Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling violation not trivial.

Lietas arhīva Nr. 1A-0890-20/9

ECLI:LV:RIRT:2020:0505.1A33089020.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 5.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Ābele,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa

2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/874.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors 2020.gada 19.decembrī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.785120 par to, ka

automašīna BMW X3, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 27.augustā, Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā, iebrauca īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Transportlīdzekļa īpašniekam piemērots naudas sods 50,00 EUR

apmērā par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta šo saistošo noteikumu 49.punktā.

Par šo administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību, savukārt ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka

2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/874 lēmums par naudas soda uzlikšanu atstāts negrozīts.

2020.gada 21.februāra lēmumā konstatēts, ka Pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 3.oktobrī saņemto foto fiksācijas izdruku no

Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Oliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, 2019.gada 4.oktobrī

uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību Nr.1-28.1/19-28297 attiecībā pret iesniedzēju par to, ka ar iesniedzējas īpašumā esošo transportlīdzekli

BMW X3, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 27.augustā plkst.19.03 iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

2019.gada 16.oktobrī pašvaldības policija pasta sūtījumā nosūtīja Iesniedzējai pavēsti ierasties Pašvaldības policijā uz administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanu 2019.gada 19.decembrī. 2019.gada 19.decembrī Iesniedzējas klātbūtnē tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.1-28.1/19-

28297 un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785120 par to, ka, ar Transportlīdzekli iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez

caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašu

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

2020.gada 11.februārī iesniedzēja pašvaldības policijā iesniedza sūdzību, kurā norādīja, ka 2019.gada 19.decembrī viņai tikai sastādīti 68

administratīvā pārkāpuma protokoli par to, ka viņa pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Lūdza pilnībā atcelt visus viņai sastādītos administratīvā

pārkāpuma protokolus, atcelt tajos piemēroto sodu un izbeigt pret viņu uzsākto administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības, atbrīvot viņu no

administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu lietā. Kā arī lūdza apvienot visus Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada

19.decembrī viņai sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par iebraukšanu īpašā režīma zonā ar viņai piederošām automašīnām laika periodā no

2019.gada 6.augusta līdz 2019.gada 30.septembrim vienā lietvedībā un izskatīt tos visus kopā.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu, augstāka iestāde, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbaudot pieņemtā

lēmuma likumību un pamatotību, 2020.gada 21.februāra lēmumā norādīja, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus. Iebraucot

Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu, ir uzstādītas video tehniskās kontroles ierīces, kas fiksē

transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to

izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās saturs ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku,

un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Lēmumā norādīts uz noteikumu 20.punktu, kas nosaka izņēmumus – kas nemaksā nodevu un var iebraukt īpašā režīma zonā Jūrmalā bez

caurlaides, kā arī noteikumu 21.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par

fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas

valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā,

īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma līgumu.

Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa īpašniece norādīta iesniedzēja,

tātad iesniedzēja aicināta uz lietas izskatīšanu Pašvaldības policijā pamatoti, jo Transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no

Noteikumu 20.un 21.punkta kritērijiem.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka nav ievērots Latvijas APK 238. 1pantā noteiktais triju darba dienu termiņš administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanai, lēmumā norādīts, ka saņemot ziņas, kas norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās

personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Ziņas par to, ka iesniedzējas īpašumā esošais transportlīdzeklis 2019.gada 27.augustā plkst.19.03

iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tika saņemts 2019.gada 3.oktobrī, pēc kā, triju darba

dienu laikā, t.i. 2019.gada 4.oktobrī tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr.1-28.1/19-28297.

Saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo un ceturto daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas. Iestādei, saņemot ziņas par administratīvo pārkāpumu, triju darba dienu laikā jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu un

deviņu mēnešu laikā pieņemams lēmums par soda piemērošanu. Latvijas APK ietverts tāds procesuālais termiņš lietvedības vešanai, kas pieļauj iestādei

šajā laikā veikt saņemtās par administratīvo pārkāpumu informācijas apstrādi, izvērtēšanu un lietas materiālu sagatavošanu izskatīšanai.

Lēmumā norādīts, ka juridiskās sekas attiecībā uz lietvedības uzsākšanu administratīvo pārkāpumu lietās rada tikai Latvijas APK 37.pants, nevis

238.1panta pirmā daļa. Latvijas APK 238. 1panta pirmā daļa paredzēta tam, lai novērstu Latvijas APK 247.pantā minēto personu nepamatotu

vilcināšanos un lietā tiktu ievēroti saprātīgi izskatīšanas termiņi. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem 238.1panta pirmajā daļā noteiktajā

termiņā. Ja tas tiek pārkāpts, lēmums ir jāpieņem jebkurā gadījumā. Ir jāvērtē, vai šāds procesuāls pārkāpums ir būtisks, tomēr šāda termiņa nokavējums

no iestādes puses to neatbrīvo no pienākuma pieņemt lēmumu un nerada pie administratīvās atbildības saucamajai personai paļāvību, ka tā varētu tikt

nesodīta par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Šāda paļāvība var būt tikai tad, ja nav ievēroti Latvijas APK 37.pantā noteiktie termiņi. Lietvedību nevar

uzsākt tikai tad, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, nevis trīs dienas kopš ziņu saņemšanas par iespējamu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Iestāde ir ievērojusi Latvijas APK noteiktās tiesību normas.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonas iebraukšanas kontroles sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā, ir

nepārtraukti pieejama un nav saprotama kavēšanās uzsākt administratīvo lietvedību, iestāde norāda, ka ar tehniskajām ierīcēm (videoiekārtām)

pārkāpums sākotnēji tiek fiksēts Informatīvajā sistēmā (turpmāk - Sistēma), proti, šīs ziņas tiek fiksētas, bet policijas iestādē tiek saņemtas tad, kad ir

veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana. Minētā iekārta pati par sevi nefiksē pārkāpumu, bet gan ir sistēma informācijas uzkrāšanai un apstrādei

attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz

Noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās

satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Transportlīdzekļa fotofiksācija vēl nenozīmē, ka tika fiksēts vai konstatēts administratīvais pārkāpums. Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles

informācijas sistēma veic fotofiksācijās attēlotu transportlīdzekļu apstrādi un datu sistematizēšanu. Secīgi Pašvaldības policija norāda, ka diena, kad

Sistēmas atlasītie transportlīdzekļi, kuri iebraukuši Jūrmalā nesaņemot caurlaidi, tiek nodoti pašvaldības policijas darbiniekiem, ir diena, kad tiek saņemtas

ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvo pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pieņemšanai. Līdz ar to transportlīdzekļa fotofiksēšana un ziņu par

administratīvo pārkāpumu saņemšana šajā gadījumā ir nodalāmi jēdzieni. Šajā situācijā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu iestādei kļuva zināms

2019.gada 3.oktobrī, Pašvaldības policijas amatpersonai veicot Noteikumu kontroli, attiecīgi nākamajā dienā tika uzsākta arī administratīvā pārkāpuma

lietvedība. Pašvaldības policija norāda, ka iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas darbības ātrums un datu apstrādes īpatnības

nevar būt par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Uz sūdzības iesniedzējas lūgumu, izskatot lietu vērtēt arī izdarītā administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi – attieksmi pret nodarīto un motīvus,

iestāde lēmumā norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība administratīvā

pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā gadījumā

administratīvā pārkāpuma objekts ir ar Noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi kārtība, kādā personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem,

tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalās pilsētas administratīvajā teritorijā. Konstatējot faktu, ka sūdzības Iesniedzēja,

iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka viņa ar minēto nodarījumu apdraudējusi ar Noteikumiem

aizsargātās intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums, ka ar Iesniedzējas īpašumā esošo Transportlīdzekli

2019.gada 27.augustā plkst.19.03 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi, t.i., konstatēts sūdzības Iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī

fakts, ka viņa nav veikusi nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma subjekts ir Transportlīdzekļa īpašniece –

sūdzības iesniedzēja /pers. A/, bet subjektīvajai pusei, proti, sūdzības iesniedzējas vainojamības subjektīvajam elementam nav kvalificējošas nozīmes,

