Court dismisses administrative violation case due to procedural error preventing re-examination of facts.

Lieta Nr. 16770009311225

Tiesvedība Nr. 1A/26/448

Latgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2026. gada 29. maijā

Latgales rajona tiesas tiesnesis Ivars Dzindzuks

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ sūdzību parValsts policijas Latgales reģiona pārvaldesKārtības policijas

biroja priekšnieka vietnieka2026. gada 29. janvāra lēmumulietā Nr.16770009311225-7.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 20. novembrīValsts policijas Latgales reģiona pārvaldesDienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas

nodaļas 8. grupas vecākais inspektors /Persona B/, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 116. panta

3. punktu, pieņēma lēmumu Nr.16770009311225-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu attiecībā

uz /Persona A/ par to, ka 2025. gada 12. novembrī saņemta informācija, ka /Persona A/ sociālā tīklāFacebook,

savā profilā pauž atbalstu Krievijas Federācijai, izmantojot fotogrāfiju, uz kuras redzams transportlīdzeklis ar

piestiprinātiem Krievijas Federācijas karogiem un kurai ir uzlikts Krievijas Federācijas karogs. /Persona A/ tika

atzīta par pie administratīvās atbildības saucamo personu, jo viņas darbībās saskatāmsAdministratīvo sodu

likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk–

Administratīvo sodu likums) 13.1pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.

[2] /Persona A/(turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) iesniedza sūdzību par lēmumu par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu.

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka automašīna/Transportlīdzeklis A/, reģistrācijas numurs /Transportlīdzekļa

numurs B/, piederēja viņas bijušajam vīram /Persona C/ un tā tika pārdota 2021. gada vasarā, tātad ir secināms,

ka fotogrāfija, kas kalpo par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 16770009311225-1, tika nobildēta

un ievietota internetvietnes profilā ne vēlāk kā 2021. gada vasarā. Tā tika nobildēta 2018. gadā. Administratīvo

sodulikuma 13.1pants (Militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana publiskā vietā)

31.03.2022. likuma redakcijā stājās spēkā 2022. gada 3. maijā. Līdz ar to dotā fotogrāfija, kas bija ievietota

internetvietnē pirms likuma grozījumiem, nevar kalpot par pierādījumu dotajā administratīvā pārkāpuma

lietā.Administratīvo sodu likuma 13.1pants nosaka, ka par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu

simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt,

piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet

juridiskajai personai — līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Izvietojot fotogrāfiju sociālā tīklā

Faceebok viņai nebija nekādu mērķu attaisnot, vai slavināt militāro agresiju vai kara noziegumus.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmajai daļai, ja personas izdarītais administratīvais

pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to

piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja

tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu.

Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai

aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas. Sūdzības iesniedzēja lūdza atbrīvot viņu no administratīvās

atbildības.

[3]ArValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 8. grupas

vecākā inspektora /Persona B/ 2026. gada 16. janvāra lēmumu Nr. 16770009311225-6 (turpmāk –amatpersonas

lēmums)parAdministratīvo sodulikuma 13.1pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu/Persona A/

piemērots naudas sods 70 naudas vienību apmērā, kas atbilst 350 EUR.

Administratīvās atbildības likums nosaka, ka atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena

administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir

uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais

pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu.

Persona izdara ilgstošu administratīvo no bildes ievietošanas brīža un visu turpmāko laiku, kamēr bilde netiek

dzēsta.

Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā

vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvais pārkāpums tiek skaidrots ar jēdzieniem – rīcība, prettiesiskums, vainojamība, administratīvā

atbildība.

Rīcība ietver sevī divas formas – aktīvo (darbība) vai pasīvo (bezdarbība), t.i., persona ir

ievietojusi bildi savā profilā, pārkāpums izdarīts aktīvajā rīcības formā. Prettiesiska rīcība ir tāda rīcība, kas

pārkāpj tiesību normās noteikto.

Administratīvā pārkāpuma skaidrojumos tiek lietoti divi termini vaina un vainojamība. Bet tiesību normā, kas

paredz administratīvo atbildību, nav paredzēta tāda tiesiskā sastāva pazīme kā tiešs nodoms vai neuzmanība,

tāpat piemērojams sods nav atkarīgs no vainas formas. Vainojamība ietver divus elementus: 1) objektīvo

elementu – faktu, ka konkrētā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu; 2) subjektīvo

elementu – faktu, kas pārkāpuma izdarīšanas laikā persona spējusi apzināties savas darbības nozīmi, kā arī nav

juridiski nozīmīgu apstākļu, kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības (nepārvarama vara,

nepieskaitāmība u.tml.).

Latvijas Republikas Tiesībsarga 20.09.2022. atzinuma pārbaudes lietā Nr. 2020-31-26I parezumēts, ka jau 2020.

gada maija sākumā masu medijos parādījās informācija par Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto

ideoloģiju attiecībā pret bijušajām PSRS republikām, norādot, ka Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu

apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai. Krievijas iniciētiem un finansiāli veicinātiem

nacionāliem simboliem ir atzīstama arī Georga lente, kaut nemitīgi tiek uzsvērta šī simbola vēsturiskā puse, ir

jāatceras, ka tas ir šodien radīts simbols ar noteiktiem mērķiem – vēsture tiek izmantota tikai kā simbola nozīmi

pastiprinošs elements. Georga lentes lietošana konotācijas aspektā patlaban Latvijā ir atbilstoši nenovērtēts

potenciāls iespējamām radikālus viedokļus pārstāvošām interpretāciju sadursmēm. Krievijas politiskā simbola

izmantošana Latvijā ir nevēlams pamats konfliktiem un sabiedrības šķelšanai. Krieviju vai tās armiju slavinošas

aktivitātes un darbības Latvijā nav pieļaujamas.

Līdz ar to Krievijas Federācijas karoga izmantošana publiskā vietā, ja izmantošanas laikā nav atrunāts

izmantošanas mērķis vai acīmredzami neiziet no situācijas apstākļiem, kas izslēdz atbildību, uzskatāms par

totalitāro režīmu slavināšanu.

[4]/Persona A/iesniedza sūdzību par amatpersonas lēmumu, kurā izteica lūgumu atbrīvot viņu no

administratīvās atbildības.

[4.1] /Persona A/ savā sūdzībāatsaucās uz argumentiem, kurus norādīja sūdzībā par lēmumu par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu.Izvietojot fotogrāfiju sociālajā tīklā Faceebok viņai nebija nekādu mērķu

attaisnot, vai slavināt militāro agresiju vai kara noziegumus. Tāpēcamatpersonas lēmumā izteiktu argumentāciju

viņa vērtē kritiski.

[4.2] Atsaucei uz Latvijas Republikas Tiesībsarga 20.09.2022. atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2020-31-261: “ka

jau 2020. gada maija sākumā masu medijos parādījās informācija par Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās

īstenoto ideoloģiju attiecībā pret bijušajām PSRS republikām, norādot, ka Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu

apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai. Krievijas iniciētiem un finansiāli veicinātiem

nacionāliem simboliem ir atzīstama arī Georga lente, kaut nemitīgi tiek uzsvērta šī simbola vēsturiskā puse, ir

jāatceras, ka tas ir šodien radīts simbols ar noteiktiem mērķiem – vēsture tiek izmantota tikai kā simbola nozīmi

pastiprinošs elements. Georga lentes lietošana konotācijas aspektā patlaban Latvijā ir atbilstoši nenovērtēts

potenciāls iespējamām radikālus viedokļus pārstāvošām interpretāciju sadursmēm. Krievijas politiskā simbola

izmantošana Latvijā ir nevēlams pamats konfliktiem un sabiedrības šķelšanai. Krieviju vai tās armiju slavinošas

aktivitātes un darbības Latvijā nav pieļaujamas” nav nekāda sakara ar viņas iespējamo pārkāpumu, jo tajā iet

runa par 2020. gada notikumiem. Tiesībsarga atzinums nevar kalpot par juridisku pamatojumu viņas sodīšanai.

Valsts policijas amatpersona nonāca pie secinājuma, ka “Līdz ar to Krievijas Federācijas karoga izmantošana

publiskā vietā, ja izmantošanas laikā nav atrunāts izmantošanas mērķis vai acīmredzami neiziet no situācijas

apstākļiem, kas izslēdz atbildību, uzskatāms par totalitāro režīmu slavināšanu.” Valsts policijas amatpersonas

atsauce uz to, ka “Persona izdara ilgstošu administratīvo no bildes ievietošanas brīža un visu turpmāko laiku,

kamēr bilde netiek dzēsta” ir subjektīva un neatbilst patiesībai. Sociālā tīkla Facebook viņas personīgajā profilā

ir ļoti daudz visādu fotoattēlu, daudzi no tiem ir ievietoti jau daudzus gadus atpakaļ un sociālā tīkla lietošanas

noteikumi neparedz, ka viņai ir jāpārbauda vai jādzēš fotoattēlus, kas ir ievietoti daudzus gadus atpakaļ un par

kuriem viņa pat neatceras.

[4.3]Atsaucoties uz Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu sūdzības iesniedzēja lūdza atbrīvot

viņu no administratīvās atbildības.

[5] ArValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka 2026. gada 29.

janvāra lēmumu Nr. 16770009311225-7(turpmāk – augstākās amatpersonas lēmums) amatpersonas lēmums

atstāts negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.

[5.1] Augstās amatpersonas lēmumā norādīts, ka lietā ir strīds par to, vai /Persona A/ ir veikusi Administratīvo

sodu likuma 13.1pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Pārbaudījusi amatpersonas lēmuma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz

argumentiem, kas minēti iesniegtajā sūdzībā, augstāka amatpersona secina, ka amatpersonas lēmums par soda

piemērošanu ir atstājams spēkā un sūdzība noraidāma.

Lai personu varētu saukt pie atbildības pēc Administratīvo sodu likuma 13.1panta, ir jākonstatē, ka publiskajā

vietā persona izmantoja militārās agresijas un kara noziegumu slavinošus

simbolus.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka 2025. gada 12. novembrī tika konstatēts, ka /Persona

A/ savā Facebook profilā, sadaļā fotogrāfijas, izvietoja attēlu, uz kuras redzama /Persona A/,

transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis A/, reģistrācijas numurs /Transportlīdzekļa numurs B/, ar piestiprinātiem

Krievijas Federācijas karogiem un bildei klāt pievienots Krievijas Federācijas karogs.

Administratīvo sodu likuma 2. pants noteic, ka publiska vieta ir jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās

izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par

maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs,

turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Sociālais tīkls Facebook ir tīmekļa vietne, kurā, reģistrējoties un izveidojot individuālo profilu, ir iespējams

kontaktēties un

sazināties ar citiem lietotājiem (indivīdiem, grupām vai organizācijām). Tātad nav šaubu, ka sociālais tīkls

Facebook ir atzīstams par publisku vietu.

Pēc skaidrojošās un sinonīmu vārdnīcas “Tezaurs” datiem simbols ir zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls,

ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību

sabiedrībā vai dabā u. tml, (skat./Tīmekļvietne A/) bet zīme ir tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas

apzīmē (ko), norāda (uz ko) vai tas (piemēram, darbība, norise, kustība), kas ierosina vai veicina kādu citu

darbību, norisi, kustību (skat./Tīmekļvietne B/). Tātad par simbolu var atzīt jebkādu priekšmetu vai darbību ar

noteiktās idejas nokrāsu.

Sniedzot paskaidrojumu, /Persona A/ norādīja, ka fotogrāfijai ir aptuveni desmit gadi un bildes tapšana bija

saistīta ar 9. maiju, bildi iepriekš netika dzēsta sakarā ar to, ka tam nepievērsa uzmanību, jo ir daudz fotogrāfiju.

Novērtējot minētās ziņas norādāms, ka pasaules lielākajā daļā un Latvijā nacisma sagrāves un Otrā pasaules

kara upuru piemiņas diena ir 8. maijs. Savukārt 9. maijs ir “Eiropas diena”. Turpretī Krievijas Federācijā un

atsevišķās citās valstīs (piemēram, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā utt.) 9. maijs ir uzvaras diena

Lielajā Tēvijas karā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka, publicējot šādu fotogrāfiju, /Persona E/ (iespējams domāts

– /Persona A/) apsveica sava Facebook konta lasītājus ar svētkiem, kurus svin Krievijas Federācijā un dažās

citās postpadomju valstīs.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, secināms, ka 9. maija svētki Krievijas Federācijā tiek izmantoti

propagandas nolūkā, lai parādītu, ka Krievija nav novājināta un tai joprojām ir sabiedrotie un draugi arī trīs

gadus pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un lai kārtējo reizi slavinātu krievu nācijas pārākumu un varenību.

Tādējādi minētie svētki asociējas ar militāro agresiju, un ir atzīstami par militārās agresijas simbolu. Līdz ar to

Latvijā nav pieļaujama jebkāda rīcība publiskā vietā ar mērķi slavināt vai atzīmēt minētos svētkus. Par to, ka

“uzvaras dienas” un tās simbolikas eksponēšana nav pieļaujama vairākkārt brīdināja arī masu medijos un citos

publiski pieejamos avotos, piemēram, Valsts policijas mājas lapā.

Vienlaikus norādāms, ka, neskatoties uz to, ka lēmumā norādītais attēls tika publicēts, apmēram, desmit gadi

atpakaļ, tā bija publiski pieejama citiem sociālā tīkla Facebook lietotājiem līdz 2025. gada 12. novembrim.

Tātad faktiski prettiesiskā darbība, kas izpaudās kā militārās agresijas slavinošā simbola eksponēšana publiskajā

telpā, nepārtraukti turpinājās līdz 2025. gada 12. novembrim. Līdz ar to, ievērojot Administratīvās atbildības

likuma 26. panta pirmo daļu, administratīvais pārkāpums ir atzīstams par ilgstošu, kurš tika pabeigts 2025. gada

12. novembrī.

Līdz ar to nav šaubu, ka /Persona A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Administratīvo sodu

likuma 13.1pantā.

Administratīvās atbildības likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka, nosakot administratīvā soda veidu un mēru,

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai —

reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu, kas ir paredzēts Administratīvo sodu likuma 13.1pantā /Persona A/ tika

uzlikts naudas sods 70 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 350 EUR .

Novērtējot soda samērīgumu, augstākās amatpersonas lēmumā norādīts, ka jau no 2022. gada 24. februāra

starptautiskā un Latvijas valsts sabiedrība stingri reaģē uz notikušo Ukrainas valstī, un, ar nelokāma atbalsta

palīdzības pasākumiem aizsargā Ukrainas valsts suverenitāti un tās civiliedzīvotājus no notiekošās Krievijas

Federācijas militārās agresijas, kas rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO Statūtu principus. Latvijas

Republikas nostāja par Krievijas militāro agresiju ir vispārzināms fakts, jo tā ir nostiprināta gan nacionālajos

normatīvajos aktos, gan arī Latvijā ratificētos starptautiskajos normatīvajos aktos. Kā arī par Latvijas

Republikas nostāju sabiedrība bija informēta masu medijos. Līdz ar to /Persona A/ bija zināms, ka publiski

lietojot ar Krievijas militāro agresiju saistītos simbolus, tiek popularizēts atbalsts Krievijas agresijai pret

Ukrainu. Savukārt atbalsta popularizēšana nepārprotami nodara ievērojamu kaitējumu ar likumu aizsargātām

interesēm.

Līdz ar to augstākās amatpersonas vērtējumā nav pamata soda samazināšanai.

[6] /Persona A/ ir iesniegusi sūdzību, kurā izteikusi lūgumu atbrīvot no administratīvās atbildības. /Persona A/

atsaucās uz tiem pašiem argumentiem, kas bija minēti sūdzībā par amatpersonas lēmumu.

Motīvu daļa

[7] Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmajai daļai, 180. pantam tiesa administratīvā

pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata.

Pārbaudījis administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un izvērtējis pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un

pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, kaaugstākās amatpersonas lēmumsir

atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

[8] AtbilstošiAdministratīvās atbildības likuma48. pantam tiesas uzdevums administratīvā pārkāpuma procesā ir

kontrolēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Administratīvās atbildības likuma178. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai

rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Tādējādi tiesa pārsūdzētā lēmuma pārbaudes apjomu un robežas noteic, ņemot vērā sūdzībā izvirzītos

argumentus, iebildumus un prasījumus.

Saskaņā arAdministratīvās atbildības likuma94. pantu tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

AtbilstošiAdministratīvās atbildības likuma225. panta nosacījumiem tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri

nodibināti ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88. pantu nav

nepieciešams pierādīt. Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem procesa

dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

[9]Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma jēgai un mērķim amatpersonai, konstatējot administratīvo

pārkāpumu, ir tiesības pret personu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, izvērtējot izdarītā administratīvā

pārkāpuma būtību, kaitīgumu un citus apstākļus. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 116. panta 3.

punktu administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts uzaugstākas amatpersonas rīkojuma vai citas iestādes

ziņojuma pamata.

Ja amatpersona konstatē nepieciešamību uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, tā pieņem lēmumu par

procesa uzsākšanu. Šis lēmums var būt pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Atbilstoši

Administratīvās atbildības likuma 123. panta pirmajai daļai, ja pie atbildības saucamā persona ir zināma procesa

uzsākšanas brīdī, lēmums par procesa uzsākšanu kalpo arī kā lēmums, ar kuru personai piešķir pie atbildības

saucamās personas statusu.

Administratīvās atbildības likuma 121. panta pirmajā daļā ir reglamentēts lēmuma par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu saturs. Lēmumā par procesa uzsākšanu jāapraksta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas faktiskie apstākļi, pārkāpuma kvalifikācija, tajā skaitā pierādījumi, kas iegūti līdz lēmuma

pieņemšanas brīdim. Turklāt administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt tādām, lai persona varētu saprast

pārkāpuma būtību un tā apstākļus un izmantot likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību.

[10]Administratīvās atbildības likuma 151. pants nosaka, ka, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu,

amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) lēmumu par soda piemērošanu; 2) lēmumu par

administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 153. panta pirmās daļas 6., 7., 8. un 9. punktu lēmumā par soda

piemērošanu jānorāda ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, lietā iegūtie

pierādījumi, lēmuma pieņemšanas tiesiskais pamats, tai skaitā tiesību norma, kas paredz atbildību par

administratīvo pārkāpumu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētos atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar juridiskajā literatūrā minēto lēmumā par soda piemērošanu ne tikai formāli jānorādaAdministratīvās

atbildības likuma153. panta pirmās daļas 6., 7. un 8. punktā minētās ziņas, bet tam ir jābūt pamatotam pēc

būtības. Lēmumā pamatojumā ir jāatspoguļo cēloņsakarība starp konstatētajiem faktiem, tiesisko regulējumu un

pieņemto lēmumu. Turklāt lēmuma pamatojumam ir jābūt racionālam un kvalitatīvam.

Tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ka lēmums ir pamatots, ja no tā satura adresāts gūst

skaidrību, kāpēc ir pieņemts tieši šāds lēmums, kā arī augstākā amatpersona un tiesa var pārliecināties par

lēmuma tiesiskumu.Nepieciešamība pamatot pieņemto lēmumu izriet no patvaļas aizlieguma principa un kalpo

tam, lai ikviena persona varētu izsekot, kā tiesību piemērotājs ir nonācis līdz konkrētam risinājumam

(skat.Autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības.

Administratīvā atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020., 418.-419. lpp.).

[11]Izvērtējot amatpersonas lēmumu par soda piemērošanu, tiesa secina, ka tajā nav konstatējošās daļas, t.i., nav

norādīts kāds administratīvais pārkāpums tika izdarīts.

No amatpersonas lēmuma tiesa secina, ka /Persona A/ saukta pie administratīvās atbildības un viņai piemērots

naudas sods par to, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirknī reģistrēts 2025. gada

12. novembra Valsts drošības dienesta paziņojums par to, ka /Persona A/ sociālā vietnēFacebooksavā profilā

eksponē pauž atbalstu Krievijas Federācijai, t.i., ievietota bilde, uz kuras redzama /Persona A/, transportlīdzeklis

/Transportlīdzeklis A/, reģistrācijas numurs /Transportlīdzekļa numurs B/ ar piestiprinātiem Krievijas

Federācijas karogiem un bildei klāt pievienots Krievijas Federācijas karogs.

Šāds administratīvā pārkāpuma apraksts pārrakstīts no lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu, ar norādi, ka pirmšķietami ir noticis pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība Administratīvo sodu

likuma 13.1pantā. Turpmāk lēmums satur amatpersonas argumentus un secinājumu, ka /Persona A/ ir

izdarījusiAdministratīvo sodu likuma 13.1pantāparedzēto administratīvo pārkāpumu, par to viņai piemērots

naudas sods 70 naudas sodu vienību apmērā, kas atbilst 350 EUR.

Tiesa uzskata, ka amatpersonas lēmumā norādītas ziņas, kas bija par pamatu administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanai, nav pamata atzīt par pierādīta administratīvā pārkāpuma aprakstu. Šīs ziņas saistītas ar

administratīvā pārkāpuma procesa hronoloģiskās secības aprakstu, iegūto ziņu vērtējumu un amatpersonas

sniegtajiem argumentiem. Tādējādi tiesa atzīst, ka amatpersonas lēmums nesatur konstatētā (pierādītā)

administratīvā pārkāpuma aprakstu, tieši par kuru /Persona A/ tika piemērots administratīvais sods. Minētais

apstāklis liedz tiesai izvērtēt, vai /Persona A/ darbībās ir konstatējamsAdministratīvo sodu likuma

13.1pantāparedzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[12]Augstākā amatpersona, izvērtējot amatpersonas lēmumu, ir atreferējusi lietā esošus pierādījumus, un

atzinusi, ka šie pierādījumi ir pietiekami, lai sauktu /Persona A/ pie administratīvās atbildības parAdministratīvo

sodu likuma 13.1 pantāparedzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Augstākā amatpersona sniedza savu

vērtējumu par sūdzībā sniegtajiem argumentiem. Izvērtējot visus pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā,

augstākā amatpersona nonāca pie secinājuma, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai

novērstu jebkādas šaubas par /Persona A/ vainojamību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tomēr tiesa secina, ka augstākās amatpersonas lēmumā arī nav konstatējošās daļas, kurā būtu norādīts, kādu

pārkāpumu izdarīja /Persona A/, lai izlasot to nerastos šaubas par administratīvā pārkāpuma sastāva esību un

pārkāpuma kvalifikāciju. Administratīvā pārkāpuma aprakstu neveido pierādījumu uzskaitījums, to vērtējums,

kā arī amatpersonas argumenti un secinājumi. Konstatētā (pierādītā) administratīvā pārkāpuma aprakstā

jānorāda ziņas par personas konkrētām darbībām, minot to izdarīšanas laiku (laika posmu), vietu, veidu, to

izpausmi atbilstošiAdministratīvo sodu likuma 13.1panta dispozīcijai./Persona A/ nevar sodīt par to, ka kādas

ziņas par viņu tika reģistrētas Valsts policijā.Turklāt augstākā amatpersona savā lēmumā nedrīkst konstatēt to,

ko nebija konstatējusi amatpersona savā lēmumā.

Tādējādi, neskatoties uz iegūto pierādījumu sniegto vērtējumu, tiesa atzīst, ka amatpersonas un augstākās

amatpersonas lēmumos nav pamatots, kādas tieši /Persona A/ pierādītas darbības veido administratīvo

pārkāpumu.

[13] Augstākas amatpersonas uzdevums ir likumā paredzētajos gadījumos labot amatpersonas pieļautās kļūdas

vai nepilnības sākotnējā lēmumā, atceļot amatpersonu prettiesiskus lēmumus vai papildinot tiesiskus lēmumus

ar pārliecinošāku pamatojumu un detalizētu pārkāpēja argumentu izvērtējumu.Šajā otrajā procesa posmā iestādē

lēmums tiek pieņemts vēlreiz lietu izskatot pēc būtības saistībā ar sūdzībā norādītajiem apstākļiem. Strīdus

apstākļus augstāka amatpersona noskaidro, pamatojoties uz tiem pierādījumiem, ko procesa ietvaros ir guvusi

un izvērtējusi amatpersona.

Juridiskajā literatūrā, raksturojot administratīvā pārkāpuma procesa iestādē otro posmu, atzīts, ka, konstatējot

amatpersonas (institūcijas) lēmuma pamatojuma trūkumu, augstākai amatpersonai primāri vajadzētu novērtēt

pamatojuma trūkuma būtiskumu, proti, vai pamatojums ir tikai nepilnīgs, kopumā neliedzot saprast, kādu

faktisko un tiesisko apstākļu dēļ pieņemts konkrēta satura lēmums, vai tomēr pamatojumā ir būtiski trūkumi, vai

pamatojuma nav vispār, un tas liedz augstākai amatpersonai pārbaudīt amatpersonas (institūcijas) lēmuma

tiesiskumu un pamatotību. Ja pamatojums ir nepilnīgs, tad augstākai iestādei šis trūkumus būtu jānovērš savā

lēmumā. Savukārt, ja pamatojuma nav vispār vai nepilnības ir būtiskas, tad šāds lēmums būtu atzīstams par

prettiesisku un atceļamu, jo pārsūdzības stadijā prettiesisks lēmums nedrīkst kļūt tiesisks(skat. Autoru kolektīvs

E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvā atbildības

likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020., 455.-456. lpp.)Tādējādi secināms, ka, ieviešot šādu

tiesisko regulējumu, likumdevējs ir liedzis augstākai amatpersonai zemākas amatpersonas prettiesisku lēmumu

par soda piemērošanu pārveidot par tiesisku.

[14] Pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai (iestādei). Amatpersonas

lēmuma pamatojuma iztrūkums, t.i., konstatētā (pierādītā) administratīvā pārkāpumaizdarīšanas faktisko

apstākļuapraksta neesība, ir objektīvais šķērslis augstākai amatpersonai pārbaudīt un vērtēt šāda lēmuma

tiesiskumu. Augstākā amatpersona nevar amatpersonas vietā konstatēt konkrētu administratīvo pārkāpumu un

sniegt ar to saistītu pierādījumu sākotnējo vērtējumu, jo tādējādi zūd administratīvā pārkāpuma procesa jēga un

būtība. Augstākai amatpersonas vajadzēja pārbaudīt, vai amatpersona ir konstatējusi konkrētu administratīvo

pārkāpumu un pareizi ir izvērtējusi pierādījumus, kas to pierāda. Taču amatpersonas lēmumā nenorādot

konstatētā administratīvā pārkāpuma aprakstu, nav iespējams pārbaudīt kādā veidā amatpersona nonāca pie

konkrēta secinājuma par /Persona A/ vainīgumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka augstākai amatpersonai, nekonstatējot

pierādītā administratīvā pārkāpuma aprakstu amatpersonas lēmumā, šādu lēmumu vajadzēja atzīt par

prettiesisko un atcelt. Izskatāmajā gadījumā augstākā amatpersona prettiesisko lēmumu nav atcēlusi, bet,

nenorādot konstatētā administratīvā pārkāpuma aprakstu, ir pārveidojusi to par tiesisku, sniedzot savu /Persona

A/ vainojamības pamatojumu.

Augstākās amatpersonas pieļauto pārkāpumu, neizvērtējot pamatojuma trūkumu (pierādītā administratīvā

pārkāpuma apraksta neesību) un tiesiskumu amatpersonas lēmumā, kā arī neatceļot prettiesisku lēmumu, bet

padarot prettiesisko lēmumu par tiesisku, tiesa atzīst par būtisku, kas ir pamats atzīt augstākās amatpersonas

lēmumus par prettiesiskiem un atcelt to.

[15] Konkrētajā gadījumā tiesas secinājumus neietekmē tas, ka /Persona A/ darbībās ir saskatāmas

administratīvā pārkāpuma pazīmes, ir noskaidrota šī pārkāpuma izdarījusī persona un lietā esošie pierādījumi ir

pietiekoši viņas vainojamības pamatošanai.Taču tiesa pati nevar labot amatpersonas un augstākās amatpersonas

lēmumos pieļautās kļūdas, sniedzot pierādītā administratīvā pārkāpumaizdarīšanas faktisko apstākļuaprakstu,

tādējādi šajā pārsūdzības stadijā prettiesisku lēmumu padarot par tiesisku. Tiesas pienākums, izspriežot lietu pēc

būtības, ir kontrolēt, pārbaudīt un izvērtēt augstākās amatpersonas lēmuma tiesiskumu un pamatotību.

Ņemot vērā spriedumā izvērtētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka

konstatētais augstākās amatpersonas pieļautais procesuālais pārkāpums, ir būtisks un tiesvedības stadijā to nav

iespējams novērst, jo Administratīvās atbildības likums neparedz iespēju atcelt iestādes lēmumu un nodot lietu

jaunai izskatīšanai.

Tādējādi, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu un atzinusi, ka augstākās amatpersonas lēmums ir

prettiesisks un nepamatots,saskaņā arAdministratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 2. punktu tiesa

atzīst, ka pārsūdzētais augstākās amatpersonas lēmums atceļams pilnībā un administratīvā pārkāpuma lieta

izbeidzama.

[16]Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti

atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus,

kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa(Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada

13.oktobra lēmums).

No tiesu prakses un procesuālās ekonomijas principa izriet, ka tiesai, konstatējot kādu vienu patstāvīgu

nolēmuma atcelšanas pamatu, nav nepieciešams izklāstīt visu sūdzībā norādīto argumentu vērtējumu, kas

sūdzības iesniedzējam šķiet svarīgi un būtiski.

Ņemot vērā, ka augstākās amatpersonas lēmums tiek atcelts būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ, tiesa

procesuālās ekonomijas nolūkos spriedumā nesniedz savu vērtējumu citiem sūdzībā norādītajiem argumentiem.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā norādītie argumenti nevar ietekmēt tiesas secinājumus, sakarā ar kuriem izskatāmajā

lietā ir atceļams augstākās amatpersonas lēmums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uzAdministratīvās atbildības likuma226. pantu, 227. panta pirmās daļas 2. punktu, 228. panta otro

daļu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldesKārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka2026. gada 29. janvāra

lēmumuNr.16770009311225-7atcelt pilnībāun izbeigt administratīvā pārkāpuma lietuNr. 16770009311225

pret/Persona A/.

Spriedumu 10 (desmit) darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Latgales rajona tiesā, bet adresējot apgabaltiesai.

Tiesnesis I.Dzindzuks

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU E-PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

4no 4