Court dismissed claim against employee for damages caused by uninsured vehicle used for official duties.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for damages against the defendant, a former board member, who caused a traffic accident while driving an uninsured company vehicle. The plaintiff argued the defendant should have verified the vehicle's insurance status before using it for official duties, but the court found no evidence of misconduct. The court ruled that the obligation to ensure insurance compliance lies with the employer, not the employee performing official tasks, and that the claim lacked a necessary prerequisite of wrongful conduct.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Labor Law; Tort Liability; Duty of Care; Employer Responsibility: The employer, not the employee performing official duties, bears the responsibility to ensure the vehicle is insured according to law; an employee's failure to verify insurance does not constitute wrongful conduct if the employer failed to provide an insured vehicle.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32308316
Lietas arhīva Nr. C-1152-17/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017. gada 9. martā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere
ar tiesas sēžu sekretāri E.Ozoliņu,
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu,
Tiesa
konstatēja
2016. gada 21. septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret atbildētāju
/pers. B/ par zaudējumu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam
zaudējumus 4 020,81 EUR aun tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 29. decembrim atbildētājs atradās darba
tiesiskajās attiecībās ar Rīgas pašvaldības SIA ,,Viesturdārzs” (šobrīd – SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”), ieņemot amatu - valdes priekšsēdētājs.
2007. gada 17. maijā Rīgā, /pers. C/ ielas un Pilsoņu ielas krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā notika sadursme
starp diviem transportlīdzekļiem - Rīgas pašvaldības SIA ,,Viesturdārzs” īpašumā esošo transportlīdzekli Mazda 6, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/,
kuru vadīja atbildētājs, un transportlīdzekli Chevrolet Captiva, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, ka rezultātā tika bojāti abi ceļu satiksmes negadījumā
iesaistītie transportlīdzekļi.
Atbildētājs vadot transportlīdzekli nebija ievērojis ceļu satiksmes noteikumu prasības, kā rezultātā atbildētāja atbildības pakāpe par izraisīto
ceļu satiksmes negadījumu tika noteikta ¾, tātad 75 % par bojājumu nodarīšanu.
Ņemot vērā to, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,Viesturdārzs” īpašumā esošajam transportlīdzeklim Mazda 6, ceļu satiksmes negadījuma brīdi
nebija spēkā esoša sauszemes transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. 2010. gada 12. janvārī un 2014. gada 11. jūnijā Rīgas
pašvaldības SIA ,,Viesturdārzs” no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk arī - LTAB) saņēma pretenzijas pieteikumus par zaudējumu
atlīdzināšanu lietā Nr. T-160/2009, lūdzot atlīdzināt zaudējumus Ls 2 825,84 jeb 4 020,81 EUR apmērā par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību
transportlīdzekļa Chevrolet Captiva īpašniekam, atbilstoši atbildības pakāpei, kurus prasītājs 2016. gada 11. jūlijā atlīdzināja LTAB 4 020,81 EUR
apmērā, pārskaitot minēto summu uz LTAB bankas norēķinu kontu.
Norādīts, ka atbildētājam kā transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības, taču savas rīcības
rezultātā, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, tika izraisīta sadursme starp iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem. Ja Atbildētājs būtu pienācīgi
ievērojis ceļu satiksmes noteikumus un visas prasības, sadursme starp transportlīdzekļiem nebūtu notikusi un prasītājam nebūtu nodarīti zaudējumi.
Atbildētājs nedrīkstēja piedalīties ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nebija veikta sauszemes transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības
obligātā apdrošināšana. Atbildētājam pirms Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Viesturdārzs” īpašumā esošā transportlīdzekļa Mazda
6, lietošanas, kā jebkuram transportlīdzekļu vadītājam, bija jāpārliecinās par to vai konkrētajam transportlīdzeklim ir spēkā esoša sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar savu prettiesisko rīcību, kas izpaudās kā atbildētāja piedalīšanās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram
nebija spēkā esoša sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, kā arī ceļu sauksmes noteikumu neievērošana un ceļu
satiksmes negadījuma izraisīšanu, prasītājam ir radīti zaudējumus 4 020,81 EUR apmērā un tie radušies tieša cēloņsakarībā ar atbildētāja prettiesisko
rīcību.
2016. gada 22. septembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Pasta sūtījums pēc glabāšanas
termiņa atgriezts tiesā. Atbildētājam prasības pieteikums izsniegts personīgi 2017. gada 27. janvārī par ko atbildētājs parakstījies lietas uzziņas lapā.
Paskaidrojumu sniegšanas termiņā vai līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai tiesas sēdē atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai
iebildumus uz celto prasību tiesā nav iesniedzis.
Uz tiesas sēdi lietas izskatīšanai pēc būtības atbildētājs nav ieradies, ziņas par neierašanās iemesliem tiesai nav sniedzis, tiesā nav saņemts
lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi un iebildumi uz celto prasību tiesā iesniegti 2017. gada 2. februārī, t. i., dienu pēc lietas izskatīšanas
pēc būtības, līdz ar ko netiek ņemti vērā.
Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
noraidāma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
No lietas materiālos esošās izziņas par ceļu satiksmes negadījumu redzams, ka 2007. gada 17. maijā Rīgā, /pers. C/ ielas un Pilsoņu ielas
krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā notika sadursme starp diviem vieglajiem transportlīdzekļiem - starp Rīgas pašvaldības
SIA ,,Viesturdārzs” īpašumā esošo transportlīdzekli Mazda 6, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kuru vadījis atbildētājs un transportlīdzekli Chevrolet
Captiva, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kā rezultātā tika bojāti abi ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.
No Uzņēmumu reģistra 2016. gada 11. augusta Izziņas Nr. 7-3-150861 redzams, ka ar 2010. gada 29. decembra Uzņēmumu reģistra
lēmumu Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs” izslēgta no komercreģistra un reorganizācijas - saplūšanas rezultātā izveidots jauns komersants - SIA
,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 2010. gada 29. decembrī reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā. Tādejādi SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” atzīstams par
Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs” tiesībai un saistību pārņēmēju.
Ar tiesai elektroniski pieejamiem datiem Uzņēmumu reģistra datu bāzē apstiprinājās, ka CSNg brīdī atbildētājs bijis Rīgas pašvaldības
“Viesturdārzs” valdes priekšsēdētājs (līdz 2010. gada 29. decembrim).
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arī – OCTA likums)
31. panta pirmo daļu apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās
personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
No 2009. gada 21. decembra atzinuma Nr. 118 ceļu satiksmes dalībnieku atbildības pakāpes noteikšanai redzams, ka transportlīdzekļa
Mazda 6 vadītāja atbildības pakāpe noteikta ¾ kas ir vienlīdzīgs ar 75% par bojājumu nodarīšanu.
Savukārt saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31. panta otro daļu
zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu
apdrošinātāju birojs.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 44. panta otrās daļas 2. punktu
transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu,
apdrošinātāji izveido, un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu.
Savukārt Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis,
kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.
No Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja 2010. gada 12. janvāra un 2014. gada 11. jūnija pretenzijām, kas adresētas
prasītājam, redzams ka transportlīdzekļa Mazda 6 īpašnieka civiltiesiskā atbildība nebija apdrošināta, līdz ar ko lūdza prasītāju labprātīgi atlīdzināt
zaudējumus 75 % apmērā par kopējo summu 4020,71 EUR, kas izmaksāti saskaņā ar OCTA likumu nosacījumiem.
N o 2016. gada 11. jūlija maksājuma uzdevuma Nr. 16-21849 redzams, ka prasītājs sedza biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu
apdrošināšanas birojs” zaudējumu 4 020,81 EUR apmērā par ceļu satiksmes negadījumā noradītajiem zaudējumiem, kas radušies veicot
apsadrošināšanās atlīdzības izmaksu.
Prasītāja izmaksāto atlīdzību 4 020,71 EUR apmērā biedrībai “Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja
kā tam radītos zaudējumus.
No lietas materiāliem redzams, ka pirms prasības celšanas tiesā 2016. gada 29. jūlijā prasītājs atbildētājam nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu,
lūdzot segt minētos zaudējumus viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas.
No prasības pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajām ziņām secināms, ka līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē atbildētājs neveica pilnīgu vai daļēju
zaudējumu apmaksu.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tikai tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu
esamība, 3) cēloniskais sakars. (Kalvis Torgāns, Saistību tiesības I daļa, TNA, Rīga, 2006., 246.lpp.).
Lai konstatētu atbildētāja pienākumu segt zaudējumus 4 020,71 EUR apmērā, nepieciešams konstatēt visu trīs priekšnoteikumu iestāšanos.
No lietas materiāliem ieziet, ka zaudējumu rašanās pamatā ir apstāklis, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī prasītājam piederošā
transportlīdzekļa civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1. panta 3. punktu
apdrošināšanas līgums ir vienošanās, ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā,
kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
No minētā likuma kopsakarā izriet, ka, neiestājoties kādam no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā noteiktajiem izņēmumiem, apdrošinātajam nerodas regresa prasījuma tiesības.
Tiesa secina, ka konkrētā strīda izskaitīšanai izšķirošs nav apstāklis, ka atbildētājs, vadot prasītājam piederošo transportlīdzekli, ir pārkāpis
Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kā rezultātā viņa atbildība par ceļu satiksmes negadījumu noteikta ¾. Pie minētā secinājuma tiesa nonākusi, vadoties
pēc OCTA likuma 1. panta 3. punktu, jo pastāvot šādiem pat faktiskajiem apstākļiem, taču ja prasītājam piederošā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā
lietotāja civiltiesiskā atbildība būtu apdrošināta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātajam nerastos regresa prasījuma tiesības pret prasītāju,
jo neiestātos neviens no OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 2. apakšpunkta priekšnoteikumiem.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3. panta pirmo un otro daļu
obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto
zaudējumu trešajai personai. Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks,
noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai
transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais
lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās.
Prasītājs nav apstrīdējis, ka pienākums veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesisko atbildību par ceļu satiksmes
negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai bija prasītājam kā transportlīdzekļa īpašniekam. Tādejādi lietā nepastāv strīds par to, kuram bija
pienākums veikt minēto apdrošināšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu.
Prasītājs norādīja, ka atbildētāja prettiesiskā rīcība izpaudās kā piedalīšanas ceļu satiksmē ar prasītājam piederošu transportlīdzekli, pirms
tam nepārliecinoties par to, vai transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu
trešajai personai ir apdrošināta atbilstoši OCTA likuma prasībām.
No lietas materiāliem noskaidrots, ka CSNg brīdī atbildētājs vadīja prasītājam piederošo transportlīdzekli, kas viņam piešķirts lietošanā kā
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājam. Ņemot vērā pušu starpā pastāvošās tiesiskās attiecības, tiesa secina, ka atbildētājam
transportlīdzeklis piešķirts lietošanā amata pienākumu pildīšanas nolūkā.
Lietas materiālos nav ziņu un pierādījumu, kas liecinātu, ka pušu starpā pastāvēja kādas citas tiesiskās attiecības, uz kuru pamata
atbildētājam varēti būt lietošanā piešķirts transportlīdzeklis. Lietas materiālos nav ziņu un pierādījumu, ka, piešķirot atbildētājam lietošanā
transportlīdzekli, pušu starpā tiktu parakstīts līgums vai kāds cits dokuments, kas atbildētājam uzliktu par pienākumu veikt transportlīdzekļa
apdrošināšanu vai uzliktu atbildētājam par pienākumu atgādināt transportlīdzekļa īpašniekam par civiltiesiskās apdrošināšanas termiņa notecējumu.
Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs, atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
likuma 41. panta otrās daļas 1. punktam, ārpustiesas kārtībā izmantojis regresa prasījuma tiesības, kas paredz, ka transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir
tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā -
līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.
Tiesas ieskatā Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs pamatoti prasījumu par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu atlīdzību
izvirzīja pret transportlīdzekļa īpašnieku, nevis tiesīgo lietotāju, jo atbildētājs transportlīdzekli vadīja, veicot amata pienākumu izpildi prasītāja uzņēmumā.
No OCTA likuma 3. panta izriet, ka tieši prasītājam bija no likuma izrietošs pienākums veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja
civiltiesisko apdrošināšanu un sekot līdzi apdrošināšanas līguma termiņiem. Tādejādi, prasītājs Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārs”, nododot tās valdes
loceklim atbildētājam /pers. B/ ar amatu saistīto pienākumu pildīšanai transportlīdzekli bez civiltiesiskās apdrošināšanas, nav ievērojis Komerclikumā
nostiprināto komersanta pienākumu rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
Tiesas ieskatā, ievērojot pienācīgu rūpību, proti, veicot transportlīdzekļa apdrošināšanu pirms transportlīdzekļa nodošanas lietošanā
atbildētājam, prasītājs varēja zaudējumus novērst.
Tiesas ieskatā, atbildētājam kā Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs” valdes loceklim, saņemot transportlīdzekli lietošanā, nebija pienākums
pārliecināties, vai transportlīdzekļa tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai ir
apdrošināta atbilstoši OCTA likuma prasībām, jo šāds pienākums gulstas Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs”, kas transportlīdzekli nodeva prasītājam
ar amata pienākumu saistīto uzdevumu izpildei.
Tāpat tiesas ieskatā, ja valdes loceklim būtu pienākums pārliecināties par visa inventāra, šinī gadījuma transportlīdzekļa, atbilstību normatīvo
aktu prasībām, pirms amata pienākumu izpildes, pielietojot inventāru, tas būtiski apgrūtinātu amata pienākumu izpildi.
Līdz ar ko, ņemot vērā prasītāja un atbildētāja starpā pastāvošās tiesiskās attiecības uz ceļu satiksmes negadījuma brīdi, tiesa nekonstatē
atbildētāja nodarītu prettiesisku rīcību, saņemot no Rīgas pašvaldības SIA “Viesturdārzs” amata pienākumi veikšanai lietošanā prasītājam piederošu
transportlīdzekli, pirms piedalīšanās ceļu satiksmē nepārbaudot vai transportlīdzekļa tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā
nodarīto zaudējumu trešajai personai ir apdrošināta atbilstoši OCTA likuma prasībām.
Tiesas ieskatā, prasītājs nepamatoti, norādot uz atbildētāja pienākumu pārliecināties par civiltiesisko apdrošināšanu, atsaucies uz Ceļu
satiksmes likuma 9. panta pirmo daļu, jo minētajā pantā izskaidrots kādām prasībām atbilstošus transportlīdzekļus atļauts izmantot ceļu satiksmē Latvijā,
bet tas neregulē jautājums par apdrošināšanas veikšanas pienākumu un nenoteic personas, kuras ir atbildīgas par veiktās vai neveiktās apdrošināšanas
pārbaudi pirms piedalīšanās ceļu satiksmē.
Līdz ar ko, tiesa atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma, jo no lietā esošajiem pierādījumiem nav konstatēts zaudējumu atlīdzības
pienākuma viens no priekšnoteikumiem, proti, tiesa nav konstatējusi atbildētāja darbībās prettiesisku rīcību.
Vadoties pēc Civilprocesa likuma 93., 97., 189. un 190. panta, tiesa
nosprieda
Noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese I.Meldere