Court dismissed VAT appeal, upholding tax authority's finding of fictitious transactions and fiscal abuse.

Lietas arhīva Nr. A42-00071-19/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0118.A420179917.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 18.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

piedaloties pieteicējas SIA „TER Properties” pārstāvei /pers. P/ un pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un

/pers. H/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „TER Properties” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2017.gada 20.februāra lēmuma Nr.30.2-22.13/1027 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) amatpersona ar 2016.gada 7.oktobra sākotnējo lēmumu Nr.30.2-23.22/49565 pieteicējai

SIA „TER Properties” papildus nomaksai budžetā aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) 34 597,86 euro, soda naudu 10

379,36 euro, nokavējuma naudu 1 937,48 euro, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par 115 394,64 euro un saistībā ar to aprēķināja

soda naudu 34 618,39 euro. Vienlaikus nolemts apstiprināt pieteicējai 2015.gada 4.ceturksnī deklarēto PVN pārmaksu 12 480,87 euro, kā arī atteikt

atmaksāt PVN 92 242,50 euro un atteikt atmaksāt 2016.gada februārī deklarēto PVN pārmaksu 23 152,14 euro, apstiprināt 2016.gada martā

deklarēto PVN pārmaksu 3 506,21 euro apmērā.

Pieteicēja apstrīdēja sākotnējo lēmumu dienesta ģenerāldirektorei, kas ar 2017.gada 22.februāra lēmumu Nr.30.2-22.13/1027 atstāja negrozītu

sākotnējo lēmumu.

Lēmumā dienests apstrīdēja pieteicējas darījumus ar SIA „NEO21” un SIA „VESTABALT” kā faktiski nenotikušus un atzina, ka tie vērsti uz

fiskālu priekšrocību nepamatotu iegūšanu.

[2] Nepiekrītot dienesta lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[2.1] Dienests lēmumā norāda, ka pieteicēja un tās darījumu partneri noformējuši fiktīvus (neesošus) darījumus ar mērķi izvairīties no nodokļu

nomaksas, bet dienests nav spējis izskaidrot, kurā brīdī un kādā veidā apstrīdētajos darījumos PVN vai kāds cits nodoklis nav pilnā apmērā vai daļēji

samaksāts, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 9.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu.

[2.2] Lēmumā ietvertais pamatojums, ka apstrīdētie darījumi faktiski nav notikuši, balstās uz dokumentu noformējuma, faktu un apstākļu vienpusēju

dienesta interpretāciju, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 14.1pantā noteikto pienākumu iestādei ievērot objektivitāti.

Dienests kā uz objektīviem pierādījumiem vairākkārt ir balstījies uz pieņēmumiem, ka kādi fakti nav loģiski izskaidrojami, vai arī balstījies uz

informācijas trūkumu lietā, taču pieteicēja norāda, ka vienlaikus dienests nav veicis nekādas darbības, lai no darījumos iesaistītajām personām saņemtu

papildus paskaidrojumus vai dokumentus, kas šīs neskaidrības vai informācijas trūkumu lietā novērstu, tā pārkāpjot Administratīvā procesa likuma

14.1pantā noteikto pienākumu iestādei dot procesa dalībniekiem iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

[2.3] Pieteicēja norāda, ka, liedzot pieteicējai atskaitīt priekšnodoklī PVN summas, kuras darījumu partneri ir faktiski iemaksājuši Valsts kasē,

dienests ir rupji pārkāpis 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvā 2006/112/EK „Par pievienotās vērtības nodokļa sistēmu” (turpmāk – Direktīva)

nostiprināto PVN neitralitātes principu, kas ir novedis pie valsts netaisnas iedzīvošanās uz tās iedzīvotāju rēķina.

Dienests nepareizi piemērojis Direktīvas 203.pantu, jo minētās normas pamatmērķis ir novērst iespējamu nodokļa zudumu, rēķinā norādīto PVN

summu tā saņēmējam atskaitot kā priekšnodokli.

[2.4] Pieteicēja uzskata, ka dienests ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikto vienlīdzības principu, jo pieteicējas un SIA „BB21”

veiktie auditi bija par vieniem un tiem pašiem strīdus darījumiem, taču dienesta secinājumi par tiem ir atšķirīgi.

[2.5] Dienests pieteicējas auditā nepamatoti piemērojis Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta devītās daļas 3.punktu, jo nav izpildījušies

priekšnoteikumi šīs normas piemērošanai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 21.aprīlī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Dienests papildus norāda, ka pārsūdzētajā lēmumā ir norādīti visi pierādījumi un tiesību normas, uz kuru pamata dienests prezumējis, ka pieteicēja

apzināti grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijās ir uzrādījusi faktiski nenotikušus darījumus nolūkā atskaitīt PVN un gūt fiskālu labumu. Minēto

apliecina lietā konstatētais, proti, darījuma ar SIA „Vestabalt” faktiskā neesība un dokumentu noformēšana, izmantojot SIA „NEO21” rekvizītus, kura

reālu saimniecisko darbību neveic, neesošu darījumu noformēšanā, kā arī citi apstākļi, kas dienesta ieskatā ir izsmeļoši izklāstīti lēmumā un par kuru

neesamību pieteicēja nevarēja nezināt.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Dienesta pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē ieteikumu neatzina un uzturēja lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus.

Tiesa, izskatot lietu, nopratināja šādus lieciniekus: /pers. I/ (lietas 3.sējuma 65.lapa – 67.lapas 2.puse), /pers. J/ (lietas 3.sējuma 62.lapas

2.puse – 65.lapas), /pers. K/ (lietas 3.sējuma 110.lapa – 113.lapa).

Motīvu daļa

[5] Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējusi tos kopsakarā ar liecinieku liecībām, lietas materiāliem un

lietā esošajiem pierādījumiem to savstarpējā kopsakarā, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Dienests ir apstrīdējis pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Vestabalt” par starpniecības pakalpojumu nekustamā īpašuma meklēšanā un ar

SIA „NEO21” par projekta dokumentācijas pārdošanu pieteicējai faktisko esību.

Savukārt pieteicēja norāda, ka minētie darījumi ir faktiski notikuši un pieteicēja ir iesniegusi visus tās rīcībā esošos pierādījumus.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai ir faktiski notikuši pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA „Vestabalt” par starpniecības pakalpojumu nekustamā

īpašuma meklēšanā un ar SIA „NEO21” par projekta dokumentācijas pārdošanu pieteicējai.

Vērtējot pieteicējas priekšnodokļa atskaitījumu tiesiskumu, tiesa izmanto informāciju, kas attiecas uz arī netiešajiem darījumu partneriem. Tas atzīts

arī Augstākās tiesas praksē, kuras nolēmumos norādīts, kaut arī tiesas vērtētais uzņēmums nebija pieteicējas tiešais darījumu partneris, tiesa varēja vērtēt

tā darbību (atzīstot to par fiktīvu), lai noskaidrotu, vai bija reāli iespējami pieteicējas un tās darījumu partnera darījumi (sk. Augstākās tiesas 2014.gada

26.maija lēmuma lietā Nr.SKA-316/2014 8.punktu).

Turklāt saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmito daļu nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru,

ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Tātad vērtējot nodokļu maksātāja iegrāmatotos darījumus, ir nepietiekami aprobežoties tikai ar to, vai šie darījumi ir juridiski pareizi noformēti. Ir

nepieciešams izvērtēt arī šā darījuma ekonomisko būtību. Savukārt, lai to varētu izdarīt, tiesas ieskatā nav iespējami aprobežoties tikai ar pieteicējas

saimnieciskās darbības izvērtējumu, nepieskaroties pieteicējas tiešajam un tālākajiem darījumu partneriem kopējā priekšstata gūšanai par konkrētā

darījuma norises apstākļiem, noformēšanas mērķiem un būtību.

Tādējādi tiesa, lai izvērtētu pieteicējas (valdes locekļi no 2015.gada 19.marta ir /pers. P/, /pers. L/ un /pers. N/) darījumus ar SIA „Vestabalt”

un SIA „NEO21”, vērtēs visu darījumu ķēdi un tajā iesaistītās personas – SIA „Neobalts”, SIA „High Hopes”, SIA „ETG”, SIA „Hedgehog Co”.

[7] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē,

priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un

saņemtajiem pakalpojumiem.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta ceturtā daļa noteic, ka reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības priekšnodokli atskaitīt no valsts

budžetā maksājamās nodokļa summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi atzīts, ka, atbilstoši norādītajām tiesību normām, priekšnodokli var atskaitīt tikai par faktiski

notikušiem darījumiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 7.punktu).

Tātad, lai atzītu nodokļu maksātāja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma faktisko esību. Vienlaikus,

pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben

ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem, kā arī 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-643/11 un 2013.gada

18.marta rīkojumu lietā C-563/11), secināms, ka, lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no budžetā maksājamās

nodokļa summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā sadarbības partneri. Ir nepieciešams konstatēt

arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas

priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Nodokļu maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar PVN krāpšanos

saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību izmantošana ir

atsakāma (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C- 440/04 Axel Kittel

59.punktu).

Ņemot vērā norādīto, izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai pieteicēja faktiski ir saņēmusi SIA „Vestabalt” un SIA „NEO 21” rēķinos norādītās

preces un pakalpojumus.

[8] Par pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Vestabalt” tiesa konstatē turpmāk norādīto.

[8.1] Darījuma apliecināšanai pieteicēja dienestam iesniegusi 2015.gada 4.decembrī SIA „Vestabalt” vārdā noformētu rēķinu Nr.T-10926 par

starpniecības pakalpojumiem saskaņā ar līgumu Nr.T-2015/12-01 par kopējo summu 198 742,50 euro, no kuras PVN 34 492,50 euro, kā arī

2015.gada 4.decembra starpniecības līgumu Nr.T-2015/12-01 nekustamā īpašuma pirkšanā (lietas 1.sējuma 135.-136.lapa).

Atbilstoši starpniecības līgumā norādītajam, pieteicēja uzdeva SIA „Vestabalt” atrast pieteicējai nekustamo īpašumu, kuru pieteicēja varētu

iegādāties (līguma 1.1.apakšpunkts). Līguma 1.2.apakšpunktā norādīti nosacījumi, kuriem meklējamajam nekustamajam īpašumam jāatbilst.

Savukārt minētā līguma 2.1.apakšpunktā līdzēji vienojušies, ka par starpnieka pakalpojumiem, kā rezultātā pieteicēja ir noslēgusi pirkuma līgumu ar

starpnieka atrasto nekustamā īpašuma pārdevēju, pieteicēja maksā starpniekam atlīdzību 1,5-3% apmērā no pirkuma līgumā norādītās pirkuma maksas.

Gadījumā, ja pirkuma darījuma summa ir mazāka par starpniecības līguma 1.2.apakšpunktā minēto vēlamo pirkuma maksu, starpnieka atlīdzība ir 3% no

pirkuma līgumā noteiktās pirkuma maksas.

Izvērtējot minētos darījumu apliecinošos dokumentus, tiesa secina, ka tie nesatur pilnīgi nekādu informāciju par starpnieka atrasto un pieteicējas

pirkto nekustamo īpašumu, tostarp arī pirkuma summu. Proti, no iesniegtajiem darījuma dokumentiem nav identificējams atrastais nekustamais īpašums,

kā arī nav zināma tā pirkuma summa.

Tādējādi tiesa secina, ka nav saprotams, kā pieteicēja pārliecinājās par atrastā nekustamā īpašuma atbilstību līgumā norādītajām pieteicējas

prasībām un noteiktās cenas pamatojumu. Tādējādi nav identificējama nekustamā īpašuma pirkuma summa, no kuras tika aprēķinātas starpnieka

atlīdzība. Proti, nav saprotams, kā veidojusies starpniecības pakalpojuma cena.

Minētie trūkumi, tiesas ieskatā, liecina par formālu darījuma dokumentu noformēšanu un paša darījuma simulatīvo raksturu.

[8.2] Pārbaudot nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas apstākļus, tiesa konstatē, ka:

1) pieteicējas amatpersona /pers. P/ ir iesniegusi pieteicējas valdes locekļu 2015.gada 3.jūlija un 7.jūlija e-pasta saraksti ar SIA „Vestabalt” valdes

locekli /pers. J/ par nekustamo īpašumu /adrese A/. Vienlaicīgi /pers. P/ vēstules pielikumā ir nosūtījusi vispārīgu informāciju par nekustamo īpašumu,

tostarp, tā cenu 7 300 00 euro (lietas 2.sējuma 130.-134.lapa).

2) Vienlaikus no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2015.gada 23.jūlijā SIA „High Hopes” nosūtījusi nekustamā īpašuma pārdevējai

SIA „Neobalts”, nomniecei SIA „ELKOR Centrs”, galviniecēm SIA „ELKOR Serviss” un SIA „ELKOR FOOD & WINE” oferti par nekustamā

īpašuma /adrese A/ , iespējamo iegādi (lietas 1.sējuma 198. – 203.lapa). Oferti no SIA „High Hopes” puses parakstījusi /pers. P/, savukārt akceptu

ofertei no SIA „Neobalts” puses parakstījis valdes loceklis /pers. K/, no SIA „ELKOR Centrs” – valdes loceklis /pers. S/, no SIA „ELKOR Serviss” –

valdes loceklis /pers. T/ un no SIA „ELKOR FOOD & WINE” – /pers. U/ (pieteicējai 100% apmērā piederošās SIA „BB21” valdes loceklis laika

periodā 22.10.2015.-08.02.2016.). Atbilstoši ofertei maksimālā darījuma summa ir 6 800 000 euro.

3) 2015.gada 27.jūlijā pieteicēja ar SIA „Hedgehog Co” noslēdza līgumu Nr.270715/01 (lietas 1.sējuma 172.-173.lapa) par ēkas /adrese A/ ,

arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, galveno konstrukciju tehnisko apsekošanu, pamatu un grunts pamatnes ģeotehnisko izpēti, pamatu

apsekošanu, sienu un kolonnu pamatu tehnisko apsekošanu, ēkas tehniskās dokumentācijas pārbaudi, ēkas juridiskās dokumentācijas pārbaudi un

līgumu paraugu izstrādi, izstrādāt vizualizācijas potenciālo nomnieku biroju iekārtošanai, telpu renovācijas projektus, ēkas fasādes karti, tīklu

rekonstrukcijas projektu, izvērtēt iespējas iznomāt telpas, sagatavot ēkas rekonstrukcijas un attīstības vīzijas projektu, ēkas pārbūves priekšlikumus,

būvkonstrukciju daļas tehnisko projektu, kā arī citus nepieciešamos darbus un uzdevumus ar mērķi sagatavot ēkas nākotnes attīstības plānu.

Kā darbu izpildes gala termiņš noteikts 2016.gada 27.aprīlis. Līgumu no pieteicējas puses parakstījusi pieteicējas amatpersona /pers. P/, bet no

SIA „Hedgehog Co” – /pers. V/ (/pers. V/).

2016.gada 8.februārī iepriekšminētajā līgumā tiek veikti grozījumi, aizstājot līguma tekstā vārdus „SIA „Hedgehog Co”” ar vārdiem „SIA „BB21””

(lietas 1.sējuma 174.-175.lapa). Grozījumus no pieteicējas puses parakstīja /pers. P/, bet no SIA „Hedgehog Co” un SIA „BB21” – /pers. V/.

4) Lietas materiālos atrodas nekustamā īpašuma /adrese A/, vērtējuma kopsavilkums (lietas 1.sējuma 69.lapa). Vērtējumu pasūtījusi pieteicēja

saskaņā ar noslēgto 2014.gada 3.augusta (vēlāk iesniegts precizējums (lietas 1.sējuma 68.lapa), precizējot datumu, proti, 2015.gada 3.augusts) līgumu

Nr.1423/E/2012. Nekustamais īpašums apsekots un novērtēts 2015.gada 4.augustā. Nekustamā īpašuma tirgus vērtība noteikta 8 375 000 euro.

Minētajā dokumentā norādīts, ka pieteicēja vērtējumu pasūtījusi iekšējai lēmuma pieņemšanai un kredīta nodrošinājumam iesniegšanai

kredītiestādē.

5) 2015.gada 3.augustā pieteicēja ar SIA „Arhitektu sabiedrība” noslēgusi līgumu Nr.20-2015 par ēkas /adrese A/, pārbūves priekšlikuma izstrādi

(lietas 1.sējuma 170.lapa). Līgumu no pieteicējas puses parakstījusi /pers. P/, bet no SIA „Arhitektu sabiedrība” – valdes loceklis /pers. A0/.

6) 2015.gada 23.septembrī pieteicēja apstiprinājusi SIA „Vestabalt” savu interesi par nekustamo īpašumu /adrese A/, kā arī norādījusi, ka vēlas

parakstīt sadarbības līgumu un samaksāt prasīto starpniecības komisiju (1,5-3%) SIA „Vestabalt” tiklīdz darījums tiks pabeigts un pirkuma līgums

parakstīts. Vēstuli parakstījis pieteicējas valdes loceklis /pers. N/ (lietas 2.sējuma 101.lapa ar tulkojumu no angļu valodas lietas 2.sējuma

111.lapā).

7) 2015.gada 4.decembrī starp SIA „High Hopes” un pieteicēju noslēgts līgums par tiesību un pienākumu nodošanu (lietas 1.sējuma 167.-

168.lapa), atbilstoši kuram SIA „High Hopes” nodod pieteicējai no 2015.gada 23.jūlija ofertes izrietošās tiesības un pienākumus. Līgumu no abām

pusēm parakstījusi abu uzņēmumu valdes locekle /pers. P/.

8) Vienlaikus 2015.gada 4.decembrī starp pieteicēju un SIA „Vestabalt” noslēgts jau iepriekš minētais starpniecības līgums par nekustamā īpašuma

iegādi Nr.T-2015/12-01 (lietas 1.sējuma 135.lapa), atbilstoši kuram SIA „Vestabalt” apņemas atrast nekustamo īpašumu atbilstoši pieteicējas

izvirzītajām prasībām, kā arī tajā pašā 2015.gada 4.decembrī izrakstīja iepriekš jau minēto rēķinu Nr.T-10926 par sniegtajiem starpniecības

pakalpojumiem par kopējo summu 198 742,5 euro (lietas 1.sējuma 136.lapa).

9) 2015.gada 4.decembrī starp SIA „ETG” kā pārdevēju un pieteicēju kā pircēju noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums par nekustamā

īpašuma Brīvības bulvārī 21, Rīgā, pārdošanu (lietas 1.sējuma 180.-196.lapa). Atbilstoši līguma 4.1.apakšpunktam pirkuma maksa ir 6 800 000 euro.

Minēto līgumu no pārdevēja puses parakstījis valdes loceklis /pers. AA/, bet no pircēja (pieteicējas) puses pieteicējas valdes loceklis /pers. N/.

Vienlaikus 2015.gada 4.decembrī puses noslēgušas papildus vienošanos pie pirkuma līguma par SIA „BB21” kapitāla daļu iegādi (lietas 1.sējuma

209.lapa), kurā norādīta SIA „ETG” kā pārdevējs un to pārstāv valdes loceklis /pers. AA/, pieteicēja kā pircējs un to pārstāv valdes locekle /pers. P/,

SIA „BB21”, kuru pārstāv valdes locekļi /pers. U/ un /pers. P/.

10) Savukārt 2015.gada 7.decembrī starp SIA „Neobalts” un SIA „ETG” parakstīts nekustamā īpašuma pirkuma līgums Nr.1 (lietas 1.sējuma

176.-177.lapa) par SIA „Neobalts” piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/, (kadastra Nr./numurs B/) 1/6 domājamo daļu (būvju kadastra

Nr./numurs X/, Nr./numurs XC/, Nr./numurs AZ/, Nr./numurs LC/, Nr./numurs RT/) atsavināšanu par kopējo summu 255 000 euro.

Atbilstoši līguma 2.3.apakšpunktam, samaksa veicama līdz 2015.gada 21.decembrim.

Puses vienojušās, ka SIA „ETG” ir tiesības minēto līguma priekšmetu atsavināt trešajām personām pirms SIA „ETG” ir norēķinājusies par minēto

pirkumu ar SIA „Neobalts” (līguma 1.3.apakšpunkts). Līgumu no SIA „Neobalts” puses parakstījis valdes loceklis /pers. K/, bet no SIA „ETG” puses

valdes loceklis /pers. AA/.

Kā arī 2015.gada 8.decembrī starp SIA „Neobalts” un SIA „ETG” parakstīts nekustamā īpašuma pirkuma līgums Nr.2 (lietas 1.sējuma 178.-

179.lapa) par SIA „Neobalts” piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/, (kadastra Nr./numurs B/) 5/6 domājamo daļu (būves un zemes kadastra

Nr./numurs B/, Nr./numurs FC/) atsavināšanu par kopējo summu 1 245 000 euro.

Atbilstoši līguma 2.3.apakšpunktam, samaksa veicama līdz 2015.gada 21.decembrim.

Puses vienojušās, ka SIA „ETG” ir tiesības minēto līguma priekšmetu atsavināt trešajām personām pirms SIA „ETG” ir norēķinājusies par pirkumu

ar SIA „Neobalts” (līguma 1.3.apakšpunkts). Līgumu no SIA „Neobalts” puses parakstījis valdes loceklis /pers. K/, bet no SIA „ETG” puses valdes

loceklis /pers. AA/.

11) 2016.gada 5.oktobrī SIA „Vestabalt” sniegusi pieteicējai tās pieprasīto informāciju (lietas 1.sējuma 70.lapa) norādot, ka SIA „Vestabalt” ir

izpildījusi 2015.gada 4.decembra starpniecības līguma Nr.T-2015/12-01 saistības un atradusi pieteicējai nekustamo īpašumu /adrese A/, par ko

pieteicēja ir noslēgusi pirkuma darījumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku. SIA „Vestabalt” ir deklarējusi uz rēķina Nr.T-10926 pamata veikto

pieteicējas maksājumu 198 742,5 euro (tai skaitā PVN), iekļaujot to 2015.gada decembra nodokļa deklarācijā.

Apkopojot minētos apstākļus, tiesa secina, ka SIA „High Hopes” 2015.gada jūlijā jau bija atradusi nekustamo īpašumu /adrese A/, un nosūtījusi

nekustamā īpašuma pārdevējai SIA „Neobalts”, nomniecei SIA „ELKOR Centrs”, galviniecēm SIA „ELKOR Serviss” un SIA „ELKOR FOOD &

WINE” oferti par nekustamā īpašuma /adrese A/, iespējamo iegādi, no kuras izrietošās tiesības un pienākumus vēlāk nodeva pieteicējai. Tādējādi

nekustamā īpašuma iegādes process jau bija uzsākts. Ņemot vērā, ka gan SIA „High Hopes”, gan pieteicējas valdes locekle bija viena uz tā pati persona

– /pers. P/, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja iepriekš par nekustamo īpašumu un tā iegādes iespējām neko nebūtu zinājusi. Līdz ar to tiesa secina,

ka SIA „Vestabalt” starpniecības pakalpojumi pieteicējai faktiski nebija nepieciešami un netika sniegti.

[8.3] Pieteicējas valdes locekle /pers. P/ 2016.gada 12.jūlija Nodokļu audita sākumsarunas protokolā norādījusi, ka nekustamais īpašums /adrese

A/, tika gatavots pārdošanai un 2015.gada jūlijā tika noslēgts līgums par pasūtījumu – sagatavot projektus, veikt izpēti (lietas 1.sējuma 103.-107.lapa).

Pieteicējas amatpersona /pers. P/ 2016.gada 7.septembrī sniegusi dienestam paskaidrojumu (lietas 1.sējuma 62.lapa), kurā par darījumu ar SIA

„Vestabalt” citastarp paskaidro, ka darījums ir faktiski noticis un to apliecina 2015.gada 20.novembra piedāvājuma vēstules kopija, kuru parakstījuši visi

īpašnieki. 2015.gada 5.decembra pirkuma līgumam nav piešķirts numurs, jo tas ir vienīgais tāds darījums un netiks atkārtots.

Dienestam 2016.gada 5.oktobrī sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 59.-61.lapa) par darījumu ar SIA „Vestabalt” pieteicējas amatpersona

/pers. P/ paskaidroja, ka par pakalpojuma sniegšanu pieteicēja ir pilnībā norēķinājusies ar pakalpojuma sniedzēju SIA „Vestabalt”, kā arī SIA

„Vestabalt” ir informējusi pieteicēju par pilnīgu ar darījumu saistīto nodokļu nomaksu. Pieteicējas amatpersona paskaidro, ka nekustamā īpašuma

darījuma pārrunas aizsākās 2015.gada vasarā un tajās starp SIA „Neobalts” un SIA „ETG” tika piesaistīts SIA „Vestabalt”, kura konsultācijas pasūtīja,

izmantoja un apmaksāja SIA „Neobalts”. Tādējādi minētais norāda, ka SIA „Vestabalt” bija iesaistīts nekustamā īpašuma pirkšanas darījumā.

Attiecībā par to, ka starpniecības pakalpojuma līgums datēts ar 2015.gada 4.decembri, kaut arī darījums tika uzsākts jau 2015.gada vasarā,

pieteicējas amatpersona norāda, ka pieteicējas un SIA „Vestabalt” starpā pastāv ilglaicīga sadarbība un no tās izrietoša augsta uzticības pakāpe, tāpēc

puses bija vienojušās, ka līgums tiks parakstīts un apmaksa tiks veikta tad, kad pieteicēja būs noslēgusi nekustamā īpašuma pirkšanas līgumu.

SIA „High Hopes” valdes locekle /pers. P/ 2016.gada 19.oktobra paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 116.-118.lapa) dienestam norādījusi, ka SIA

„Vestabalt” pārstāve /pers. J/ elektroniskā pasta vēstulē informēja SIA „High Hopes” pārstāvi /pers. N/ par nekustamo īpašumu /adrese A/. SIA „High

Hopes” atzina SIA „Vestabalt” piedāvājumu par interesantu un informēja pieteicējas dalībniekus, kuri pēc iepazīšanās ar piedāvājumu apliecināja savu

ieinteresētību nekustamo īpašumu iegādāties. Līdz ar to SIA „High Hopes” 2015.gada 23.jūlijā toreizējam nekustamā īpašuma īpašniekam SIA

„Neobalts”, enkurnomniekam SIA „ELKOR Centrs” un tā galvotājiem adresēja oferti par nekustamā īpašuma iegādi. Drīz pēc ofertes akcepta SIA

„High Hopes” uzzināja par iespēju iegādāties nekustamā īpašuma dokumentāciju. 2015.gada 23.septembrī SIA „High Hopes” ofertes adresātam nosūtīja

paziņojumu par dokumentācijas iegādi, norādot, ka dokumentācijas pircēju paziņos līdz pirkuma darījumam. Ņemot vērā minēto, dokumentāciju no SIA

„Neobalts” iegādājās SIA „NEO 21”, kas par savu iesaisti dokumentācijas iegādē SIA „High Hopes” izmaksāja atlīdzību.

SIA „Hedgehog CO” sākotnēji pilnvarotā persona, bet no 2015.gada 1.decembra valdes locekle /pers. P/ 2016.gada 22.augustā sniegtajā

paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 112.lapa) dienestam norāda, ka starp SIA „Hedgehog CO” un pieteicēju laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz

30.novembrim pastāvējusi dažāda veida sadarbība. Saskaņā ar līgumu Nr.270715/01 pieteicēja pēc SIA „Hedgehog CO” pasūtījuma nodarbojās ar

ēkas /adrese A/, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, tehnisko apsekošanu, dokumentācijas pārbaudi, projektu sagatavošanu u.c. Līgumā

minētos darbus veica pieteicējas darbinieki ar ārpakalpojumu uzņēmumu piesaisti. SIA „Hedgehog CO” strādāja ar /pers. N/, /pers. V/, /pers. P/ un

/pers. AC/, kā arī citiem no ārienes piesaistītiem speciālistiem. SIA „Hedgehog CO” ir viens no pieteicējas dalībniekiem. Pieteicēja ir jauns

SIA „Hedgehog CO” izveidots projekts, jauns nekustamā īpašuma fonds, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu Rīgas centrā. Citus pircējus un

darbuzņēmējus SIA „Hedgehog CO” nemeklē, jo ir pārliecināta par meitas uzņēmuma komandas profesionalitāti un pieredzi šāda veida projektos – ēku

apsekošanā un sagatavošanā iznomāšanai. Ar šo komandu SIA „Hedgehog CO” strādājusi jau iepriekš un ir bijusi vairāku gadu pieredze citos

nekustamo īpašumu projektos.

Tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza pieteicējas valdes locekle, kura bija arī SIA „BB21”, SIA „TER Properties”, SIA „High Hopes” un SIA

„Hedgehog CO” pilnvarotā persona un/vai valdes locekle, /pers. P/, kura paskaidroja, ka jau gadiem ilgi sadarbojas SIA „Vestabalt”, ik pa laikam

piedāvājot dažādus nekustamos īpašumus. Nekustamo īpašumu /adrese A/, piedāvāja /pers. J/, kura piedāvāja arī ēku apskatīt. /pers. P/ ar /pers. N/

aizbraukuši ēku apskatīt un no SIA „High Hopes” puses sagatavojuši piedāvājumu, par kādu cenu ir gatavi iegādāties īpašumu, jo pārdevējs to bija

gatavs pārdot par 9 milj. euro.

2015.gada 23.jūlijā tika parakstīta oferte, ko SIA „High Hopes” iesniedza ēkas īpašniekam SIA „Neobalts”, un 2015.gada 23.septembrī SIA

„High Hopes” akceptēja, ka iegādāsies konkrēto ēku. Bet, kad bija darījuma noslēgšana 2015.gada 4.decembrī, SIA „High Hopes” visas savas tiesības

un pienākumus nodeva pieteicējai, kura iegādājās SIA „BB21” kapitāldaļas. SIA „BB21” iegādes brīdī ēka /adrese/, bija SIA „BB21” īpašumā. /pers.

P/ paskaidroja, ka visi dokumenti – nomas līgums, pirkuma līgums, visi akti, brokera līgums u.c. (kopā kādi 20 dokumenti) – tika parakstīti 2015.gada

4.decembrī.

Izvērtējot /pers. P/ sniegtos paskaidrojumus tiesa secina, ka /pers. P/ faktiski pati ir sameklējusi konkrēto nekustamo īpašumu un starpniecības

pakalpojumi no SIA „Vestabalt” puses pieteicējai netika sniegti.

Lai arī nekustamā īpašuma meklēšana it kā tika uzsākta jau 2015.gada vasarā, tomēr no lietas materiāliem nav konstatējams, kā pieteicēja ar SIA

„Vestabalt” vienojās par darījuma būtiskajiem nosacījumiem. Proti, pieteicēja savos paskaidrojumos norāda, ka ar SIA „Vestabalt” jau savlaicīgi

vienojās par līguma būtiskajiem nosacījumiem, tomēr no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka līguma projektu no SIA „Vestabalt” pieteicēja saņēma tikai

dienu pirms tā parakstīšanas, proti, 2015.gada 3.decembrī.

[8.4] 2016.gada 23.augustā SIA „Vestabalt” sniegusi paskaidrojumus dienestam (lietas 1.sējuma 134.lapa), norādot, ka nekustamā īpašumu

/adrese A/ meklēšanu veica SIA „Vestabalt” tirdzniecības grupas vadītāja, valdes locekle /pers. J/ un pēc /pers. J/ došanās dekrēta atvaļinājumā

darījumu pabeidza nekustamā īpašuma aģente /pers. AE/. Sarunas ar pieteicēju par īpašuma iegādi tika uzsāktas 2015.gada rudenī. Savukārt pats līgums

rakstveidā tika noformēts vien 2015.gada 4.decembrī, kad īpašums faktiski bija atrasts un bija jāuzsāk īpašuma aktīvais pārdošanas process. 2015.gada

4.decembra starpniecības līguma izpildē un īpašuma meklēšanā netika piesaistīti citi uzņēmumi. Pieteicējai tika prezentēts SIA „Vestabalt” kā kopīgs

klients diviem komersantiem – SIA „Hedgehog Co” un SIA „High Hopes”, kuri ieteica pieteicēju kā klientu, kas meklē investīciju īpašumu Rīgā.

Sadarbība tika veikta ar pieteicējas valdes locekli Giovanni Dalla Zonca, SIA „Hedgehog Co” valdes locekli /pers. AC/ un SIA „High Hopes” valdes

locekli /pers. P/.

Tiesas sēdē lieciniece SIA „Vestabalt” amatpersona /pers. J/ liecināja (lietas 3.sējuma 124.lapa – 125.lapas 2.puse), ka ar /pers. P/ un /pers. N/

sadarbojas vairāk kā desmit gadus. Apmēram 2015.gada sākumā bijis jauns pieprasījums, ka tiek meklēts nekustamais īpašums. 2015.gada februārī SIA

„Vestabalt” sāka piemeklēt nekustamos īpašumus un tika piedāvāti vairāki nekustamie īpašumi, kuri netika pārdoti. Savukārt attiecībā uz nekustamo

īpašumu /adrese A/, sarunas notika aptuveni septiņus mēnešus.

Nekustamā īpašuma sākuma cena publiskajā telpā bija ap 8 milj., vēlāk tā bija 7,3 milj. euro. Darījumi par nekustamā īpašuma sameklēšanu

sākotnēji tiek slēgti mutiski un tikai tad, kad īpašums tiek sameklēts, tiek noslēgts rakstveida līgums un tiek samaksāta nauda par pakalpojumu. Lieciniece

apliecināja, ka SIA „Vestabalt” sadarbojusies arī ar SIA „High Hopes”.

SIA „Vestabalt” amatpersona /pers. AF/ darījumā nepiedalījās, parakstīja tikai dokumentus.

Izvērtējot /pers. J/ sniegtos paskaidrojumus un tiesas sēdē sniegtās liecības, tiesa secina, ka SIA „Vestabalt” un /pers. J/ iespējams ir sadarbojusies

ar /pers. P/. Tomēr, ņemot vērā, ka /pers. P/ vienlaicīgi bija valdes locekle vai pilnvarotā persona vairākos saistītajos uzņēmumos, un jau bija atradusi

nekustamo īpašumu /adrese A/, tiesa apšauba, ka SIA „Vestabalt” faktiski sniegusi starpniecības pakalpojumu pieteicējai saistībā ar nekustamā īpašuma

/adrese A/, meklēšanu.

[9] Ievērojot iepriekš norādīto, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem un liecinieku liecībām, tiesa

atzīst, ka pieteicējas deklarētais darījums ar SIA „Vestabalt” faktiski nav noticis, jo pieteicējas valdes loceklei /pers. P/ jau 2015.gada jūlijā bija visa

nepieciešamā informācija par nekustamo īpašumu /adrese A/, un bija nodoms to pirkt, kā rezultātā tika noslēgta oferte, kur viena no darījumu pusēm bija

SIA „High Hopes”, ko pārstāvēja pieteicējas un vēlāk SIA „BB21” amatpersona, /pers. P/. Kā arī jau 2015.gada jūlijā tieši pieteicēja pasūtīja

nekustamā īpašuma /adrese A/, tehnisko un arhitektonisko izpēti un inventarizāciju, 2015.gada 3.augustā starp SIA „Arhitektu Sabiedrība” un pieteicēju

noslēgts līgums Nr.20-2015 Ēkas pārbūve. Priekšlikums /adrese A/ (lietas 1.sējuma 170.lapa), kurā SIA „Arhitektu Sabiedrība” apņemas izstrādāt

ēkas pārbūves priekšlikumu projektam, kurš atrodas /adrese/, par kopējo summu 4 840 euro (tostarp PVN 840 euro). Darba izpildes termiņš norādīts

12 darba dienas. Līgumu no SIA „Arhitektu Sabiedrība” puses parakstījis valdes loceklis /pers. A0/, bet no pieteicējas puses valdes locekle /pers. P/.

Kā arī 2015.gada 29.septembrī starp SIA „Arhitektu Sabiedrība” un pieteicēju noslēgts līgums Nr.21-2015 Pagraba un pirmā stāva pārbūve

nekustamajam īpašumam /adrese/, (lietas 1.sējuma 171.lapa) par kopējo summu 29 040 euro, tostarp PVN 5 040 euro. Darba izpildes termiņš

norādīts 6 – 8 kalendārie mēneši. Līgumu no SIA „Arhitektu Sabiedrība” puses parakstījis valdes loceklis /pers. A0/, bet no pieteicējas puses valdes

locekle /pers. P/.

Tādējādi 2015.gada 4.decembrī noslēgtais starpniecības līgums Nr.T-2015/12-01 starp pieteicēju un SIA „Vestabalt” par nekustamā īpašuma

atrašanu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo 2015.gada 4.februārī, kad formāli tika noslēgta vienošanās par nekustamā īpašuma atrašanu, pieteicēja jau bija

veikusi darbības ar mērķi nekustamā īpašuma /adrese A/, iegādes un izmaksu optimizācijai.

Proti, nav strīda, ka nekustamais īpašums tika atrasts, taču tā atrašanai nebija nepieciešami SIA „Vestabalt” starpniecības pakalpojumi, jo /pers. P/

to bija atradusi pati.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu dienesta secinājumu, ka konkrētajā gadījumā nav loģiski izskaidrojama noformētā darījuma ekonomiskā

būtība, bet konstatētie apstākļi liecina par darījuma mākslīgo raksturu un darījuma dokumenti noformēti par faktiski nenotikušu darījumu.

[10] Savukārt par pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „NEO21” tiesa konstatē turpmāk norādīto.

[10.1] Darījuma apliecināšanai pieteicēja dienestam iesniegusi 2015.gada 4.decembra līgumu Nr.01/2015 (lietas 1.sējuma 165.lapa) par

nekustamā īpašuma /adrese A/, projekta dokumentācijas iegādi par 665 500 euro, ieskaitot PVN.

Atbilstoši līgumam SIA „NEO21” pārdod pieteicējai līguma 1.2.apakšpunktā minētos dokumentus. Līgumu no pieteicējas puses parakstījis /pers.

N/, bet no SIA „NEO21” puses valdes locekle /pers. I/.

2015.gada 4.decembrī starp iepriekš minētajām pusēm parakstītu darbu pieņemšanas – nodošanas aktu par to, ka ir nodota un pieņemta

nekustamā īpašuma /adrese A/, biroju ēkas rekonstrukcijas un attīstības vīzijas skiču projekti un cita līgumā norādītā dokumentācija (lietas 1.lapas

158.lapa). Aktu no pieteicējas puses parakstījis valdes loceklis /pers. N/, bet no SIA „NEO21” puses valdes locekle /pers. I/.

2015.gada 11.decembrī SIA „NEO21” izrakstītu pavadzīmi Nr.122016 par kopējo summu 332 750 euro (tostarp PVN 57 750 euro), kā

maksājuma mērķi norādot „Par sadarbības līgumu, projektu dokumentācija. Objekts /adrese A/” (lietas 1.sējuma 137.lapa). Atbilstoši pavadzīmei

maksājums veicams 3 dienu laikā – līdz 2015.gada 14.decembrim.

Kā arī 2016.gada 14.janvārī SIA „NEO21” izrakstītu tāda paša satura pavadzīmi Nr.122017 par kopējo summu 332 750 euro (tostarp PVN 57

750 euro), kā maksājuma mērķi norādot „Par sadarbības līgumu, projektu dokumentācija. Objekts /adrese A/” (lietas 1.sējuma 138.lapa). Atbilstoši

pavadzīmei maksājums veicams tajā pašā dienā, 2016.gada 14.janvārī.

Novērtējot minētos darījuma dokumentus tiesa secina, ka līgums satur vienošanos par konkrētu preci – tajā uzskaitīto dokumentāciju, bet nesatur

vienošanos par konkrētiem darbiem, to izpildes termiņu un darbu pieņemšanas – nodošanas kārtību. Tādējādi tiesa secina, ka faktiski minētais darījums ir

vērtējams kā darījums par preču (konkrētas dokumentācijas) piegādi.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka darījuma dokumenti nesatur pilnīgu informāciju, kas ļautu noskaidrot preču izcelsmi. Proti, nav konstatējama preču

izsniegšanas un saņemšanas vieta. Turklāt pavadzīmes no pieteicējas puses nav parakstītas.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konstatētie trūkumi un neatbilstības rada pamatotas aizdomas par minētajos darījuma dokumentos norādītā

darījuma faktisko norisi.

[10.2] Pārbaudot minētā līguma noslēgšanas apstākļus, tiesa papildus konstatē, ka:

1) 2015.gada 23.septembrī SIA „High Hopes” nosūtījusi SIA „Neobalts”, SIA „ELKOR CENTRS”, SIA „ELKOR SERVISS” un SIA

„ELKOR FOOF & WINE” paziņojumu par projekta dokumentācijas saistībā ar nekustamo īpašumu /adrese A/, saņemšanu (lietas 2.sējuma 97.-

99.lapa ar tulkojumu lietas 2.sējuma 108.-109.lapa), kurā puses vienojas, ka nekustamā īpašuma projekta dokumentācijas iegūšana no projekta

dokumentācijas pārdevēja ir neatņemama īpašuma pirkuma darījuma daļa. Atrunātā cena par projekta dokumentāciju ir 61 710 euro, ieskaitot PVN 10

710 euro.

Parakstījušās SIA „High Hopes” personas informēs līgumslēdzēju pusi, kas iegādāsies projekta dokumentāciju līdz pirkuma darījuma datumam.

2) 2015.gada 1.decembrī starp SIA „High Hopes” un SIA „NEO21” noslēgts sadarbības līgums Nr.1 klientu piesaistīšanā (lietas 1.sējuma

204.lapa) par to, ka SIA „High Hopes” ir piemeklējis SIA „NEO21” potenciālo klientu – pieteicēju, kura vēlas attīstīt nekustamo īpašumu /adrese A/.

Ja pieteicēja un/vai ar to saistītie uzņēmumi, kā arī grupas vai meitas uzņēmumi vai fiziska persona noslēdz ar SIA „NEO21” līgumu par dokumentācijas

pirkšanu, SIA „NEO21” maksā SIA „High Hopes” starpniecības atlīdzību 450 000 euro apmērā. Atbilstoši līgumam starpniecības atlīdzību SIA

„NEO21” samaksā SIA „High Hopes” pēc tam, kad pieteicēja ir samaksājusi 100% no līgumā paredzētajiem maksājumiem. Starpniecības maksājumi

tiek pārskaitīti SIA „High Hopes” divos maksājumos – pirmais maksājums 250 000 euro (+ PVN) 10 darbdienu laikā no pilnas pieteicējas samaksas un

rēķina no SIA „High Hopes” saņemšanas, otrais maksājums 200 000 euro 45 dienu laikā no pilnas pieteicējas samaksas un rēķina no

SIA „High Hopes” saņemšanas. Līgumu no SIA „High Hopes” puses parakstījusi valdes locekle /pers. P/, bet no SIA „ NEO21” puses valdes locekle

/pers. I/.

2015.gada 4.decembrī saistībā ar iepriekš minēto līgumu starp SIA „High Hopes” un SIA „NEO21” parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts

(lietas 1.sējuma 163.lapa), ka SIA „High Hopes” ir piemeklējis klientu – pieteicēju, kurš vēlas attīstīt nekustamo īpašumu /adrese A/, par ko ir pamats

izmaksāt atlīdzību 450 000 euro apmērā. Aktu no SIA „High Hopes” puses parakstījusi valdes locekle /pers. P/, bet no SIA „NEO21” puses valdes

locekle /pers. I/.

3) 2015.gada 4.decembrī starp SIA „Neobalts” un SIA „NEO21” noslēgts līgums Nr.01/2015 (lietas 1.sējuma 166.lapa) par nekustamā

īpašuma /adrese A/, projekta dokumentācijas iegādi par 51 000 euro bez PVN (ar 21% PVN 61 710 euro).

Atbilstoši līgumam SIA „NEO21” pērk no SIA „Neobalts” līguma 1.2.apakšpunktā uzskaitītos dokumentus. Līgumu no SIA „Neobalts” puses

parakstījis valdes loceklis /pers. K/, bet no SIA „NEO21” puses valdes locekle /pers. I/.

