Court fully allows consumer loan debt collection claim including interest and costs against defaulting individual.
Legislator summary
AI generatedThe court fully allowed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the principal, contractual interest, and legal default interest. The defendant failed to appear at the hearing or submit a written explanation, resulting in a default judgment. The court applied the Consumer Protection Act and Civil Code provisions to validate the debt and interest calculations while granting an extended payment term due to the pandemic.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 8., 93., 97., 189., 190., 193. pants; Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 21.pants 2.daļa: In default judgments, the court must fully support valid debt claims including interest, and may extend performance periods under emergency legislation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1727-20/40
ECLI:LV:ZRT:2020:0804.C73573519.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2020.gada 4.augustā
Zemgales rajona tiesa:
tiesnese N. Zavadska,
ar tiesas sēžu sekretāri S.Sināti
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā,
pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.panta 3.punktu, 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 1804., 1805., 1943.pantu, likuma
„Patērētāju tiesību aizsardzības likums” 10.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja parāda summu 4490,09 euro, ko veido: neatmaksātā pamatsumma 3506,67
euro, līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 213,10 euro par laiku no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada 3.oktobrim, līgumiskie
nokavējuma procenti 350,67 euro par laiku no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada 3.oktobrim, likumiskie procenti 419,65 euro par laiku no
2017.gada 3.oktobra līdz 2019.gada 1.oktobrim; piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6%
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 17.februārī starp atbildētāju un „Swedbank” AS attālināti, izmantojot interneta bankas
pakalpojumus, tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums /numurs/, pamatojoties uz kuru atbildētājam tika piešķirts aizdevums 3650 euro apmērā. Saskaņā ar
līguma nosacījumiem, atbildētājam par izmantoto aizdevuma daļu bija jāmaksā 21% gadā, nokavējuma procenti par termiņā neveiktu maksājumu tika
pielīgti 0,100 % dienā no kavētā maksājuma. Aizdevuma atmaksas termiņš pielīgts 2022.gada 20.janvāris. Atbildētājs nepildīja savas no līguma izrietošās
saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā, līdz ar to 2017.gada 3.oktobrī aizdevējs vienpusēji atkāpās no līguma.
[1.2] Ar 2019.gada 15.augusta paziņojumu par kreditora maiņu atbildētājs tika informēts, ka pamatojoties uz 2018.gada 21.novembra Cesijas
līgumu prasītājs ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no līguma, tajā skaitā visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt
saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām. Atbildētājs iebildumus nav cēlis, nav izrādījis interesi par parādsaistību dzēšanu ārpustiesas kārtībā un
saistības nav izpildītas.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.
[3] Puses uz tiesas sēdi nav ieradušās. No prasītāja pārstāvja 2020.gada 21.jūlijā saņemts rakstveida lūgums izskatīt lietu bez pārstāvja
piedalīšanās tiesas sēdē.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajai daļai,
ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidenā Nr. 96 (2020.gada 20.maijā).
Nesaskatot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā noteiktos pamatus civillietas atlikšanai, tiesa atzinusi, ka lieta izskatāma bez pušu piedalīšanās
tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1] Lietā konstatēts, ka 2017.gada 17.februārī starp „Swedbank” AS un /pers. A/ noslēgts Patēriņa kredīta līgums /numurs/, saskaņā ar kuru
atbildētājam izsniegts kredīts 3650,00 euro apmērā, ar gada procentu likmi 21 % gadā un ar pienākumu veikt ikmēneša maksājumu 100,41 euro
apmērā līdz galīgā norēķina dienai 2022.gada 20.janvārim (lietas 10.-16.lapa). Kredīta izsniegšanu apliecina konta informācija (lietas 20.lapa) un
kredīta izraksts (lietas 21.-22.lapa).
[4.2] Pamatojoties uz 2018.gada 21.novembra Cesijas līgumu, prasītājs kā cesionārs no kreditora „Swedbank” AS ieguvis prasījuma tiesības pret
atbildētāju, kas izriet no 2017.gada 17.februāra Patēriņa kredīta līguma /numurs/ (lietas 27.-28., 29.lapa). Par kreditora maiņu atbildētājam paziņots ar
2019.gada 15.augusta paziņojumu (lietas 30.lapa).
[4.3] Ņemot vērā to, ka atbildētājs neveica līgumā noteiktos maksājumus maksājuma grafikā norādītajā termiņā un apmērā, aizdevējs vienpusēji
atkāpās no līguma ar 2017.gada 3.oktobri. (lietas 24.lapa).
Aizdevēja vienpusējā atkāpšanās tiesība ir pielīgta Līguma II daļas 7.4.punktā (Civillikuma 1589.pants).
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6] Prasītājs norāda, ka atbildētājs līgumā noteiktās saistības nav izpildījis un uz prasības sagatavošanas dienu neatmaksātā aizdevuma pamatsumma
ir 3506,67 euro.
[6.1] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa
vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
[6.2] Atbilstoši līguma nosacījumiem, saskaņā ar grafiku un noteiktā datumā, atbildētajam bija pienākums veikt aizdevuma ikmēneša maksājumus,
ko veidoja pamatsummas atmaksas un procentu samaksas maksājums.
Lietā iesniegtais parāda aprēķins (lietas 23.lapa) apstiprina, ka no kredīta līguma izrietošā neatmaksāta aizdevuma pamatsumma ir 3506,67 euro.
[6.3] Tiesa konstatē, ka atbildētājs iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda esību nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma
1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos
apstākļus, līdz ar ko tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neatmaksātā
aizdevuma pamatsumma 3506,67 euro.
[7] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 213,10 euro un nokavējuma procentus par pamatsummas
atmaksas kavējumu 350,67 euro par laika periodu no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada 3.oktobrim.
[7.1] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pants noteic,
nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.
Savukārt, Civillikuma 1759.panta pirmā daļa noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem ir dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
[7.2] Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma II daļas 4.1. punktu aizņēmējs maksā aizdevējam procentus no aizdevuma par visu faktisko aizdevuma
izmantošanas laiku (lietas 11.lapa). Savukārt, minētā līguma II daļas 4.6. punktā noteikts, ka aizņēmējs maksā aizdevējam nokavējuma procentus no
savlaicvīgi neatmaksātā aizdevuma par nokavējuma laiku (lietas 12.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada 3.oktobrim aprēķinātie procenti par
aizdevuma lietošanu ir 213,10 euro un nokavējuma procenti par pamatsummas atmaksas kavējumu 350,67 euro (lietas 23.lapa).
[7.3] Tiesa neapšauba prasītāja tiesības saņemt neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu un nokavējuma procentus par pamatsummas
atmaksas kavējumu, jo puses to ir nolīgušas un atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav veicis prasītāja norādīto procentu samaksu, kā arī nav apstrīdējis aprēķinātos procentus, līdz ar to tiesa atzīst, ka
no atbildētāja prasītāja labā piedzenami līgumiskie procenti 213,10 euro un nokavējuma procenti 350,67 euro apmērā, kas aprēķināti līguma darbības
laikā.
[8] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 419,65 euro par periodu no 2017.gada 3.oktobra līdz 2019.gada
1.oktobrim.
[8.1] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un
saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai.
[8.2] No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka no 2017.gada 3.oktobra līdz 2019.gada 1.oktobrim aprēķinātie likumiskie
procenti ir 419,65 euro (lietas 23.lapa).
[8.3] Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus
aprēķināto likumisko nokavējuma procentu samaksas faktam prasītāja norādītajā laika posmā.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums ir pamatots un apmierināms un no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 419,65
euro par periodu no 2017.gada 3.oktobra līdz 2019.gada 1.oktobrim.
[9] Prasītājs lūdzis atzīt tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3506,67 euro par laika posmu līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa, atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 195.panta normai, atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu noteikt tai
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta
nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva
414,24 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, un izdevumi par sludinājuma teksta sagatavošanu oficiālajam izdevumam “Latvijas
Vēstnesis” – 1,71 euro, kopā 419,15 euro apmērā.
[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Ņemot vērā, ka spriedums taisīts laikā, kad Latvijas Republikā stājies spēkā likums „Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums”
(likums stājies spēkā 2020.gada 10.jūnijā), tiesa atzīst, ka piemērojama šā likuma 21.panta otrā daļa un sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms
60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193. likuma „Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums” 21.panta otro
daļu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā, reģistrācijas numurs
40103595574, aizdevuma pamatsummu 3506,67 euro, līgumiskos procentus 213,10 euro par laiku no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada
3.oktobrim, nokavējuma procentus 350,67 euro par laiku no 2017.gada 17.februāra līdz 2017.gada 3.oktobrim, likumiskos nokavējuma procentus
419,65 euro par laiku no 2017.gada 3.oktobra līdz 2019.gada 1.oktobrim, tiesas izdevumus 419,15 euro, kopā 4909,24 euro (četri tūkstoši deviņi
simti deviņi euro 24 centi).
Parāda summas samaksa veicama: Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā norēķinu kontā: Nr. LV76HABA0551041569842, AS
„Swedbank”.
Atzīt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā, reģistrācijas numurs 40103595574, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 3506,67 euro.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Zemgales rajona tiesā (Ogrē).
Tiesnese N. Zavadska