Court allowed landlord's claim to terminate lease, evict tenants, and recover rent arrears and damages.

Lietas Nr. C32320716

Lietas arhīva Nr. C-1254-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 21. martā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar tiesas sēdes sekretāri E. Ozoliņu,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atbildētājai /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres

maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

2016. gada 24. oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/, /pers.

D/ un /pers. E/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11.

un 28.2 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Civillikuma 1587. un 1651. pantu, 1652. panta trešo daļu, 1662., 1716.,

1765., 1779. un 1828. pantu, lūgts izbeigt 2006. gada 6. novembra dzīvojamo telpu īres līgumu, izlikt atbildētājus bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no

pilngadīgajiem atbildētājiem solidāri par labu prasītajam pamatparādu 5 648,49 EUR par laiku no 2008. gada 1. novembra līdz 2016. gada 24. oktobrim, līgumsodu 564,85 EUR

par laiku no 2008. gada 1. novembra līdz 2014. gada 31. decembrim, likumiskos procentus 482,86 EUR par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 24. oktobrim,

samaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu 531,80 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09 EUR, atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis”) apsaimniekošanā, saskaņā ar 2016.

gada 5. jūlija Rīgas domes lēmumu Nr. 3956 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projekta apstiprināšanu” (2016. gada 8. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums

Nr. RD-16-418-lī, pirms tam 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD-11-910-lī, 2002. gada 26. septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr. 569), atrodas māja /adrese/.

Savukārt 2006. gada 6. novembrī, pamatojoties uz 2006. gada 25. oktobra Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr. 034245,

starp prasītāju un atbildētājiem noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 105/06 par dzīvojamo telpu Nr. /adrese/.

Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā ir izpildījis saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nenorēķinājās par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds, kas sāka veidoties no 2008. gada 1. novembra, un uz 2016. gada 26. augustu pamatparāds sastāda

5 648,49 EUR, līgumsods sastāda 564,85 EUR, likumiskie procenti 482,86 EUR.

2015. gada 6. novembrī atbildētājiem nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par tā saņemšanu, kuru saņēma tikai atbildētāja /pers. B/, tāpēc 2016. gada

12. jūlijā prasītājs publicēja pirmstiesas brīdinājumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 132.

Norādīts, ka dzīvojamās telpas īres maksa, samaksa par apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem, norēķināšanās kartībā par saņemtajiem pakalpojumiem

noteikta, pamatojoties uz Rīgas domes atsevišķiem lēmumiem un 2006. gada 12. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un

izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr. 2850 “Par Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību”, un īres maksa noteikta 0,66820 par vienu m2, un tā kā dzīvojamās telpas

platība ir 27,78 m2, tad īres maksa mēnesī sastāda 22,46 EUR.

2016. gada 25. novembrī par celto prasību tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojums, kurā norāda, ka maksājumi par īrētā dzīvokļa lietošanu netika

veikti veselības problēmu un sliktā materiālā stāvokļa dēļ kopš 2008. gada, jo vienai bija jāapgādā trīs nepilngadīgi bērni, bet pēc tam, kad divi bērni kļuva pilngadīgi, arī

viņiem radās materiālas problēmas, jo abiem bija jāuztur nu jau pašiem savi bērni. Norāda, ka šobrīd īrētajā dzīvoklī dzīvo kopā ar nepilngadīgo meitu /pers. E/ un četru gadu

laikā varētu saņemties samaksāt parādu. Paskaidrojumam pievienoti to pamatojoši rakstveida pierādījumi – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas divi izraksti-

epikrīzes par atbildētājas /pers. B/ veselības stāvokli.

Pārējie pilngadīgie atbildētāji rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību tiesai nav iesnieguši.

Pilngadīgie atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ tiesas sēdē nav ieradušies tiesai nezināma iemesla dēļ, jo par neierašanās iemesliem rakstveidā nav paziņots, kā arī nav

lūgts atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 58. pantam, nosūtot tiesas pavēsti uz fiziskas personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, kur atbildētājiem ir pienākums būt sasniedzamiem, savukārt par adreses maiņu neviens atbildētājs tiesai nav paziņojis. Tiesa atzina par iespējamu lietas

iztiesāšanu bez atbildētāju piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildināja, ka nekādu sarunu ar atbildētājiem

par parāda samaksu nebija, pēc prasības iesniegšanas veikti tikai divi nepilnīgi maksājumi, kas ieskaitīti tekošajos rēķinos, bet parāds palielinājies. Paskaidroja, ka prasītājs

nevar slēgt izlīgumu uz četriem gadiem, jo ilgākais pieļaujamais termiņš būtu divi gadi, bet tad būtu ļoti lieli ik mēneša maksājumi, kurus atbildētāji tāpat nevarētu samaksāt.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību neatzina. Paskaidroja, ka par parāda summu strīda nav, sociālā palīdzība viņas ģimenei atteikta, pie prasītāja nav vērsusies ar

sarunām par izlīgumu, jo divu gadu laikā nevarētu samaksāt tik lielus ik mēneša maksājumus. Papildināja, ka šobrīd pilngadīgā meita /pers. C/ vairs nav deklarētā strīdus

dzīvojamā telpā.

Tiesa, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājai jāpierāda

savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus

šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka pamatojoties uz Rīgas domes 2006. gada 18. oktobra sēdes protokolu Nr. 50, 2006. gada 25. oktobrī izsniegta Rīgas Domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendācija Nr. 034245 par to, ka /pers. B/, kuras ģimenes sastāvā ir bērni /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, ir tiesīga noslēgt īres līgumu

par dzīvojamo telpu - vienu istabu ar daļējām ērtībām, ar dzīvojamo platību 19,2 m2, /adrse/.

No lietas materiāliem redzams, ka, pamatojoties uz Rīgas Domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2006. gada 25. oktobra rekomendāciju Nr. 034245,

2006. gada 6. novembrī starp Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis” kā dzīvojamās telpas izīrētāju un /pers. B/ kā īrnieci noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 105/06, ar

kuru īrnieces lietošanā nodota dzīvojamā telpa – dienesta viesnīcas plānojuma mājā viena istaba, ar kopējo platību 27,78 m2, tostarp dzīvojamo platību 19,20 m2, /adrese/. Īres

līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Kā arī 2006. gada 16. oktobrī parakstīts dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akts.

No pievienotās izziņas par lietošanas tiesībām redzams, ka sākotnēji lietošanas tiesības piešķirtas īrniecei un viņas ģimenes locekļiem – bērniem /pers. C/, /pers. D/ un

/pers. E/.

Ar Uzņēmuma reģistra 2015. gada 30. decembra izziņu Nr. 7-3-237591 apstiprinās, ka 2010. gada 29. decembrī reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot

vairākas komercsabiedrības, tostarp, Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103362321. Tādējādi

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis” tiesību un saistību pārņēmēju.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes

locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāji būtu veikuši maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā un regulāri. Parāda esamības

faktu un tā apmēru atbildētāji nav apstrīdējuši. No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka parāds sāka veidoties kopš 2008. gada 1. novembra.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015. gada 6. novembrī pilngadīgajiem atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par īres un komunālo pakalpojumu parāda samaksu 9 149,92

EUR apmērā (tostarp pamatparāds 4 909,58 EUR, likumiskie procenti 214,89 EUR un līgumsods 4 025,45 EUR) līdz 2015. gada 10. decembrim, kurā katrs atbildētājs vienlaikus

brīdināts par prasības par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu celšanu tiesā parāda nesamaksāšanas gadījumā. Atbildētāja/pers. J/ brīdinājumu saņēma

2015. gada 16. novembrī, ko apstiprina VAS “Latvijas Pasts” paziņojums.

Tāpat 2016. gada 12. jūlijā prasītājs publicēja pirmstiesas brīdinājumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 132 pārējiem

pilngadīgajiem atbildētājiem - /pers. C/ un /pers. D/.

No prasības pieteikuma un pievienotā prasības summas aprēķina redzams, ka pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem uz 2016. gada 24.

oktobri sastādīja 5 648,49 EUR, kā arī no 2016. gada 18. oktobrī sagatavotā rēķina Nr. 25455977/10991 redzams, ka atbildētāju pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un

komunālajiem pakalpojumiem uz 2016. gada 1. oktobri bija 5 648,49 EUR, un lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāds no atbildētājiem strīdus periodā būtu pienācīgi veicis

maksājumus, kā arī nav iegūti pierādījumi, ka strīdus dzīvojamā telpa jau būtu atbrīvota.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 2. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā jābrīdina īrnieks par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

ir publicēts brīdinājums.

Līdz ar iepriekš konstatēto tiesa atzīst, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto brīdinājuma termiņu ir ievērojis.

Pie konstatētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība daļā par izlikšanu no dzīvojamās telpas ir apmierināma, jo neviens atbildētājs nav veicis samaksu par dzīvojamās

telpas īri un pamatpakalpojumiem vairāk kā likumā noteiktos trīs mēnešus, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta otro daļu dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, 2) peļņa.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās

pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas

laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.), un, no

kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No 2006. gada 6. novembrī noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 3.1. un 3.2. punkta redzams, kā tiek noteikta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par komunālajiem

pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3.3. punktu jāmaksā pēc izrakstītajiem rēķiniem līdz mēneša pēdējam datumam.

Tiesa konstatē, ka pilngadīgie atbildētāji noteikto pienākumu maksāt īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav pildījuši, kā rezultātā ir

izveidojies parāds. Atbildētājiem ir pienākums izpildīt īrnieka pienākumus, kas noteikti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteikumos un noslēgtajā īres līgumā.

Dzīvojamo telpu īres līguma 3.4. punktā īrnieks apņēmies īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksas nokavējuma gadījumā maksāt līgumsodu

0,2% apmērā no kopējā parāda summas par katru nokavēto dienu.

Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, kā rezultātā ir iestājies viņu pienākums ciest

līgumsodu, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720. pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem redzams, ka prasība celta tiesā 2016. gada 24. oktobrī un līgumsods par laika periodu no 2008. gada 1. novembra līdz

2014. gada 31. decembrim aprēķināts un samazināts līdz 10% no pamatparāda, t. i., 564,85 EUR, tādējādi kopējā līgumsoda summa nav pārsniegusi 10% no pamatparāda

summas, un līdz ar to tiesa atzīst, ka vadoties pēc prasītāja iesniegtā parāda aprēķina, piedzenams līgumsods 10% no pamatparāda summas. Vērtējot līgumsoda apmēru, tiesa

atzīst, ka piedzenamais līgumsods 10% no pamatparāda apmērā nav netaisnīgs attiecībā pret atbildētājiem kā patērētājiem, ņemot vērā ļoti ilgstoši nokavēto maksājumu

termiņus un summas.

Vērtējot, no kuriem atbildētājiem, un, kādā apmērā nosakāma solidāra piedziņa, tiesa secina, ka vērā ņemams brīdis, kad atbildētājas bērni sasniedza pilngadību, un

apstākļos, kad atbildētāja /pers. C/ kļuva pilngadīga tikai no 2010. gada 29. oktobra, tad no viņas solidāri ar atbildētāju /pers. B/ piedzenams parāds par laiku no 2010. gada 1.

novembra līdz 2014. gada 31. maijam, kas vadoties pēc prasītāja iesniegtā kopējā piedzenamās summas aprēķina, atbilst 3 450,75 EUR, savukārt apstākļos, kad atbildētājs

/pers. D/ kļuva pilngadīgs tikai no 2014. gada 9. jūnija, tad no viņa solidāri ar pārējiem atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ piedzenams parāds par laiku no 2014. gada 1. jūnija

(vadoties pēc pilna mēneša) līdz 2016. gada 24. oktobrim, kas vadoties pēc prasītāja iesniegtā kopējā piedzenamās summas aprēķina, atbilst 1 719,54 EUR apmēram, savukārt

pamatparāds par laiku no 2008. gada 1. novembra līdz 2010. gada 31. oktobrim, kas atbilst 482,86 EUR apmēram, piedzenams tikai no atbildētājas /pers. B/. Tāpat, atbilstoši

piedzītajam pamatparādam, piedzenams līgumsods 10 % no katra attiecīgā pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētāji pieļāva nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765. panta pirmo daļu iestājas

pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kurus prasītājs prasa par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 24. oktobrim, un līdz ar ko, nepārsniedzot

prasījuma robežas, par attiecīgo laika periodu no visas pamatparāda summas 5 648,49 EUR pieprasītie likumiskie procenti sastāda 482,86 EUR, kas piedzenami tikai no

atbildētājas /pers. B/, kas atbildīga par visu pamatparādu, jo pēc prasītāja iesniegtā aprēķina tiesa nevar precīzi noteikt citādu likumisko procentu sadalījumu to solidārai

piedziņai no visiem atbildētājiem.

Līdz prasības izskatīšanas dienai neviens atbildētājs nekādus iebildumus pret prasības summas aprēķinu nav cēlis, nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos

apstākļus, nav apstrīdējis parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds būtu pilnīgi vai daļēji apmaksāts, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasības

pieteikumā norādītos apstākļus un uz tiem balstīto parāda aprēķinu. Savukārt atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumiem par slikto mantisko stāvokli un nespēju veikt attiecīgos

maksājumus konkrētajā gadījumā nav nozīmes, jo dzīvojamā telpa viņai kā īrniecei un viņas ģimenes locekļiem tika nodota lietošanā par noteiktu īres maksu, kā arī puses

vienojās par komunālo pakalpojumu sniegšanu par maksu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma iepriekš norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus – sešus

procentus gadā, no nenomaksātās piedzenamās summas, atbilstoši Civillikuma 1765. pantam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar

to no atbildētājiem prasītāja labā solidāri piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 531,80 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 41. panta, 93. panta, 189. panta, 190. panta, 204.1 panta, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību.

Izbeigt 2006. gada 6. novembrī ar /pers. B/ noslēgto Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr. 105/06, un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods

/personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods, /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamata parādu par dzīvojamās telpas īri

un komunālajiem pakalpojumiem 478,20 EUR (četri simti septiņdesmit astoņi euro, 20 centi) par laiku no 2008. gada 1. novembra līdz 2010. gada 31. oktobrim, līgumsodu 47,82

EUR (četrdesmit septiņi euro, 82 centi), likumiskos procentus 482,86 EUR (četri simti astoņdesmit divi euro, 86 centi) apmērā par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada

24. oktobrim.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.

40103362321, pamata parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem 3 450,75 EUR (trīs tūkstoši četri simti piecdesmit euro, 75 centi) par laiku no 2010. gada

1. novembra līdz 2014. gada 31. maijam, līgumsodu 345,08 EUR (trīs simti četrdesmit pieci euro, 08 centi).

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamata parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem 1 719,54 EUR (viens tūkstotis septiņi simti

deviņpadsmit euro, 54 centi) par laiku no 2014. gada 1. jūnija līdz 2016. gada 24. oktobrim, līgumsodu 171,95 EUR (viens simts septiņdesmit viens euro, 95 centi), tiesas

izdevumus - valsts nodevu 531,80 EUR (pieci simti trīsdesmit viens euro, 80 centi), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09 EUR (četrpadsmit euro, 09 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/

likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no attiecīgās nesamaksātās pamata parāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” labā veicama sekojošā kontā: LV83PARX0013044380019, AS ,,Citadele banka”, vai LV57NDEA0000083069550,

Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, vai LV63RIKO0002013197596, AS ,,DNB banka”, vai LV65UNLA0050017186820, AS ,,SEB banka”, vai LV98HABA0551030734837,

AS ,,Swedbank”.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2017. gada 4. aprīļa.

Tiesnese I.Meldere