Tajā pašā dienā, 2015.gada 4.decembrī, starp pusēm parakstīts darbu pieņemšanas nodošanas akts (lietas 1.sējuma 159.lapa), kā arī

faktūrrēķins Nr.NEN 000181 par kopējo summu 61 710 euro (51 000 euro un PVN 10 710 euro) (lietas 1.sējuma 146.lapa). Saistībā ar minēto

līgumu un faktūrrēķinu 2015.gada 11.decembrī SIA „NEO21” veikusi pārskaitījumu SIA „Neobalts” 61 710 euro apmērā.

4) 2015.gada 2.septembrī SIA „NEO21” valdes locekle /pers. I/ izdevusi universālpilnvaru /pers. AC/ (SIA „Hedgehog CO” valdes loceklis)

pārstāvēt /pers. I/ jebkādas intereses Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijā (lietas 2.sējuma 17.-18.lapa).

5) No 2016.gada 6.maija SIA „NEO21” juridiskās adreses /adrese A/, apsekošanas akta (lietas 2.sējuma 66.lapa) izriet, ka norādes par

sabiedrības atrašanos konkrētajā adresē nav un sabiedrības pārstāvji netika sastapti. Telefoniski sazinoties ar ēkas /adrese/, īpašnieka SIA „BB21”

pārstāvi tika noskaidrots, ka ar SIA „NEO21” 2015.gada 30.decembrī noslēgta vienošanās par tiesībām izmantot telpas /adrese/, tikai juridiskās adreses

reģistrācijai.

Apkopojot minētos apstākļus tiesa secina, ka pieteicējas valdes locekle /pers. P/ jau ilgi pirms SIA „NEO21” izveidošanas zināja par pašas

sameklētā nekustamā īpašuma dokumentācijas esību un mākslīgi radīja dokumentāli noformētu darījumu ķēdi nekustamā īpašuma dokumentācijas iegādei

atsevišķi no paša nekustamā īpašuma iegādes darījuma.

[10.3] Pieteicējas valdes locekle /pers. P/ 2016.gada 12.jūlija Nodokļu audita sākumsarunas protokolā norādījusi, ka SIA „NEO21” ir darījumu

partneris pirmo reizi, līgums tika noslēgts kontaktējoties ar /pers. I/. SIA „NEO21” pati piedāvāja pieteicējai iegādāties visu projekta dokumentāciju, kas

saistīta ar nekustamo īpašumu, vēsturiskos datus. /pers. P/ arī norādījusi, ka par konkrēto dokumentāciju iepriekš nebija zināms (lietas 1.sējuma 103.-

107.lapa).

SIA „High Hopes” valdes locekle /pers. P/ 2016.gada 19.oktobra paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 116.-118.lapa) dienestam norādījusi, ka drīz

pēc ofertes akcepta SIA „High Hopes” uzzināja par iespēju iegādāties nekustamā īpašuma dokumentāciju. 2015.gada 23.septembrī SIA „High Hopes”

ofertes adresātam nosūtīja paziņojumu par dokumentācijas iegādi, norādot, ka dokumentācijas pircēju paziņos līdz pirkuma darījumam. Ņemot vērā

minēto, dokumentāciju no SIA „Neobalts” iegādājās SIA „NEO 21”, kas par savu iesaisti dokumentācijas iegādē SIA „High Hopes” izmaksāja

atlīdzību.

Tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza pieteicējas valdes locekle, kura bija arī SIA „BB21”, SIA „High Hopes” un SIA „Hedgehog CO” pilnvarotā

persona un/vai valdes locekle, /pers. P/, kura paskaidroja, ka vienlaicīgi ar oferti par nekustamā īpašuma /adrese A/, iegādi SIA „High Hopes” noslēdza

vienošanos akta veidā, ka SIA „High Hopes” pirks visus dokumentus, kas varētu būt attiecināmi uz konkrēto ēku. Tās bija kastes ar dokumentiem.

Vienošanās paredzēja, ka SIA „High Hopes” savas tiesības varēja nodot trešajām personām. SIA „NEO21” dokumentus nopirka no SIA „Neobalts” un

pārdeva pieteicējai. Par to, kādēļ SIA „BB21” nevarēja pati iegādāties dokumentus, neiesaistot SIA „NEO21”, /pers. P/ paskaidroja, ka SIA „High

Hopes” vēlējās gūt savu peļņu un ka labuma guvējs ir pieteicējas īpašnieks /pers. N/ (pieteicējas īpašnieks ir arī SIA „High Hopes”, kura īpašniece

bija /pers. P/, kas vienlaikus ir arī pieteicējas valdes locekle), un viņš bija tā persona, kas šo darījumu organizējis.

/pers. P/ paskaidroja, ka SIA „NEO21” darījumā ar dokumentu iegādi bija starpnieks starp SIA „Neobalts” un pieteicēju. Proti, 2015.gada

4.decembrī dokumentācijas īpašnieks bija SIA „Neobalts”, kuram ar paziņojumu bija pielīgts pienākums dokumentus pārdot SIA „High Hopes”. SIA

„High Hopes” paziņoja SIA „Neobalts”, ka dokumenti jāpārdod SIA „NEO21”. Starp SIA „NEO21”un SIA „High Hopes” bija līgums par klienta

piesaisti, proti, ka SIA „High Hopes” viņiem piemeklēs konkrēto darījumu. SIA „High Hopes” par klienta piesaisti tika samaksāti 450 000 euro, bez

PVN, savukārt SIA „NEO21” dokumentus pārdeva par 550 000 euro, bez PVN.

/pers. P/ paskaidroja, ka SIA „NEO21” tika nodibināts tikai viena konkrēta darījuma veikšanai, konkrēto dokumentu nopirkšanai un pārdošanai.

SIA „NEO21” tika nodibināta ar mērķi, lai SIA „High Hopes” saņemtu peļņu.

Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotie pārstāvji paskaidroja, ka par SIA „NEO21” pārdotajiem dokumentiem, kuri vēlāk tika pārdoti pieteicējai, /pers.

P/ jau zināja labu laiku pirms SIA „NEO21” tika nodibināts. Dokumentu iegādes vērtība 550 000 euro veidojās no tā, ka šāda summa tika prezentēta

projekta investoriem. Investoriem tika prezentēta projekta kopējā summa, kura vēlāk tiek sadalīta iedomātās vienībās, kur viena no vienībām ir

dokumentu vērtība, kura varēja būt norādīta ne tikai 550 000 euro, bet arī jebkura cita summa.

Izvērtējot /pers. P/ sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka /pers. P/ ir sniegusi pretrunīgus paskaidrojumus attiecībā par to, vai pieteicējai pirms

konkrētā darījuma noslēgšanas bija zināms pa nekustamā īpašuma tehniskās dokumentācijas esību, kā arī par to, kas ir patiesais darījuma iniciators.

Tiesas ieskatā /pers. P/ par konkrētās dokumentācijas esību un tās cenu – 61 710 euro, ieskaitot PVN 10 700 euro, bija zināms jau pirms

2015.gada 23.jūlija ofertes noslēgšanas, jo oferte satur informāciju, ka ir panākta vienošanās par projekta dokumentācijas iegādi, kas ir neatņemama

sastāvdaļa nekustamā īpašuma pirkuma darījumam. Minētais izriet arī no 2015.gada 23.septembrī SIA „High Hopes” nosūtītā paziņojuma SIA

„Neobalts” par projekta dokumentācijas iegādi.

[10.4] SIA „NEO21” valdes locekle /pers. I/ 2016.gada 26.maija un 2016.gada 30.maija paskaidrojumos (lietas 1.sējuma 120.lapa, abas

puses) dienestam norādījusi, ka SIA „High Hopes” strādā viņas draudzene /pers. P/, ar kuras palīdzību viņa esot iepazinusies ar /pers. N/ (SIA „High

Hopes” labuma guvējs, SIA „Hansa Properties” vienīgais dalībnieks) un kura piedāvāja sadarbību. Sadarbības būtība bija paredzēta tāda, ka SIA

„TER Properties” plānoja nopirkt ēku /adrese A/ un sabiedrībai bija svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt saimniecisko darbību. Ēka ir vēsturiska un arhīva

materiālu par to gandrīz nav saglabājies. Starp dokumentiem esot bijis viens īpaši svarīgs dokuments, kurš palielināja ēkas vērtību par vienu trešdaļu. SIA

„High Hopes” uzzināja par dokumentu esību un ļāva /pers. I/ nopelnīt.

SIA „NEO21” komisija bija 10%, kas ir standarta komisija par brokera pakalpojumiem. SIA „NEO21” neesot saiknes ar minēto īpašumu. Tā kā

konkrētais darījums ir unikāls, tad SIA „NEO21” tika izveidota speciāli šim starpniecības darījumam. Dokumentu pārdošanas cena tika veidota,

izvērtējot ēkas vērtību un nosakot to procentos no ēkas tirgus vērtības. Dokumentu vērtība ir īpaši vērtīga tieši un tikai ēkas īpašniekam, tāpēc vispārīgu

tirgus cenu noteikt nav iespējams. Samaksa par klienta piesaisti tika noteikta no SIA „High Hopes” puses. Iespējas SIA „NEO21” nopelnīt 10 % no

darījuma bija ļoti pievilcīga un atbilstoša.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. I/ tiesai paskaidroja (lietas 3.sējuma 65.-67.lapa), ka SIA „NEO21” tika nodibināta tikai viena konkrēta darījuma

veikšanai, proti, projekta dokumentu iegādei un pārdošanai. /pers. P/ piedāvājusi iesaistīties konkrētajā darījumā. Lieciniecei dokumentus sagatavot

palīdzējis /pers. AC/, kuram bija izsniegta pilnvara. Tāpat /pers. AC/ konkrētā darījuma sakarā brauca lieciniecei līdzi kā tulks, jo viņa latviešu valodu

nepārvalda. Dokumentus saņēma SIA „ELKOR” ofisā un veda ar automašīnu. Dokumenti bija ievietoti 4 – 5 lielās kastēs. Lieciniece pati dokumentus

pāršķirstīja un zināja, kas tajās kastēs atrodas. Lieciniece zināja, ka dokumenti ir attiecināmi uz ēku /adrese/, uz visiem ēkas stāviem. Summu, par kādu

liecinieces uzņēmumam SIA „NEO21” dokumenti bija jāpārdod tālāk, nosauca pieteicēja un konkrēti /pers. N/. Tāpat arī /pers. N/ un /pers. P/ pateica,

par kādu summu minētie dokumenti ir jāiegādājas no SIA „Neobalts”. Par konkrēto darījumu lieciniece saņēma 10% no darījuma summas. Avansa

maksājumu 275 000 euro bez PVN par dokumentiem lieciniece no pieteicējas saņēma 4.decembrī, bet SIA „High hopes” saņēma komisijas maksu 45

000 euro bez PVN.

Izvērtējot /pers. I/ tiesa sēdē sniegtās liecības, tiesa secina, ka tās ir vispārīgas, lieciniece nevarēja detalizēti izklāstīt darījuma detaļas, ņemot vērā,

ka tas bija liecinieces vienīgais darījums, turklāt nesa lieciniecei lielu peļņu.

Vienlaikus no /pers. I/ dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem un tiesai sniegtajām liecībām tiesa secina, ka /pers. I/ un /pers. P/ ir bijušas

pazīstamas un /pers. P/ piedāvājusi /pers. I/ sadarbību, kā rezultātā varēs labi nopelnīt. Tas bijis dokumentācijas piegādes darījums. Nekādus darbus

saistībā ar pārdodamo dokumentāciju /pers. I/ nav veikusi. Turklāt /pers. I/ sniegtā informācija apstiprina tiesas iepriekš izdarītos secinājumus par to, ka

/pers. P/ zināja par konkrētās dokumentācijas esību un tā cenu, jo darījuma iniciatore un preces cenas noteicēja bija tieši /pers. P/.

Vienlaikus /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka šis ir bijis vienīgais SIA „NEO21” darījums, kura veikšanai uzņēmums vispār tika izveidots. Turklāt

darījumu piedāvāja pieteicējas valdes locekle /pers. P/, kas neatbilst /pers. P/ paskaidrotajam, ka starp SIA „NEO21”un SIA „High Hopes” bija līgums

par klienta piesaisti, un SIA „High Hopes” par klienta piesaisti tika samaksāti 450 000 euro, bez PVN.

Izvērtējot dienestam sniegtos paskaidrojumus un tiesas sēdē sniegtās liecības kopsakarā tiesa secina, ka SIA „NEO21” tika iesaistīts kā mākslīgs

starpnieks /pers. P/ mākslīgi radītajā dokumentāli noformētu darījumu ķēdē nekustamā īpašuma dokumentācijas iegādei atsevišķi no paša nekustamā

īpašuma iegādes darījuma.

Tādējādi tiesai ir pamats apšaubīt /pers. I/ un SIA „NEO21” faktisku dalību konkrētajā darījumā.

[10.5] 2016.gada 19.augusta paskaidrojumā dienestam SIA „Neobalts” valdes loceklis /pers. K/ (lietas 1.sējuma 67.lapa) norāda, ka SIA

„Neobalts” ilgstoši bez rezultātiem centās pārdot nekustamo īpašumu /adrese A/, ēkas it kā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, tāpēc 2015.gada 1.septembrī

bija spiests noslēgt uzņēmuma līgumu Nr.09-2015 ar SIA „Arhitektu Sabiedrība” par ēkas rekonstrukcijas un attīstības vīzijas skiču projektu (lietas

1.sējuma 169.lapa). Darbi tika izpildīti un nodoti SIA „Neobalts” 2015.gada 1.decembrī ar pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 161.lapa),

bet apmaksāja tos 2015.gada 15.decembrī (2015.gada 14.decembra faktūrrēķins Nr.AR-000066 (lietas 1.sējuma 149.lapa)).

Saskaņā ar 2015.gada 4.decembrī noslēgto līgumu Nr.01/2015 tika pārdota visa dokumentācija, kas tika izstrādāta saskaņā ar 2015.gada

1.septembra uzņēmuma līgumu Nr.09-2015 ar SIA „Arhitektu Sabiedrību”, iepriekš SIA „Neobalts” pasūtītie projekti un citi izpētes materiāli pie citiem

uzņēmumiem, jo SIA „Neobalts” bija ēkas īpašnieks no 2002.gada 23.maija līdz 2015.gada 17.decembrim, kā arī dokumentācija, ko SIA „Neobalts”

saņēma no iepriekšējiem ēkas īpašniekiem.

SIA „Neobalts” speciāli nemeklēja pircēju iepriekšminētajai dokumentācijai. Nezināmu iemeslu dēļ topošais ēkas īpašnieks atteicās no

dokumentācijas un noraidīja piedāvājumu to iegādāties. Bet ar SIA „Neobalts” sazinājās iepriekš nezināmas SIA „NEO21” pārstāve /pers. I/, kura

piedāvāja nopirkt visu SIA „Neobalts” piederošo tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar ēku, par SIA „Neobalts” izdevīgu cenu. Ņemot vērā, ka

dokumentācija nevienam nebija vajadzīga, SIA „Neobalts”, lai kompensētu izdevumus par to, pārdeva to ar nelielu peļņu – 1 000 euro (plus PVN).

Minētais darījums bija vienīgais, kas slēgts ar SIA „NEO21”.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. K/ liecināja (lietas 3.sējuma 110.lapa– 113.lapa), ka bija SIA „Neobalts” amatpersona. Ar pieteicēju SIA

„Neobalts” parakstīja galvojumu, proti, SIA „Neobalts” deva galvojumu pieteicējai par nekustamo īpašumu /adrese A/. Pieteicēja deva rokas naudu SIA

„ETG”, savukārt SIA „Neobalts” par to saņēma īpašuma galvojumu. Nekustamais īpašums tika pārdots SIA „ETG”, kuru pārstāvējis /pers. AA/.

Liecinieks apstiprināja, ka zina SIA „NEO21” un personu vārdā /pers. I/. Liecinieks liecināja, ka SIA „Neobalts” pārdeva SIA „NEO21”

dokumentus par rekonstrukciju un fasādes atjaunošanu /adrese/. SIA „NEO21” liecinieks nemeklēja, viņi paši viņu sameklēja, proti, ar liecinieku

sazinājās /pers. I/. Dokumentus /pers. I/ atstāja SIA „Neobalts” reģistratūrā. Dokumenti bija vairākās kastē. Par dokumentiem samaksa tika veikta ar

pārskaitījumu, pirms dokumentu nodošanas. Dokumenti tika pārdoti par aptuveni 61 000 euro. Savukārt nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā ar

SIA „ETG” nekādi dokumenti netika nodoti. Darījumos ar SIA „ETG” sākumā SIA „ETG” pārstāvējis /pers. AA/, bet vēlāk /pers. AU/.

Vienošanos ar SIA „NEO21” par dokumentu iegādi sagatavoja SIA „NEO21”. Atbildot uz jautājumu, vai SIA „NEO21” un SIA „ETG”

paredzētos dokumentus liecinieks SIA „Neobalts” reģistratūrā atstāja vienlaicīgi, liecinieks liecināja, ka tas bija nesaistīti, jo dokumentus SIA „ETG” viņš

atdeva 2016.gadā pa daļām.

Izvērtējot /pers. K/ dienestam sniegtos paskaidrojumus un tiesas sēdē sniegtās liecības secina, ka tās apstiprina tiesas iepriekš izdarītos secinājumus

par to, ka nekustamā īpašuma tehniskās dokumentācijas pārdošanas darījums atsevišķi no paša nekustamā īpašuma ir mākslīgi radīts. Turklāt no /pers.

