sūtījuma saņemšana atpakaļ tiesā neietekmē Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmajā daļā noteikto dokumentu

saņemšanas prezumpciju. Minēto prezumpciju atbildētāja varēja atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par

šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Atbildētāja uz šādiem apstākļiem lietā nav norādījusi.

[3] Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu civillieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā. Par lietas izskatīšanu puses

informētas likumā noteiktajā kārtībā - nosūtot paziņojumus par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Pušu papildus paskaidrojumi, procesuālie lūgumi vai noraidījums tiesnesei lietā nav saņemti.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsinātu spriedumu. Civilprocesa

likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[7] Ņemot vērā, ka prasītāja ir cēlusi prasību vienkāršotā procedūrā, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem vadījusies.

[8] Tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu 443,64 euro apmērā par laika periodu no 2018.gada 1.oktobra līdz 2018.gada

31.decembrim ir apmierināma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96.pantu, Civillikuma 1838., 1036., 1587., 1590., 2109.pantu, Ministru

kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 34. punktu.

[9] Prasība daļā par nokavējuma procentu 4,81 euro piedziņu par laika periodu no 2018.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.decembrim

apmierināma, pamatojoties 1652.panta 3.punktu, 1756.pantu, Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības

un lietošanas noteikumi” 87.punktu.

[10] Prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 61,98 euro piedziņu par laika periodu no 2020.gada 3.novembra līdz 2023.gada 3.martam

apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus – sešus procentus no simta gadā, no piedzītās, bet neapmaksātās parāda summas. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto,

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 76,56 euro.

[13] Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un

15.punktu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie tiesas izdevumi 5 euro un tiesas

dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi 4 euro apmērā, kopā 9 euro.

[14] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195. 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības “Latvenergo”, vienotais reģistrācijas numurs 40003032949, labā,

pamatparādu 443,64 euro apmērā par laika periodu no 2018.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.decembrim, līgumiskos nokavējuma procentus 4,81

euro apmērā par laika periodu no 2018.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.decembrim, likumiskos nokavējuma procentus 61,98 euro par laika

periodu no 2020.gada 3.novembra līdz 2023.gada 3.martam, tiesas izdevumus – valsts nodevu 76,56 euro, kopā piedzenot 586,99 euro (pieci simti

astoņdesmit seši euro un 99 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami akciju sabiedrības “Latvenergo”, vienotais reģistrācijas numurs

40003032949, norēķinu kontā: LV93UNLA0050007013441, AS “SEB banka.

Noteikt akciju sabiedrībai „Latvenergo”, vienotais reģistrācijas numurs 40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus)

procentus gadā no piedzītās pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 euro (deviņi euro), kas jāiemaksā

Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, norādot datus personas un lietas identificēšanai.

Maksājumu uzdevums iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Aiviekstes ielā 6, Rīgā, 110.kabinetā, vai nosūtāms uz tiesas elektronisko pasta

adresi riga@tiesas.lv, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no

pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, 2023.gada 29.jūnija, Rīgas rajona tiesā.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa

beigām, t.i. spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 19.jūlijā, ko lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20

dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vita Vjatere