Court partially allowed appeal, striking down a penalty coefficient for illegal tree cutting as ultra vires.

Lietas Nr. A420628311

Lietas arhīva Nr. AA43-2322-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 29.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente L.Vīnkalna, tiesneses A.Kovaļevska un K.Krastiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „VG Beheer Latvia” pieteikumu par

Rīgas domes 2011.gada 16.septembra lēmuma Nr.1-43/RD-11-3078-nd atcelšanu, sakarā ar SIA „VG Beheer

Latvia” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes (turpmāk – atbildētāja) 2011.gada 16.septembra lēmumu Nr.1-43/RD-11-3078-nd (turpmāk –

Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas (turpmāk – Komisija) 2011.gada 11.jūlija

lēmums (sēdes protokols Nr.14, 1.1.1.§), ar ko SIA „VG Beheer Latvia” (turpmāk – pieteicēja) uzlikts pienākums samaksāt

zaudējumu atlīdzību Ls 38 480 apmērā par dabas daudzveidības samazināšanu par patvaļīgi nocirstajiem kokiem /adrese/,

Rīgā (turpmāk – Zemesgabals).

Lēmumā norādīts, ka 2011.gada 21.jūnijā, apsekojot Zemesgabalu, tika konstatēts, ka bez Komisijas lēmuma

saņemšanas pagalmā starp pirmo un otro māju 2011.gada jūnijā tika nocirsti 12 koki un apmēram 2008.gadā tika nocirsti 6

koki. Tādējādi kopā zaudējumu atlīdzība par patvaļīgi nocirstajiem kokiem ir Ls 38 480. Zemesgabals atrodas UNESCO

pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā, un, ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu

koku ciršanu vai koku bojāšanu, tad zaudējuma atlīdzināšanas pienākumu uzliek zemes īpašniekam vai tiesiskajam

valdītājam, kas šajā gadījumā ir pieteicēja.

[ 2] 2011.gada 20.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums citastarp pamatots šādi.

Zaudējumu aprēķināšanā Komisija ir piemērojusi ne tikai atrašanās vietas (UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs) koeficientu Kav, kas ir 4, bet arī koeficientu Kcx par patvaļīgu koku ciršanu, kas

konkrētajā gadījumā ir 5.

Koeficienta 5 piemērošanai patvaļīgas koku ciršanas gadījumā ir soda raksturs. Proti, ja saskaņā ar Rīgas domes

2010.gada 30.marta saistošo noteikumu Nr.62 „Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”

(turpmāk – Saistošie noteikumi) prasībām aprēķinātie zaudējumi ir kompensācija par dabas daudzveidības samazināšanu,

kas pēc šajos noteikumos noteiktās zaudējumu aprēķināšanas kārtības ir saistīti ar radīto mantisko samazinājumu (nocirsto

koku vērtību), tad koeficienta piemērošanai patvaļīgas koku ciršanas gadījumā nav nekādas saistības ar dabai nodarītā

kaitējuma mantisko novērtējumu.

Likumdevējs Meža likumā ir ietvēris deleģējumu pašvaldībai vienīgi noteikt zaudējumu aprēķināšanas un

atlīdzināšanas kārtību, taču nav piešķīris pašvaldībai tiesības papildus zaudējumu atlīdzības piedziņai lemt arī par soda

sankciju piemērošanu.

Zemesgabala apsaimniekotājs vairākkārt, jau kopš 2009.gada vidus, ir sastādījis apsekošanas aktus, kuros konstatēts,

ka Zemesgabalā esošo koku zari ir aplauzti un ir tikuši zāģēti koki. Tā kā uz Zemesgabala esošajā ēkā ir malkas apkure,

apsaimniekotājs pieļāva, ka koku bojāšanā ir vainojami namīpašuma iedzīvotāji, kas pagalmā augošos kokus izmanto

apkurei. Apsaimniekotājs ir arī sūtījis attiecīgas pretenzijas iedzīvotājiem.

Aprēķinot zaudējumu atlīdzības apmēru, Komisija ņēma vērā, ka koki ir tikuši izcirsti patvaļīgi, un aprēķinātajai

zaudējumu summai tika piemērots korekcijas koeficients 5, tādējādi faktiski aprēķināto zaudējumu summu Ls 7696

nepamatoti palielinot līdz Ls 38 480.

[3] Paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētāja norāda, ka pieteikums ir nepamatots, pamatojoties uz

Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus norāda, ka zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu tiek

noteikta jebkurā gadījumā, kad tiek cirsti ārpus meža augošie koki Rīgas pilsētas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai tie tiek cirsti

tiesiski, tas ir, pirms ciršanas saņemot atļauju, vai patvaļīgi, kā šajā gadījumā. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 1.pielikumā

noteikto zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanas formulu zaudējumu atlīdzība ir jāsamaksā arī patvaļīgas koku ciršanas

gadījumā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.

[4.1] Patvaļīgas koku ciršanas gadījumā, kā arī par tāda veida koku bojāšanu, kā rezultātā koks daļēji vai pilnībā ir

zaudējis savu augtspēju, saskaņā ar Saistošo noteikumu 31.1punktu Komisijai ir imperatīvs pienākums noteikt zaudējumu

atlīdzības apmēru Saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā, uzliekot pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu

koku ciršanu vai koku bojāšanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas šo aprēķināto zaudējumu

atlīdzību samaksāt. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu vai koku bojāšanu, Komisija uzliek

pienākumu zemesgabala īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam samaksāt zaudējumu atlīdzību.

Tiesa uzskatījusi, ka no minētā izriet, ka zaudējumu atlīdzība par ārpus meža augošu koku ciršanu tiek noteikta

neatkarīgi no tā, vai koki tiek cirsti tiesiski, pirms to ciršanas saņemot Komisijas saskaņojumu un koku ciršanas atļauju, vai

patvaļīgi, tas ir, bez koku ciršanas atļaujas saņemšanas. Atšķirība starp zaudējumu atlīdzību abos gadījumos ir tikai

nosakāmā zaudējumu atlīdzības apmērā. Proti, saskaņā ar Saistošo noteikumu 1.pielikumu patvaļīgas koka ciršanas

gadījumā tiek pielietots korekcijas koeficients – Kcx, kas atkarībā no tā, kādā stāvoklī ir attiecīgais koks, var sasniegt

zaudējumu atlīdzības pieaugumu 0,5 līdz pieckāršā apmērā (3.tabula).

Tā kā pieteicējai par patvaļīgo koku ciršanu ir piemērots koeficients, kas zaudējumu atlīdzības apmēru palielināja

pieckārtīgi, lietā ir pārbaudāms, vai šāda koeficienta piemērošanai ir tiesisks pamats.

[4.2] Tiesa uzskatījusi, ka zaudējumu atlīdzināšana gan Meža likuma 8.panta, gan arī Saistošo noteikumu izpratnē

aptver ne tikai zaudējumus, kas nodarīti videi, klasiskā zaudējumu izpratnē, bet zaudējumu atlīdzināšana ir tostarp

instruments, kas vērsts uz nelabvēlīgo seku novēršanu.

Tiesa norādījusi, ka zaudējumu atlīdzība tiek noteikta nevis kā sods par prettiesisku darbību vai bezdarbību, bet gan

par dabas daudzveidības samazināšanu.

Tiesa atzinusi, ka pašvaldības noteiktais koeficients „5” izskatāmajā lietā piemērots pamatoti, un tas ir samērīgs ar

nodarīto zaudējumu.

[4.3] Tiesa atzinusi, ka pieteicējai noteiktais zaudējumu atlīdzināšanas apmērs (piemērotā formula ar konkrēto

nocirsto koku (suga un stumbra caurmērs) un vietas (UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais

centrs) parametriem, kā arī korekcijas koeficientu Kcx par dabas daudzveidības samazināšanu patvaļīgas koku ciršanas

rezultātā ir piemērots un aprēķināts pareizi, līdz ar to iestāde pamatoti uzlikusi pieteicējai pienākumu atlīdzināt zaudējumus

par patvaļīgi nocirstajiem kokiem Ls 38 480 apmērā.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.jūnija spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota šādi.

[5.1] Saistošie noteikumi nepiešķir nozīmi tādiem tiesas minētajiem apsvērumiem kā kokos esošajam floras un faunas

sugu kopumam un tam, vai koku ciršana nenodara kaitējumu citām dzīvām radībām. Apstāklis, ka nocirstā koka vietā nav

iespējams „ielikt” tādas pašas sugas un stumbra caurmēra koku, ir pamats, kāpēc vispār zaudējumu atlīdzības pienākums

koku ciršanas gadījumā ir paredzēts. Šis apstāklis nav atsevišķi attiecināms tikai uz patvaļīgu koku ciršanas gadījumu.

[5.2] Saskaņotas koku ciršanas gadījumā zaudējumu atlīdzība pieteicējai tiktu aprēķināta tāpat, tikai netiktu papildus

piemērots koeficients „5” par patvaļīgu koku ciršanu. Līdz ar to arī saskaņotas koku ciršanas gadījumā tiktu ņemts vērā, ka

koks ir augošs, tas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā esošajā teritorijā, un jauna koka izaugšanai līdz tādam

pašam stumbra caurmēram ir nepieciešams ilgs laiks. Izvērtējuma rezultātā saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem aprēķināmā

atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu konkrētajā gadījumā būtu Ls 7696. Zaudējumu atlīdzības apmērs līdz Ls

38 480 ir pieaudzis vienīgi sakarā ar koku ciršanas patvaļīgo raksturu – sākotnēji aprēķināto summu pareizinot ar koeficientu

„5”.

[6] Ar Administratīvā apgabaltiesas 2014.gada 24.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts.

Par minēto apgabaltiesas spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.

[7] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2015.gada 15.aprīļa spriedumu

Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 24.oktobra spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā

apgabaltiesā.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir

noraidāms daļēji.

[10] Izskatāmajā lietā Augstākā tiesa spriedumā [7] veikusi tiesību normu interpretāciju, un secinājusi, ka Meža likuma

8.panta otrajā daļā ietvertais deleģējums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka pašvaldībai ārpus zaudējumu atlīdzības par dabas

daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas būtu tiesības paredzēt arī sodu par patvaļīgi nocirstiem kokiem.

Likumdevējs par patvaļīgu koku ciršanu atkarībā no precīza prettiesiskās darbības sastāva paredzējis gan

administratīvo atbildību (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.pantā), gan kriminālatbildību (Krimināllikuma

109.pantā). Ņemot vērā, ka likumdevējs pats likumos noteicis personu atbildību par patvaļīgu koku ciršanu, Augstākā tiesa

secinājusi, ka pašvaldībai nevar tikt dots deleģējums paredzēt savos saistošajos noteikumos atbildību par tādām pašām

darbībām, par kādām paredzēta atbildība minētajos likumos.

Augstākā tiesa atzina, ka tāda papildu koeficienta paredzēšana, kas tiek piemērots par patvaļīgu koku ciršanu,

zaudējumu atlīdzinājumu šajā daļā pielīdzina sodam par prettiesisku rīcību. Pašvaldība ar šāda koeficienta paredzēšanu ir

pārkāpusi doto deleģējumu noteikt zaudējumu atlīdzinājuma apmēru par dabas daudzveidības samazinājumu un rīkojusies

ultra vires. Tādējādi Augstākā tiesa atzina Saistošos noteikumus daļā, kas pārsniedz doto deleģējumu, par neatbilstošiem

Meža likuma 8.pantam.

[11] APL 350.panta pirmā daļa noteic, ka tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances

tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

APL 104.panta trešā daļa paredz, ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst likumam, tā attiecīgo

tiesību normu nepiemēro.

Ievērojot norādīto [10], apgabaltiesa atzīst, ka, tā kā Saistošie noteikumi daļā, kas pārsniedz doto deleģējumu, ir

neatbilstoši augstāka spēka tiesību normai – Meža likuma 8.pantam, tad tie Lēmumā piemēroti nepareizi, proti, tiktāl, ciktāl

to 1.pielikums paredz koeficienta Kcx izmantošanu dabas daudzveidībai nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanā. Minētajā

daļā Saistošie noteikumi saskaņā ar APL 104.panta trešo daļu nav piemērojami.

Ņemot vērā minēto, Lēmums ir prettiesisks tiktāl, ciktāl tajā piemērots koeficients Kcx dabas daudzveidībai nodarīto

zaudējumu apmēra noteikšanā.

[12] Lai arī pieteicēja izteikusi lūgumu Lēmumu atcelt, tomēr nav pamatojusi, ka Lēmums kopumā ir nepareizs pēc

būtības, un apelācijas sūdzībā pati norādījusi, ka pareizi aprēķināmā atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu

konkrētajā gadījumā ir Ls 7696.

Šādos apstākļos atbildētājai, atceļot Lēmumu daļā, ir izrietošs pienākums veikt pieteicējai pārrēķinu par dabas

daudzveidības samazināšanu par patvaļīgi nocirstajiem kokiem Zemesgabalā.

[13] Pirmās instances tiesa nepareizi tulkojusi tiesību normas, tāpēc taisījusi nepamatotu spriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt SIA „VG Beheer Latvia” pieteikumu.

Atcelt no pieņemšanas dienas Rīgas domes 2011.gada 16.septembra lēmumu Nr.1-43/RD-11-3078-nd

tiktāl, ciktāl tajā piemērots koeficients Kcx dabas daudzveidībai nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanā.

Uzlikt pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt SIA „VG Beheer Latvia” tās samaksāto valsts nodevu 85 euro

37 centu (astoņdesmit pieci euro 37 centi) apmērā.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente L.Vīnkalna

Tiesneses A.Kovaļevska

K.Krastiņa