K/ liecībām tiesa secina, ka /pers. P/ apzināti atteikusies no nekustamā īpašuma tehniskās dokumentācijas iegādes kopā ar pašu nekustamo īpašumu, tā

vietā to piedāvāja iegādāties SIA „NEO21”, kurai savukārt šo darījumu piedāvāja /pers. P/.

Vienlaikus, pārbaudot liecinieka liecības un lietā esošos materiālus, tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodami divi pieņemšanas - nodošanas akti

par dokumentu saņemšanu no SIA „Arhitektu Sabiedrība”, proti, datēti ar 2015.gada 1.decembri un ar 2015.gada 4.decembri.

[11] Ievērojot iepriekš norādīto, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem un liecinieku liecībām, tiesa

atzīst, ka pieteicējas deklarētais darījums ar SIA „NEO21” faktiski nav noticis, darījuma dokumenti noformēti par faktiski nenotikušu darījumu, lai gūtu

fiskālas priekšrocības, par ko pieteicēja nevarēja nezināt, jo /pers. P/ par konkrētās dokumentācijas esību un tās cenu zināja jau ilgi pirms darījuma ar

SIA „NEO21”, kas tika izveidots tikai konkrētajam dokumentācijas pārdošanas darījumam. Turklāt tieši pieteicējas valdes locekle /pers. P/ vērsās pie

/pers. I/ par SIA „NEO21” izveidošanu un konkrēto dokumentu iegādi. Darījuma summu, par kādu SIA „NEO21” jānoformē dokumentu pārdošana,

noteica pieteicējas amatpersona /pers. P/. Turklāt, iesaistot darījuma ķēdē SIA „NEO21”, darījuma summa pieauga aptuveni desmit reizes, proti,

SIA „NEO21” no SIA „Neobalts” dokumentāciju iegādājās par 61 710 euro, bet pārdeva to pieteicējai par 665 500 euro. Šādai rīcībai nav tiesiska un

ekonomiska pamatojuma. Tieši pretēji, šāda rīcība liecina par mākslīgu un nepamatotu maksājamo summu palielināšanu.

Tiesas ieskatā nekustamā īpašuma /adrese A/, tehniskā dokumentācija nebija SIA „NEO21” rīcībā, jo no SIA „Neobalts” tā faktiski nonāca pie

/pers. P/, proti, /pers. AC/, kurš bija vienlaicīgi gan SIA „NEO21” valdes locekles /pers. I/, gan pieteicējas valdes locekles /pers. P/, kas bija arī SIA

„BB21”, SIA „High Hopes” valdes locekle un SIA „Hedgehog CO” pilnvarotā persona un valdes locekle, pilnvarotais pārstāvis (lietas 2.sējuma 16.-

18.lapa) to no SIA „Neobalts” biroja nogādāja /pers. P/. Savukārt /pers. I/ tika piesaistīta tikai sastādīto darījuma dokumentu parakstīšanai.

Tādējādi tiesa secina, ka konkrēto dokumentāciju faktiski iegādājās pati pieteicējas valdes locekle /pers. P/, ņemot vērā, ka tās piegādē piedalījās

pieteicējas pilnvarotais pārstāvis /pers. AC/, kuru vienlaikus bija pilnvarojusi arī /pers. I/.

Turklāt no liecinieka /pers. K/ sniegtajiem paskaidrojumiem dienestam un tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka nekustamā īpašuma tehniskā

dokumentācija bija pārdodamā nekustamā īpašuma neatņemama sastāvdaļa, bet tieši /pers. P/, atsakoties to iegādāties kopā ar pašu nekustamo

īpašumu, apzināti mākslīgi radīja nekustamā īpašuma tehniskās dokumentācijas pārdošanas darījumu atsevišķi no paša nekustamā īpašuma, slēdzot

līgumus par klienta meklēšanu un turklāt speciāli šim vienam darījumam izveidojot jaunu uzņēmumu – SIA „NEO21”.

Kā izriet no lietas materiāliem un pašas pieteicējas valdes locekles /pers. P/ paskaidrotā, tad apstrīdētie darījumi tika veikti vienīgi ar mērķi mākslīgi

palielināt nekustamā īpašuma /adrese A/, attīstīšanas izmaksas. Nodokļu rēķinos uzrādītās summas varēja būt norādītas arī citā apmērā, jo galvenais bija

sasniegt investoriem piedāvāto kopējo projekta summu. SIA „NEO21” tika izveidota konkrēta darījuma noformēšanai, kā arī SIA „Vestabalt” tika

iesaistīta tikai kā papildu starpposms darījumu ķēdē starp SIA „Neobalts” un pieteicēju, lai mākslīgi palielinātu darījuma kopējās izmaksas.

Tiesa secina, ka pieteicēja, noformējot darījuma dokumentus par nekustamā īpašuma dokumentācijas iegādi nevis no SIA „Neobalts” kā tas

faktiski notika, bet no SIA „NEO21”, kurai vienlaikus bija normēts arī darījums par klienta piesaisti ar SIA „High Hopes”, mākslīgi palielināja darījuma

vērtību, kā rezultātā nepamatoti palielinājās pieteicējai atskaitāmā priekšnodokļa apmērs.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minētais liecina par darījuma starp SIA „NEO21” un pieteicēju faktisku neesību.

[13] Ņemot vērā visu iepriekš konstatēto, kas norāda uz apstrīdēto darījumu mākslīgo raksturu, jo faktiski nenotika nedz starpniecības darījums

nekustamā īpašuma meklēšanā, nedz atsevišķa nekustamā īpašuma dokumentu iegāde, tiesa atzīst, ka SIA „Vestabalt” starpniecības darījums nekustamā

īpašuma meklēšanā un SIA „NEO21” dokumentācijas pārdošanas darījums faktiski nav notikuši, bet ir noformēti tikai darījumu dokumenti, ko pieteicēja

nevarēja nezināt, jo pieteicējas valdes locekle /pers. P/ pati tos organizēja.

Tādējādi tiesa atzīst, ka dienests pamatoti apstrīdējis pieteicējas darījumus ar SIA „NEO21” un SIA „Vestabalt”, jo pieteicēja grāmatvedības

dokumentos ir iekļāvusi nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem, darījuma dokumenti ir noformēti formāli ar krāpniecisku mērķi, gūstot

fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka dienests pamatoti pieteicējai aprēķināja papildus budžetā maksājamo PVN 34 597,86 euro un samazināja no budžeta

atmaksājamo PVN par 115 394,64,09 euro apmērā, proti, pamatoti atteica atmaksāt PVN 92 242,50 euro un 2016.gada februārī deklarēto

pārmaksāto PVN 23 152,14 euro apmērā.

[14] Izvērtējot pieteicējas argumentu, ka konkrētajā gadījumā nav pamata ierobežot pieteicējas atskaitīšanas tiesības, jo pieteicēja dienesta

apstrīdēto darījumu rezultātā nav guvusi materiālu labumu, tiesa to noraida kā nepamatotu.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesu praksei gadījumā, ja nodokļu administrācija konstatē, ka atskaitīšanas tiesības ir izlietotas krāpjoties, tai ir

tiesības ar atpakaļejošu spēku pieprasīt atskaitīto summu atmaksāšanu, un valsts tiesai ir jāaizliedz izmantot tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ja uz

objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas krāpjoties (sk. 1985.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.C-268/83

Rompelman, Recueil, 24.punktu, 2005.gada 3.marta spriedumu lietā Nr.C-32/03 Fini H, 34.punktu).

Tātad, ja tiek konstatēts, ka atskaitīšanas tiesības ir izmantotas tostarp gadījumā, kad darījums, kura rezultātā atskaitījumi ir veikti, ir bijis noformēts

krāpnieciskos vai ļaunprātīgos nolūkos, un nodokļu maksātājs, kas izmantojis atskaitīšanas tiesības, par to ir zinājis vai viņam vajadzēja zināt, šim

nodokļu maksātājam ir liedzamas tiesības uz atskaitīšanu neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav guvis materiālu labumu.

Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka darījumi faktiski nav notikuši, bet ir notikusi tikai fiktīva dokumentu noformēšana ar mērķi attaisnot un

mākslīgi palielināt investoriem īstenošanai piedāvātā nekustamā īpašuma /adrese A/, attīstīšanas projekta izmaksas, kā arī vienlaikus gūstot fiskālas

priekšrocības priekšnodokļa atskaitīšanā.

[15] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 22.punkts noteic, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums par nodokļu samaksas termiņa

nokavējumu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības,

samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu

maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos

nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Savukārt likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta

nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi

nokavējuma naudas apmēri.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka dienesta pamatoti pieteicējai par papildus aprēķināto nomaksai budžetā PVN noteica

soda naudu 10 379,36 euro un nokavējuma naudu 1 937,48 euro, kā arī par samazināto no budžeta atmaksājamo PVN pamatoti noteica soda naudu

34 618,39 euro.

[16] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst pārsūdzēto dienesta lēmumu par tiesisku, bet pieteicējas pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „TER Properties” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 20.februāra lēmuma Nr.30.2-22.13/1027

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska