Court orders municipality to collect debt, court costs, and interest from individual for unpaid utility services.

Lietas Nr. C31264516

Lietas arhīva Nr. C-0263-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 6.jūnijā

Dobeles rajona tiesas tiesnese R. Krasovska,

ar sekretāru S.Baumani

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Gulbenes novada domes prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2016.gada 18.jūlijā Gulbenes novada dome (turpmāk tekstā Prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk tekstā- Atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 14.aprīlī starp Lizuma pagasta padomi un /pers. C/ tika noslēgts komunālo pakalpojumu

sniegšanas līgums par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvokļa īpašumam Nr., /adrese/. Šā līguma 2.1.punkts noteica, ka /pers. C/ pienākums ir

samaksāt maksu par komunālajiem pakalpojumiem līdz katra nākamā mēneša pēdējam datumam.

Saskaņā ar Lizuma pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/datiem uz /pers. C/ vārda 2007.gada 18.jūnijā nostiprinātas īpašuma tiesības

uz dzīvokļa īpašumu Nr., /adrese/

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktā noteikts, ka ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas

visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo

pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja, līdz ar to Gulbenes novada pašvaldība ir Lizuma pagasta padomes tiesību un saistību

pārņēmēja.

2012.gada 2.janvārī starp Gulbenes novada Lizuma pagasta pārvaldi un /pers. C/ tika noslēgts jauns komunālo pakalpojumu sniegšanas līgums.

Saskaņā ar šā līguma 3.6.apakšpunktu /pers. C/ par visiem līgumā noteiktajiem pakalpojumiem saskaņā ar Gulbenes novada Lizuma pagasta pārvaldes

izrakstīto rēķinu bija jānorēķinās līgumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz katra mēneša 15.datumam. Līguma 4.1.2.apakšpunkts noteica, ka /pers. C/ ir

apņēmusies savlaicīgi un saskaņā ar šā līguma noteikumiem norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Ar līguma 7.1.apakšpuktu /pers. C/ ir

apņēmusies izpildīt līgumā paredzētās saistības.

Gulbenes novada dome 2016.gada 24.maijā nosūtīja /pers. C/ brīdinājumu par komunālo pakalpojumu maksājumu parāda esamību un tā apmēru,

par iespēju to labprātīgi nomaksāt, kā arī par tiesiskajām sekām, neveicot parāda nomaksu.

/pers. C/ nav nomaksājusi komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, kā arī nav izteikusi gribu slēgt vienošanos par parāda atmaksu. /pers. C/

parāds par kavētajiem komunālo pakalpojumu maksājumiem, kas izveidojies no 2008.gada februāra līdz 2014.gada marta mēnesim, sastāda 5030,04

EUR.

Likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 14.panta ceturtās daļas redakcija, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1 janvārim, noteica, ka dzīvokļa īpašnieks

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Patlaban spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā

noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādējādi, dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem noteica gan spēku zaudējušais normatīvais regulējums.

Ņemot vērā augstākminēto, kā arī pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.daļas 3.punktu, Civillikuma 1587.,1425.,1779.pantu,

likuma "Par pašvaldībām" 14.panta pirmās daļas 4.punktu, Civilprocesa likuma 1., 128.pantu, Gulbenes novada dome lūdz piedzīt no /pers. C/, personas

kods /personas kods/, komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 5030,04 EUR apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.

2016.gada 28.jūlijā atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas, uz to brīdi bija arī atbildētājas deklarētā dzīves vietas adrese nosūtīts

prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu

laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 25.lapa). Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi – adresāts nav sastopams, atstāts

aicinājums.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

2017.gada 5.jūnijā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, prasību uztur tādā apmērā, kāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas

sēdē un apmieritāt prasītāja puses lūgumu un lietu skatīt bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

2005.gada 14.aprīlī starp Lizuma pagasta padomi un atbildētāju tika noslēgts komunālo pakalpojumu sniegšanas līgums par komunālo

pakalpojumu nodrošināšanu Dzīvokļa īpašumam Nr., /adrese/. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13.punktā noteikts,

ka ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada

pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja, līdz ar to Gulbenes novada

pašvaldība ir Lizuma pagasta padomes tiesību un saistību pārņēmēja.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā

ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Lietā neapstāv strīds, ka 2005.gada 14.aprīlī Prasītājs un Atbildētāja noslēdza pakalpojumu līgumu, par dzīvojamo telpu Nr./numurs/, kas

atrodas adresē /adrese/un, ka 2012.gada 2.janvārī noslēdza jaunu līgumu par komunālajiem pakalpojumiem Nr.L2/9-13/12/3, saskaņā ar kuriem

Prasītāja apņemas nodrošināt Atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem, savukārt Atbildētājs, apņemas samaksāt maksu par komunālajiem

pakalpojumiem līdz līgumos noteiktajiem termiņiem (lietas 9.-11.lapa).

Saskaņā ar 2005.gada 14.aprīļa pakalpojumu līguma 2.1.punktu, Atbildētājai bija pienākums samaksāt maksu par komunālajiem pakalpojumiem

līdz katra nākamā mēneša pēdējam datumam. Saskaņā ar 2012.gada 2.janvāra līgumu par komunālajiem pakalpojumiem 3.6.punktu, Atbildētājai par

visiem līgumā noteiktajiem pakalpojumiem saskaņā ar izrakstīto rēķinu bija jānorēķinās līgumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz katra mēneša 15.datumam.

Līguma 4.1.2.apakšpunkts noteica, ka Atbildētāja ir apņēmusies savlaicīgi un saskaņā ar šā līguma noteikumiem norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem. Ar līguma 7.1.apakšpuktu Atbildētāja ir apņēmusies izpildīt līgumā paredzētās saistības.

No parāda aprēķina izriet, ka atbildētājas parāds par dzīvokli Nr. /numurs/, /adrese/izveidojies laika posmā no 2008.gada februāra līdz 2014.gada

februārim 5030,04 EUR apmērā, ka uz 2013.gada septembra mēnesi parāds par komunālajiem pakalpojumiem sastādīja 4564,15 EUR (lietas 49.-

51.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto pamatparāda aprēķinu, ko apliecina prasītāja grāmatvedības sniegtā informācija, arī pati atbildētāja

to nav apstrīdējusi.

2016.gada 25.maijā prasītāja atbildētājai nosūtījusi brīdinājumu par parāda esamību, norādījusi tiesiskas sekas par parāda nenomaksāšanu (lietas

47.-47.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies [..].

Likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 14.panta ceturtās daļas redakcija, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1 janvārim, noteica, ka dzīvokļa īpašnieks

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šī likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, savukārt 3.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī maksā dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No Lizuma pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka Atbildētāja bija nekustamā īpašuma /adrese/īpašniece no

2007.gada 18.jūnija līdz 2014.gada 17.februārim (lietas 36.-37.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem

pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai

nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētāja savas procesuālās tiesības nav izmantojusi un nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka savas saistības pret Prasītāju būtu izpildījusi, vai ir

iestājušies tādi apstākļi, kas būtu pamatā tam, ka Atbildētāja no saistību izpildes būtu atsvabināma.

Tāpat Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka Prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu

nodrošinājusi Atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei gan uz līguma, gan likuma pamata ir pienākums maksāt par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Ar prasības pieteikumam pievienoto parāda summas aprēķinu (lietas 49.-51.lapa), apstiprinās, ka atbildētāja kavējusi rēķinu apmaksu. Uz

prasības celšanas brīdi atbildētājas parāda summa sastāda 5030,04 EUR, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniegusi, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņa būtu samaksājusi.

Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas par labu

prasītājam parādu 5030,04 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda līdz nolēmuma izpildei.

Tiesa atzīst Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētājas likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas

5030,04 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Pie prasības celšanas tiesā Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 435,94 EUR, kā arī nomaksājis ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kas piedzenami no Atbildētājas.

Tiesa ir konstatējusi, ka samaksātie ar lietas vešanu un izskatīšanu saistītie izdevumi nav segti pilnībā, līdz ar to nesegtajā daļā par 0,32 EUR,

izdevumi piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 94.pantu, 97.pantu, 193.panta piekto daļu, 195.pantu, 199.pantu,

204.1pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Gulbenes novada domei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu

5030,04 EUR (pieci tūkstoši trīsdesmit euro 04 centi), nomaksāto valsts nodevu 435,94 EUR (četri simti trīsdesmit pieci euro 94 centi), ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,32 EUR (nule euro 32 centi)

apmērā, kuru iemaksa jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī norādot: ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi - lieta Nr.C31264516.

Atzīt Gulbenes novada domei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%

(sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Dobeles rajona tiesā, Dobelē, Muldavas ielā 16,

1.stāvā, kancelejā, vai nosūtāms pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska