15840031520 / SKK-0196-23 · Latvian Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, rejecting factual dissatisfaction with sentencing. (Augstākās tiesas Senāts)

Legislator summary

AI generated

The Latvian Supreme Court refused to initiate cassation proceedings against a criminal appeal judgment regarding the defendant's sentence. The defense argued that the lower court violated sentencing guidelines by ignoring the defendant's age, compensation payment, and lack of new crimes, while also claiming unreasonable delays. The court determined that the appeal arguments merely repeated the appellate court's rejected reasoning and sought to overturn the decision based on factual disagreements rather than legal errors, which does not meet the statutory requirements for cassation.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may only be initiated if the appeal is based on a violation of the Criminal Law or a significant violation of the Criminal Procedure Law, not on factual dissatisfaction with the lower court's evaluation of evidence.

Keywords

AI generated

cassation proceedings criminal appeal sentencing guidelines procedural delay legal grounds requirement factual disagreement Criminal Procedure Law

Cited Legislation

AI generated

Criminal Procedure Law § 569(1)

Criminal Procedure Law § 573(1)

Criminal Procedure Law § 573(3)

Criminal Procedure Law § 573(5)

Criminal Procedure Law § 573.1(1)

Cited Case Law

AI generated

ECLI:LV:AT:2023:0321.15840031520.13.L

Latvian Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, rejecting factual dissatisfaction with sentencing.

Full text

ECLI:LV:AT:2023:0321.15840031520.13.L

Lieta Nr.15840031520, SKK-196/2023

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2023. gada 21. martā

Senāts šādā sastāvā: senatores Sandra Kaija, Inguna Radzeviča, Inese Laura Zemīte,

iepazinies ar apsūdzētās /pers. A/ aizstāves zvērinātas advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2022. gada

29. novembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst

šā likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Šā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmās daļas nosacījumiem nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja

kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Aizstāve kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par apsūdzētajai /pers. A/ noteikto sodu, norādot, ka tiesa, nosakot

brīvības atņemšanu, pārkāpusi Krimināllikuma 35. un 46. panta prasības, jo nav ņēmusi vērā, ka jaunākais no četriem apsūdzētās apgādībā esošajiem

bērniem ir tikai 11 mēnešus vecs, apsūdzētā izlīgusi ar cietušo un pilnībā atlīdzinājusi tās pieteikto kaitējuma kompensāciju, apsūdzētā gandrīz 5 gadus

pēc viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas jaunus likumpārkāpumus nav izdarījusi. Turklāt tiesa nav izvērtējusi Probācijas dienesta sniegto

/pers. A/ raksturojumu, kā arī, izvērtējot nosakāmā soda veidu, nav apsvērusi īslaicīgas brīvības atņemšanas noteikšanu.

Tiesa ir pārkāpusi apsūdzētās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo nav ņēmusi vērā, ka /pers. A/ pratināta jau 2019. gada

24. septembrī, kā arī nepamatoti atzinusi, ka krimināllietas jauna izskatīšana nav atzīstama par nepamatotu kriminālprocesa novilcināšanu, ņemot vērā, ka

apelācijas instances tiesā lieta tika izskatīta divas reizes sakarā ar prokurora apelācijas protestu.

Senāts konstatē, ka kasācijas sūdzībā daļēji atkārtoti apelācijas sūdzības argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti

noraidījusi.

Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajai /pers. A/ soda veidu, ir izvērtējusi Krimināllikuma 46. panta

otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, un, ievērojot Krimināllikuma 35. pantā norādīto soda mērķi, pamatoti noteikusi sodu brīvības

atņemšanas veidā. Tiesa argumentēti noraidījusi iespēju piemērot citus – brīvības atņemšanai alternatīvus – soda veidus, norādot, ka iepriekš piespriestie

sodi apsūdzēto nav atturējuši no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas nosacītas notiesāšanas laikā, tādējādi cita soda veida piemērošana nesasniegs

soda mērķi.

Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi lietas materiālos esošās ziņas par apsūdzētās personību, ņemot vērā

gan Valsts probācijas dienesta raksturojumā norādīto, gan ziņas par /pers. A/ apgādībā esošajiem bērniem, arī faktu, ka apsūdzētā atrodas bērna

kopšanas atvaļinājumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzinusi to, ka

cietušajai atlīdzināts ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums – 4660,59 euro.

Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi, vai lietā nav konstatējums Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteikto

tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums. Tiesa nolēmumā hronoloģiskā secībā izklāstījusi izskatāmajā kriminālprocesā veiktās

procesuālās darbības, sākot no kriminālprocesa uzsākšanas 2020. gada 25. martā līdz lietas saņemšanai un izskatīšanai pirmās instances tiesā, un atzinusi,

ka apsūdzētās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nav pārkāptas. Tiesa secinājusi, ka krimināllieta izmeklēta un iztiesāta saprātīgā

termiņā, nepilnu 2 gadu laikā, nepieļaujot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, proti, procesa gaitā nav bijuši laika periodi, kuros izmeklēšanas

iestāde, prokuratūra un tiesa nebūtu mērķtiecīgi un saprātīgi virzījusi šo procesu. Apelācijas instances tiesa nav konstatējusi tiesību uz kriminālprocesa

pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu arī apelācijas instances tiesā.

Senāts konstatē, ka aizstāve nav pamatojusi, kā kasācijas sūdzībā norādītā apsūdzētās pratināšana ietekmējusi viņas tiesības uz kriminālprocesa

pabeigšanu saprātīgā termiņā izskatāmajā kriminālprocesā un kā izpaudusies apelācijas instances tiesas pieļauta kriminālprocesa neattaisnota

novilcināšana.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka atsevišķi apsūdzētās /pers. A/ aizstāves kasācijas sūdzības argumenti nav pamatoti ar norādi uz Krimināllikuma

pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, bet kopumā faktiski pauž aizstāves neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi

apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku,

bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.

Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

S.Kaija I.Radzeviča I.L.Zemīte

Latvian Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, rejecting factual dissatisfaction with sentencing.

Legislator summary

Legislator headnote

Keywords

Cited Legislation

Cited Case Law

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Full text