ņemot vērā juridisku faktu, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs, ar ko konstatējama sūdzības iesniedzējas pārkāpuma atbilstība, ir formāls.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka viņas vīrs /pers. G/ lietoja viņu abu kā laulāto kopīpašumā esošo automašīnu un iebrauca Jūrmalas pilsētā

neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no tālāk minētājām administratīvā pārkāpuma lietvedībām, iestāde norāda, ka, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/19-28297 un pieņemot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu sūdzības iesniedzējai, balstījusies ziņās par faktiem, kas

pārkāpuma izdarīšanas datumā fiksētas valsts reģistrā (Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra dati par Transportlīdzekli), kas attiecīgi pierāda

sūdzības iesniedzējas kā īpašnieces juridisko saistību ar Transportlīdzekli, kā arī faktu, ka viņa saskaņā ar valsts reģistrā fiksētajām ziņām ir vienīgā

persona, kam pārkāpuma izdarīšanas datumā konstatējama juridiskā saistība ar Transportlīdzekli. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14. 1panta desmito

daļu ierakstiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir publiska ticamība.

Pašvaldības policija norāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī - 2019.gada 27.augustā - Noteikumu 49.punktā noteiktie administratīvās atbildības

subjekti par Noteikumu 5.punkta prasību pārkāpumu bija transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, īpašnieks vai turētājs. Saskaņā ar Latvijas APK

8.panta pirmajā daļā noteikto persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā

un vietā. Ņemot vērā minēto, iestāde, balstoties uz ziņām, kas fiksētas izdrukā no Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra, par Transportlīdzekļa

īpašnieku, konstatē, ka par Noteikumu pārkāpumu pie administratīvās atbildības saucama un administratīvi sodāma sūdzības iesniedzēja kā tiesiski

pieņemamais administratīvā pārkāpuma izdarītājs un administratīvās atbildības subjekts, kas noteikts Noteikumos.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka personai šāda caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas speciālā režīma zonā pienācās par ļoti mazu samaksu,

kā arī pārkāpējas vīram caurlaide pienācās bez maksas, kā arī ir citi apstākļi, kas norāda, ka persona būtu attiecīgo caurlaidi iegādājusies, ja būtu

zinājusi, ka tā konkrētā situācijā ir nepieciešama, iestāde lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzēja nav vērsusies Jūrmalas pilsētas domes attiecīgajā

institūcijā, lai elektroniski vai klātienē noformētu iebraukšanas caurlaidi ar atvieglojumiem, un viņai nebija tiesību paļauties, ka bez šādas caurlaides

saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā un ka šāda caurlaide sūdzības iesniedzējai tiks piešķirta elektroniski. Noteikumu

26.punkta nosaka, ka personas pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa

vietnē vai Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka viņas vīrs vēl joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības iebraukt

Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides kā Jūrmalas iedzīvotājam, kā arī viņas un viņa vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese A/,

līdz ar to caurlaide iebraukšanai viņai pienācās arī kā nekustamā īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei), iestāde

lēmumā norāda, ka Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu, bet likuma „Par pašvaldībām” 45.panta

pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Neviens nevar

aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Iestāde nav konstatējusi faktu, ka sūdzības iesniedzējai

pastāv tādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem

būtu atbrīvojama no pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.

Lēmumā iestāde norāda, ka ņemot vērā judikatūras atziņas un vērtējot tās kontekstā ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, fakts, ka

sūdzības iesniedzējai ir tiesības saņemt iebraukšanas caurlaidi ar nodevas samaksas atvieglojumu, nepiešķir Iesniedzējai tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas

pašvaldības administratīvajā teritorijā ar transportlīdzekli, nesamaksājot Noteikumos noteikto nodevu un attiecīgi neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no

administratīvās atbildības par Noteikumu pārkāpumu. Konstatējot faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas datumā sūdzības iesniedzējas Transportlīdzeklim

nebija izsniegta iebraukšanas caurlaide no Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes, kā arī faktu, ka sūdzības iesniedzējai nav konstatējami apstākļi, uz kuru

pamata saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem viņa būtu atbrīvojama no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu

par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā, var konstatēt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome nav devusi tādu solījumu, tiesisku labumu (labvēlīgu

administratīvo aktu), kas sūdzības iesniedzējai rada pamatotu pārliecību par to, ka iebraukšanas caurlaide sūdzības iesniedzējai ir piešķirta.

Lēmumā secināts, ka ir pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzēja zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Iestādei nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja, zinot un apzinoties Noteikumos noteikto kārtību, bet nepārliecinoties, vai Transportlīdzeklim ir

iebraukšanas caurlaide, pamatoti paļāvās, ka varēs iebraukt Jūrmalā bez caurlaides.

Uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka šāda administratīvo pārkāpumu lietvedības lietu uzkrāšana norāda uz labas pārvaldības principa trūkumu

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā un vēlmi gūt nepamatotus ienākumus no administratīviem sodiem lēmumā norādīts, ka Noteikumu mērķis ir vērsts uz

to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un

viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Noteikumu

2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai,

vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Pašvaldības policija norāda, ka Noteikumu

mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot Noteikumos noteiktās prasības. Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids – naudas sods

50,00 euro. Lēmumā secināts, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs – Jūrmalas pilsētas

pašvaldības dome, - nosakot pienākumu piemērot konkrētu soda apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu saistošo

spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Uzliktais

administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.

Uz sūdzības iesniedzējas lūgumu uzliekot sodu ņemt vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, iestāde lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzējai nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā

ar Latvijas APK 33.panta pirmajā daļā noteiktajiem, kā arī konstatējams, ka nav tādu apstākļu, kurus iestāde atzītu par pietiekamiem, lai mīkstinātu

sūdzības iesniedzējas atbildību saskaņā ar Latvijas APK 33.panta trešo daļu. Pašvaldības policija norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un

pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu.

Uz sūdzības iesniedzējas lūgumu par lietas apvienošanu, iestādes lēmumā norādīts, ka, ka minētais lūgums neatbilst Latvijas APK divdesmit trešās

nodaļas nosacījumiem, tā kā vienas sūdzības ietvaros ir izskatāms konkrēts institūcijas (amatpersonas) lēmums. Latvijas APK nav paredzēta lietu

apvienošana un vairāku atsevišķu institūcijas (amatpersonas) nolēmumu, kas pieņemti dažādās administratīvo pārkāpumu lietās, izskatīšana vienas lietas

ietvaros.

Lēmumā secināts, ka sūdzības iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.785120, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Personu datu pārlūka izdruku,

fotofiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu,

izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole”, un

sūdzības iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības un administratīvi sodīta.

2020.gada 26.martā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka 2020.gada 21.februāra lēmumu.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka uzskata 2019.gada 19.decembrī sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.785120 par

nepamatotu un pilnībā atceļamu.

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējas un viņa vīra /pers. G/, kam ir deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā, īpašumā ir divas automašīnas - viena

ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ un otra ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Viņai ar vīru nav noslēgts laulāto mantisko attiecību

līgums par mantas šķirtību un uzskata šīs automašīnas par kopīpašumu, kā arī regulāri lieto tās uz maiņām - atkarībā no tā, kurš ved bērnus uz/no

bērnudārza. Tāpat pēc sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem ir skaidri redzams, ka automašīnas bieži ir izmantotas vienlaicīgi -

administratīvais sods ir uzlikts par pārkāpumiem, kas izdarīti ar dažu minūšu starpību, kas norāda uz to, ka automašīnu izmantoja viņas vīrs /pers. G/, kurš

dzīvo Jūrmalas pilsētā un kuram nav ieiegādājas caurlaide Jūrmalas speciālā režīma zonai. /pers. G/ vēl joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētas

administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides – kā Jūrmalas iedzīvotājam. /pers. G/ lietoja

kopīpašumā esošo automašīnu un iebrauca Jūrmalas pilsētā neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no tālāk minētājām administratīvā

pārkāpuma lietvedībām.

Sūdzības iesniedzējas un viņas vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese/, šo nekustamo īpašumu ieguvuši īpašumā pēc laulības

noslēgšanas un nav noslēguši laulāto mantas šķirtības līgumu, līdz ar to tas ir uzskatāms par kopīpašumu. Tātad caurlaide iebraukšanai viņai pienācās arī

kā nekustamā īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei).

Latvijas APK 238. 1pants paredz, ka saņemot ziņas, kas norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, personas, kuras ir tiesīgas

sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Savukārt

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvo lietvedību šajās administratīvās lietās uzsāka tikai 2019.gada 3.oktobrī, savukārt pirmais pārkāpums

atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokolos minētajam izdarīts jau 2019.gada 6.augustā - tas ir gandrīz 2 mēnešus pirms administratīvā pārkāpuma

lietas uzsākšanas datuma. Uzskata, ka ziņas par izdarīto administratīvo pārkāpumu Jūrmalas pašvaldības policijai bija pieejamas pārkāpuma izdarīšanas

dienā vai vēlākais nākamajā darba dienā un tikai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieku kavēšanās dēļ ziņas par izdarītajiem pārkāpumiem

sāktas apstrādāt tikai 2019.gada 3.vai 4.oktobrī - tas ir vairāk gandrīz 2 mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas un konstatēšanas dienas sistēmā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai atbilstoši Latvijas APK 238. 1pantam ne vēlāk kā 2019.gada 12.augustā bija

pienākums sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, kas izdarīts 2019.gada 6.augustā. Sūdzībā norādīts, ka

informācija par sūdzības iesniedzējai piederošo automašīnu iebraukšanu Jūrmalas speciālā režīma zonā bez caurlaidēm, Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas rīcībā bija jau no pirmā pārkāpuma izdarīšanas brīža 2019.gada 6.augustā, tātad arī administratīvā lietvedība bija uzsākama uzreiz pēc pirmā

pārkāpuma fiksēšanas brīža trīs darba dienu laikā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka administratīvo lietu izskatīšanas gaitā lūdza iestādei vērtēt šādus apstākļus: vai sūdzības iesniedzēju var saukt pie

administratīvās atbildības; vai ar atbildību mīkstinoši apstākļi, vai ir nodarīts zaudējums Jūrmalas pilsētai vai trešajām personām. Norāda, ka viņa agrāk

bijusi deklarēta Jūrmalā, viņai iepriekš bija caurlaide iebraukšanai Jūrmalā un šajā laika periodā viņa nav sodīts; viņas laulātajam /pers. G/ vēl joprojām ir

Jūrmala pilsētā deklarētā dzīvesvieta un tieši viņš ir iebraucis Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā vismaz 38 reizes. Sūdzības iesniedzēja lūdz arī vērtēt

administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi – attieksmi pret nodarīto un motīvus. Sūdzības iesniedzējai un viņas laulātajam /pers. G/ nav nekāda

acīmredzama ieguvuma 68 reizes atkārtot vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu, katru reizi riskējot tikt sodītiem ar naudassodu 50 EUR apmērā, ja

caurlaides noformēšana iebraukšanai Jūrmalā, kas sūdzības iesniedzējai un viņas laulātajam pienākas atbilstoši saistošo noteikumu 14.1.pantam, maksā

10,70 EUR, savukārt sūdzības iesniedzējas laulātajam – šāda caurlaide pienākas bez maksas un nav īpaši jānoformē.

Vērš uzmanību uz to, ka pārkāpumus atzīst (ko lūdz arī vērtēt kā administratīvo atbildību vainu mīkstinošs apstāklis) un tie notikuši vairāku

neapzinātu iemeslu dēļ – viņa tiešām uzskatīja, viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātājai, kā arī kā personas, kam pieder nekustamais

īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto nekādas papildus formalitātes.

