Court allows small claims debt recovery for property management fees and interest in Liepāja.

Lietas Nr. C20119217

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 29.maijā

Liepājas tiesa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 23.februārī SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk –

atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārvalda dzīvojamo māju /adrese/ (norādīts prasītājas pieteikumā), pamatojoties uz 2014.gada 03.aprīļa

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. 2-21/14/1., iepriekš, pamatojoties uz 01.01.2011. līgumu par pilnvarojumu veikt dzīvojamo māju

pārvaldīšanu.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījumu /numurs/, dzīvojamā telpa /adrese/, no 1999.gada 23.novembra pieder atbildētājai.

2000.gada 07.decembrī atbildētāja ar apsaimniekotāju ir noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

03.04.2014. noslēgtajam pārvaldīšanas līgumam atbildētāja nav pievienojusies, bet šis līgums un tā nosacījumi atbildētājai ir saistoši.

Atbildētāja, kā dzīvokļa īpašniece savus pienākumus nepilda, maksājumi tiek saņemti neregulāri un nepietiekamā apmērā, lai gan atbildētājai ir

nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un ir iespēja lietot komunālos pamatpakalpojumus.

Atbildētājas parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 1673,71 EUR apmērā izveidojies no 201.01.2013. līdz 31.01.2017.

Nesamaksātie likumiskie procenti par maksājumu kavējumu periodā no 01.03.2013. līdz 31.12.2016. ir 7,63 EUR.

Prasītāja 06.12.2013., 30.04.2014., 29.07.2016. iesniedza prasības par parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā Liepājas tiesas zemesgrāmatu

nodaļā. Pieteikumi atstāti bez izskatīšanas, jo tiesas dokumentu izsniegšana parādniecei nav iespējama.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 1673,71 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 7,63 EUR un tiesāšanās izdevumus. Lūdz

norādīt spriedumā uz prasītājas tiesībām saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1759., 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, 16.panta trešo daļu.

[2] Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē

(lietas 5.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniegusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses

ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 49., 50. lapa).

Atbildētājai paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts 2017.gada 4.aprīlī uz deklarēto dzīves vietu (lietas 53.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus

pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Pie šādiem apstākļiem lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1.] No lietā esošās izdrukas no Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/ (kadastra numurs /numurs B/) ir nostiprinātas atbildētājai (lietas 19.lapa).

[4.2.] Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai persona.

No 2011.gada 1.janvāra līguma par pilnvarojumu veikt dzīvojamo māju pārvaldīšanu (apsaimniekošanu) redzams, ka Liepājas pilsētas pašvaldība

uzdevusi prasītājai un prasītāja apņēmusies veikt dažādus uzdevumus, tostarp organizēt Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā iedzīvotājiem

komunālo pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt dzīvojamo māju kopīpašuma pārvaldīšanu (apsaimniekošanu), tai skaitā arī dzīvojamajai mājai /adrese/

(lietas 26.-34.lapa).

Savukārt 2014.gada 3.aprīlī prasītāja un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.2-

21/14/1 (lietas 35.-38.lapa). Pārvaldīšanas līgums noslēgts, pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku 2013.gada 23.jūlija lēmumu

(lietas 39.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3.punktā noteikti šādi dzīvokļa īpašnieka pienākumi: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Minētā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Tiesa vērtē prasības pieteikumā ietverto norādi, ka prasītāja pārvalda dzīvojamo māju /adrese/, kā pārrakstīšanas kļūdu, jo lietā esošie rakstveida

pierādījumi, tostarp pārvaldīšanas līgums, liecina par to, ka prasītāja pārvalda dzīvojamo māju /adrese/.

[4.3.] Neskatoties uz to, ka atbildētāja pārvaldīšanas līgumu nav parakstījusi, tiesa atzīst, ka atbildētājai bija pienākums segt dzīvojamās mājas

/adrese/, pārvaldīšanas izdevumus, kā arī samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, pamatojoties uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3.punktu un 13.pantu.

[4.4.] Ar lietā esošo parāda atšifrējumu par laika periodu no 01.01.2013. līdz 31.01.2017. ir pierādīts, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra

līdz 2017.gada 31.janvārim atbildētājai ir izveidojies apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāds 1673,71 EUR apmērā (lietas

11.-15.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,

iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,

piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja prasītājas iesniegto parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, nav cēlusi pret to iebildumus, nav pierādījusi, ka aprēķinātos maksājumus ir

veikusi.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto parāda aprēķina pareizību.

[4.5.] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2013.gada 6.decembrī, 2014.gada 30.aprīlī un 2016.gada 29.jūlijā bija iesniegusi Liepājas tiesas

zemesgrāmatu nodaļā pieteikumus pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

tiesnešu 2014.gada 15.janvāra, 2014.gada 16.jūlija un 2016.gada 6.septembra lēmumiem pieteikumi ir atstāti bez izskatīšanas (lietas 41.-43.lapa).

Ņemot vērā iepriekš norādītos apstākļus, tiesa secina, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāda 1673,71

EUR piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

[5] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietā esošā likumisko procentu aprēķina atšifrējumiem par 01.03.2013.-30.11.2013. ir redzams, ka prasītāja laika posmā no 2016.gada

1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim ir aprēķinājusi likumiskos procentus 7,63 EUR, šo summu atbildētāja nav samaksājusi (lietas 16.-18.lapa).

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par procentu parāda samaksu, nav cēlusi iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

iesniegtos procentu parāda aprēķinus.

Izvērtējot nokavējuma procentu apmēru, tiesa atzīst, ka tas ir samērīgs, atbilst likumam, un prasība šajā daļā ir apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (1673,71 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda

summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 252,20 EUR (lietas 6.-9.lapa)

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a :

apmierināt SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42103004583

apsaimniekošanas un komunālo pamatpakalpojumu parādu 1673,71 EUR (viens tūkstotis seši simti septiņdesmit trīs euro 71 cents), likumiskos

nokavējuma procentus par laika posmu no 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim 7,63 EUR (septiņi euro 63 centi), valsts nodevu

252,20 EUR (divi simti piecdesmit divi euro 20 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi), nosakot, ka piespriestās

summas iemaksājamas SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” kontā LV70UNLA0050003813922 (AS “SEB banka”).

Noteikt prasītājas SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42103004583, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā no nesamaksātās galvenā parāda summas

(1673,71 EUR), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Noteikt atbildētājai /pers. A/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs