Jelgava court fully allowed Latvenergo's debt collection claim against a consumer for unpaid electricity and interest.

Lieta Nr. C 15 1683 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 12.novembrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Mauliņa

tiesas sēžu sekretāre D.Kalniņa,

piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei Žanetei Zaharānei

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Latvenergo” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 12.decembrī prasītājs AS „Latvenergo” cēlis tiesā prasību /pers. C/ par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam parādu par 2 273,58 EUR, likumiskos 6% gadā no parāda summas, kas prasības iesniegšanas brīdī ir 385,30 EUR, samaksāto valsts nodevu

341,10 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasībā norāda, ka saskaņā ar 2009.gada 1.jūlijā savstarpēji noslēgtu līgumu Nr.1011887596 atbildētāja /pers. C/ objektam Pasta ielā 45-701,

Jelgavā tika piegādāta elektroenerģija. Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr.452

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta noteikumus Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”,

kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, kā arī ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” (spēkā no 15.12.2011. līdz 01.04.2014.), Ministru kabineta noteikumus Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” (spēkā no 01.04.2014.) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Saskaņā ar līguma 2.2.1., 2.2.2.punktu atbildētajam bija pienākums katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

un mēneša pirmajā datumā paziņot tos prasītājam un pilnā apjomā apmaksāt izrakstītos rēķinus 25 dienu laikā no rēķina nosūtīšanas datuma. Saskaņā ar

Līguma 5.3., 5.5., 5.6.punktu ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 5 darbdienas iepriekš rakstiski jāpaziņo

piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna līguma noslēgšana

ar citu lietotāju, neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot objektu nav par to informējis piegādātāju,

lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Norāda, ka 2011.gada 4.augustā no atbildētāja tika saņemts iesniegums par parāda Ls 1443,20 apmaksu pa daļām. Atbildētājs veica daļēju

samaksu, taču vēlāk maksājumus neveica. Elektroenerģija objektā netika atslēgta, tāpēc parāda summa ir palielinājusies.

Paskaidro, ka pēc prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā

rezultātā no 2011.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 30.septembrim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 2 273,58 EUR.

Likumiskie 6% no nenomaksātās parāda summas uz prasības iesniegšanas brīdi ir 385,30 EUR (no 02.08.2011. līdz 15.07.2014.).

Norāda, ka 2013.gada 13.maijā atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 30.05.2013. Uz

nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu nav apstrīdējis, līdz ar to viņa rīcība vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības iesniegšanas

dienai parāds nav samaksāts. Uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radījis prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājs nav saņēmis samaksu

par piegādāto elektroenerģiju parāda summas 2 273,58 EUR apmērā, likumiskie 6% gadā no nenomaksātās parāda summas sastāda 385,30 EUR, kas

kopā ir 2 658,88 EUR.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu,

Ministru kabineta 26.06.2007. noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 21.07.2009. noteikumu

Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu" 29., 31.punktu, Ministru kabineta 29.11.2011. noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32.punktu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

(spēkā no 01.04.2014.)

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2014.gada 19.decembra lēmumu (lietas 25.-26.lapa) nolemts atteikt pieņemt AS “Latvenergo” maza apmēra prasības

pieteikumu pret /pers. C/ par parāda piedziņu. Pieņemtais lēmums pamatots ar 2002. gada 22. decembra Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par

jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kuras 16. panta otrajā daļā noteikts, ka cita līgumlīdzēja puse var ierosināt

tiesvedību pret patērētāju tikai tās dalībvalsts tiesās, kurā ir patērētāja domicils. Tiesnese atzinusi, ka šajā lietā jāvadās no minētās regulas. Tā kā par

atbildētāja domicilu ir uzskatāma Vācija, tad tiesneses ieskatā prasība ceļama saskaņā ar Regulas 2. panta pirmo daļu un 16. panta otro daļu, Vācijas

kompetentajā tiesā, tas ir, pēc atbildētāja domicila, jo atbildētājs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un pret

patērētāju piemērojams regulas 16. panta regulējums kā speciālā tiesību norma pretēji regulas 5. pantā dotajam vispārējam regulējumam par no līgumiem

izrietošajiem strīdiem. Turklāt prasības pieteikuma iesniedzējs prasības pieteikumā nav norādījis, un tiesnese nekonstatēja citu pamatojumu tam, ka

konkrētais prasības pieteikums būtu piekritīgs Jelgavas tiesai. Atbildētājam Latvijā nepieder nekustamais īpašums. Tiesnese arī atzinusi, ka nav pamata

atzīt, ka atbildētāja līgumisko saistību izpildes vieta attiecībā pret prasītāju ir Latvijas Republika.

Pieņemtais lēmums pamatots ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punktu.

Par minēto tiesneses lēmumu 2015.gada 8.janvārī prasītājs iesniedza blakus sūdzību (lietas 28.lapa). Pieteikts lūgums pagarināt blakus sūdzības

iesniegšanas termiņu un pieņemt blakus sūdzību; atcelt Jelgavas tiesas 2014.gada 19.decembra lēmumu par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu pret

/pers. C/ un ar Zemgales apgabaltiesas lēmumu izlemt prasību pēc būtības.

Pieteiktie lūgumi pamatoti ar to, ka tiesa nepamatoti konstatējusi, ka atbildētājs ir patērētājs, tāpēc nav piemērojami 2002. gada 22. decembra

Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 2.punkta nosacījumi. Turklāt

prasītājs 2014.gada 19.decembra lēmuma norakstu saņēmis tikai 2014.gada 29.decembrī, kas ir pamats pagarināt blakus sūdzības sagatavošanas

termiņu, kura tecējums skaitāms no 2014.gada 29.decembra.

A r Jelgavas tiesas tiesnese s 2015.gada 9.janvāra lēmumu (lietas 34.-35.lapa) nolemts atjaunot AS “Latvenergo” termiņu blakus sūdzības

iesniegšanai par Jelgavas tiesas tiesneses 2014. gada 19. decembra lēmumu lietā Nr. 3-10/0081/9, pieņemta AS “Latvenergo” blakus sūdzība par

minēto tiesneses lēmumu, AS “Latvenergo” blakus sūdzība par Jelgavas tiesas tiesneses 2014. gada 19. decembra lēmumu lietā Nr. 3-10/0081/9 un

lietas materiāli Nr.3-10/0081/9 nosūtīti Zemgales apgabaltiesai.

Pieņemtais lēmums pamatots ar to, ka nokavētais procesuālais termiņš atjaunojams valstī noteikto oficiālo brīvdienu, t.i. svētku dienu dēļ, savukārt

pati blakus sūdzība noformēta atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.

Ar Zemgales apgabaltiesas tiesnešu 2015.gada 2.marta lēmumu (lietas 40.-43.lapa) nolemts Jelgavas tiesas tiesneses 2014. gada 19. decembra

lēmumu atcelt un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Jelgavas tiesai. Izdarīti secinājumi, ka pušu līgums noslēgts par nomātām, neapdzīvotām telpām.

Tāpēc būtu izvērtējams apstāklis vai prasītāja piegādātā prece tika iegādāta vai izmantota nolūkam, kurš nav saistīts ar atbildētāja saimniecisko vai

profesionālo darbību. Lēmumā izdarīts secinājums, ka, atzīstot, ka atbildētājs ir patērētājs, tiesnese lietas materiālus nav novērtējusi. Iepriekšminētie

apstākļi ir iemesls lēmuma atcelšanai, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.

Tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs /pers. C/, kuram par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā –

pavēste nosūtīta uz atbildētāja prasības pieteikumā norādīto atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietu Latvija un deklarēto dzīvesvietu Vācijā. No pēdējās

dzīvesvietas Latvijā pavēste saņemta atpakaļ tiesā ar norādi “atstāts aicinājums”, “beidzies glabāšanas laiks”. Atbildētāja deklarētajā dzīvesvietā Vācijā

pavēste nav izsniegta, jo norādītā adrese neeksistē. 2015.gada 17.augustā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izdarīts uzaicinājums atbildētājam

/pers. C/ ierasties tiesas sēdē (lietas 92.lapa).

Tiesa atzīst, ka atbildētājs aicināts uz tiesu atbilstoši Civilprocesa likuma 54., 56. un 56.1, 56.2 u 59.panta prasībām. Atbildētāja iesniegumi

nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, rakstiski iebildumi pret prasību nav celti, tiesai nav zināmi viņa neierašanās attaisnojoši iemesli, prasība nav apstrīdēta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolēma skatīt lietu bez un atbildētāja klātbūtnes, jo nesaskatīja citus, Civilprocesa

likuma 209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve zvērināta advokāte Žanete Zaharāne prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Paskaidroja kā

norādīts prasības pieteikumā.

