Court dismisses complaint and terminates proceedings due to procedural defect and statute of limitations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the complainant's appeal and terminated the administrative proceedings against the defendant. The defendant's initial decision to end the investigation was overturned because the administrative body failed to provide a complete, reasoned decision in its ruling. Consequently, the court found the proceedings void due to a statutory time limit expiration, necessitating the termination of the case.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.pants; 289.12 panta 5. punkts; 37.panta 4. punkts; 239.panta 7. punkts: A decision lacking a full statement of reasons is void, and if the proceedings are terminated due to such a defect, the case must be closed if the statutory limitation period has expired.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 112010214
Lietas arhīva Nr. 1-0102-14/1
Lēmums
Daugavpilī, 2014.gada 28.aprīlī
Daugavpils tiesas tiesnesis V.Isajevs,
izskatīja rakstveida procesā /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Daugavpils novada domes Administratīvās
komisijas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu Nr./numurs/.
Tiesnesis
konstatēja:
2013.gada 3.maijā /pers. A/ iesniedza sūdzību par Daugavpils novada domes Administratīvās komisijas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu
Nr./numurs/ Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa administratīvajā materiālā Nr./numurs/, ar kuru,
pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punktu un 239.panta 1.punktu, tika izbeigta
lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. B/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.panta.
Lietā noskaidroti šādi nozīmīgie apstākļi.
2012.gada 23.augustā Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknī tika iereģistrēts /pers. A/ iesniegums par to, ka 2012.gada
21.augustā pulksten 13:00, /adrese/” pa viņai piederošo zemes gabalu pēc līguma beigām braukā /pers. B/ piederošā smagā
tehnika.
Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta uz Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības
policijas Rietumu nodaļas inspektora S.Meženika 2012.gada 29.augusta lēmumu par administratīvās lietvedības Nr./numurs/
uzsākšanu pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 176.panta.
Izziņas gaitā tika noskaidrots, ka 2006.gada 10.aprīlī starp /pers. A/ māti /pers. D/ un /pers. B/ tika noslēgts zemes nomas līgums
Nr.09, saskaņā ar kuru /pers. D/ iznomāja zemi /pers. B/ uz 5 gadiem. Pa šo laiku /pers. D/ šo zemes gabalu pārrakstīja uz savu meitu
/pers. A/. Pēc /pers. A/ vārdiem dotā līguma darbības laiks beidzās 2012.gada 10.aprīlī un /pers. B/ līgumu nepagarināja.
2013.gada 18.janvārī inspektors S.Meženiks pieņēma lēmumu par administratīvās lietvedības izbeigšanu uz Latvijas Administratīvā
pārkāpuma kodeksa 275.panta pirmās daļas 2 punkta un 239.panta 1.punkta pamata.
Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļas priekšnieka N.Siļčenko
2013.gada 20.februāra lēmumu „Par apstrīdēto lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā” 2013.gada 18.janvāra
inspektora S.Meženika lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu atcelts sakarā ar to, ka tika noskaidroti citi apstākļi, kam ir
nozīme lietas pareizā izlemšanā.
2013.gada 28.martā inspektors S.Meženiks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PA 894092, kurā ir norādīts, ka
2012.gada 21.augustā pulksten 13.20 /pers. B/ piederošā smaga tehnika novāca graudaugu ražu uz /pers. A/ piederošās zemes. Uz
to brīdi bija beidzies līguma Nr.09 termiņš par zemes izmantošanu. Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.pantā.
Administratīvais materiāls Nr.481 tika nodots izskatīšanai Daugavpils novada domes Administratīvajai komisijai (iestādei).
Iestādes 2013.gada 24.aprīļa lēmumā Nr.13F-42 lēmumā par lietvedības izbeigšanu konstatēts, ka /pers. B/ novāca ražu uz /pers. A/
piederošās zemes. Iestādes lēmums pamatots uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punkta un
239.panta 1.punkta. Lēmumā nav norādīti pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru pamata pierādījumi
noraidīti, kā arī aplami norādīta iestāde lēmuma pārsūdzēšanai – Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nams, neievērojot, ka,
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (redakcijā, kas stājās spēkā 2012.gada 1.jūlijā) 279.panta otro un trešo daļu,
[...] pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu [...] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Sūdzību iesniedz institūcijai
(amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem
septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.
2013.gada 3.maijā /pers. A/, saskaņā ar viņai izskaidroto lēmuma pārsūdzēšanas nepareizo kārtību, iesniedza sūdzību par
Daugavpils novada domes Administratīvās komisijas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.13F-42 Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes
tiesu namam, kur tā tika saņemta 2013.gada 7.maijā.
Tajā pašā dienā (2013.gada 7.maijā) Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama priekšsēdētājs /pers. A/ sūdzību
nosūtīšanai pēc piekritības pārsūtīja Daugavpils novada domes Administratīvajai komisijai, kur tā tika saņemta 2013.gada 10.maijā.
2014.gada 27.februārī Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores pirmā vietniece nosūtīja /pers. A/ sūdzību ar tai pievienotajiem
materiāliem Daugavpils tiesai, norādot, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta otro daļu, sūdzība ar tai
pievienotajiem materiāliem septiņu dienu laika bija jānosūta Daugavpils tiesai, bet lietvedības sistēmas kļūdas rezultātā tas netika
izdarīts. Nosūtot Daugavpils tiesai pēc piekritības /pers. A/ sūdzību, kā arī, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 48.panta
pirmo daļu, Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores pirmā vietniece lūdza atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, kas tika
nokavēts iestādes vainas dēļ.
Tiesnesis uzskata, ka iestādes lēmuma pārsūdzēšanas procesuālais termiņš nav atjaunojams, jo tas nebija pārkāpts, tas ir, cietusī
/pers. A/ iesniedza sūdzību viņai norādītajai iestādei Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 281.panta pirmajā daļā noteiktajā
termiņā. Saskaņā ar tiesiskas paļāvības principu, kas ir nostiprināts Administratīvā procesa likuma 10.pantā, privātpersona var
paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt
privātpersonai nelabvēlīgas sekas.
Tādejādi, nevar uzskatīt, ka cietusī neievēroja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas
kārtību, un viņas sūdzība izskatāma uz vispārējiem pamatiem, ievērojot arī likuma noteikumus par personas, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, tiesību ievērošanu.
Cietušās /pers. A/ sūdzībā ir norādīts, ka Daugavpils novada domes administratīvā komisija vadījās tikai no /pers. B/
paskaidrojumiem, izdarījusi absurdus secinājumus un nonākusi pie absurda lēmuma. /pers. B/ rakstveidā tika informēts, ka saskaņā
ar zemes nomas līguma 11.punktu, šis līgums stājas spēkā no tā abpusējas parakstīšanas dienas, kas ir 2006.gada 10.aprīlis, un tiek
noslēgts uz pieciem gadiem, tādējādi zemes nomas līguma Nr.09 termiņš ir 2012.gada 10.aprīlis. Zemes lietošana bez zemes nomas
līguma ir pretlikumīga, līdz ar to pie šādiem apstākļiem nav nekāda pamata izdarīt secinājumu, ka starp pusēm pastāv kādas
mutiskas nomas attiecības. Cietusī /pers. A/ lūdza atcelt 2013.gada 24.aprīļa Daugavpils novada domes administratīvās komisijas
lēmumu Nr.13F-42.
Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesnesis secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams neatkarīgi no sūdzības iesniedzējas
motīviem, šādu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrās daļas 6.punktu, lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā
norāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru
pamata pierādījumi noraidīti).
Kā redzams no iestādes lēmuma, tajā norādīts tikai atzinums, ka /pers. B/ novāca ražu uz /pers. A/ piederošās zemes. Iestāde,
nenorādot pierādījumus, uz kuriem pamatoti tās secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti, nolēma izbeigt
lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā uz tā pamata, ka nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva (Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punkts un 239.panta 1.punkts).
Vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrās daļas 6.punkta jēgas un judikatūras – Latgales
apgabaltiesas 2014.gada 18.februāra lēmumā lietā Nr.126015713 sniegto likuma interpretāciju, proti:
- ja tiesas spriedumā nav likumam atbilstošās sprieduma aprakstošās un motīvu daļas (tas ir, sprieduma aprakstošajā daļā nav
atreferēta iestādes rakstveida paskaidrojumu būtība par sūdzību, bet motīvu daļa nesatur vispusīgu un pilnīgu sūdzības
iesniedzēja argumentu un iestādes pretargumentu analīzi), atzīstams, ka spriedums nav pilns. Saskaņā ar Latvijas APK
289.22 panta pirmo daļu un 289.12 panta pirmās daļas 5.punktu, ja lietā nav pilna nolēmuma, pirmās instances tiesas spriedums ir
atceļams un lieta nosūtama jaunai izskatīšanai -
tiesnesis atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav pieņemts pilns lēmums, kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 274.pants.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmās daļas 5.punktu, rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no
sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, ja lietā
nav pilna lēmuma.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja
deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt,
bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Iztulkojot likuma normas to kopsakarībā, tiesnesis atzīst, ka konkrētajā gadījumā pārsūdzētais lēmums ir atceļams tā nepilnīguma dēļ,
bet nav iespējams nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Lietvedība ir izbeidzama, jo 2013.gada 29.maijā
administratīvā pārkāpuma lietā ir iestājies noilgums.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu, 239.panta 7.punktu, 289.12 panta pirmās daļas
5.punktu, tiesnesis
nolēma:
Apmierināt /pers.A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Daugavpils novada domes Administratīvās komisijas 2013.gada
24.aprīļa lēmumu Nr./numurs/.
Atcelt Daugavpils novada domes Administratīvās komisijas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.13F-42 administratīvā pārkāpuma lietā
Atcelt Daugavpils novada domes Administratīvās komisijas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.13F-42 administratīvā pārkāpuma lietā
/pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanā pie administratīvā atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
176.panta.
Izbeigt lietvedību lietā.
Lēmumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Daugavpils tiesā.
Lēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 28.aprīlī.
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Isajevs