Legislator Case Law & Legislation
C02039314 / C-0393-14 AI generated

Court allows property claim where oral agreement and payment exist despite missing written contract due to seller's dissolution.

Case Number C02039314 / C-0393-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the plaintiff's request to recognize property rights over a dwelling, barn, and shed after the seller cooperative was dissolved. Although the purchase lacked a written contract required by law, the court found the agreement valid because the plaintiff had paid, received the property, and used it for over a decade. The decision relied on Civil Code provisions stating that such agreements bind parties even without formal written execution when all essential elements are met.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1487; Civil Law 1488: An agreement requiring written form for land registration binds parties and creates enforceable rights even without written execution if the agreement's essential elements are established and the counterparty cannot be compelled to sign.

Keywords

AI generated
property rights recognition oral agreement validity written form requirement seller dissolution Civil Code 1487 land registry registration costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1487
Civil Law 1488
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 42

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court Case SKC-816 (2007)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C02039314

Lietas arhīva Nr. C-0393-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 4.novembrī

Kurzemes apgabaltiesa

tiesas sēdi vada Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese B.Ķeire

sēdes sekretāre /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. C/ prasību pret Skrundas novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Tiesas sēdē tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. C/ (turpmāk tekstā – Prasītājs) cēlis prasību pret Skrundas novada pašvaldību (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par īpašuma tiesību atzīšanu

uz nekustamo īpašumu /adrese A/, Skrundas pagastā, Skrundas novadā, nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvoklis, kūts un malkas šķūnis.

Prasībā norādīts, ka 1993.gada 21.decembrī paju sabiedrība “Kurzeme” nolēmusi Prasītājam pārdot dzīvokli Nr.1 8 nosaukumsSkrundas

pagastā, Skrundas novadā, kūti un malkas šķūni par kopējo summu LVL 120, par pajām sedzot LVL 92, bet skaidrā naudā LVL 28, ko apliecina kases

ieņēmumu kvītis Nr.7.

Neizprotot situāciju, Prasītājs netika nokārtojis dokumentus īpašumtiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā.

2005.gada 10.augustā paju sabiedrība “Kurzeme” tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra, Prasītājam nav visu nepieciešamo dokumentu, lai

reģistrētu īpašumtiesības zemesgrāmatā, rakstisks pirkuma līgums ar paju sabiedrību “Kurzeme” netika noslēgts, līdz ar to lūdz tiesu atzīt īpašumtiesības.

Prasītājs norādījis, ka 2010.gada 30.septembrī Skrundas novada pašvaldība lēmusi par adreses maiņu nekustamajam īpašumam /Nosaukums/,

/adrese/, uz /adrese/, Skrundas pagasts, Skrundas novads.

Prasītājs valda un lieto šo nekustamo īpašumu nepārtraukti, taču rakstveidā darījums nav noslēgts.

Prasītājs lūdzis atzīt viņam īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma (turpmāk tekstā CL) 1060.pantu, 1483.panta 3.punktu, 1487.pantu, 1488.panta 1.punktu.

Atbildētājs/pers. D/ novada pašvaldība paskaidrojumā prasību atzina pilnībā un lūdz skatīt lietu bez tā klātbūtnes (lietas 28.lapa).

Prasītājs tiesas sēdē uzturēja spēkā prasību un paskaidroja, ka prasību uztur spēkā uz tiem pamatiem un faktiem kā norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa, noklausījusies Prasītāja paskaidrojumus, iepazinusies ar rakstveida paskaidrojumiem, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Kā redzams no rakstveida pierādījuma Valsts zemes dienesta izziņas Skrundas novada pašvaldībai 2013.gada 11.jūlijā nostiprinātas īpašuma

tiesības zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu /adrese B/, Skrundas pagasts, Skrundas novads (lietas 18.lapa).

Rakstveida pierādījumi apliecina, ka paju sabiedrība /Nosaukums A/ 1986.gadā nodevusi ekspluatācijā dzīvojamo māju /Nosaukums B/, kūti un

malkas šķūnīti (lietas 11.lapa).

Ar Atbildētāja 2010.gada 30.septembra lēmumu /Nosaukums B/, /adrese/, ir ieguvuši citu adresi –/adrese/, Skrundas pagasts, Skrundas novads,

(lietas 16.lapa).

Kā redzams no rakstveida pierādījuma - 1993.gada 21.decembra izraksta no paju sabiedrības “Kurzeme” valdes sēdes protokola, Prasītājam

tiek pārdots dzīvoklis /Nosaukums/, kūtiņa un malkas šķūnītis par kopējo summu Ls 120, ko īpašuma ieguvējs sedz ar viņam piederošām kapitāla daļām

sabiedrībā Ls 92 apmērā, bet skaidrā naudā Ls 28 (lietas 7.lapa).

Šādā ceļā iegādāties nekustamo īpašumu paredzēja 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu

privatizāciju” 19.pants.

Lietā atrodas paju sabiedrības /Nosaukums A/ izdota izziņa, ka Prasītājs ir norēķinājies par dzīvokli, kūti, malkas šķūni ar pajām Ls 92 apmērā

(lietas 9.lapa); lietā atrodas kvīts par Ls 28 samaksu skaidrā naudā (lietas 10.lapa).

Nav strīda par to, ka dzīvokļa pirkums ir darījums, kuram jābūt noslēgtam rakstveida formā.

Nav strīda, ka darījums netika noslēgts rakstveidā un šī iemesla dēļ nav koroborēts uz pircēja vārda un šobrīd tas nav iespējams, jo nepastāv

juridiskā persona - dzīvokļa pārdevējs paju sabiedrība /Nosaukums A/.

No rakstveida pierādījumiem izriet, ka darījums satur visas šādam darījumam nepieciešamās būtiskās sastāvdaļas - priekšmetu un pirkuma

maksu, Prasītājs un paju sabiedrība /Nosaukums A/ vienojās par dzīvokļa Nr.18 /Nosaukums B/ pirkšanas darījumu, pircējs samaksājis par pirkumu, tas

viņam nodots, viņš to lieto un valda vairāk kā desmit gadu.

CL 1487.pants nosaka, ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos nevar būt spēkā bez ierakstīšanas zemes grāmatās,

tad darījums saista pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām

sastāvdaļām. Tādēļ nevienam no viņiem nav tiesības no šās vienošanās vienpusēji atkāpties un katrs var prasīt, lai otrs taisa attiecīgu aktu.

Prasītājam nav vairs iespēju prasīt paju sabiedrībai /Nosaukums A/ taisīt pirkuma aktu, jo paju sabiedrība /Nosaukums A/ ir likvidēta (lietas

13.lapa).

Kā redzams no Valsts zemes dienesta kadastra izziņa pie nekustamā īpašuma telpu grupas ar kadastra apzīmējuma Nr./numurs A/piederošā

kopīpašuma domājamā daļa netiek reģistrēta (lietas 17.lapa).

Novērtējot visu kopumā, tiesa uzskata, ka prasību Prasītājs ir pierādījis, un tā apmierināma celtajā apmērā.

No Atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka prasība netiek apstrīdēta. Atbildētājs uzskata, ka tas nekādā veidā neaizskar Prasītāja tiesības un tam

nepamatoti jāmaksā tiesas izdevumi, kā to, prasības apmierināšanas gadījumā, nosaka Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā no Skrundas novada pašvaldības nav pamata piedzīt tiesas izdevumus valsts labā, jo lietā nepastāv civiltiesisks

strīds, un Skrundas novada pašvaldība Prasītāja īpašuma tiesības nav aizskārusi vai apstrīdējusi, un pašvaldība šajā gadījumā uzskatāma par faktisko

Atbildētāju tāpēc, ka uz tās vārda ir zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes un būvju īpašumu ar kadastra Nr./numurs B/.

Tiesa, izvērtējot šos apstākļus, uzskata, ka Skrundas novada pašvaldība atbrīvojama no tiesas izdevumu piedziņas valsts labā, šāda atziņa izriet

arī no tiesu prakses (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumu 2007.gada lietā SKC-816)

Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. C/ prasību.

Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, Skrundas pagasts, Skrundas novads,

sastāvošu no dzīvokļa īpašuma Nr.18 ar kadastra Nr./numurs C/.

Atbrīvot Skrundas novada pašvaldību no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 4.novembrim Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesnese B.Ķeire