Motīvu daļa

Novērtējusi lietā esošos rakstiskos pierādījumus, uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība par parāda

piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Fakts, ka starp atbildētāju un AS „Latvenergo” noticis tiesisks darījums, pierādīts ar 2009.gada 1.jūlija Līgumu Nr.1011887596 (lietas 15.lapa),

izrakstītiem rēķiniem (lietas 10., 11., 12., 13.lapa), pieteikumu elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai (lietas 14.lapa), iesniegumu par izlietotās

elektroenerģijas parāda samaksu (lietas 19.lapa), atbildētāja pārstāvim izsniegtās pilnvaras kopiju (lietas 16.-17.lapa).

Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.2.1.punktu atbildētājam tika noteikts pienākums, ja šī līguma pielikumā Nr.1 nav noteikts citādi, katra mēneša

1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus un mēneša pirmajā darba dienā to paziņot prasītājam vienā no pielīgtajiem veidiem. Tāpat

atbildētājs apņēmās pilnā apjomā apmaksāt izrakstītos rēķinus 25 dienu laikā no rēķina nosūtīšanas datuma. Pielīgts, ka rēķina apmaksas datums ir

naudas ieskaitīšanas diena piegādātāja (jeb prasītāja) norādītajā bankas kontā. Ja termiņš iekrīt brīvdienā, tad pēdējā samaksas diena ir nākamā darba

diena. Savukārt, ja lietotājam ir parāds par izlietoto elektroenerģiju, tā kārtējā maksājuma summu ieskaita kā parāda (arī līgumsoda par kavēto

maksājumu) atmaksu (līguma 2.2.2.punkts).

Puses līgumā ir vienojušās, ka līgums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā un ir beztermiņa.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 5 darbdienas iepriekš rakstiski

jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši šī līguma nosacījumiem. Savukārt līguma 5.5.punktā norādīts, ka līguma

darbības izbeigšana vai jauna līguma noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs,

atbrīvojot objektu, nav par to informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu

lietotāju (līguma 5.6.punkts).

Tiesa uzskata, ka minētais piegādes un lietošanas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām

sastāvdaļām, atbildētājs bez ierunām parakstījis līgumu, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm. Turklāt no pierādījumiem lietā, un

tiesai publiski pieejamās informācijas secināms, ka minētais līgums slēgts par elektroenerģijas nodrošināšanu neapdzīvojamām telpām Pasta ielā 45-701,

Jelgava (objektam – restorāns).

Pušu noslēgtā līguma darbības un parāda rašanās laikā spēkā esošo Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas stājas spēkā ar 2009.gada 29.jūliju, 31.punkts noteica, ka saistītais lietotājs par nodomu pārtraukt

elektroenerģijas lietošanu informē sistēmas operatoru vismaz piecas darbdienas iepriekš, norādot lietošanas izbeigšanas laiku. Pārtraucot elektroenerģijas

lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic

galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem. Tāpat Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu

Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 15.12.2011. līdz 01.04.2014.) 27. punktā noteikts, ka saistītā lietotāja

pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā

mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu

periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu. Minēto noteikumu 29.punktā norādīts, ka saistītais lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas

lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas iepriekš informējot publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādes

līguma un sistēmas pakalpojumu līguma laušanu un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Izbeidzot elektroenerģijas lietošanu, saistītais

lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram, kā arī

noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu

32.punktu par katru maksājuma kavējuma dienu saistītais lietotājs maksā nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no laikus nesamaksātās summas, ja

līgumā nav atrunāts citādi. Arī no 2014.gada 1.aprīļa spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” norādīts, ka Lietotājs proporcionāli elektroenerģijas patēriņam maksā par katru obligātā iepirkuma komponenti (noteikumu 27.punkts).

Savukārt, ja lietotājs, izbeidzot lietot elektroenerģiju objektā, nav par to informējis tirgotāju vai sistēmas operatoru atbilstoši šo noteikumu 32.8.

apakšpunktam vai 41. punktam vai nav pielaidis sadales sistēmas operatora pārstāvi komercuzskaites mēraparāta rādījumu iegūšanai, tas ir atbildīgs par

saņemto pakalpojumu samaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu.

Kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem (saskaņā ar Civillikuma

2109.pantu) un abām pusēm ir savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību (saskaņā ar Civillikuma 2021.

pantu). Pircējam ir jāmaksā pirkuma maksa.

No 2011.gada 4.augustā saņemtā atbildētāja pilnvarotā pārstāvja iesnieguma par izlietotās elektroenerģijas parāda samaksu prasītājam (lietas

19.lapa) redzams, ka sakarā ar nomnieka maiņu un viņa parādu pieteikts lūgums noslēgt ar atbildētāju vienošanos par parāda 2 053,49 EUR (1 443,20

LVL) pakāpenisku samaksu, sākot no 2011.gada 28.augusta.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu – ka samaksa izdarīta, jāpierāda, tam kas to apgalvo. Tā kā tiesas rīcībā nav pierādījumi par parāda samaksu,

tad tiesa nav pamata apšaubīt parāda esamību.

No 13.05.2015.prasītāja nosūtīta brīdinājuma atbildētājam un pievienotā rēķina (lietas 8., 9., 13.lapa) apstiprinās, ka atbildētājs nav pildījis pušu

noslēgto vienošanos un līdz 2012.gada 28.jūlijam nav veicis parāda 2 053,49 EUR (1 443,20 LVL) samaksu, turklāt turpinājis lietot elektroenerģiju.

Tāpēc parāds līdz 2011.gada 30.septembrim pieaudzis, kopā sasniedzis 2 273,58 EUR ( 1 597,88 LVL). Prasītājs brīdinājis atbildētāju par parāda

nesamaksāšanas sekām, noteicis pienākumu samaksāt parādu līdz 2013.gada 30.maijam. Atbildētājs prasītāja izrakstīto rēķinu nav apstrīdējis.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības pieprasīt nesamaksāto parāda pamatsummu 2 273,58 EUR apmērā no

atbildētāja. Pamatparāda apmērs 2 273,58 EUR apstiprinās ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, parāda apmērs tiesas ieskatā pierādīts, jo tas nav

apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Tiesa secina, ka ar brīdinājumu (lietas 8., 9.lapa) apstiprinās, ka atbildētājam bija noteikts termiņš parāda labprātīgai atlīdzināšanai un atzīst, ka

nav pierādīts, ka atbildētājs būtu labprātīgi nokārtojis parādsaistības (Civillikuma 1838.pants, ka samaksa jāpierāda, tam, kas to apgalvo, tātad

atbildētājs nav pierādījis samaksu). Secīgi tiesa atzīst, ka atbildētājs pieļāvis nokavējumu Civillikuma 1651.panta izpratnē un saskaņā ar Civillikuma

1753.pantu noteikta atlīdzības kā procentu došana sakarā ar nokavējumu. Procenti kā likumiskie nokavējuma procenti pamatoti nosakāmi, jo to paredz

Civillikuma 1759.panta 1.punkts un 1765.pants, jo puses nav vienojušās par citu procentu apmēru.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus no 02.08.2011. līdz 15.07.2014. 385,30 EUR apmērā (lietas 18.lapa). Tiesai nav pamata

apšaubīt minēto summu, un tā piedzenama no atbildētāja prasītāja labā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka atbildētājs nav izpildījis normatīvajos aktos norādīto un pušu

līguma nosacījumus par līguma darbības izbeigšanu. Tā kā atbildētājs nepildīja pušu panākto vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu un turpināja

vēl lietot elektroenerģiju objektā, tad /pers. C/ pienākums ir samaksāt prasītājam parādu par piegādāto elektroenerģiju 2 273,58 EUR, likumiskos

nokavējuma procentus no 02.08.2011. līdz 15.07.2014. 385,30 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt 6% (likumiskos procentus) gadā no piespriestā, bet vēl nepiedzītā,

pamatparāda 2 273,58 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 341,10 EUR (lietas 6.lapa), samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 30,98

EUR (lietas 7., 95., 93., 94.lapa).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likum 204. 1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto, Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, parādu par piegādāto

elektroenerģiju 2 273,58 EUR, likumiskos nokavējuma procentus no 02.08.2011. līdz 15.07.2014. 385,30 EUR un tiesāšanās izdevumus 372,08 EUR.

Noteikt AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā

no piespriestā, bet vēl nepiedzītā, pamatparāda 2 273,58 EUR.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015. gada 26.novembris.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas

tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa