Legislator Case Law & Legislation
A421020409 / A42-04502-10 AI generated

Court dismissed privatization claim against municipal property due to public interest in education and youth services.

Case Number A421020409 / A42-04502-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga rejected the plaintiff's request to annul municipal decisions and issue a favorable administrative act for privatizing a school building. The court found that the property is essential for state functions in education and youth services, overriding the plaintiff's leasehold rights and prior purchase claims. Consequently, the court ruled that the plaintiff's interests were insufficient to justify privatization given the public benefit of maintaining the facility for community use.

Legislator headnote

AI generated

Par pašvaldībām 6. panta 2. daļa; Valsts pārvaldes iekārtas likums 9. pants: Municipalities may retain property for public functions like education and youth services, preventing privatization even if a lessee holds prior purchase rights.

Keywords

AI generated
municipal property privatization public interest education prior purchase rights state functions retention administrative act annulment leasehold vs ownership youth center facilities

Cited Legislation

AI generated
Par pašvaldībām 6. panta 2. daļa
Valsts pārvaldes iekārtas likums 9. pants
Administratīvā procesa likums 246.-251. pants
Administratīvā procesa likums 289.-291. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A421020409

A04502-10/09

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 19.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen” -

pārstāvim S.P., atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās

iestādes Rīgas domes pārstāvei S.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen”

pieteikumu par Rīgas domes 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.5280 un

2009.gada 17.novembra lēmuma Nr.562 atcelšanu un labvēlīga administratīva

akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes (turpmāk arī – RD vai atbildētāja) 2009.gada

26.maija lēmumu Nr.5280 ,,Par valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības,

jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības

nekustamajiem īpašumiem” (turpmāk – Lēmums Nr.5280) apstiprināts valsts

pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē

nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustāmo īpašumu saraksts, kurā

citu starpā iekļauts zemesgabals un uz tā esošā apbūve (skolas ēka un

darbnīca) /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Lēmums pamatots ar likuma „Par pašvaldībām” 6.pantu, 7.panta otro

daļu, 8.pantu, 14.panta otrās daļas 3.punktu, 21.panta pirmās daļas 17.punktu,

23.punktu un otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pantu.

[2] Ar Rīgas domes 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.562 (turpmāk –

Lēmums Nr.562) tika atteikts nodot privatizācijai Lēmumā Nr.2 uzskaitītos

nekustāmos pašvaldības īpašumus, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Pollen” (turpmāk – pieteicēja) privatizācijas ierosinājumu par zemesgabalu

un uz tā esošo apbūvi (skolas ēka un darbnīca) /adrese/ (kadastra Nr./kadastra

numurs/4) (turpmāk arī – Nekustamais īpašums).

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[2.1] Nekustamais īpašums ir iekļauts Lēmuma Nr.5280 pielikuma

38.punktā. Lēmumā Nr.5280 ir konstatēts valsts pārvaldes funkciju veikšanai

izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamo pašvaldības īpašumu

sastāvs, piederība, esošā un plānotā (perspektīvā) izmantošana, ar to saistītie

veicamie pasākumi un konkrēta pašvaldības īpašuma saglabāšanas Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašumā nepieciešamība, lai pašvaldība saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 9.pantu attiecīgas funkcijas varētu pilnvērtīgi veikt.

[2.2] Atteikums nodot privatizācijai valsts pārvaldes funkciju izglītības,

jaunatnes un sporta nozarē veikšanai nepieciešamos pašvaldības īpašumus

pieņemams svarīgu interešu labad – lai gādātu par iedzīvotāju izglītību. Valsts

pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un sporta nozarē veikšanai

nepieciešamo pašvaldības īpašumu privatizācijas atteikums ir nepieciešams un

piemērots, lai sasniegtu tiesiski leģitīmu mērķi – atbilstoši Lēmumā Nr.5280

noteiktajam nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un

sporta nozarē izpildi (realizāciju).

[3] 2009.gada 28.decembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta pēc SIA „Pollen” pieteikuma par Lēmuma Nr.5280 un

Lēmuma Nr.562 atcelšanu, un labvēlīga administratīva akta izdošanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Lēmums Nr.5280 būtiski ierobežo pieteicējas likumā „Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likums” (turpmāk arī – Privatizācijas pabeigšanas likums)

noteiktās tiesības, turklāt, tā kā no Lēmuma Nr.5280 izriet, ka turpmākā rīcība

ar Nekustamo īpašumu var tikt pakārtota tikai noteiktajai plānotajai

(perspektīvajai) izmantošanai, tas ir, Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes

karjeras un līdzdalības centra izveidei, tad pieteicēja uzskata, ka Lēmums

Nr.5280 var būtiski ierobežot arī nomas līgumos noteiktās pieteicējas

Nekustamā īpašuma lietošanas tiesības.

[3.2] Lai arī Lēmumā Nr.5280 norādīts, ka Nekustamais īpašums

nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta

nozarē un tieši Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes karjeras un līdzdalības

centra izveidei, tomēr ne vienā no lēmumiem nav skaidrots, kādā tieši veidā

Nekustamais īpašums tiks izmantots minēto funkciju veikšanā. Arī Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā

2009.gada 11.jūnija sprieduma (SKA-210/2009) 9.tēzē norādījis, ka

privatizācijas atteikuma pamatojumam nepietiek tikai ar norādi uz kādu no

pašvaldības funkcijām, bet īpašuma objekta nepieciešamība noteiktas

pašvaldības funkcijas pildīšanai ir jāpamato ar konkrētiem apstākļiem un

norādēm, kādā veidā objekts tiks izmantots.

[3.3] Lai arī RD apstrīdētajā lēmumā norāda, ka tas izdots, pamatojoties

uz lietderības apsvērumiem, apstrīdētā lēmuma lietderība atbilstoši

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 66.panta pirmajā daļā

noteiktajiem kritērijiem pašā lēmumā nav analizēta vispār. Līdz ar to lēmuma

ietvaros nav vērtēta šāda satura lēmuma nepieciešamība un piemērotība

pašvaldības funkciju nodrošināšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē.

Tāpat RD nav izvērtējusi, vai pastāv līdzekļi (veidi), kas pieteicējas tiesiskās

intereses un tiesības ierobežotu mazāk. Turklāt, ne vienā no lēmumiem nav

norādīts, kāds ir šis ievērojamais sabiedrības ieguvums, kā dēļ nepieciešams

būtiski ierobežot pieteicējas kā privātpersonas tiesības, kas noteiktas

Privatizācijas pabeigšanas likuma normās.

[3.4] To, ka RD ir pieņēmusi abus lēmumus neizvērtējot visus

lietderības apsvērumus, apliecina arī tas, ka 1999.gada 21.decembra

„Nekustamā īpašuma nomas līgums” Nr.1.12.-6-99-405 starp SIA „Pollen” un

RD īpašuma departamentu ir noslēgts uz 25 gadu termiņu, un tas ir spēkā līdz

2024.gada 21.decembrim, kas savukārt nozīmē, ka Lēmumā Nr.5280

paredzēto pašvaldības funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē

pašvaldības īpašums varētu tikt izmantots tikai sākot no 2024.gada, tas ir, pēc

vairāk kā 14 gadiem, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas. Atteikums nodot

privatizācijai pašvaldības īpašumu un atstāt to Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā, lai pēc 14 gadiem to izmantotu pašvaldības funkciju veikšanai,

vērtējams kā neloģisks un nesamērīgs kaut vai tā iemesla dēļ, ka nav iespējams

plānot pašvaldības darbību un tās nepieciešamību tik ilgā laika periodā.

Turklāt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumu pārvaldības pilnveidošanas un

attīstības stratēģija, ar kuru pamatota nepieciešamība Nekustamo īpašumu

saglabāt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, ir izstrādāta tikai līdz 2013.gadam

un tā nevar kalpot par pamatu Nekustamā īpašuma privatizācijas ierosinājuma

atteikumam kaut vai tā iemesla dēļ, ka Nekustamais īpašums līdz pat 2024.

gadam nodots SIA „Pollen” rīcībā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2009.gada 11.jūnija sprieduma (SKA-210/2009) 12.tēzē atzīts,

ka gadījumā, ja pašvaldība lēmumā par pašvaldības objekta privatizācijas

ierosinājuma atteikumu savu pamatojumu nav devusi, vai tas nav pietiekams,

tad, vērtējot pašvaldības lēmumu tiesiskumu var tikt ņemti vērā kritēriji, kādi

ir izstrādāti valsts īpašuma objektu gadījumā.

Lai arī starp SIA „Pollen” un RD īpašuma departamentu 1999.gada

21.decembrī noslēgtā nomas līguma Nr.1.12.-6-99-405 atlikušās darbības

termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no Nekustamā īpašuma

privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas ierosinājumu reģistrā 2006.gada

29.augustā un pieteicēja Nekustamajā īpašumā ir veikusi ar iznomātāju

saskaņotus nepieciešamos un derīgos izdevumus, kuri atlīdzināmi nomniekam,

ja Nekustamais īpašums tiek saglabāts Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā,

taču minētie fakti lēmumos nav ņemti vērā un līdz ar to nav vērtēti.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes paskaidrojums,

kurā lūgts pilnība noraidīt pieteicēja pieteikumu, un papildus tiek paskaidrots

turpmāk minētais.

[4.1] Privatizācijas ierosinājuma esamība Rīgas pilsētas pašvaldībai

neliedz patstāvīgi izmantot likumā noteiktās tiesības attiecībā uz savu īpašumu,

tomēr tai saglabājas pienākums saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma

6.pantā noteikto izskatīt iesniegtos privatizācijas ierosinājumus pēc būtības, kā

rezultātā saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro daļu RD ir

jāizdod administratīvais akts. Pēc satura šāds administratīvais akts var būt par

nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.

Izskatot ierosinājumu pēc būtības ir konstatēts un Lēmumā Nr.562 ir

norādīts, ka katra konkrētā publiskas personas nekustamā īpašuma

nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības komercdarbības

veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir vienīgais ar likumu

noteiktais kritērijs, pēc kura pašvaldībai jāvadās, pieņemot attiecīgu lēmumu.

RD tikai jākonstatē šāda likumdevēja noteiktās autonomās funkcijas

izpildes nepieciešamība, nevis jāizvērtē nodošana privatizācijai atkarībā no

privatizācijas ierosinātāju nolūkiem. Privātpersonai nav subjektīvu tiesību

prasīt no RD izdot konkrēta satura administratīvo aktu, jo privatizācijas

procesu regulējošās tiesību normās ir noteiktas personas tiesības pieteikties uz

pašvaldībai piederoša vai piekrītoša nekustamā īpašuma privatizāciju, nevis

tiesības privatizēt konkrētu nekustamo īpašumu. Personai ir subjektīvas

tiesības, lai tās privatizācijas ierosinājums tiktu izskatīts pēc būtības noteiktā

kārtībā.

[4.2] Pieteicēja savā pieteikumā tiesai norāda, ka lēmumos nav

skaidrots, kādā tieši veidā īpašuma objekts tiks izmantots valsts pārvaldes

funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē.

Lēmumā Nr.5280 ir norādīts, ka ar šo lēmumu tiek apstiprināts valsts

pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē

nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksts, turklāt

ir norādīts, ka jebkurai turpmākai rīcībai ar šo lēmumu apstiprinātajā sarakstā

minētajiem nekustamajiem īpašumiem jāatbilst tajā norādītajai plānotajai

(perspektīvajai) izmantošanai atbilstošas valsts pārvaldes funkciju izpildei, kā

arī spēkā esošajam Rīgas teritorijas plānojumam. Lēmuma Nr.5280 pielikumā

(38.punkts) ir iekļauts īpašuma objekts, kur norādīts, ka to izmanto SIA

„Pollen” komercdarbībai un kā plānotā (perspektīvā) izmantošana atbilstoši

valsts pārvaldes funkcijām vai komercdarbībai ir Rīgas pilsētas pašvaldības

Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveide. Turklāt, kā papildu pasākumi,

kas nodrošinās perspektīvo izmantošanu, ir norādīti „nepagarināt noslēgto

nomas līgumu (līguma termiņš 21.12.2024.) ar SIA „Pollen” un nodrošināt

Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveidi”.

Līdz ar to pieteicējas uzskatam, ka nav skaidrots, kādā tieši veidā

īpašuma objekts tiks izmantots valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības,

jaunatnes un sporta nozarē, nav pamata.

[4.3] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši APL 66.panta pirmajā daļā

noteiktajiem kritērijiem Lēmuma Nr.562 lietderība nav analizēta.

Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti,

tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ

atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma

principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās

intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda

interesēm.

Atbilstoši APL 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam - labums,

ko sabiedrība iegūst, Rīgas domei atsakot nodot privatizācijai pašvaldības

īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu

ierobežojums, jo netiek ierobežotas izglītības iespējas un tās pieejamība

sabiedrības interesēs. Atsakot nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma

objektu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības

interesēm atbilstošs mērķis. Lēmuma Nr.562 konstatējošas daļas 69.punkts

definē, ka atteikums nodot privatizācijai valsts pārvaldes funkciju izglītības,

jaunatnes un sporta nozarē veikšanai nepieciešamos pašvaldības īpašumus

pieņemams svarīgu interešu labad – lai gādātu par iedzīvotāju izglītību.

[4.4] Pieteicēja izsaka viedokli, ka nomas attiecību pastāvēšanas faktam

un to termiņam ir būtiska nozīme, izvērtējot objekta, par kuru iesniegts

privatizācijas ierosinājums, nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju

veikšanai, ko apstiprinot arī judikatūra.

Pieteicējas pieminētajā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 11.jūnija spriedumā lietā

Nr.A42448306 (SKA-210/2009) tiesa pieļauj iespēju, pašvaldības lēmumu

izvērtējot, ņemt vērā tos kritērijus, kādi ir izstrādāti, lai izvērtētu valsts

īpašuma objektu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai, jo

konkrētai pašvaldībai nebija izstrādāti savi kritēriji. RD priekšsēdētāja

2008.gada 9.jūlija rīkojuma Nr.422-r „Par darba grupu izveidošanu un

pienākumu identificēt publisko funkciju izpildei nepieciešamos privatizācijai

ierosinātos pašvaldības īpašumus” 2.punktā ir noteikts, ka šī rīkojuma

pielikumā minēto darba grupu darbības mērķis (pamatuzdevums) atbilstoši to

kompetenču sadalījuma ir stratēģisku, visām Rīgas pilsētas pašvaldības

iestādēm un struktūrvienībām saistošu, Rīgas domē apstiprināmu plānošanas

dokumentu izstrāde par valsts pārvaldes funkciju vai arī valsts vai pašvaldības

komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem pašvaldības īpašumiem. Šī paša

rīkojuma 3.punktā ir noteikti kritēriji, kuri darba grupām ir jāņem vērā,

izvērtējot konkrēto pašvaldības īpašumu nepieciešamību.

Pašvaldībai ir ilgtermiņa pienākums, pamatojoties uz likuma „Par

pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3.punktu, racionāli un lietderīgi

apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Saskaņā ar Attīstības

plānošanas sistēmas likumu pašvaldību institūcijām attīstības plānošanā

jāievēro pamatprincipi, tajā skaitā ilgtspējīgas attīstības princips, kas nosaka

pienākumu tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošināt kvalitatīvu vidi un

līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmantot dabas, cilvēku un

materiālos resursus, saglabāt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

Līdz ar to pieteicējas uzskats, ka Rīgas pašvaldības lēmumam atteikt

privatizēt īpašuma objektu jāatbilst Ministru Kabineta 2005.gada 30.augusta

instrukcijā Nr.9 „Instrukcija par Ministru kabineta rīkojumu projektu

sagatavošanu par valsts īpašuma objektu un zemes gabalu nodošanu

privatizācijai” minētajiem kritērijiem, ir nepamatots.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu

uzturēja uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

lēmumos un paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa

dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst,

ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[7.1] 2006.gada 29.augustā pieteicēja iesniedza Rīgas domē iesniegumu

ar lūgumu uzsākt Nekustamā īpašuma privatizāciju (lietas 45.lapa).

[7.2] 2009.gada 26.maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.5280

(prot.Nr.129, 60.§), ar kuru Nekustamais īpašums iekļauts to Rīgas pilsētas

pašvaldības nekustamo īpašumu sarakstā, kas nepieciešami valsts pārvaldes

funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē (pielikuma „Valsts

pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē

nepieciešamie Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamie īpašumi” 38.punkts)

(lietas 46. un 57.lapa).

[7.3] 2009.gada 17.novembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.562 ar

kuru atteikts nodot privatizācijai Lēmumā Nr.2 uzskaitītos nekustāmos

pašvaldības īpašumus, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen”

privatizācijas ierosinājumu par zemesgabalu un uz tā esošo apbūvi (skolas ēka

un darbnīca) /adrese/ (lietas 12.-21.lapa).

[8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ir vērsusies pašvaldībā, lai

panāktu sev labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, Nekustamā īpašuma

nodošanu privatizācijai. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments tiesu praksē atzinis, ka, skatot pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu (APL 254.pants), tiesai jāpārbauda, vai pastāv

labvēlīga administratīvā akta izdošanas noteikumi. To darot, tiesai jāņem vērā

visi būtiskie apstākļi, neatkarīgi no tā, vai negatīvajā administratīvajā aktā, ar

kuru atteikts apmierināt pieteicējas prasījumu, šie apstākļi ir norādīti.

Administratīvais akts šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu

vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī

akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Tas izriet no tā, ka šādā

gadījumā administratīvā akta (atteikuma izdot labvēlīgu aktu) atcelšana nedod

pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. spriedumu lietā SKA-415/2006,

17.punkts). Līdz ar to tiesa atsevišķi nelemj par pieteicējas prasījumu - atcelt

Rīgas domes 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.562. Tiesa lemj, vai ir

apmierināms pieteicējas prasījums par pienākuma uzlikšanu atbildētājai nodot

privatizācijai pašvaldībai piederošo objektu - zemesgabalu un uz tā esošo

apbūvi (skolas ēku un darbnīcu) /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/.

Savukārt pārsūdzētais lēmums tiek skatīts, lai izvērtētu atbildētājas motivāciju

īpašuma nenodošanai privatizācijai.

[9] Pašvaldības lēmums ir pamatots ar Privatizācijas pabeigšanas likuma

6.panta trešo daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome,

lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un

neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais

objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts

vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

likumu.

Savukārt minētā likuma 6.panta sestā daļa nosaka, ka tikai pašvaldības

dome var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības

īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu

zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas

institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un

pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu

privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu

neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai

pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu

norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas

komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

No likuma „Par pašvaldībām” 77.panta izriet, ka privatizācijai var

nodot to pašvaldības īpašuma objektu, kas nav nepieciešams attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību (tostarp iedzīvotāju izglītības)

apmierināšanai. Minētā likuma 15.pants kā vienu no pašvaldības autonomajām

funkcijām noteic iedzīvotāju izglītības (iedzīvotājiem noteikto tiesību

nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā;

pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un

audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas

mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.)

nodrošināšanu (4.punkts).

No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka pašvaldības domei,

pieņemot lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un

neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ir jāizvērtē, vai šis īpašuma

objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai komercdarbības

veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tādējādi likumdevējs

pašvaldībām ir piešķīris zināmu rīcības brīvību, lai tās izlemtu jautājumu par

sava īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Tomēr šī rīcības brīvība ir

ierobežota ar privatizācijas mērķi, ar valsts pārvaldes funkcijām un pašvaldības

darbības iespējām komercdarbības jomā.

