Court dismissed customs tax appeal, ruling penalty applies only when taxpayer fault is proven.

NORAKSTS Lieta Nr.A42478605 AA43–0680–08/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 25.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneši S.Gintere un E.Puriņš,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Milda KM” pārstāvim J.T., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Imantam Lubānam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Milda KM” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 8.novembra lēmuma Nr.19./30187 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Milda KM” pretapelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 25.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Laika posmā no 2005.gada 16.jūnija līdz 2005.gada 1.jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Vidzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes Pēcmuitošanas pārbaužu daļa SIA „Milda KM” veica muitas parāda un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites pārbaudi par laika periodu no 2003.gada 1.februāra līdz 2004.gada 30.aprīlim, kā rezultātā 2005.gada 11.jūlijā VID Vidzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.164 pēcmuitošanas pārbaudes lietā Nr.2626/05-015, ar kuru SIA „Milda KM” tika uzlikts pienākums iemaksāt budžetā papildu aprēķināto muitas parādu Ls 5060,77, pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) parādu Ls 978,11 un soda naudu Ls 6038,88.

[2] Nepiekrītot VID Vidzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2005.gada 11.jūlija lēmumam Nr.164, SIA „Milda KM” to apstrīdēja VID Vidzemes reģionālajai iestādei. Ar VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājas 2005.gada 31.augusta lēmumu Nr.4.-8./10183 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. [3] Nepiekrītot VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājas lēmumam, SIA „Milda KM” to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram, kurš ar 2005.gada 8.novembra lēmumu Nr.19/30187 atstāja negrozītu VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājas 2005.gada 31.augusta lēmumu Nr.4.-8./10183.

VID ģenerāldirektora lēmums pamatots šādi. [3.1] Pārbaudē VID Vidzemes reģionālā iestāde konstatēja, ka SIA „Milda KM” ieveda preces Latvijas Republikas muitas teritorijā un piemēroja muitas procedūru IM 4 izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, deklarējot tās ar vienoto administratīvo dokumentu (turpmāk arī – VAD) Nr.0626/3-101698 (10.03.2003.), 0626/3-102991 (16.04.2003.), 0626/3-104662 (06.06.2003.), 0626/3-105440 (03.07.2003.), 0626/3-1064l6 (05.08.2003.), 0626/3-107276 (04.09.2003.), 0626/3-108275 (06.10.2003.), 0626/4-100949 (02.02.2004.), 0626/4-102049 (02.03.2004.), piemērojot precēm priekšrocību kodu TUA, kas paredz atvieglojumus muitas nodokļa likmes piemērošanā. [3.2] Importētajām precēm Ukrainas izcelsme apliecināta ar deklarācijām uz rēķiniem-faktūrām Nr.LEAN 6106038 (07.03.2003.), LEA 6106091 (15.04.2003.), 03/06-05 (05.06.2003.), 03/07-02 (02.07.2003.), 03/08-04 (04.08.2003.), 03/09-03 (03.09.2003.), 03/10-03 (03.10.2003.), 04/01-30 (30.01.2004.), 04/03-01 (01.03.2004.), kā rezultātā ievestajām precēm piemērota muitas nodokļa 0% likme. [3.3] Pirms pārbaudes uzsākšanas veikta deklarāciju uz rēķinafaktūras pārbaude eksportējošās valsts muitas iestādē, kurā konstatēts, ka deklarācijas uz rēķina-faktūras neatbilst Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma (turpmāk arī – Nolīguma) A protokola nosacījumiem un ir izsniegtas nepamatoti. [3.4] Pamatojoties uz Nolīguma A protokola 17.panta 4.punktu, eksportētājvalsts muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta kā Nolīguma slēdzējas puses vai kādas no 4.pantā „Izcelsmes kumulācija” minēto valstu izcelsmes produkcija, un izpilda citas šī protokola prasības.

Saskaņā ar Nolīguma A protokola 21.panta 2.punktu, deklarāciju uz rēķina-faktūras var izrakstīt, ja attiecīgajai produkcijai ir līgumslēdzējpušu vai 4.pantā „Izcelsmes kumulācija” uzskaitīto valstu izcelsme, savukārt Ukraina nav minēta 4.pantā. Tā kā starp minētā protokola 4.pantā uzskaitītajām valstīm Ukraina nav minēta, tad Lietuvas Republika nepamatoti izsniegusi EUR1 sertifikātu. Līdz ar to SIA „Milda KM” nav arī pamata Nolīguma A protokolā noteiktās ievedmuitas likmes piemērošanai. [3.5] Ievesto preču izcelsmi apliecinošās eksportētāja deklarācijas uz rēķina-faktūras, kurās norādīta Ukrainas izcelsme, neatbilst Nolīguma A protokola nosacījumiem, līdz ar to VAD deklarētajām precēm ir piemērojama muitas nodokļa pamatlikme 20%.

Tātad konkrētajā gadījumā Ukrainas izcelsmes preces tiek piegādātas no citām valstīm, nevis Ukrainas. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums (turpmāk – BTL) neparedz speciālus kumulācijas pasākumus ar citām valstīm, preferences kodu TUA un šā līguma muitas nodokļa likmes drīkst izmantot tikai, ja preces tiek eksportētas no Ukrainas un tās pavada Ukrainas kompetentu iestāžu apstiprināts EUR1 kustības sertifikāts ar tajā norādītu Latviju kā saņēmējvalsti vai EUR 2 veidlapu. [3.6] Tāpat pieteicēja VAD Nr.0626/3-105485 (04.07.2003.), 0626/3- 106203 (29.07.2003.), 0626/3-107704 (18.09.2003.), 0626/3-109179 (06.11.2003.), uzrādījusi piegādes noteikumus CIP saskaņā ar Incoterms 2000.

Preču piegādē izmantoti transporta pakalpojumu firmu pakalpojumi, grāmatvedības uzskaitē ir šo firmu izsniegtie rēķini Nr.242 (07.07.2003.), 0152528 (01.08.2003.), 6499062 (22.09.2003.), 3889427 (06.11.2003.), kurus apmaksājusi SIA „Milda KM”. Saskaņā ar Incoterms 2000, ja apmaksu par preču transportēšanu veic pircējs, piemērojami piegādes noteikumi FCA. SIA „Milda KM”, ievedot preces un piemērojot muitas procedūru IM 4 izlaišana brīvam apgrozījumam, iepriekš minētajos VAD preču muitas vērtībā nav ietvērusi ar preču piegādi saistītos izdevumus.

Tāpat pieteicēja VAD Nr.0626/3-105440 (03.07.2003.), uzrādījusi piegādes noteikumus EXW saskaņā ar Incoterms 2000. Preču piegādē izmantots autotransports. Grāmatvedības uzskaitē ir šo transporta pakalpojumu firmas izsniegts rēķins Nr.0152509 (10.07.2003.), kurus apmaksājusi SIA „Milda KM” un kur importēto preču piegādes izdevumi ir lielāki nekā uzrādīts minētajā VAD. SIA „Milda KM”, ievedot preces un piemērojot muitas procedūru IM 4 izlaišana brīvam apgrozījumam, VAD Nr.0626/3-105440 (03.07.2003.) nav ietvērusi visus ar preču piegādi saistītos izdevumus. [3.7] Pamatojoties uz 2004.gada 18.marta Muitas likuma 4.panta otro daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta trešo daļu, kā arī normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā muitas parāda rašanās brīdī, t.i., 1997.gada 11.jūnija Muitas likuma 19.panta otro daļu, 115.pantu, 147.3pantu, 171.pantu, 184.pantu, 185.panta pirmo daļu, likuma „Par muitas nodokli (tarifiem)” 1.pantu, 2.pantu, 5.panta pirmās daļas 1.punktu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās daļas 3.punktu, piekto daļu, astoto daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, SIA „Milda KM” papildus nomaksai budžetā noteikts PVN Ls 978,11 un soda nauda Ls 978,11, muitas nodoklis Ls 5060,77 un soda nauda Ls 5060,77. [3.8] Attiecībā uz SIA „Milda KM” sūdzībā norādīto, ka VID Vidzemes reģionālā iestāde nav izvērtējusi SIA „Milda KM” sūdzībā norādītos argumentus, paskaidrots, ka Nolīguma A protokola 17.panta 4.punkta izpratnē līgumslēdzējas puses ir Lietuva un Latvija, tādēļ nav pamata attiecināt minētos atvieglojumus uz konkrēto gadījumu.

Latvijas Republikas un Ukrainas BTL konkrētajā gadījumā nedod tiesības nodokļu maksātājam piemērot nodokļu atvieglojumus.

[4] 2005.gada 12.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Milda KM” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 8.novembra lēmuma Nr.19./30187 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Pieteikumā norādīts sekojošais. [4.1] VID pieteicējai veicis uzrēķinu, jo pieteicēja ieveda Latvijā no Lietuvas komersanta iegādātas Ukrainas izcelsmes preces, pamatojoties uz Lietuvas komersanta iesniegto deklarāciju uz rēķina, ko VID izpratnē neparedz Nolīguma tiesību normas. [4.2] Argumenti par nodokļu uzrēķina prettiesiskumu izvērsti analizēti pieteicējas 2005.gada 10.augusta un 2005.gada 3.oktobra sūdzībās. [4.2.1] Pieteicējas 2005.gada 10.augusta sūdzībā norādīts, ka produkcijai nav piemērojama Nolīguma A protokola 21.panta 2.punkta norma, bet gan Latvijas Republikas un Ukrainas BTL, it sevišķi tā A protokola 4.panta trešā daļa, 12.panta pirmā daļa, 14.panta pirmā daļa, 1.panta otrās daļas b apakšpunkta, 7.panta trešā daļa, A protokola 37.punkta noteikumi.

Nolīguma A protokola 17.panta 4.punkts neparedz Lietuvā izsniegt EUR1 izcelsmes sertifikātu uz Ukrainā izsniegtā EUR1 sertifikāta pamata, tādējādi tiek izslēgta jebkura iespēja Ukrainas izcelsmes precēm piemērot preferenciālo muitas nodokļa likmi (0%), ja šīs preces ir vestas caur Lietuvu (izlaižot tur tās brīvam apgrozījumam), nevis tieši uz Latviju. [4.2.2] VID vai tā Lietuvas kolēģi varēja pārliecināties par preču izcelsmi, pamatojoties uz Ukrainā izsniegtu EUR1 muitas sadarbības ietvaros. [4.2.3] Par Lēmumā norādīto pārkāpumu jāsoda eksportētājs, nevis pieteicēja, un pieteicēja nevar atbildēt par Latvijas Republikas un Ukrainas BTL un Nolīguma kolīzijām. [4.2.4] Pieteicējas apmaksātie transporta izdevumu rēķini abos Lēmumā norādītajos gadījumos ietver arī izdevumus par pakalpojumiem Latvijas teritorijā.

Incoterms 2000 noteikumi nenorāda, kurā valstī vai vietā jābūt risku un izdevumu pārejai no pārdevēja uz pircēju. [4.3] Latvijas Republikas un Ukrainas BTL 3.pantā noteikts, ka līgums attiecas uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir Ukraina vai Latvijas Republika un kas ietvertas Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmā no 25. līdz 97.nodaļai. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā šis līgums ir piemērojams, paredzot Ukrainas izcelsmes precēm piemērot 0% muitas nodokļa likmi. [4.4] Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojama soda naudas uzlikšana, jo pie līdzīgiem apstākļiem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) 2005.gada 14.janvāra spriedumā Nr.SKA-1, norādījis, ka sods šādās lietās nav piemērojams, jo „soda naudas mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātājs pildītu savus pienākumus nodokļu jomā, kā arī sodīt pārkāpējus.

Ja nodokļu maksātājs nodokļu likumu nav pārkāpis ar nodomu vai aiz neuzmanības, soda naudas uzlikšana nesasniedz nevienu no minētajiem mērķiem”.

[5] 2005.gada 28.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs neatzīst pieteikumu. Paskaidrojumā norādīts, ka Latvijas Republikas un Ukrainas BTL neparedz speciālus kumulācijas pasākumus ar citām valstīm. Preferences kodu TUA un šā līguma muitas nodokļa likmes drīkst piemērot tikai, ja preces tiek eksportētas no Ukrainas un tās pavada Ukrainas kompetentu iestāžu apstiprināts EUR1 kustības sertifikāts ar tajā norādītu Latviju kā saņēmējvalsti. Pieteicēja, deklarējot importētās preces brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas teritorijā, ir nepamatoti piemērojusi muitas maksājumu atvieglojumus. Pieteicēja preču muitas vērtībā nav ietvērusi visus par preču piegādi saistītos izdevumus, netika uzrādīti transporta pakalpojumi preču piegādē, lai gan pieteicēja bija maksājusi par šiem pakalpojumiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 25.aprīļa spriedumu SIA „Milda KM” pieteikums daļēji apmierināts. VID ģenerāldirektora 2005.gada 8.novembra lēmums Nr.19./30187 atcelts daļā par SIA „Milda KM” papildu aprēķināto soda naudu Ls 5060,77 par muitas nodokli un Ls 978,11 par PVN. Pieteikums noraidīts daļā par papildu aprēķināto muitas nodokli Ls 5060,77 un PVN Ls 978,11. Spriedums pamatots ar tālāk norādītajiem argumentiem. [6.1] Lai gan pēc tiesas ieskata VID administratīvajā lietā nepamatoti nav saglabājis VAD Nr.0626/3-101698 (10.03.2003.), kas apliecina pieteicējas ievestās preces Latvijas Republikas muitas teritorijā un muitas procedūru IM 4 (izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā) piemērošanu, pieteicējas pārstāvja 2005.gada 3.oktobra sūdzību VID ģenerāldirektoram, un preču pārdevēja – Lietuvas uzņēmuma UAB „Somera” – deklarāciju uz rēķina-faktūras 03/07-02 (02.07.2003.), tomēr lietā nav strīda, ka pieteicēja ievedot preces Latvijas Republikas muitas teritorijā un piemērojot muitas procedūru IM 4 izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, deklarējot tās ar VAD Nr.0626/3- 101698 (10.03.2003.) (lietas 49.lapa), 0626/3-102991 (16.04.2003.) (lietas 51.lapa), 0626/3-104662 (06.06.2003.) (lietas 61.lapa), 0626/3-105440 (03.07.2003.) (lietas 71.lapa), 0626/3-1064l6 (05.08.2003.) (lietas 79.lapa), 0626/3-107276 (04.09.2003.) (lietas 89.lapa), 0626/3-108275 (06.10.2003.) (lietas 100.lapa), 0626/4-100949 (02.02.2004.) (lietas 111.lapa), 0626/4- 102049 (02.03.2004.) (lietas 119.lapa), piemēroja tām priekšrocību kodu TUA, kas paredz atvieglojumus muitas nodokļa likmes piemērošanā. [6.2] Pārbaudes rezultātā pieteicējai par 9 preču sūtījumiem papildus aprēķināts PVN un muitas nodoklis - VAD Nr.Nr. 0626/3-101698 (muitas nodoklis Ls 246,71+415,95 un PVN Ls 44,41+74,87), 0626/3-102991 (muitas nodoklis Ls 507,3 un PVN Ls 91,31), 0626/3-104662 (muitas nodoklis Ls 586,08 un PVN Ls 105,5), 0626/3-105440 (muitas nodoklis Ls 484,87 un PVN Ls 87,27), 0626/3-1064l6 (muitas nodoklis Ls 484,22 un PVN Ls 87,16), 0626/3-107276 (muitas nodoklis Ls 513,95 un PVN Ls 92,51), 0626/3-108275 (muitas nodoklis Ls 604,02 un PVN Ls 108,73), 0626/4-100949 (muitas nodoklis Ls 593,36 un PVN Ls 106,8), 0626/4- 102049 (muitas nodoklis Ls 609,71 un PVN Ls 109,75), kopā muitas nodoklis Ls 5046,17 un PVN Ls 908,31 un soda nauda papildus aprēķināto nodokļu apmērā (lietas 38.lapa).

Pieteicējas importētajām precēm Ukrainas izcelsme apliecināta ar preču pārdevēja - Lietuvas uzņēmuma UAB „Somera” – deklarācijām uz rēķiniem-faktūrām 30.01.2004. (lietas 41.lapa), 07.03.2003. (lietas 45.lp.), 15.04.2003. (lietas 53.lapa), 05.06.2003. (lietas 63.lapa), 04.08.2003. (lietas 80.lapa), 03.09.2003. (lietas 91.lapa), 03.10.2003. (lietas 102.lapa), 01.30.2004. (lietas 112.lapa), 01.03.2004. (lietas 120.lapa), kā rezultātā ievestajām precēm piemērota muitas nodokļa 0% likme. [6.3] Tiesa atzinusi par pamatotu Lēmumā konstatēto, ka deklarācijas uz rēķiniem-faktūrām neatbilst Nolīguma A protokola nosacījumiem un ir izsniegtas nepamatoti. [6.3.1] Pamatojoties uz Nolīguma A protokola 17.panta 4.punktu, eksportētājvalsts muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta kā Nolīguma slēdzēja Puses vai kādas no 4.pantā „Izcelsmes kumulācija” minēto valstu izcelsmes produkcija, un izpilda citas šī Protokola prasības.

Saskaņā ar Nolīguma A protokola 21.panta 2.punktu, deklarāciju uz rēķina-faktūras var izrakstīt, ja attiecīgajai produkcijai ir līgumslēdzējpušu vai 4.pantā „Izcelsmes kumulācija” uzskaitīto valstu izcelsme, savukārt Ukraina nav minēta 4.pantā. Tā kā starp minētā Protokola 4.pantā uzskaitītajām valstīm Ukraina nav minēta, tad pieteicējai nebija pamata Nolīguma A protokolā noteiktās ievedmuitas likmes piemērošanai. Ievesto preču izcelsmi apliecinošās eksportētāja deklarācijas uz rēķina faktūras, kurās norādīta Ukrainas izcelsme, neatbilst Nolīguma A protokola nosacījumiem, līdz ar to VAD deklarētajām precēm bija piemērojama muitas nodokļa pamatlikme 20%.

Tātad konkrētajā gadījumā iespējamas Ukrainas izcelsmes preces Latvijā tika piegādātas no citām valstīm, nevis Ukrainas. Ņemot vērā, ka Līgums neparedz speciālus kumulācijas pasākumus ar citām valstīm, preferences kodu TUA (Līgums) un Līguma muitas nodokļa likmes drīkst izmantot tikai, ja preces tiek eksportētas no Ukrainas un tās pavada Ukrainas kompetentu iestāžu apstiprināts EUR1 kustības sertifikāts ar tajā norādītu Latviju kā saņēmējvalsti vai EUR2 veidlapu. [6.3.2] Tiesa uzskatījusi, ka VID vai tā Lietuvas kolēģi nevarēja pārliecināties par preču izcelsmi, pamatojoties uz Ukrainā 2003.gada 2.septembrī izsniegtu EUR1 (lietas 158.lapa), jo šo EUR1 pieteicēja VID iesniegusi tikai pēc 2005.gada 10.augusta (pēc VID Vidzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2005.gada 11.jūlija lēmuma Nr.164 izdošanas) un nav konstatējama šī Ukrainā 2003.gada 2.septembrī izsniegtā EUR1 saistība ar pieteicējas Lietuvā no UAB „Somera” pirktajām precēm, jo īpaši ar VAD Nr.Nr. 0626/3-101698 (10.03.2003.), 0626/3- 102991 (16.04.2003.), 0626/3-104662 (06.06.2003.), 0626/3-105440 (03.07.2003.), 0626/3-1064l6 (05.08.2003.) Latvijas Republikā brīvam apgrozījumam izlaistajām precēm. [6.3.3] Attiecīgi pieteicēja, ievedot preces un piemērojot muitas procedūru IM 4 izlaišana brīvam apgrozījumam, VAD preču muitas vērtībā nav ietvērusi ar preču piegādi saistītos izdevumus. [6.3.4] Tiesa atzinusi, ka VID pamatoti Lēmumā, atsaucoties uz 2004.gada 18.marta Muitas likuma 4.panta otro daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta trešo daļu, kā arī normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā muitas parāda rašanās brīdī, t.i., 1997.gada 11.jūnija Muitas likuma 19.panta otro daļu, 115.pantu, 147.3pantu, 171.pantu, 184.pantu, 185.panta pirmo daļu, likuma „Par muitas nodokli (tarifiem)” 1.pantu, 2.pantu, 5.panta pirmās daļas 1.punktu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās daļas 3.punktu, piekto daļu, astoto daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteica PVN Ls 978,11 un muitas nodokli Ls 5060,77. [6.3.5] Pēc tiesas ieskata, nepamatota ir pieteicējas atsauce uz to, ka izslēgta jebkura iespēja Ukrainas izcelsmes precēm piemērot preferenciālo muitas nodokļa likmi (0%), jo pieteicējas iepirktās „it kā” Ukrainas izcelsmes preces pieteicēja pirka no Lietuvas uzņēmuma, un vajadzēja ievērot Nolīguma un Līguma nosacījumus. [6.4] Tālāk tiesa pārbaudījusi pārsūdzēto lēmumu daļā par pieteicējai aprēķināto soda naudu. [6.4.1] Tiesa uzskatījusi, ka atbildētājam vajadzēja izvērtēt, vai nav pamata piemērot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmo daļu

- nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz

70 procentiem, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā. [6.4.2] Senāts 2005.gada 11.oktobra blakus lēmumā lietā Nr.A42056904, SKA-292 norādīja, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām 33.1panta pirmās daļas tiesību norma kā priekšnoteikumu neprasa expressis verbis izteiktu nodokļa maksātāja lūgumu samazināt uzlikto soda naudu. Tādējādi nodokļu administrācija šādu lēmumu var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas lietas objektīvas izmeklēšanas ietvaros, ja konstatē, ka pastāv iepriekš minētie priekšnoteikumi soda naudas samazināšanai. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 13.pantā nostiprinātajam samērīguma principam nodokļu administrācijai šāds lēmums ir jāpieņem gadījumā, ja pārkāpuma būtība un raksturs ir tāds, ka maksimālais sods būtu acīmredzami nesamērīgs. Tiesa konstatējusi, ka atbildētājs nav izdarījis apsvērumus, vai pastāv priekšnoteikumi soda naudas samazināšanai, līdz ar to daļā par pieteicējai aprēķināto soda naudu pārsūdzētais lēmums ir atceļams. [6.5] Tiesa konstatējusi, ka atbilstoši lietā esošajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, VID Vidzemes reģionālās iestādes muita attiecībā uz visām deklarētajām precēm ir apstiprinājusi lēmumu piemērot norādīto muitas procedūru – izlaišanu brīvam apgrozījumam, līdz ar to akceptējot to, ka VAD sastādīts un iekasējamo muitas maksājumu summas aprēķinātas pareizi. Tiesa uzskatījusi, ka VID Vidzemes reģionālajai iestādei jau pirms 2005.gada 13.jūnija lēmuma Nr.137 par pēcmuitošanas pārbaudes sākšanu bija zināms, ka ievesto preču izcelsmi apliecinošās eksportētāja deklarācijas uz rēķiniem faktūrām, kurās norādīta Ukrainas izcelsme, neatbilst Nolīguma A protokola nosacījumiem, līdz ar to VAD deklarētajām precēm ir piemērojama muitas nodokļa pamatlikme 20% un ievestajām precēm nevarēja piemērot VAD norādīto muitas nodokļa 0% likmi. Tiesa secinājusi, ka pirms 2005.gada 13.jūnija izlaižot preces brīvam apgrozījumam un akceptējot pieteicējas aprēķinus, atbildētājs kopā ar pieteicēju pieļāva kļūdu. Šādas kļūdas konstatēšana vēlāk, pēcmuitošanas pārbaudē neizslēdz nepieciešamību nomaksāt nodokļus, taču soda naudas piemērošanas pamatotības neizvērtēšana par šādu kļūdu pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un samērīguma principu.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 25.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru Lēmums atcelts, VID iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem. [7.1] Tiesa rīkojusies nepamatoti, atceļot Lēmumu daļā par aprēķināto soda naudu. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicējas adresētajā sūdzībā VID ģenerāldirektoram nav bijis izteikts lūgums samazināt pārbaudes laikā uzlikto soda naudu. Tiesa nav ņēmusi vērā Senāta spriedumu lietā SKA-245/2006, kur norādīts, ka gadījumā, ja lietderības apsvērumi netiek ietverti iestādes lēmumā un lēmums nav acīmredzami nesamērīgs, ir iespējams, ka VID šādus apsvērumus ir izdarījis. [7.2] Noformējot konkrēto muitas deklarāciju, pieteicēja saskaņā ar Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas Nr.2454/93 199.panta pirmo daļu uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētās procedūras piemērošanu konkrētām precēm. Tiesa nepamatoti norāda, ka muitas iestāde, izlaižot preci brīvam apgrozījumam, apliecina, ka muitas deklarācijas ir aizpildītas pareizi, ir iesniegti nepieciešamie dokumenti un preču izlaišanas brīvam apgrozījumam rezultātā nerodas muitas parāds. Atbilstoši Muitas likuma nosacījumiem muitas amatpersonas ir tiesīgas izvēlēties, vai veikt kādu kontroles pasākumu (dokumentu pārbaudi), vai arī neveikt. [7.3] Tiesa nav norādījusi, kāpēc konkrētajā gadījumā uzliktais sods ir nesamērīgs. Atbildētājaprāt, nav konstatējama samērīguma principa pārkāpšana un papildu nomaksai budžetā aprēķinātā soda nauda 100 procentu apmērā ir tiesiska un pamatota.

[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 25.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par Lēmuma atcelšanu, SIA „Milda KM” iesniedza pretapelācijas sūdzību. Pretpelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem. [8.1] Tiesa secinājusi, ka deklarācijas uz rēķiniem-faktūrām neatbilst Nolīgumam. Pieteicēja norāda, ka atbildētājs nekad nav apstrīdējis to, ka pieteicējas ievestajām precēm ir Ukrainas izcelsme. Ukrainas izcelsmes precēm ir skaidri noteikts speciālais tiesiskais regulējums – Latvijas Republikas un Ukrainas BTL, nevis Latvijas, Lietuvas, Igaunijas BTL.

Tādēļ Nolīguma A protokola 21.panta 2.punkta norma, uz kuru lēmumā kā pamatu sankciju piemērošanai atsaucas VID un tiesa, aplūkojamam gadījumam nav piemērojama. [8.2] Tiesa secinājusi, ka konkrētajā gadījumā iespējamās Ukrainas izcelsmes preces Latvijā tika piegādātas no citām valstīm, nevis Ukrainas. Pieteicēja norāda, ka Latvijas Republikas un Ukrainas BTL A protokola 4.3pants nosaka, ka šī panta mērķiem izcelsmes noteikumi, kas identiski šajā Protokolā minētajiem, tiks pielietoti tirdzniecībā starp Ukrainu un Igauniju un Lietuvu un starp Latviju un šīm divām valstīm, un arī šo triju valstu starpā.

Šis pants norāda uz diskriminācijas aizliegumu Ukrainas izcelsmes precēm. Latvijas Republikas un Ukrainas BTL 14.1pants paredz, ka priekšrocības, kuras sniedz šis līgums, tiek attiecinātas tikai uz produkciju vai materiāliem, kuri tiek pārvadāti starp Ukrainas un Latvijas vai, kad tiek piemēroti 4.panta nosacījumi, Igaunijas, Lietuvas vai Eiropas Kopienas teritorijām, nenonākot citā teritorijā. Lēmumā minētās preces nenonāk citā teritorijā, un tādēļ piemērojamas Latvijas Republikas un Ukrainas BTL priekšrocības. [8.3] Priekšrocību veids (deklarācija uz rēķina, kas izriet no Nolīguma), lai piemērotu Latvijas Republikas un Ukrainas BTL paredzēto muitas nodokļa likmi 0%, izriet no Latvijas Republikas un Ukrainas BTL A protokola 37.panta – līgumslēdzējas puses veiks jebkādus pasākumus, kuri nepieciešami, lai noslēgtu vienošanos ar Igauniju, Lietuvu un Eiropas Kopienu, dodot iespēju pielietot šo protokolu.

Tādējādi arī tiek uzsvērta vienotā tirdzniecības telpa, kurā birokrātiski šķēršļi nedrīkstētu kavēt savstarpējo tirdzniecību. [8.4] Nolīguma 17.4pants neparedz arī iespēju konkrētajā gadījumā Lietuvā izsniegt EUR1 izcelsmes sertifikātu uz Ukrainā izsniegtā EUR1 sertifikāta pamata. Atbildētāja apgalvojums, ka arī Ukrainā izsniegtais izcelsmes apliecinājums ir nederīgs, būtībā nozīmē, ka preferenciālais izcelsmes apliecinājums konkrētajā gadījumā nav iespējams. [8.5] Ja uzskata lēmumā un spriedumā norādīto nodokļu uzrēķinu par pamatotu, tiek izslēgta jebkura iespēja Ukrainas izcelsmes precēm piemērot preferenciālo muitas nodokļa likmi (0%), ja šīs preces ir vestas caur Lietuvu (izlaižot tur brīvam apgrozījumam), nevis tieši uz Latviju, neskatoties uz to, ka gan Nolīgums, gan Latvijas Republikas un Ukrainas BTL paredz 0% preferenciālo muitas nodokļa likmi šīm precēm. [8.6] Tiesa uzskatījusi, ka VID vai tā Lietuvas kolēģi nevarēja pārliecināties par preču izcelsmi, pamatojoties uz Ukrainā 2003.gada 2.septembrī izsniegtu EUR1, jo šo EUR1 pieteicēja VID iesniegusi tikai pēc 2005.gada 10.augusta un nav konstatējama šī sertifikāta saistība ar pieteicējas Lietuvā no UAB „Somera” pirktajām precēm.

Pieteicēja norāda, ka atbildētājam bija iespējams paskaidrot, kāds izcelsmes apliecinājums ir nepieciešams, dodot termiņu šo nepilnību novēršanai. [8.7] Saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas BTL A protokola 32.pantu sodi jāuzliek jebkurām personām, kuras sastādīja vai lika sastādīt dokumentu, kurš produkcijas priekšrocības režīma saņemšanas nolūkā satur neprecīzu informāciju.” Nolīguma 34.pants satur tāda paša satura tiesību normu. Tādējādi, ir jāsoda eksportētājs, nevis pieteicēja. [8.8] Pieteicēja norāda, ka nav pamatota atbildētāja atsaukšanās uz 2002.gada 4.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.504 „Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība” 5.punktu, jo: [8.8.1] muitas iestādē iesniegtajā deklarācijā norādītās ziņas bija pareizas, jo tās balstījās uz eksportētāja iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju; [8.8.2] pievienotie dokumenti bija autentiski; [8.8.3] atbildētājs nav lēmumā norādījis uz citu deklarētāja (pieteicējas) veiktu saistību pārkāpumu. [8.9] Nav pamatota atbildētāja atsaukšanās uz Eiropas komisijas regulu, jo muitas iestāžu pārbaude veikta par laika periodu no 2003.gada 1.februāra līdz 2004.gada 30.aprīlim, proti, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

[9] Tiesas sēdē VID pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, pieteicējas pretapelācijas sūdzību neatzina, savukārt pieteicējas pārstāvis uzturēja pretapelācijas sūdzību un VID apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[10] Saskaņā ar APL 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. VID iesniedzis apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru Lēmums atcelts daļā par pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikto soda naudu Ls 6038,88. Pieteicēja iesniegusi pretapelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikto muitas nodokli Ls 5060,77 un PVN Ls 978,11. Līdz ar to apelācijas instances tiesai jāpārbauda, vai ir tiesisks Lēmums, ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis Ls 5060,77, PVN Ls 978,11 un soda nauda Ls 6038,88.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja, ievedot Ukrainas izcelsmes preces (burkas konservēšanai) no Lietuvas uzņēmuma UAB „Somera” Latvijas Republikas muitas teritorijā un piemērojot muitas procedūru IM4 – izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, deklarējot tās ar VAD Nr.Nr. 0626/3-101698 (10.03.2003.), 0626/3-102991 (16.04.2003.), 0626/3- 104662 (06.06.2003.), 0626/3-105440 (03.07.2003.), 0626/3-1064l6 (05.08.2003.),.0626/3-107276 (04.09.2003.), 0626/3-108275 (06.10.2003.), 0626/4-100949 (02.02.2004.), 0626/4-102049 (02.03.2004.), piemēroja minētajām precēm priekšrocību kodu TUA, kas paredz atvieglojumus muitas nodokļa likmes piemērošanā. Importētajām precēm Ukrainas izcelsme apliecināta ar preču pārdevēja – Lietuvas uzņēmuma UAB „Somera” – deklarācijām uz rēķiniem-faktūrām Nr.Nr. LEAN 6106038 (07.03.2003), LEA 6106091 (15.04.2003), 03/06-05 (05.06.2003), 03/07-02 (02.07.2003), 03/08-04 (04.08.2003), 03/09-03 (03.09.2003), 03/10-03 (03.10.2003), 04/01-30 (30.01.2004), 04/03-01 (01.03.2004), kā rezultātā ievestajām precēm piemērota muitas nodokļa 0% likme. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja importētajām precēm pareizi aprēķinājusi ievedmuitas nodokli, proti, vai pieteicējai bija tiesības piemērot ievedmuitas nodokļa 0 % likmi.

[12] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju daļā par pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikto muitas nodokli Ls 5060,77 un PVN Ls 978,11, atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa SIA „Milda KM” pieteikumā minētos apstākļus ir pārbaudījusi vispusīgi un pilnīgi, tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi piemērojusi tiesību normas, un tiesas sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai šajā daļā, kas minēta apgabaltiesas sprieduma [6.1]-[6.3] punktos, un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[13] Tā kā apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesas secinājumi par pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikto muitas nodokli Ls 5060,77 un PVN Ls 978,11 ir pareizi un pirmās instances tiesa pareizi piemērojusi un iztulkojusi tiesību normas konkrētā gadījuma risināšanai (pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai), apgabaltiesa nevērtē pretapelācijas sūdzības argumentus, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi materiālo tiesību normu pārkāpumus un izdarījusi nepareizus secinājumus.

[14] Par budžetā maksājamo nodokļu samazināšanu pieteicējai piemērota soda nauda Ls 6038,88 apmērā. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā preču ievešanas laikā un arī Lēmuma pieņemšanas laikā) noteica, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma A protokola 32.pants noteic, ka sodus jāuzliek jebkurām personām, kuras sastādīja vai lika sastādīt dokumentu, kurš, produkcijas priekšrocības režīma saņemšanas nolūkā, satur neprecīzu informāciju. Kā atzinis Senāts, tulkojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, papildu nodokļa aprēķināšana un soda naudas piemērošana ir vērtējama atsevišķi. Papildu nodokļa summa (nolūkā, lai valsts budžetā tiktu iemaksāta pareizā nodokļa summa) ir aprēķināma arī tad, ja tiek konstatēta objektīva nepareizība muitas vērtības noteikšanā vai nodokļa likmes piemērošanā, arī nepastāvot deklarētāja vainai. Taču soda nauda saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu piemērojama tikai gadījumos, ja konstatēta nodokļa maksātāja vaina (nodoms vai neuzmanība) likuma noteikumu neievērošanā, jo soda uzlikšana, nekonstatējot vainu vispār, pārkāpj proporcionalitātes principu (sk. 2005.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-4 12. un 13.punktu, 2006.gada 28.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-0070-06 14.punktu, 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā SKA-543 9.punktu). Tātad, konstatējot pārkāpumu, kura rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā nodokļi, soda naudu būtu jāpiemēro tikai gadījumos, kuros konstatēta arī nodokļu maksātāja vaina nodokļu likuma prasību neievērošanā.

[15] Apgabaltiesa uzskata par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka pieteicēja nav vainojama nodokļu nenomaksāšanā. Pieteicēja, importējot preces brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, nepamatoti piemēroja muitas maksājumu atvieglojumus un tādējādi muitas maksājumi netika pilnībā nomaksāti. Pieteicējai bija zināms, ka Ukrainas izcelsmes preces tiek ievestas no Lietuvas Republikas, līdz ar to preferences kodu TUA, kas paredz atvieglojumus muitas nodokļa likmes piemērošanā, tā nedrīkstēja izmantot. Tātad pieteicēja nelikumīgi samazināja valsts budžetā maksājamos nodokļus, t.i., pārkāpa nodokļu samaksu reglamentējošo normatīvo aktu prasības un VID kā nodokļu administrācijai bija tiesības noteikt soda naudu. Apgabaltiesa uzskata, ka soda nauda faktiskajos lietas apstākļos uzlikta samērīga.

[16] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots daļā, ar kuru atzīts, ka pieteicējai pamatoti papildu nomaksai budžetā aprēķināts muitas nodoklis un PVN, bet nav pamatots daļā, ar kuru Lēmums atcelts daļā par pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināto soda naudu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Milda KM” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 8.novembra lēmuma Nr.19./30187 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneši /paraksts/ S.Gintere /paraksts/ E.Puriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā, 2008.gada 25.jūnijā