Legislator Case Law & Legislation
A420435912 / A42-01360-13 AI generated

Court dismissed tenant's tax appeal, ruling land and shared ownership portions are legally inseparable from the dwelling unit.

Case Number A420435912 / A42-01360-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the tenant's request to recalculate property tax for 2012, upholding the municipality's assessment. The tenant argued that land and shared ownership areas should not be taxed as part of the rented dwelling, citing the Residential Property Law. The court ruled that under the Residential Property Law, the land and shared ownership components are legally inseparable elements of the dwelling unit and must be taxed together.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likuma 3. un 4. panti; Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta 1. daļa: Under the Residential Property Law, the land and shared ownership portions are legally inseparable elements of the dwelling unit and must be taxed together as part of the property.

Keywords

AI generated
Residential Property Law property tax assessment shared ownership land tax rate tenant rights administrative appeal tax recalculation

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta 1. daļa
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta 1. daļa
Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta 1. daļa
Likums par nekustamā īpašuma nodokli 3. panta 1. daļa 1. punkts a) apakšpunkts
Likums par nekustamā īpašuma nodokli 3. panta 1. daļa 2. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A420435912 (A01360-13/38)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 26.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties pieteicējai L.V. un atbildētājas Liepājas pilsētās pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Liepājas pilsētas domes pārstāvei D.A., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.V. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas domei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2012.gadam.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Liepājas pilsētas domes 2012.gada 13.februāra maksāšanas paziņojumu 2012.gadam Nr.12-9138 (turpmāk – Maksāšanas paziņojums) L.V. aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) par 2012.gadu Ls 14,95 apmērā par nekustamo īpašumu /ielas nosaukums/ 24 - 24, proti, Ls 8,56 par dzīvojamo ēku 61,48 m2 platībā un Ls 6,39 par zemi 85 m2 platībā (lietas 21.lapa). Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Liepājas pilsētas domes (turpmāk – dome) priekšsēdētājs ar 2012.gada 13.aprīļa lēmumu Nr.260084/1.-28./258671 „Par

1.lappuse no 5 nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk– Lēmums) atstājis negrozītu Maksāšanas paziņojumu (lietas 5.- 6.lapa).

[2] Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā 2012.gada 25.aprīlī saņemts L.V. pieteikums, kurā pieteicēja lūdz atcelt Maksāšanas paziņojumu, uzlikt ar pienākumu domei veikt nodokļu pārrēķinu, ņemot vērā dzīvokļa Nr.24 kopējo platību 45,60 m2 atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta pirmajai daļai. Pieteicēja norāda, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantā un likumā ,,Par dzīvojamo telpu īri” nav paredzēts, ka uz dzīvojamo telpu (atsevišķu īpašumu) attiecas zemes gabals vai kopīpašums. Nav pamatots domes apgalvojums, ka dome ir dzīvokļa īpašuma Nr.24, /ielas nosaukums/ 24, īpašniece, jo dome nav iesniegusi tiesā tādus pierādījumus. Liepājas dome ignorē faktu, ka pieteicēja negrib lietot zemes gabalu (platība 85 m ) un, ka saskaņā ar 2008.gada 26. jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu starp pieteicēju un domi nav nodibinātas saistības attiecībā uz zemes gabalu un ēkas kopīpašumu un tādējādi pieteicējai nav nekādu tiesību lietot šo nekustamo īpašumu. Līdz ar to pieteicējai nepamatoti piespiež maksāt nodokli par zemi un kopīpašumu. Domes prasība apmaksāt īpašuma nodokli īpašumam, kura īrniece nav pieteicēja, būtiski pārkāpj Administratīvā procesa likuma 7.pantā nostiprināto tiesiskuma principu, proti, iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām.

[3] Paskaidrojumā tiesai (lietas 15.lapa) atbildētāja pieteikumu neatzīst, uzskata to par noraidāmu, paskaidrojot, ka domes lēmumos pieteicējai sniegts vispusīgs skaidrojums par nodokļa aprēķinu, tai skaitā arī par to, ka aprēķinā ietverta konkrētam dzīvoklim piekritīgā domājamā daļa no kopīpašuma un zemesgabala. Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka pašvaldība nav piemērojusi pareizās normas, tomēr dome uzskata, ka šajā lietā nav strīda par nekustamā īpašuma reģistrāciju, bet gan par nodokļa aprēķina pamatotību, līdz ar to, domei, izvērtējot nodokļa aprēķina pamatotību, nebija jāvērtē tiesību normas par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā. Tādējādi domei šajā gadījumā speciālās tiesību normas ir tās, kas reglamentē nodokļa aprēķinu, nevis nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā. Apstāklis, ka dzīvoklis /ielas nosaukums/ 24-24, nav reģistrēts zemesgrāmatā kā atsevišķs īpašums, nenozīmē, ka dome nav šī dzīvokļa īpašniece, proti, 1999.gada 23.februārī pašvaldība dzīvojamo māju, palīgceltni un tām piekrītošo zemesgabalu reģistrējusi Liepājas pilsētas zemesgrāmatā (nodalījums /nodalījuma numurs/) uz pašvaldības vārda. Tā kā minētais dzīvoklis nav privatizēts, tas un tam piekritīgā kopīpašuma daļa un zemesgabala domājamā daļa piekrīt pašvaldībai. Pieteicēja ir noslēgusi īres līgumu par pašvaldības dzīvokļa īri. Dzīvoklis nav atraujams no kopējās dzīvojamās mājas, palīgceltnes un piekritīgā zemesgabala, jo dzīvojamā māja, palīgceltne un piekritīgais zemesgabals zemesgrāmatā ir reģistrēts kā viens vesels nekustamais īpašums.

2.lappuse no 5 Pamatojoties uz likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturto un piekto daļu atbildētāja uzskata, ka pieteicējai nodoklis par mājokli un zemes domājamo daļu /ielas nosaukums/ 24-24, Liepājā, aprēķināts pamatoti un pareizi. Turklāt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādīto argumentāciju. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir dzīvokļa Nr.24 un pie dzīvokļa piederošā kopīpašuma domājamās daļas no koplietošanas telpām, kā arī zemes gabala /ielas nosaukums/ 24, īpašnieks. Saskaņā ar 2008.gada 26.jūnijā noslēgto īres līgumu pieteicējai lietošanā nodota dzīvojamā telpa (kas sastāv no atsevišķa dzīvokļa) /ielas nosaukums/ 24-24, dzīvokļa platība 45,60 m2. Pieteicēja uzskata, ka nodoklis ir aprēķināms, ņemot vērā dzīvokļa Nr.24 kopējo platību 45,60 m2. Pieteicējas ieskatā, dome nepamatoti ir aprēķinājusi nodokli par zemi un kopīpašumu. Savukārt, atbildētāja uzskata, ka pieteicējai pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2012.gadu ne tikai par tās īrēto dzīvokļa platību, bet arī par tās īrētajam dzīvoklim piekritīgā zemes gabala platības daļu un par dzīvoklim piekritīgo kopīpašuma daļu. Tādējādi lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai pamatoti aprēķināts nodoklis par pieteicējas īrētajam dzīvoklim piekritīgā zemes gabala platības daļu un par dzīvoklim piekritīgo kopīpašuma daļu.

[7] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka dzīvojamajā mājā /ielas nosaukums/ 24, kurā atrodas dzīvoklis, kuru pieteicēja īrē, daļa no dzīvokļiem joprojām pieder pašvaldībai. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdrukā norādīts, ka Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā ir zemesgrāmatā neierakstītie dzīvokļu īpašumi ar tiem piekrītošajām kopīpašuma 3335/12630 domājamām daļām no dzīvojamās mājas un palīgceltnes un 5662/12630 zemesgabala domājamās daļas (lietas 26.lapa). Savukārt,

3.lappuse no 5 dzīvokļa īpašumam Nr.24 /ielas nosaukums/ 24, nav atvērts atsevišķs nodalījums, ko apstiprina Kurzemes apgabaltiesas Liepājas zemesgrāmatu nodaļas 2010.gada 1.decembra uzziņā norādītais, ka Liepājas pilsētas zemesgrāmatā dzīvokļa īpašums Nr.24, /ielas nosaukums/ 24, nav reģistrēts (lietas 35.lapa). No dzīvojamās telpas īres līguma (lietas 27.lapa) redzams, ka pieteicējai nodots lietošanā atsevišķs dzīvoklis, kurš sastāv no divām istabām, ar dzīvojamo platību 28 m2 (dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2), šā līguma 1.3.punktā norādīts, ka dzīvojamā telpa un palīgtelpas (palīgēkas) nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas aktu. Līguma 5.2.punkts noteic, ka pieteicējai ir tiesības netraucēti lietot īrētās telpas, labierīcības, iekārtas un citas ierīces, kā arī mājas koplietošanas telpas un piemājas teritoriju, kā arī izmantot dārzu pagalmu, pagrabu un šķūnīti. No iepriekš minētā secināms, ka nekustamais īpašums /ielas nosaukums/ 24, atrodas vairāku personu kopīpašumā/ kopvaldījumā un pieteicējai lietošanā nodots ne tikai Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošais dzīvoklis Nr.24 /ielas nosaukums/ 24, bet arī koplietošanas telpas un zeme. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks. Līdz ar to pieteicējai ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli kā nekustamā īpašuma lietotājam.

[8] Saskaņā ar Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturto daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā). Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums un šā panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Atsevišķā īpašuma un kopīpašumā esošās daļas elementi noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 3. un 4.pantā. Cita starp, kopīpašumā esošajā daļā ietilpst koplietošanas telpas, dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, kā arī zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai (4.panta pirmās daļas 3.punkts). Savukārt, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta pirmajai daļai, dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Tā kā pieteicēja kā dzīvokļa Nr.24 /ielas nosaukums/ 24, īrniece lieto pašvaldībai piederošo dzīvoklim piekritīgo zemes un kopīpašuma daļu, tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti pieteicējai ir aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli ne tikai par dzīvokli, bet arī par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala daļu un par dzīvoklim piekritīgo pārējo kopīpašuma daļu.

4.lappuse no 5 No maksāšanas paziņojuma izriet, ka nodoklis aprēķināts par dzīvojamo ēku /ielas nosaukums/ 24, 61,8 m2 platībā, piemērojot nodokļa likmi 0,2 procenti no kadastrālās vērtības un zemi /ielas nosaukums/ 24, 85 m2 platībā, tai piemērojot nodokļa likmi 1,5 procenti no kadastrālās vērtības. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punktu, nekustamā īpašuma nodokļa likme dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai ir 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti ir piemērojusi 1,5 procentu nodokļa likmi zemei, bet dzīvojamai ēkai 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, līdz ar to Maksāšanas paziņojums daļā par /ielas nosaukums/ 24 – 24 ir tiesisks un pamatots un nav konstatējams pamats uzlikt atbildētājai pienākumu izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2012.gadam par /ielas nosaukums/ 24. Procesuālās ekonomijas nolūkā tiesa neanalizē pārējos pieteicējas izvirzītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt L.V. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas domei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2012.gadam. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Blūma Liepājā 2013.gada 26.martā.

5.lappuse no 5