Court dismissed privatization claim against municipal property due to public interest in education and youth services.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga rejected the plaintiff's request to annul municipal decisions and issue a favorable administrative act for privatizing a school building. The court found that the property is essential for state functions in education and youth services, overriding the plaintiff's leasehold rights and prior purchase claims. Consequently, the court ruled that the plaintiff's interests were insufficient to justify privatization given the public benefit of maintaining the facility for community use.
Legislator headnote
AI generatedPar pašvaldībām 6. panta 2. daļa; Valsts pārvaldes iekārtas likums 9. pants: Municipalities may retain property for public functions like education and youth services, preventing privatization even if a lessee holds prior purchase rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A421020409
A04502-10/09
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 19.augustā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,
piedaloties pieteicējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen” -
pārstāvim S.P., atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās
iestādes Rīgas domes pārstāvei S.K.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen”
pieteikumu par Rīgas domes 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.5280 un
2009.gada 17.novembra lēmuma Nr.562 atcelšanu un labvēlīga administratīva
akta izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas domes (turpmāk arī – RD vai atbildētāja) 2009.gada
26.maija lēmumu Nr.5280 ,,Par valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības,
jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības
nekustamajiem īpašumiem” (turpmāk – Lēmums Nr.5280) apstiprināts valsts
pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē
nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustāmo īpašumu saraksts, kurā
citu starpā iekļauts zemesgabals un uz tā esošā apbūve (skolas ēka un
darbnīca) /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).
Lēmums pamatots ar likuma „Par pašvaldībām” 6.pantu, 7.panta otro
daļu, 8.pantu, 14.panta otrās daļas 3.punktu, 21.panta pirmās daļas 17.punktu,
23.punktu un otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pantu.
[2] Ar Rīgas domes 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.562 (turpmāk –
Lēmums Nr.562) tika atteikts nodot privatizācijai Lēmumā Nr.2 uzskaitītos
nekustāmos pašvaldības īpašumus, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Pollen” (turpmāk – pieteicēja) privatizācijas ierosinājumu par zemesgabalu
un uz tā esošo apbūvi (skolas ēka un darbnīca) /adrese/ (kadastra Nr./kadastra
numurs/4) (turpmāk arī – Nekustamais īpašums).
Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[2.1] Nekustamais īpašums ir iekļauts Lēmuma Nr.5280 pielikuma
38.punktā. Lēmumā Nr.5280 ir konstatēts valsts pārvaldes funkciju veikšanai
izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamo pašvaldības īpašumu
sastāvs, piederība, esošā un plānotā (perspektīvā) izmantošana, ar to saistītie
veicamie pasākumi un konkrēta pašvaldības īpašuma saglabāšanas Rīgas
pilsētas pašvaldības īpašumā nepieciešamība, lai pašvaldība saskaņā ar Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 9.pantu attiecīgas funkcijas varētu pilnvērtīgi veikt.
[2.2] Atteikums nodot privatizācijai valsts pārvaldes funkciju izglītības,
jaunatnes un sporta nozarē veikšanai nepieciešamos pašvaldības īpašumus
pieņemams svarīgu interešu labad – lai gādātu par iedzīvotāju izglītību. Valsts
pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un sporta nozarē veikšanai
nepieciešamo pašvaldības īpašumu privatizācijas atteikums ir nepieciešams un
piemērots, lai sasniegtu tiesiski leģitīmu mērķi – atbilstoši Lēmumā Nr.5280
noteiktajam nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un
sporta nozarē izpildi (realizāciju).
[3] 2009.gada 28.decembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta
administratīvā lieta pēc SIA „Pollen” pieteikuma par Lēmuma Nr.5280 un
Lēmuma Nr.562 atcelšanu, un labvēlīga administratīva akta izdošanu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Lēmums Nr.5280 būtiski ierobežo pieteicējas likumā „Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likums” (turpmāk arī – Privatizācijas pabeigšanas likums)
noteiktās tiesības, turklāt, tā kā no Lēmuma Nr.5280 izriet, ka turpmākā rīcība
ar Nekustamo īpašumu var tikt pakārtota tikai noteiktajai plānotajai
(perspektīvajai) izmantošanai, tas ir, Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes
karjeras un līdzdalības centra izveidei, tad pieteicēja uzskata, ka Lēmums
Nr.5280 var būtiski ierobežot arī nomas līgumos noteiktās pieteicējas
Nekustamā īpašuma lietošanas tiesības.
[3.2] Lai arī Lēmumā Nr.5280 norādīts, ka Nekustamais īpašums
nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta
nozarē un tieši Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes karjeras un līdzdalības
centra izveidei, tomēr ne vienā no lēmumiem nav skaidrots, kādā tieši veidā
Nekustamais īpašums tiks izmantots minēto funkciju veikšanā. Arī Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā
2009.gada 11.jūnija sprieduma (SKA-210/2009) 9.tēzē norādījis, ka
privatizācijas atteikuma pamatojumam nepietiek tikai ar norādi uz kādu no
pašvaldības funkcijām, bet īpašuma objekta nepieciešamība noteiktas
pašvaldības funkcijas pildīšanai ir jāpamato ar konkrētiem apstākļiem un
norādēm, kādā veidā objekts tiks izmantots.
[3.3] Lai arī RD apstrīdētajā lēmumā norāda, ka tas izdots, pamatojoties
uz lietderības apsvērumiem, apstrīdētā lēmuma lietderība atbilstoši
Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 66.panta pirmajā daļā
noteiktajiem kritērijiem pašā lēmumā nav analizēta vispār. Līdz ar to lēmuma
ietvaros nav vērtēta šāda satura lēmuma nepieciešamība un piemērotība
pašvaldības funkciju nodrošināšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē.
Tāpat RD nav izvērtējusi, vai pastāv līdzekļi (veidi), kas pieteicējas tiesiskās
intereses un tiesības ierobežotu mazāk. Turklāt, ne vienā no lēmumiem nav
norādīts, kāds ir šis ievērojamais sabiedrības ieguvums, kā dēļ nepieciešams
būtiski ierobežot pieteicējas kā privātpersonas tiesības, kas noteiktas
Privatizācijas pabeigšanas likuma normās.
[3.4] To, ka RD ir pieņēmusi abus lēmumus neizvērtējot visus
lietderības apsvērumus, apliecina arī tas, ka 1999.gada 21.decembra
„Nekustamā īpašuma nomas līgums” Nr.1.12.-6-99-405 starp SIA „Pollen” un
RD īpašuma departamentu ir noslēgts uz 25 gadu termiņu, un tas ir spēkā līdz
2024.gada 21.decembrim, kas savukārt nozīmē, ka Lēmumā Nr.5280
paredzēto pašvaldības funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē
pašvaldības īpašums varētu tikt izmantots tikai sākot no 2024.gada, tas ir, pēc
vairāk kā 14 gadiem, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas. Atteikums nodot
privatizācijai pašvaldības īpašumu un atstāt to Rīgas pilsētas pašvaldības
īpašumā, lai pēc 14 gadiem to izmantotu pašvaldības funkciju veikšanai,
vērtējams kā neloģisks un nesamērīgs kaut vai tā iemesla dēļ, ka nav iespējams
plānot pašvaldības darbību un tās nepieciešamību tik ilgā laika periodā.
Turklāt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumu pārvaldības pilnveidošanas un
attīstības stratēģija, ar kuru pamatota nepieciešamība Nekustamo īpašumu
saglabāt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, ir izstrādāta tikai līdz 2013.gadam
un tā nevar kalpot par pamatu Nekustamā īpašuma privatizācijas ierosinājuma
atteikumam kaut vai tā iemesla dēļ, ka Nekustamais īpašums līdz pat 2024.
gadam nodots SIA „Pollen” rīcībā.
Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2009.gada 11.jūnija sprieduma (SKA-210/2009) 12.tēzē atzīts,
ka gadījumā, ja pašvaldība lēmumā par pašvaldības objekta privatizācijas
ierosinājuma atteikumu savu pamatojumu nav devusi, vai tas nav pietiekams,
tad, vērtējot pašvaldības lēmumu tiesiskumu var tikt ņemti vērā kritēriji, kādi
ir izstrādāti valsts īpašuma objektu gadījumā.
Lai arī starp SIA „Pollen” un RD īpašuma departamentu 1999.gada
21.decembrī noslēgtā nomas līguma Nr.1.12.-6-99-405 atlikušās darbības
termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no Nekustamā īpašuma
privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas ierosinājumu reģistrā 2006.gada
29.augustā un pieteicēja Nekustamajā īpašumā ir veikusi ar iznomātāju
saskaņotus nepieciešamos un derīgos izdevumus, kuri atlīdzināmi nomniekam,
ja Nekustamais īpašums tiek saglabāts Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā,
taču minētie fakti lēmumos nav ņemti vērā un līdz ar to nav vērtēti.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes paskaidrojums,
kurā lūgts pilnība noraidīt pieteicēja pieteikumu, un papildus tiek paskaidrots
turpmāk minētais.
[4.1] Privatizācijas ierosinājuma esamība Rīgas pilsētas pašvaldībai
neliedz patstāvīgi izmantot likumā noteiktās tiesības attiecībā uz savu īpašumu,
tomēr tai saglabājas pienākums saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma
6.pantā noteikto izskatīt iesniegtos privatizācijas ierosinājumus pēc būtības, kā
rezultātā saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro daļu RD ir
jāizdod administratīvais akts. Pēc satura šāds administratīvais akts var būt par
nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.
Izskatot ierosinājumu pēc būtības ir konstatēts un Lēmumā Nr.562 ir
norādīts, ka katra konkrētā publiskas personas nekustamā īpašuma
nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības komercdarbības
veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir vienīgais ar likumu
noteiktais kritērijs, pēc kura pašvaldībai jāvadās, pieņemot attiecīgu lēmumu.
RD tikai jākonstatē šāda likumdevēja noteiktās autonomās funkcijas
izpildes nepieciešamība, nevis jāizvērtē nodošana privatizācijai atkarībā no
privatizācijas ierosinātāju nolūkiem. Privātpersonai nav subjektīvu tiesību
prasīt no RD izdot konkrēta satura administratīvo aktu, jo privatizācijas
procesu regulējošās tiesību normās ir noteiktas personas tiesības pieteikties uz
pašvaldībai piederoša vai piekrītoša nekustamā īpašuma privatizāciju, nevis
tiesības privatizēt konkrētu nekustamo īpašumu. Personai ir subjektīvas
tiesības, lai tās privatizācijas ierosinājums tiktu izskatīts pēc būtības noteiktā
kārtībā.
[4.2] Pieteicēja savā pieteikumā tiesai norāda, ka lēmumos nav
skaidrots, kādā tieši veidā īpašuma objekts tiks izmantots valsts pārvaldes
funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē.
Lēmumā Nr.5280 ir norādīts, ka ar šo lēmumu tiek apstiprināts valsts
pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē
nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksts, turklāt
ir norādīts, ka jebkurai turpmākai rīcībai ar šo lēmumu apstiprinātajā sarakstā
minētajiem nekustamajiem īpašumiem jāatbilst tajā norādītajai plānotajai
(perspektīvajai) izmantošanai atbilstošas valsts pārvaldes funkciju izpildei, kā
arī spēkā esošajam Rīgas teritorijas plānojumam. Lēmuma Nr.5280 pielikumā
(38.punkts) ir iekļauts īpašuma objekts, kur norādīts, ka to izmanto SIA
„Pollen” komercdarbībai un kā plānotā (perspektīvā) izmantošana atbilstoši
valsts pārvaldes funkcijām vai komercdarbībai ir Rīgas pilsētas pašvaldības
Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveide. Turklāt, kā papildu pasākumi,
kas nodrošinās perspektīvo izmantošanu, ir norādīti „nepagarināt noslēgto
nomas līgumu (līguma termiņš 21.12.2024.) ar SIA „Pollen” un nodrošināt
Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveidi”.
Līdz ar to pieteicējas uzskatam, ka nav skaidrots, kādā tieši veidā
īpašuma objekts tiks izmantots valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības,
jaunatnes un sporta nozarē, nav pamata.
[4.3] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši APL 66.panta pirmajā daļā
noteiktajiem kritērijiem Lēmuma Nr.562 lietderība nav analizēta.
Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti,
tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ
atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma
principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās
intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda
interesēm.
Atbilstoši APL 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam - labums,
ko sabiedrība iegūst, Rīgas domei atsakot nodot privatizācijai pašvaldības
īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu
ierobežojums, jo netiek ierobežotas izglītības iespējas un tās pieejamība
sabiedrības interesēs. Atsakot nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma
objektu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības
interesēm atbilstošs mērķis. Lēmuma Nr.562 konstatējošas daļas 69.punkts
definē, ka atteikums nodot privatizācijai valsts pārvaldes funkciju izglītības,
jaunatnes un sporta nozarē veikšanai nepieciešamos pašvaldības īpašumus
pieņemams svarīgu interešu labad – lai gādātu par iedzīvotāju izglītību.
[4.4] Pieteicēja izsaka viedokli, ka nomas attiecību pastāvēšanas faktam
un to termiņam ir būtiska nozīme, izvērtējot objekta, par kuru iesniegts
privatizācijas ierosinājums, nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju
veikšanai, ko apstiprinot arī judikatūra.
Pieteicējas pieminētajā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 11.jūnija spriedumā lietā
Nr.A42448306 (SKA-210/2009) tiesa pieļauj iespēju, pašvaldības lēmumu
izvērtējot, ņemt vērā tos kritērijus, kādi ir izstrādāti, lai izvērtētu valsts
īpašuma objektu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai, jo
konkrētai pašvaldībai nebija izstrādāti savi kritēriji. RD priekšsēdētāja
2008.gada 9.jūlija rīkojuma Nr.422-r „Par darba grupu izveidošanu un
pienākumu identificēt publisko funkciju izpildei nepieciešamos privatizācijai
ierosinātos pašvaldības īpašumus” 2.punktā ir noteikts, ka šī rīkojuma
pielikumā minēto darba grupu darbības mērķis (pamatuzdevums) atbilstoši to
kompetenču sadalījuma ir stratēģisku, visām Rīgas pilsētas pašvaldības
iestādēm un struktūrvienībām saistošu, Rīgas domē apstiprināmu plānošanas
dokumentu izstrāde par valsts pārvaldes funkciju vai arī valsts vai pašvaldības
komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem pašvaldības īpašumiem. Šī paša
rīkojuma 3.punktā ir noteikti kritēriji, kuri darba grupām ir jāņem vērā,
izvērtējot konkrēto pašvaldības īpašumu nepieciešamību.
Pašvaldībai ir ilgtermiņa pienākums, pamatojoties uz likuma „Par
pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3.punktu, racionāli un lietderīgi
apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Saskaņā ar Attīstības
plānošanas sistēmas likumu pašvaldību institūcijām attīstības plānošanā
jāievēro pamatprincipi, tajā skaitā ilgtspējīgas attīstības princips, kas nosaka
pienākumu tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošināt kvalitatīvu vidi un
līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmantot dabas, cilvēku un
materiālos resursus, saglabāt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.
Līdz ar to pieteicējas uzskats, ka Rīgas pašvaldības lēmumam atteikt
privatizēt īpašuma objektu jāatbilst Ministru Kabineta 2005.gada 30.augusta
instrukcijā Nr.9 „Instrukcija par Ministru kabineta rīkojumu projektu
sagatavošanu par valsts īpašuma objektu un zemes gabalu nodošanu
privatizācijai” minētajiem kritērijiem, ir nepamatots.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu
uzturēja uz pieteikumā minētajiem argumentiem.
Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz
lēmumos un paskaidrojumā minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa
dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst,
ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.
[7.1] 2006.gada 29.augustā pieteicēja iesniedza Rīgas domē iesniegumu
ar lūgumu uzsākt Nekustamā īpašuma privatizāciju (lietas 45.lapa).
[7.2] 2009.gada 26.maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.5280
(prot.Nr.129, 60.§), ar kuru Nekustamais īpašums iekļauts to Rīgas pilsētas
pašvaldības nekustamo īpašumu sarakstā, kas nepieciešami valsts pārvaldes
funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē (pielikuma „Valsts
pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē
nepieciešamie Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamie īpašumi” 38.punkts)
(lietas 46. un 57.lapa).
[7.3] 2009.gada 17.novembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.562 ar
kuru atteikts nodot privatizācijai Lēmumā Nr.2 uzskaitītos nekustāmos
pašvaldības īpašumus, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen”
privatizācijas ierosinājumu par zemesgabalu un uz tā esošo apbūvi (skolas ēka
un darbnīca) /adrese/ (lietas 12.-21.lapa).
[8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ir vērsusies pašvaldībā, lai
panāktu sev labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, Nekustamā īpašuma
nodošanu privatizācijai. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departaments tiesu praksē atzinis, ka, skatot pieteikumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu (APL 254.pants), tiesai jāpārbauda, vai pastāv
labvēlīga administratīvā akta izdošanas noteikumi. To darot, tiesai jāņem vērā
visi būtiskie apstākļi, neatkarīgi no tā, vai negatīvajā administratīvajā aktā, ar
kuru atteikts apmierināt pieteicējas prasījumu, šie apstākļi ir norādīti.
Administratīvais akts šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās
ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu
vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī
akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Tas izriet no tā, ka šādā
gadījumā administratīvā akta (atteikuma izdot labvēlīgu aktu) atcelšana nedod
pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. spriedumu lietā SKA-415/2006,
17.punkts). Līdz ar to tiesa atsevišķi nelemj par pieteicējas prasījumu - atcelt
Rīgas domes 2009.gada 17.novembra lēmumu Nr.562. Tiesa lemj, vai ir
apmierināms pieteicējas prasījums par pienākuma uzlikšanu atbildētājai nodot
privatizācijai pašvaldībai piederošo objektu - zemesgabalu un uz tā esošo
apbūvi (skolas ēku un darbnīcu) /adrese/ ar kadastra Nr./kadastra numurs/.
Savukārt pārsūdzētais lēmums tiek skatīts, lai izvērtētu atbildētājas motivāciju
īpašuma nenodošanai privatizācijai.
[9] Pašvaldības lēmums ir pamatots ar Privatizācijas pabeigšanas likuma
6.panta trešo daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome,
lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un
neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais
objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts
vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likumu.
Savukārt minētā likuma 6.panta sestā daļa nosaka, ka tikai pašvaldības
dome var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības
īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu
zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas
institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un
pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu
privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu
neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai
pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu
norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas
komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.
No likuma „Par pašvaldībām” 77.panta izriet, ka privatizācijai var
nodot to pašvaldības īpašuma objektu, kas nav nepieciešams attiecīgās
administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību (tostarp iedzīvotāju izglītības)
apmierināšanai. Minētā likuma 15.pants kā vienu no pašvaldības autonomajām
funkcijām noteic iedzīvotāju izglītības (iedzīvotājiem noteikto tiesību
nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā;
pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un
audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas
mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.)
nodrošināšanu (4.punkts).
No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka pašvaldības domei,
pieņemot lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un
neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ir jāizvērtē, vai šis īpašuma
objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai komercdarbības
veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tādējādi likumdevējs
pašvaldībām ir piešķīris zināmu rīcības brīvību, lai tās izlemtu jautājumu par
sava īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Tomēr šī rīcības brīvība ir
ierobežota ar privatizācijas mērķi, ar valsts pārvaldes funkcijām un pašvaldības
darbības iespējām komercdarbības jomā.
[10] Kā pamatoti norādījusi pieteicēja, Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009.gada 11.jūnija
spriedumā lietā Nr.A42448306 (SKA-210/2009) ir atzinis, ka privatizācijas
ierosinājuma atteikuma pamatojumam nepietiek tikai ar norādi uz kādu no
pašvaldības funkcijām, bet īpašuma objekta nepieciešamība noteiktas
pašvaldības funkcijas pildīšanai ir jāpamato ar konkrētiem apstākļiem un
norādēm, kādā veidā objekts tiks izmantots. Turklāt šādai nepieciešamībai ir
jābūt tagad vai vismaz paredzamā nākotnē esošai, nevis pamatotai ar varbūtību
un iespējamiem plāniem kaut kad nākotnē.
Kā izriet no lietas materiāliem un atbildētājas pārstāves tiesas sēdē
teiktā, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošais nekustāmais īpašums
/adrese/ (zeme, skolas ēka, garāžas un palīgēka), kuru pašreiz izmanto SIA
„Pollen” komercdarbībai uz Nekustāmā īpašuma nomas līguma Nr.1.12.-6-99-
405 (lietas 24.-27.lapa) pamata, kurš noslēgts 1999.gada 21.jūlijā ar termiņu
uz 25 gadiem līdz 2024.gada 21.decembrim, pamatojoties uz nepieciešamību
veikt valsts pārvaldes funkciju izglītības, jaunatnes un sporta nozarē, tiks
izmantots Rīgas pilsētas pašvaldības Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra
izveidei (lietas 77.lapa). Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma
objektu privatizācijas un atsavināšanas procesu atbilstoši Privatizācijas
pabeigšanas likuma 6.panta trešajai un sestajai daļai, ar RD priekšsēdētāja
2008.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.422-r (lietas 169.-170.lapa) tika izveidotas
nozaru darba grupas ar mērķi izstrādāt stratēģisku, visām pašvaldības iestādēm
saistošu un RD apstiprinātu plānošanas dokumentu par valsts pārvaldes
funkciju veikšanai nepieciešamajiem pašvaldības īpašumiem. Rīgas domes
Izglītības, jaunatnes un sporta departaments ar 2008.gada 6.jūnija vēstuli
Nr.2.1-18/DSJ08-347-dv (lietas 172.-173.lapa) sniedza atzinumu par
nekustamo īpašumu /adrese/, kurā norādīts, ka pēc Departamenta ierosinājuma
Rīgas projektu ideju grāmatā ir iekļauts Jaunatnes informācijas un karjeras
izglītības centra izveides projekts (identifikācijas Nr.2349). Centrā plānots
sniegt jauniešiem informāciju par viņu iespējām nevalstiskajās organizācijās,
formālajā un neformālajā izglītībā, darba tirgū, kā arī organizēt apmācības un
diskusijas. Vienlaikus šis centrs varētu kļūt par ,,Jauniešu māju” - vietu, kur
jaunatnes organizācijām rīkot biedru sapulces, organizēt apmācības un
informatīvos pasākumus plašam interesentu lokam. Līdz ar to ēka /adrese/ ir
nepieciešama Departamenta tiešo funkciju nodrošināšanai. „Jauniešu iesaiste
NVO, sporta un interešu izglītības programmās” projektā (identifikācijas
Nr.2349) paredzētās izmaksas sastāda LVL 491 963 vai EUR 700 000,
projekta partneri ir Tallinas pilsētas pašvaldības Sporta un jaunatnes
departaments un Stokholmas mākslas skola, projekta mērķis ir sekmēt jauniešu
aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā notiekošajos procesos un pilsoniskās
sabiedrības stiprināšanos, atbalstīt jauniešu un jaunatnes organizāciju
iniciatīvas, iesaistot tos vienaudžu neformālajā izglītošanā, sekmēt jauniešu
konkurētspējas paaugstināšanos darba tirgū, veicināt sociālā riska grupu
jauniešu integrāciju sabiedrībā, sekmēt dialogu starp dažādu kultūru un sociālo
grupu jauniešiem, radīt vidi jauniešu radošajai pašizpausmei un specifiskais
mērķis ir izveidot Rīgā Jaunatnes karjeras un līdzdalības centru, izstrādāt un
aprobēt tā sniegtas izglītības programmas un pakalpojumus
(http://projekti.latreg.lv/projekts.php?lang=&projid=2349). Lēmumā Nr.5280,
ar kuru apstiprināts valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un
sporta nozarē nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustāmo īpašumu
saraksts, ir noteikts, ka jebkurai turpmākai rīcībai ar šo lēmumu apstiprinātajā
sarakstā minētajiem nekustamajiem īpašumiem jāatbilst tajā norādītajai
plānotajai (perspektīvajai) izmantošanai atbilstošas valsts pārvaldes funkcijas
izpildei, kā arī spēkā esošajam Rīgas teritorijas plānojumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Nekustāmā īpašuma
nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un
sporta nozarē ir pamatota ar konkrētiem apstākļiem un norādēm, kādā veidā šis
objekts tiks izmantots un šāda nepieciešamība ir paredzēta esošajā nākotnē.
[11] Kā pamatoti norādījusi pieteicēja, Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009.gada 11.jūnija
spriedumā lietā Nr.A42448306 (SKA-210/2009) ir norādījis, ka gadījumā, ja
pašvaldība lēmumā par pašvaldības objekta privatizācijas ierosinājuma
atteikumu savu pamatojumu nav devusi, vai tas nav pietiekams, tad, vērtējot
pašvaldības lēmumu tiesiskumu var tikt ņemti vērā kritēriji, kādi ir izstrādāti
valsts īpašuma objektu gadījumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta instrukcijas Nr.9
„Instrukcija par Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanu par valsts
īpašuma objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai” 3.punktu, ja objekts
ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai vai publiskas
personas komercdarbības nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 88.pantu, ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti izvērtē to
valdījumā (arī to padotībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību valdījumā,
kurās institūcija ir kapitāla daļu turētāja) esošo objektu atbilstību šādiem
kritērijiem (kas var būt par pamatu objekta nodošanai privatizācijai):
3.1. valsts īpašuma objekts atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas
(personu) īpašumā esoša zemesgabala;
3.2. valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinātājam ir pirmpirkuma
tiesības saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
privatizāciju" 17.panta pirmo daļu;
3.3. valsts īpašuma objekta iznomātā daļa pārsniedz pusi no objekta
kopējās platības un attiecīgā valsts īpašuma objekta nomas līguma atlikušais
darbības termiņš nav mazāks par pieciem gadiem (no privatizācijas
ierosinājuma reģistrēšanas brīža privatizācijas ierosinājumu reģistrā);
3.4. nomas tiesības saskaņā ar šīs instrukcijas 3.3.apakšpunktā
minētajiem nomas līgumiem ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
3.5. valsts īpašuma objekts ir izmantojams valsts pārvaldes funkciju un
uzdevumu veikšanai vai publisko personu komercdarbības nodrošināšanai tikai
ar nosacījumu, ka tiek veikti ieguldījumi no publisko personu puses un
nepieciešamais ieguldījums uz katru īpašuma kvadrātmetru pārsniedz 50 % no
1 m2 būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas izmaksām konkrētajā
apvidū;
3.6. valsts īpašuma objekts atrodas valsts un privāto tiesību subjektu
kopīpašumā, un valsts domājamā daļa ir mazāka par pusi;
3.7. valsts īpašuma objektā ir veikti ar iznomātāju saskaņoti
nepieciešamie un derīgie izdevumi, kuri atlīdzināmi objekta nomniekam, ja
attiecīgais valsts īpašuma objekts tiek saglabāts valsts īpašumā un attiecīgā
institūcija nevar nodrošināt izdevumu atlīdzināšanu;
3.8. valsts īpašuma objektā atrodas uz privātpersonas vārda
zemesgrāmatā reģistrētas būves, kuras nav atdalāmas no attiecīgā objekta un
kuru būvniecība ir saskaņota ar valsts īpašuma objekta iznomātāju,
pamatojoties uz objekta nomas līgumā noteiktajām apbūves tiesībām.
[11.1] Tiesa konstatē un strīds par to nepastāv, ka Nekustāmais īpašums
atrodas uz pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala. Pieteicējai saskaņā ar
likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta
pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas objektu. Pieteicēja iznomā
Nekustamo īpašumu un nomas līguma atlikušais darbības termiņš no
privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas brīža nav mazāks par pieciem
gadiem. Nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā. Nekustāmais īpašums
nav izmantojams valsts pārvaldes funkciju veikšanai tikai ar nosacījumu, ka
tiek veikti ieguldījumi no publisko personu puses. Nekustāmais īpašums
neatrodas pašvaldības un privāto tiesību subjektu kopīpašumā un tajā
neatrodas uz privātpersonas vārda zemesgrāmatā reģistrētas būves.
Lietā nav strīda arī par to, ka saskaņā ar 1999.gada 21.jūlijā noslēgto
nomas līgumu, samaksā par Nekustāmā īpašuma lietošanu laika periodā no
līguma noslēgšanas dienas tiek ieskaitīti pieteicējas ieguldījumi īpašuma
remontā un rekonstrukcijā. Tādejādi visi pieteicējas līdzšinējie ieguldījumi
īpašuma remontā un rekonstrukcijā tika atlīdzināti attiecīgi samazinot
pieteicējai nomas maksu par īpašuma lietošanu (lietas 24.-34.lapa).
[11.2] Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka nomas līguma
nostiprināšana zemesgrāmatā un pieteicējas pirmpirkuma tiesības uz šo
objektu vēl nerada pieteicējai paļāvību uz to, ka šo nekustāmo īpašumu
pieteicēja varēs privatizēt un arī pašā nomas līgumā netika atrunāts, ka
pieteicējai uz Nekustamo īpašumu ir izpirkuma tiesības. Likumdevējs
atsevišķos gadījumos ir paredzējis nomnieka priekšrocības iegūt privatizējamo
objektu, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tomēr tās izmantojamas tikai stingri
noteiktos gadījumos, jo pēc būtības tās ir priekšrocības tiesības attiecībā pret
pārējiem sabiedrības locekļiem.
Vērā ņemams ir apstāklis, ka nomas līgums tika noslēgts ar termiņu uz
25 gadiem līdz 2024.gada 21.decembrim. Vienlaicīgi, atbildētājas pārstāve
tiesas sēdē paskaidroja, ka projekta „Jauniešu iesaiste NVO, sporta un interešu
izglītības programmās” (identifikācijas Nr.2349) realizēšanas sākuma stadijā
darbiniekiem tiks piešķirtas nelielas pagaidu telpas, bet laika gaitā projektam
attīstoties būs nepieciešamas lielas telpas un Nekustamais īpašums ir tieši
piemērots paša Jaunatnes karjeras un līdzdalības centra izveidei. Tātad šāda
centra izveidei ir nepieciešami priekšdarbi, kurus var veikt arī citās telpās līdz
nomas līguma beigu termiņam.
[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa ieskatā atbildētāja, pieņemot
lēmumus Nr.5280 un Nr.562, savu rīcības brīvību ir izmantojusi piemērojamās
normas robežās. Lēmumos ir norādīts, kādas funkcijas veikšanai Nekustāmais
īpašums ir saglabājamas pašvaldības īpašumā, un normatīvajā aktā ir paredzēta
tāda pašvaldības funkcija, uz kuru atbildētāja ir atsaukusies. Nekustamā
īpašuma īpašības atbilst tam mērķim - Jaunatnes karjeras un līdzdalības centrs,
kuram to plānots izmantot, turklāt šis mērķis ir vērsts uz sabiedrības t.i.,
jaunatnes, interešu apmierināšanu, kas ir pietiekams pamats, lai ierobežotu
pieteicējas intereses privatizēt šo objektu.
Līdz ar to nepastāv pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta
izdošanas nosacījumi, tādēļ pieteicējas prasījums par Lēmumu atcelšanu un
labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-
291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pollen” pieteikumu par Rīgas
domes 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.5280 un 2009.gada 17.novembra lēmuma
Nr.562 atcelšanu un labvēlīga administratīva akta izdošanu.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit
dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2010.gada 19.augustā.
Tiesnese (paraksts) L.Andersone
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnese ________________________________ L.Andersone
Administratīvā rajona tiesa
Rīgā, 2010.gada 19.augustā.