[10] Kā pamatoti norādījusi pieteicēja, Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009.gada 11.jūnija

spriedumā lietā Nr.A42448306 (SKA-210/2009) ir atzinis, ka privatizācijas

ierosinājuma atteikuma pamatojumam nepietiek tikai ar norādi uz kādu no

pašvaldības funkcijām, bet īpašuma objekta nepieciešamība noteiktas

pašvaldības funkcijas pildīšanai ir jāpamato ar konkrētiem apstākļiem un

norādēm, kādā veidā objekts tiks izmantots. Turklāt šādai nepieciešamībai ir

jābūt tagad vai vismaz paredzamā nākotnē esošai, nevis pamatotai ar varbūtību

un iespējamiem plāniem kaut kad nākotnē.

Kā izriet no lietas materiāliem un atbildētājas pārstāves tiesas sēdē

teiktā, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošais nekustāmais īpašums

/adrese/ (zeme, skolas ēka, garāžas un palīgēka), kuru pašreiz izmanto SIA

„Pollen” komercdarbībai uz Nekustāmā īpašuma nomas līguma Nr.1.12.-6-99-

405 (lietas 24.-27.lapa) pamata, kurš noslēgts 1999.gada 21.jūlijā ar termiņu

uz 25 gadiem līdz 2024.gada 21.decembrim, pamatojoties uz nepieciešamību

veikt valsts pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un sporta nozarē, tiks

izmantots Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra

izveidei (lietas 77.lapa). Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma

objektu privatizācijas un atsavināšanas procesu atbilstoši Privatizācijas

pabeigšanas likuma 6.panta trešajai un sestajai daļai, ar RD priekšsēdētāja

2008.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.422-r (lietas 169.-170.lapa) tika izveidotas

nozaru darba grupas ar mērķi izstrādāt stratēģisku, visām pašvaldības iestādēm

saistošu un RD apstiprinātu plānošanas dokumentu par valsts pārvaldes

funkciju veikšanai nepieciešamajiem pašvaldības īpašumiem. Rīgas domes

Izglītības, jaunatnes un sporta departaments ar 2008.gada 6.jūnija vēstuli

Nr.2.1-18/DSJ08-347-dv (lietas 172.-173.lapa) sniedza atzinumu par

nekustamo īpašumu /adrese/, kurā norādīts, ka pēc Departamenta ierosinājuma

Rīgas projektu ideju grāmatā ir iekļauts Jaunatnes informācijas un karjeras

izglītības centra izveides projekts (identifikācijas Nr.2349). Centrā plānots

sniegt jauniešiem informāciju par viņu iespējām nevalstiskajās organizācijās,

formālajā un neformālajā izglītībā, darba tirgū, kā arī organizēt apmācības un

diskusijas. Vienlaikus šis centrs varētu kļūt par ,,Jauniešu māju” - vietu, kur

jaunatnes organizācijām rīkot biedru sapulces, organizēt apmācības un

informatīvos pasākumus plašam interesentu lokam. Līdz ar to ēka /adrese/ ir

nepieciešama Departamenta tiešo funkciju nodrošināšanai. „Jauniešu iesaiste

NVO, sporta un interešu izglītības programmās” projektā (identifikācijas

Nr.2349) paredzētās izmaksas sastāda LVL 491 963 vai EUR 700 000,

projekta partneri ir Tallinas pilsētas pašvaldības Sporta un jaunatnes

departaments un Stokholmas mākslas skola, projekta mērķis ir sekmēt jauniešu

aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā notiekošajos procesos un pilsoniskās

sabiedrības stiprināšanos, atbalstīt jauniešu un jaunatnes organizāciju

iniciatīvas, iesaistot tos vienaudžu neformālajā izglītošanā, sekmēt jauniešu

konkurētspējas paaugstināšanos darba tirgū, veicināt sociālā riska grupu

jauniešu integrāciju sabiedrībā, sekmēt dialogu starp dažādu kultūru un sociālo

grupu jauniešiem, radīt vidi jauniešu radošajai pašizpausmei un specifiskais

mērķis ir izveidot Rīgā Jaunatnes karjeras un līdzdalības centru, izstrādāt un

aprobēt tā sniegtas izglītības programmas un pakalpojumus

(http://projekti.latreg.lv/projekts.php?lang=&projid=2349). Lēmumā Nr.5280,

ar kuru apstiprināts valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un

sporta nozarē nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustāmo īpašumu

saraksts, ir noteikts, ka jebkurai turpmākai rīcībai ar šo lēmumu apstiprinātajā

sarakstā minētajiem nekustamajiem īpašumiem jāatbilst tajā norādītajai

plānotajai (perspektīvajai) izmantošanai atbilstošas valsts pārvaldes funkcijas

izpildei, kā arī spēkā esošajam Rīgas teritorijas plānojumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Nekustāmā īpašuma

nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un

sporta nozarē ir pamatota ar konkrētiem apstākļiem un norādēm, kādā veidā šis

objekts tiks izmantots un šāda nepieciešamība ir paredzēta esošajā nākotnē.

[11] Kā pamatoti norādījusi pieteicēja, Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009.gada 11.jūnija

spriedumā lietā Nr.A42448306 (SKA-210/2009) ir norādījis, ka gadījumā, ja

pašvaldība lēmumā par pašvaldības objekta privatizācijas ierosinājuma

atteikumu savu pamatojumu nav devusi, vai tas nav pietiekams, tad, vērtējot

pašvaldības lēmumu tiesiskumu var tikt ņemti vērā kritēriji, kādi ir izstrādāti

valsts īpašuma objektu gadījumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta instrukcijas Nr.9

„Instrukcija par Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanu par valsts

īpašuma objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai” 3.punktu, ja objekts

ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai vai publiskas

personas komercdarbības nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 88.pantu, ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti izvērtē to

valdījumā (arī to padotībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību valdījumā,

kurās institūcija ir kapitāla daļu turētāja) esošo objektu atbilstību šādiem

kritērijiem (kas var būt par pamatu objekta nodošanai privatizācijai):

3.1. valsts īpašuma objekts atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas

(personu) īpašumā esoša zemesgabala;

3.2. valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinātājam ir pirmpirkuma

tiesības saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju" 17.panta pirmo daļu;

3.3. valsts īpašuma objekta iznomātā daļa pārsniedz pusi no objekta

kopējās platības un attiecīgā valsts īpašuma objekta nomas līguma atlikušais

darbības termiņš nav mazāks par pieciem gadiem (no privatizācijas

ierosinājuma reģistrēšanas brīža privatizācijas ierosinājumu reģistrā);

3.4. nomas tiesības saskaņā ar šīs instrukcijas 3.3.apakšpunktā

minētajiem nomas līgumiem ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.5. valsts īpašuma objekts ir izmantojams valsts pārvaldes funkciju un

uzdevumu veikšanai vai publisko personu komercdarbības nodrošināšanai tikai

ar nosacījumu, ka tiek veikti ieguldījumi no publisko personu puses un

nepieciešamais ieguldījums uz katru īpašuma kvadrātmetru pārsniedz 50 % no

1 m2 būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas izmaksām konkrētajā

apvidū;

3.6. valsts īpašuma objekts atrodas valsts un privāto tiesību subjektu

kopīpašumā, un valsts domājamā daļa ir mazāka par pusi;

3.7. valsts īpašuma objektā ir veikti ar iznomātāju saskaņoti

nepieciešamie un derīgie izdevumi, kuri atlīdzināmi objekta nomniekam, ja

attiecīgais valsts īpašuma objekts tiek saglabāts valsts īpašumā un attiecīgā

institūcija nevar nodrošināt izdevumu atlīdzināšanu;

3.8. valsts īpašuma objektā atrodas uz privātpersonas vārda

zemesgrāmatā reģistrētas būves, kuras nav atdalāmas no attiecīgā objekta un

kuru būvniecība ir saskaņota ar valsts īpašuma objekta iznomātāju,

pamatojoties uz objekta nomas līgumā noteiktajām apbūves tiesībām.

[11.1] Tiesa konstatē un strīds par to nepastāv, ka Nekustāmais īpašums

atrodas uz pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala. Pieteicējai saskaņā ar

likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta

pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas objektu. Pieteicēja iznomā

Nekustamo īpašumu un nomas līguma atlikušais darbības termiņš no

privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas brīža nav mazāks par pieciem

gadiem. Nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā. Nekustāmais īpašums

nav izmantojams valsts pārvaldes funkciju veikšanai tikai ar nosacījumu, ka

tiek veikti ieguldījumi no publisko personu puses. Nekustāmais īpašums

neatrodas pašvaldības un privāto tiesību subjektu kopīpašumā un tajā

neatrodas uz privātpersonas vārda zemesgrāmatā reģistrētas būves.

Lietā nav strīda arī par to, ka saskaņā ar 1999.gada 21.jūlijā noslēgto

nomas līgumu, samaksā par Nekustāmā īpašuma lietošanu laika periodā no

līguma noslēgšanas dienas tiek ieskaitīti pieteicējas ieguldījumi īpašuma

remontā un rekonstrukcijā. Tādejādi visi pieteicējas līdzšinējie ieguldījumi

īpašuma remontā un rekonstrukcijā tika atlīdzināti attiecīgi samazinot

pieteicējai nomas maksu par īpašuma lietošanu (lietas 24.-34.lapa).

[11.2] Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka nomas līguma

nostiprināšana zemesgrāmatā un pieteicējas pirmpirkuma tiesības uz šo

objektu vēl nerada pieteicējai paļāvību uz to, ka šo nekustāmo īpašumu

pieteicēja varēs privatizēt un arī pašā nomas līgumā netika atrunāts, ka

pieteicējai uz Nekustamo īpašumu ir izpirkuma tiesības. Likumdevējs

atsevišķos gadījumos ir paredzējis nomnieka priekšrocības iegūt privatizējamo

objektu, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tomēr tās izmantojamas tikai stingri

noteiktos gadījumos, jo pēc būtības tās ir priekšrocības tiesības attiecībā pret

pārējiem sabiedrības locekļiem.

Vērā ņemams ir apstāklis, ka nomas līgums tika noslēgts ar termiņu uz

25 gadiem līdz 2024.gada 21.decembrim. Vienlaicīgi, atbildētājas pārstāve

tiesas sēdē paskaidroja, ka projekta „Jauniešu iesaiste NVO, sporta un interešu

izglītības programmās” (identifikācijas Nr.2349) realizēšanas sākuma stadijā

darbiniekiem tiks piešķirtas nelielas pagaidu telpas, bet laika gaitā projektam

attīstoties būs nepieciešamas lielas telpas un Nekustamais īpašums ir tieši

piemērots paša Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveidei. Tātad šāda

centra izveidei ir nepieciešami priekšdarbi, kurus var veikt arī citās telpās līdz

nomas līguma beigu termiņam.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa ieskatā atbildētāja, pieņemot

lēmumus Nr.5280 un Nr.562, savu rīcības brīvību ir izmantojusi piemērojamās

normas robežās. Lēmumos ir norādīts, kādas funkcijas veikšanai Nekustāmais

īpašums ir saglabājamas pašvaldības īpašumā, un normatīvajā aktā ir paredzēta

tāda pašvaldības funkcija, uz kuru atbildētāja ir atsaukusies. Nekustamā

īpašuma īpašības atbilst tam mērķim - Jaunatnes karjeras un līdzdalības centrs,

kuram to plānots izmantot, turklāt šis mērķis ir vērsts uz sabiedrības t.i.,

jaunatnes, interešu apmierināšanu, kas ir pietiekams pamats, lai ierobežotu

pieteicējas intereses privatizēt šo objektu.

Līdz ar to nepastāv pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta

izdošanas nosacījumi, tādēļ pieteicējas prasījums par Lēmumu atcelšanu un

labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen” pieteikumu par Rīgas

domes 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.5280 un 2009.gada 17.novembra lēmuma

Nr.562 atcelšanu un labvēlīga administratīva akta izdošanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 19.augustā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________________ L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2010.gada 19.augustā.