Tāpat arī viņas laulātais – /pers. G/ – nepievērsa uzmanību tam, ka automašīna, ar kuru tas pārvietojas un iebrauc Jūrmalā, ir reģistrēta uz sūdzības

iesniedzējas vārda, nevis viņa vārda un ka būtu nepieciešams tikai formāli pārreģistrēt automašīnu uz otra laulātā vārda vai par nelielu samaksu izņemt

speciālu atļauju. Šie formālie pārkāpumi būtu novērsti, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība tiktu uzsākta savlaicīgi un ja Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policija būtu savlaicīgi atsūtījusi pavēstes par administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka administratīvā soda mērķis Administratīvā procesa likuma 22.panta izpratnē ir audzināt personu, kura izdarīji

administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus. Šo mērķi var

panākt arī nepiemērojot nesamērīgi lielu administratīvo sodu, kas kopsummā sastāda 3400,00 EUR. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šāda administratīvo

pārkāpumu lietvedības lietu uzkrāšana norāda uz labas pārvaldības principa trūkumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā un vēlmi gūt nepamatotus

ienākumus no administratīviem sodiem. Šāda izveidojusies situācija neveicina administratīvā soda mērķi, bet gan norāda uz pašvaldības vēlmi nepamatoti

iedzīvoties uz administratīvo sodu rēķina.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pašvaldības policija izskatīja viņas sūdzību par identisku gadījumu administratīvā pārkāpuma lietā ZZ

Nr.785026 un nolēma ar Pašvaldības policijas inspektora Roberta Brača 2019.gada 19.decembra administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.785026

lēmumu atcelt un lietu izbeigt. Nav saprotams, kādēļ identiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas pašvaldība policija lēmumu atcēla un lietu

izbeidza, bet šajā un vēl 66 lietās (kopā 67 lietās) lēmumu atstāja spēkā.

Sūdzības iesniedzēja lūdz pilnībā atcelt visus viņai sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus, tai skaitā 2019.gada 19.decembrī sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.785120, atcelt tajos piemēroto sodu un izbeigt pret viņas uzsākto administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības,

atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu lietā, par kuru protokols ZZ Nr.785120 sastādīts 2019.gada

19.decembrī.

Bez tam, pamatojoties uz procesuālo ekonomiju un labas pārvaldības principiem, lūdz, apvienot sūdzības par visu Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2019.gada 19.decembrī viņai sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu par iebraukšanu īpašā režīma zonā ar viņai piederošām

automašīnām laika periodā no 2019.gada 6.augusta līdz 2019.gada 30.septembrim izskatīšanu vienā tiesvedībā un izskatīt tos visus kopā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 30.marta lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā pārkāpuma lietu

izskatīt rakstveida procesā, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu

tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020.gada 20.aprīlim. Kā arī tiesa lēmumā par tiesvedības

ierosināšanu, izvērtējot pieteikto lūgumu par visu administratīvo pārkāpumu lietu apvienošanu, atzina, ka šis lūgums nav pamatots, jo Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz vairāku administratīvo pārkāpumu lietu apvienošanu vienā tiesvedībā.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz 2020.gada 20.aprīlim tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumu, lūguši izskatīt lietu

tiesas sēdē, kā arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka

U.Bēniņa 2020.gada 21.februāra lēmums Nr.7-7/874 atstājams negrozīts.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka Sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un

materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa piekrīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020.gada 21.februāra lēmumā dotajam apstākļu novērtējumam un,

pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, pievienojas lēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā neuzskata par

nepieciešamu.

Kā redzams no /pers. A/ 2019.gada 11.februāra sūdzības par Jūrmalas pašvaldības policijas 2019.gada 19.decembra administratīvā pārkāpuma

protokolu/lēmumu ZZ Nr.785120 un /pers. A/ 2020.gada 16.marta sūdzības par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa

2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/874, šīs abas sūdzības ir identiskas un satur vienus un tos pašus argumentus.

2019.gada 3.oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvede /pers. M/ sagatavojusi ziņojumu (/numurs/), kurā norāda, ka viņa 2019.gada

3.oktobrī, pildot amata pienākumus, konstatēja, ka 2019.gada 27.augustā transportlīdzeklis BMW X3, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. Minēto faktu par automašīnas iebraukšanu Jūrmalā neapstrīd arī sūdzības

iesniedzēja.

Kā redzams no lietā esošās CSDD izdrukas par transportlīdzekli BMW X3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tā īpašnieks ir

reģistrēts /pers. A/. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24.punktu, transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis.

Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda

transportlīdzeklis reģistrēts. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi" paredz iespēju

transportlīdzekļa īpašniekam transportlīdzekļa reģistrēšanas dokumentos norādīt faktisko šī transportlīdzekļa lietotāju – kas attiecīgi tiek reģistrēts

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs. Šādas atzīmes par to, ka konkrētās automašīnas turētājs būtu /pers. G/, CSDD izdrukā nav.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai pieder kopīpašums /adrese/, kas ir daļa no laulības laikā iegūta nekustamā īpašuma, kas reģistrēts

zemesgrāmatā uz vīra /pers. G/ vārda, tādēļ viņai kā kopīpašniecei pienācās caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā. Tāpat norāda, ka

viņas vīrs /pers. G/ joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētā, tādēļ viņam, lietojot kopīpašumā esošo automašīnu kā Jūrmalas iedzīvotājam bija tiesības

iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts nosaka, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide. Šo Noteikumu 23.punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā,

kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas

dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma datuma plkst.00.00.

Noteikumu 21.1. apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai

personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja persona deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā (21.1.1.), personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas

pilsētā (21.1.2.), nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai

patapinājuma līgumu (21.1.3.).

Noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1.-21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo

vienu šīs personas lietošanā esošo ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no noteikumu 22.1.vai 22.2.punktā

noteiktajiem nosacījumiem.

Pārbaudot lietā esošo izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, tiesa konstatē, ka vienīgā persona, kura ir norādīta kā

transportlīdzekļa īpašnieks ir Sūdzības iesniedzēja. No lietas materiāliem redzams, ka no 2019.gada 5.augusta Sūdzības iesniedzējas deklarētā

dzīvesvieta ir /adrese/. No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izraksta redzams,

ka nekustamā īpašuma /adrese B/, vienīgais īpašnieks ir /pers. G/.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka uz /pers. A/ piederošo transportlīdzekli nav attiecināmi Noteikumu 20.un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus

no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā.

Noteikumu 31.punkts paredz, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu (pārreģistrāciju) pamato informācijas sistēmas

elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju

apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā. Lietas materiālos nav atrodama šāda apliecinājuma izdruka. To, ka šāda caurlaide

nav bijusi izsniegta, nenoliedz arī pati Sūdzības iesniedzēja.

Noteikumu 21.1.2.punkts noteic, ka Nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai

īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā. Savukārt šo Noteikumu 25.punktā noteikts, ka perioda

caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto caurlaidi. Personificētās caurlaides saņemšanai persona

iesniedz pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā. No iepriekš minētā secināms, ka iebraukšanas caurlaides personām netiek piešķirtas

automātiski, bet gan pašai personai ir jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu caurlaidi, kas konkrētajā gadījumā netika izdarīts. Bez tam, Noteikumu

26.punkts nosaka, ka personas pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa

vietnē vei Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārkāpums noticis neapzinātu iemeslu dēļ, jo uzskatīja, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai,

kā arī kā personas, kam pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un

nav jākārto papildus formalitātes.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta trešās daļas 4.punktam, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Konkrētajā gadījumā Sūdzības iesniedzējai bija pienākums iepazīties ar Noteikumiem, kuri ir publiski pieejami, un to izpildes kārtību, viņai bija

pienākums pārliecināties par viņas īpašumā esošā transportlīdzekļa caurlaides derīgumu, tās anulēšanu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās

nepieciešamību, neskaidrību gadījumā ar jautājumiem vēršoties kompetentā iestādē.

Turklāt pati Sūdzības iesniedzēja norāda uz to, ka bija Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus un tikai 2019.gada 5.augustā mainīja savu

deklarēto dzīvesvietu uz Babītes novadu. Tādējādi ir pamats secināt, ka Sūdzības iesniedzējai bija zināma caurlaides saņemšanas kārtība. Lietas materiāli

nesatur ziņas, ka Sūdzības iesniedzēja būtu vērsusies Jūrmalas domē, lai saņemtu caurlaidi un viņai nebija tiesību paļauties, ka bez šādas caurlaides

saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā.

Tiesa secina, ka lietā nav konstatēti citi īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši Sūdzības iesniedzējai izpildīt Noteikumu prasības.

Attiecībā par sūdzības iesniedzējas norādi uz to, ka administratīvā lietvedība nav uzsākta likumā noteiktā termiņā, tiesai nav pamata apšaubīt, ka

ziņas par Sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu 2019.gada 27.augustā Iestāde ir saņēmusi tikai 2019.gada 3.oktobrī un 2020.gada 21.februāra

Lēmumā Iestāde ir aprakstījusi kārtību, kādā veidā ziņas par izdarītajiem pārkāpumiem tiek iegūtas un sistematizētas.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pamatots, ievēroti Latvijas APK 238. 1panta pirmās daļas nosacījumi. Nav iestājies likumā

paredzētais noilguma termiņš, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav saprotams Iestādes lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpuma izdarīšanas reizēm vairāk nekā

2 nedēļas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā. Šī rīcība ļauj secināt, ka Iestāde, izmantojot cilvēku nezināšanu, maldību vai aizmāršību,

bet ne apzinātu ļaunprātību, uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemēroto maksimālu soda naudas apmēru.

Tiesa norāda, ka personai pašai ir pienākums sekot līdzi un izpildīt likuma prasības, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā iegādāties caurlaidi, lai

iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā, līdz ar ko arī neizveidotos situācija, kad Sūdzības iesniedzēja tiktu sodīta par Noteikumu 5.punkta

neievērošanu. Pašvaldības policijas pienākumos neietilpst atgādināt vai brīdināt transportlīdzekļa īpašnieku par to, ka iebraucot īpaša režīma zonā, tā nav

iegādājusies nepieciešamo caurlaidi.

Tiesa norāda, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības un sods 50 euro apmērā viņai par

pārkāpumu uzlikts atbilstoši Noteikumu 49.punktam.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

administratīvo pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzēja lūdz izbeigt administratīvo lietvedību, atbrīvot no administratīvās atbildības un izteikt mutvārdu aizrādījumu, balstoties uz

Latvijas APK 21.pantu.

Latvijas APK 21.pants noteic, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs,

institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un

atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

No Sūdzības iesniedzējas paskaidrojumiem secināms, ka viņas ieskatā izdarītais pārkāpums pats par sevi ir nebūtisks un mazsvarīgs, uzskata par

pieļaujamu iebraukt Jūrmalā bez derīgas caurlaides un par pašsaprotamu Jūrmalas domei automātiski piešķirt caurlaidi. Tiesas ieskatā šādos apstākļos

mutvārdu aizrādījums nevar kalpot kā preventīvs līdzeklis, lai Sūdzības iesniedzēja saprastu savas uzvedības prettiesiskumu. Lietā nav konstatēti īpaši

(izņēmuma) apstākļi, kas būtu par pamatu viņas atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Tāpat tiesa nekonstatē citus tiesiskos un faktiskos apstākļus, ko nebūtu izvērtējusi Iestāde, un kas varētu būt par pamatu Sūdzības iesniedzējas

izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu.

Kā atzīts judikatūrā, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un

citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.

Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Lietā nav konstatējami no Sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgi apstākļi, kas būtu lieguši viņai izpildīt normatīvo aktu prasības. Konkrētajā

gadījumā, izvērtējot gan pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, nav tiesiska pamata pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu. Šādos apstākļos, ja tas

būtu attiecināms uz līdzīgiem pārkāpumiem, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša

administratīvo sodu piemērošana.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši Noteikumos noteiktajam soda apmēram. Soda

uzlikšana atbilst Latvijas APK 32.panta prasībām.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka identiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas pašvaldības policija atcēla 2019.gada 19.decembra

administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu ZZ Nr.785026 un lietu izbeidza. Tiesa norāda, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.785120 un tajā pieņemtos lēmumus, tiesai nav pamats vērtēt apstākļus, kādēļ citā administratīvajā lietā ir pieņemts pretējs lēmums – par lietas

izbeigšanu.

Tiesa pilnībā pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu. Nevienu citu jaunu apstākli vai

pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, sūdzības iesniedzēja nav norādījusi.

Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par

pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzēja nepiekrišana iestādes pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu

pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Jūrmalas pašvaldības policijas U.Bēniņa 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/874.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas – 2020.gada 5.maija – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese B.Ābele