Court orders immediate enforcement of child support claim against absent defendant in small claims procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support against a defendant who failed to respond to service of process. Although the defendant had no declared residence, the court served them via newspaper publication and proceeded with the trial in writing. The judgment orders immediate payment of the minimum support amount plus state fees, establishing that procedural defaults by an absent party do not bar enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.19 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa: A small claims court may render a judgment against an absent defendant served by newspaper publication, and the judgment becomes immediately enforceable for child support.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas arhīva Nr. C-0561-17
ECLI:LV:DORT:2017:0925.C13056117.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē, 2017.gada 25.septembrī
Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Prasības pieteikumā norādīts, prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus aizbilstamās /pers. E/ uzturam EUR 114 apmērā
mēnesī. Prasītājai Uzturlīdzekļu garantijas fonds, pamatojoties uz fonda administrācijas lēmumu Nr. 1-8/60896-5235 no
21.06.2017. atteikta uzturlīdzekļu izmaksa, pamatojoties uz ko viņa griezusies ar prasību tiesā.
Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota – Civillikuma 177.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa, 179.panta piektā daļa,
Civilprocesa likuma 1., 28.panta otrā daļa, 43.panta pirmās daļas 3.punkts, 127.panta otrā daļa, 128., 129.panta pirmā un
otrās daļas 3.punkts. LR Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 “Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Prasītājas prasījumi - piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērna /pers. E/ uzturam EUR 114,00
mēnesī, bet ne mazāk, kā ar LR Ministru Kabineta 2013.gada 15.janvara noteikumiem Nr.37 ”Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Palielinoties minimālajai darba algai
proporcionāli palielināt piedzenamo uzturlīdzekļu summu. Uzturlīdzekļus piedzīt no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža
tiesā. Spriedumu izpildīt nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.
2017.gada 14.jūlijā atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietu – /adrese/, nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 15 dienas, papildus informējot, ka paskaidrojumu
neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas
sēdē, kā arī citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi (lietas 12.lapa). Korespondence saņemta atpakaļ tiesā
ar norādi – beidzies glabāšanas laiks.
Pārbaudot atbildētājas datus Personu datu pārlūkā tiesa konstatē, ka /pers. C/ nav deklarētās dzīves vietas, tāpēc
2017.gada 1.augustā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (laidiens Nr. 151 (5978)) tika ievietots sludinājums, ar kuru /pers. C/
tika darīts zināms par celto prasību, izskaidrojot viņai tiesības 15 dienu laikā sniegt tiesai savus rakstveida paskaidrojumus
par celto prasību, kā arī informējot, ka 2017.gada 25.septembrī tiesas kancelejā būs pieejams sprieduma noraksts
konkrētajā lietā (lietas 22.lapa).
Atbildētāja nedz norādītājā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniegusi tiesai paskaidrojumus
par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā.
2017.gada 2.augustā prasītājai nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 25.septembrī.
Prasītājai nosūtītais paziņojums nav saņemts atpakaļ tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā
kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona
tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās
deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu, atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma
54 .pantu vai kuram dokumentus nevarēja iesniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma
541.panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 562.pantu, aicina uz tiesu ar
publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot minēto
informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājai par tiesvedību tika paziņots arī ar sludinājumu
laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida
procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā.
Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības
tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra
prasībām” paredzētos izņēmumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa
izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.
MOTĪVU DAĻA
Tiesa, pārbaudījusi rakstiskos pierādījumus lietā, dzimšanas apliecību Nr. /apliecības numurs/, kas apliecina, ka
atbildētāja ir nepilngadīgās /pers. E/, personas kods /personas kods/, māte (lietas 7.lapa) uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No Dobeles Novada Bāriņtiesas 2012.gada 30.maija Lēmuma lietā Nr. 1-6/92 izriet, ka /pers. E/ nodibināta aizbildnība,
ieceļot prasītāju par nepilngadīgā bērna aizbildni (lietas 8.-9.lapas).
No Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas 2017.gada 21.jūnija Lēmuma lietā Nr.1-8/60896-5235 izriet, ka
nolemts atteikt uzturlīdzekļu izmaksu iesniedzējai (lietas10.lapa).
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par
uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai
nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir
pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets,
ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz
pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu,
apģērbu mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošināt garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas
ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa.
Atbildētājas nevēlēšanās uzturēt savu bērnu nevar būt par iemeslu viņas atbrīvošanai no mātes pienākumu pildīšanas un
līdzekļu gādāšanas sava bērna uzturam. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības
uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums
ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Atbildētāja ir darbaspējīgā vecumā, tiesas rīcībā ziņu par viņas darbaspēju zudumu nav.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam” katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos
uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr. 683 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu
un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga no 2017.gada 1.janvāra sastāda 380 euro
Tiesa uzskata, ka prasītājas celtā prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta
2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr. 37 nosacījumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi
no viņa mantas stāvokļa jānodrošina katram savam bērnam, ir apmierināma un šajā konkrētajā gadījumā ievērojot to, ka
bērns /pers. E/sasniegusi deviņu gadu vecumu, viņai nosakāms uzturlīdzekļu apjoms 30 % apmērā no Latvijas Republikas
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu atbildētāja nav sniegusi.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aprūpi,
uzraudzību, ka atbildētājai kā bērna mātei ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka
prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētājas mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo
uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt
katram savam bērnam. Līdz ar to, uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam ir nosakāms piedzīt Latvijas Republikas Ministru
kabineta noteikumu Nr.683 noteiktajā apmērā un kārtībā. Ņemot vērā to, ka uz šo brīdi Latvijas Republikā noteiktā minimālā
darba alga ir EUR 380, no atbildētājas piedzenami bērna- /pers. E/uzturēšanai EUR 114,00 apmērā ik mēnesi līdz bērna
pilngadībai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas
Republikas Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu, saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no
ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta
prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības
realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var
noteikt prasības celšanas brīdi- 2017.gada 7.jūliju.
Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērniem beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma
219.pants), pēc kuras bērns pats iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājam bērnu uzturam piedzenami līdz
bērnu pilngadībai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru
no atbildētāja piespriesti uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir
tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, ņemot vērā nepilngadīgā bērna intereses, nosakāms,
ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesas izdevumi, ja prasītājs no to
samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Šajā
gadījumā valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkta un CPL 35.panta
pirmās daļas 3.punkta noteikumiem. Ievērojot to, ka uzturlīdzekļu maksājumu kopsumma par vienu gadu sastāda EUR 1368
no atbildētājas piedzenama valsts nodeva valsts ienākumos EUR 205,20 (12 x 114 = 1368 x 15% = 205,20) apmērā, kā arī
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,22 apmērā.
Atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei attiecībā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu piedziņu, termiņš nosakām 10 dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, sprieduma izpildi par uzturlīdzekļu piedziņu noteikt –
nekavējoties.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37,
Civilprocesa likuma 8., 97., 34. pantiem, 42.panta pirmo daļu, 193., 199., 204.1, 205.panta pirmās daļas 1.punktu,
250.25pantu, tiesa
nos prieda
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt n o /pers. C/, personas kods /personas kods/ , par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,
uzturlīdzekļus 114,00 euro (viens simts četrpadsmit euro 00 centus) ik mēnesi bērna /pers. E/, personas kods /personas
kods/, uzturam, bet ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru saskaņā ar 2016.gada 25.oktobra Latvijas Republikas
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 683, sākot no 2017.gada 7.jūliju līdz bērna pilngadībai vai izmaiņām normatīvajos aktos.
Mainoties minimālās darba algas apmēram uzturlīdzekļu apmērs maināms proporcionāli minimālās darba algas
apmēram.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ par labu valstij valsts nodevu 205,20 euro (divi simts pieci euro
20 centi) apmērā, kas maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods
TRELLV22, kods 0539 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,22 euro (trīs euro 22 centi) apmērā, kas iemaksājami
Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316.
Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu un valsts nodevas piedziņu noteikt termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu
piedziņu valsts labā, maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesā.
Daļā par uzturlīdzekļu piedziņu spriedums izpildāms nekavējoties.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada
25.septembra, Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2pantā noteiktajiem pamatiem pārsūdzībai apelācijas kārtībā.
Tiesnese (paraksts) N.Pakule
NORAKSTS PAREIZS
Dobelē, 2017.gada 25.septembrī
Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule