Latvian court partially allows appeal to increase child support based on new expenses and changed circumstances.

Lietas Nr. C12184215

Lietas arhīva Nr. CA-0174-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 12.maijā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Tabore

tiesnese S.Vasiļevska

tiesnesis I.Stivriņš

ar sekretāri I.Belasovu

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. B/ pilnvarotas pārstāves /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2016.gada 25.janvāra

spriedumu civillietā /pers. B/ prasībā pret /pers. E/ par piedzīto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu un uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ 2015.gada 8.maijā Daugavpils tiesā iesniedza prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. E/ par piedzīto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu

meitas uzturam un uzturlīdzekļu piedziņu dēla uzturam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/pusēm ir dzimusi meita /pers. F/, un /datums/pusēm dzimis dēls /pers. G/.

Ar 2013.gada 14.februāra Daugavpils tiesas spriedumu no atbildētāja prasītājas labā piedzīti uzturlīdzekļi meitas /pers.F/ uzturēšanai 142,29 EUR

mēnesī.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nesniedza materiālo palīdzību bērnu uzturēšanai un prasītāja kopā ar bērniem pārcēlās dzīvot pie savas mātes. Bērni

dzīvo ar prasītāju un atrodas viņas ikdienas uzraudzībā un aprūpē.

/pers. B/ norāda, ka sakarā ar to, ka ir mainījušies faktiskie apstākļi, nepieciešams grozīt piedzīto uzturlīdzekļu apmēru, tos palielinot. Prasītāja

norada uz šādiem apstākļiem: 1) meita ir uzņemta sporta deju klubā ,,Vivat” un nodarbojas ar sporta dejām, līdz ar ko rodas papildus izdevumi; 2)

papildus meita apmeklē Ilūkstes mūzikas un mākslas skolu, kur nodarbojas ar vokālu un spēlē klavieres, šai sakarā bija nepieciešams nopirkt klavieres,

kurās maksā 440 EUR; 3) meita nodarbojas popgrupā ,,Zirņi” un piedalās jauno vokālistu konkursos, kas prasa papildus naudas līdzekļus; 4) prasītāja

nestrādā algotu darbu un viņai nav ienākumu. Prasītāja ir aprēķinājusi, ka izdevumi, kas nepieciešami meitas /pers.F/uzturam ir 608,64 EUR mēnesī.

Savukārt, izdevumi, kas nepieciešami dēla/pers.G/uzturam ir 396,54 EUR mēnesī.

Prasītāja pamatojoties ar Civillikuma 179.pantu, Civilprocesa 206.pantu lūdz tiesu grozīt (palielinot) atbildētāja maksāto uzturlīdzekļu apjomu un

piedzīt no atbildētāja naudas līdzekļus meitas /pers. F/ uzturēšanai 350 EUR mēnesī, bet dēla /pers. G/ uzturēšanai 200 EUR mēnesī, noteikt, ka tiesas

spriedums ir izpildāms nekavējoties.

Atbildētājs/pers. E/ iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, un norāda, ka viņš cer, ka puses samierināsies, atjaunos kopdzīvi

un audzinās bērnus. Atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji un piekrīt maksāt meitas uzturēšanai 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas, bet dēla uzturēšanai 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai.

Papildus minētajām summām atbildētājs norāda, ka nopirks bērniem mantas pēc nepieciešamības, saskaņojot to ar prasītāju.

Ar Daugavpils tiesas 2015.gada 4.novembra lēmumu līdz sprieduma taisīšanai lietā no atbildētāja prasītājas labā dēla /pers. G/ uzturam tika piedzīti

90 EUR ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, tas ir, no 2015.gada 8.maija un turpinot līdz sprieduma taisīšanai lietā, ieskaitot

šajā laika posmā visas atbildētāja samaksātas summas.

Ar Daugavpils tiesas 2016.gada 25.janvāra spriedumu /pers. B/ prasība pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu (palielināšanu) un

uzturlīdzekļu piedziņu apmierināta daļēji. Tiesa grozīja noteikto uzturlīdzekļu apmēra summu un no /pers. E/ prasītājas labā piedzina uzturlīdzekļus meitas

/pers. F/ uzturēšanai 160 EUR apmērā mēnesī, uzsākot piedziņu no 2015.gada 8.maija un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu mantiskā stāvokļa

izmaiņām. Tiesa atsauca izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. E/, kas izsniegts pamatojoties uz 2013.gada 14.februāra Daugavpils tiesas

sprieduma pamata (civillietā Nr.C12245712), pēc tā izpildes un minētā sprieduma stāšanās spēkā. Tiesa piedzina no /pers. E/ prasītājas labā

uzturlīdzekļus dēla /pers. G/ uzturēšanai 100 EUR apmērā mēnesī, uzsākot piedziņu no 2016.gada 25.janvāra un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz

pušu mantiskā stāvokļa izmaiņām. Tiesa atsauca izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. E/, kas izsniegts pamatojoties uz 2015.gada

4.novembra Daugavpils tiesas lēmuma pamata civillietā Nr.C12184215, pēc tā izpildes un minētā sprieduma stāšanās spēkā. Nolemts noteikt, ka

uzturlīdzekļi pēc izpildu raksta, kas izdots uz 2015.gada 4.novembra Daugavpils tiesas lēmuma civillietā Nr.C12184215, piedzenami līdz 2016.gada

25.janvārim (ieskaitot). Pārējā daļā /pers. B/ prasība par uzturlīdzekļu piedziņu noraidīta. No /pers. E/ valsts labā piedzīta valsts nodeva 251 EUR

apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 10,85. Noteikts, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka prasītāja iesniedza tiesā meitas /pers.F/ ikmēneša izdevumu aprēķinu, no kura izriet, ka meitas

izdevumi mēnesī ir 608,64 EUR. Pamatojot aprēķinā norādīto summu, iesniegti vairāki bezpersoniski čeki par dažādā veidā veiktiem pirkumiem, klavieru

pirkšanas-pārdošanas līgums, kā arī tiesai tika uzrādīti vairāki bezpersoniski maksājuma dokumenti, sakarā ar deju sacensību apmeklējumiem. Prasītāja

norādīja, ka dēla /pers.G/ ikmēneša izdevumi ir 396,54 EUR mēnesī, ko prasītāja pamatoja ar vairākiem bezpersoniskiem čekiem par dažādā veidā

veiktiem pirkumiem.

Bez tam, lai pamatotu argumentu par pušu meitas /pers. F/ talantu, prasītājas pārstāve iesniedza tiesā vairāku diplomu kopijas, kas izsniegti sporta

deju sacensībās un jauno vokālistu konkursos, kā arī sporta deju kluba ,,Vivat” vadītāja un Ilūkstes mūzikas un mākslas skolas direktores izsniegtus

/pers. F/ raksturojumus.

Pirmās instances tiesa atzina par apšaubāmiem prasītājas iesniegto bērnu izdevumu aprēķinus un to pamatojošos rakstveida pierādījumus. Tiesa

atzina par nepamatotām un pārspīlētām dažas pozīcijas un pozīciju summas, piem., /pers. F/: maksa par bērnudārzu 37 EUR mēnesī (meita mācās skolā);

maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (netika iesniegti pamatojoši dokumenti); izdevumi sakarā ar sporta dejam 85 EUR, (netika iesniegti

pamatojoši dokumenti); sezonas izdevumi /pers. F/ kopsummā 1863,50 EUR gadā jeb EUR 155,29 mēnesī. Kā arī, pirmās instances tiesai radās

pamatotas šaubas sakarā ar sezonas un vienreizējiem izdevumiem dēlam /pers. G/ kopsummā 705,50 EUR jeb 58,79 EUR mēnesī.

Tiesa secināja, ka ikmēneša izdevumu aprēķinam nav dokumentāla pamatojuma un, līdz ar to, tiesa atzina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka

meitas /pers. F/ ikmēneša uzturēšanai nepieciešami 608,64 EUR, bet dēla /pers. G/ ikmēneša uzturēšanas summa ir 396,54 EUR.

Pirmās instances tiesa spriedumā atzina, ka meitas /pers. F/ nodarbošanās ar sporta dejam un mūziku prasa papildus līdzekļus un, līdz ar to, rodas

papildus izdevumi.

Tiesa konstatēja, ka prasītājas pašreizējos ienākumus veido ģimenes pabalsts, līdzekļi meitas /pers. F/ un dēla /pers. G/ uzturēšanai, ko maksā

atbildētājs un prasītājas vecāku materiālais atbalsts, kas kopā mēnesī vidēji aptuveni 439,14 EUR, bet atbildētāja ienākumus veido darba alga Valsts

Robežsardzē un Lauku atbalsta fonda subsīdijas, kas kopā vidēji mēnesī ir 655,77 EUR pēc nodokļu nomaksas.

Tiesa spriedumā atsaucas uz liecinieces /pers. K/ (prasītājas mātes) liecībām par to, ka meita ar bērniem dzīvo pie viņiem un visus komunālos

pakalpojumus sedz lieciniece ar vīru, kā arī prasītājas vecāki sedz izdevumus sakarā ar mazmeitas /pers. F/ sporta deju nodarbībām un sacensībām, kas

mēnesī vidēji ir 200 EUR.

Pirmās instances tiesa atzina, ka prasības summa 550 EUR mēnesī abu bērnu uzturam nav samērīga, ņemot vērā bērnu vecumu, Ministru kabineta

noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un pašreizējo abu vecāku mantisko stāvokli. Izvērtējot abu vecāku materiālo stāvokli, to, ka abiem vecākiem ir

vienāds pienākums piedalīties bērnu uzturēšanā, tiesa atzina, ka atbildētājam samērā ar viņa mantisko stāvokli ir iespējams sniegt līdzekļus meitas /pers.

F/ uzturam EUR 160 apmērā un dēla /pers. G/ uzturam EUR 100 apmērā.

Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2016.gada 25.janvāra spriedumu iesniedza /pers. B/ pilnvarota pārstāve /pers. C/, norādot, ka

spriedumu pārsūdz pilnā apmērā, un lūdz prasību apmierināt pilnīgi, un piedzīt meitas uzturam 350 EUR mēnesī, dēla uzturam 200 EUR mēnesī.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir piemērojami standartsituācijai, bet konkrētajā situācijā

bērns – /pers. F/ ir ļoti apdāvināta un tieši šis apstāklis ir jāvērtē, piedzenot uzturlīdzekļus meitenes vajadzību apmierināšanai.

Prasītājas pārstāve norāda, ka meitas /pers. F/ vajadzību nodrošināšanai ir pieauguši nepieciešamie izdevumi, jo /pers. F/ sāka mācīties skolā,

meitene ir mūzikas skolas audzēkne, meitene nodarbojas ar dejām un vokālu.

Apelatores pārstāve norāda, ka tiesa, daļēji apmierinot prasību par piedzīto uzturlīdzekļu grozīšanu, palielināja piedzītos uzturlīdzekļus tikai par 18

EUR, kas nesedz pat niecīgu daļu no vajadzībām, kas nepieciešamas, lai attīstītu meitenes dotības. Vecāku pienākums ir attīstīt meitenes talantu un bērna

tēva pienākums ir samazināt savus izdevumus līdz minimumam, novirzot ienākumu lielāko daļu meitas talanta uzturēšanai un attīstībai.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lietā ir pietiekoši pierādījumu, tam, kādi izdevumi ir nepieciešami /pers. F/ vajadzību nodrošināšanai, sākot ar

klavieru iegādi un beidzot ar konkursu un sacensību apmeklēšanu dažādās Latvijas pilsētās un ārpus Latvijas.

Prasītājas pārstāve uzskata, ka pirmās instances tiesa taisot spriedumu neizvērtēja prasītājas mātes, liecinieces /pers. K/ liecības par

nepieciešamajiem līdzekļiem bērnu vajadzībām. Lieciniece paskaidroja, ka, lai apmierinātu bērnu pamatvajadzības lieciniece kopā ar vīru ik mēnesi no

saviem līdzekļiem apmaksā komunālos pakalpojumus, ko izlieto bērni, kā arī mazmeitas /pers. F/ nodarbības, kas mēnesī ir aptuveni 200 – 250 EUR,

atkarībā cik konkursu ir mēnesī un kādās pilsētās tie notiek. Lieciniece paskaidroja, ka, piemēram, deju konkurss, kas 2015.gada 15.novembrī notika

Viļņā (Lietuvā) kopā ar ceļa izdevumiem izmaksāja aptuveni 100 EUR. Vienlaicīgi lieciniece norādīja, ka /pers. E/, strādājot Valsts Robežsardzē pēc

katras maiņas ir brīvas trīs diennaktis, kuru laikā viņš strādā sava paziņas uzņēmumā – uzstādot metāla vārtus un saņemot par to atalgojumu “aploksnē”

un atbildētājam ir dārga ieroču kolekcija.

Sūdzības iesniedzēja norāda arī, ka atbildētājs ir mednieks un tādā veidā nodrošina sevi ar gaļas produktiem, kas ir būtisks budžeta papildinājums,

kas samazina viņa patēriņu produktu iegādei.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzību uzturēja pēc sūdzībā norādītiem motīviem, un papildus paskaidroja, ka atbildētājs

maksā uzturlīdzekļus saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumā noteikto.

Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarots pārstāvis nepiedalījās un lietā iesniegts lūgums izskatīt lietu bez lietas dalībnieka klātbūtnes, ņemot vērā lietā

iesniegtos paskaidrojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa nolēma lieta izskatīt bez atbildētāja pārstāves klātbūtnes, jo par tiesas

sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktajā kārtībā (lietas 160., 161.lapa).

Motīvu daļa

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, ņemot vērā liecinieces /pers. K/ liecības, novērtējot

lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. B/ prasība par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu meitas uzturam un uzturlīdzekļu piedziņu dēla

uzturam ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā konstatēts, ka 2008.gada 7.janvārī pusēm ir dzimusi meita /pers. F/, un 2014.gada 25.novembrī pusēm dzimis dēls /pers. G/.

Ar 2013.gada 14.februāra Daugavpils tiesas spriedumu no atbildētāja prasītājas labā piedzīti uzturlīdzekļi meitas /pers. F/ uzturēšanai 142,29 EUR

mēnesī.

Prasītāja norāda, ka puses dzīvo atsevišķi, bērni dzīvo kopā ar prasītāju Ilūkstē, bet atbildētājs nesniedz materiālu palīdzību bērnu uzturam, tāpēc

2015.gada 8.maijā /pers. B/ cēla prasības pieteikumu tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Atbildētājs, saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu, meitas uzturam maksā 160 EUR mēnesī un dēla uzturam 100 EUR mēnesī, un, kā

norādīja prasītājas pārstāve tiesas sēdē – atbildētājs apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu nav iesniedzis, un prasītāja noteikto

uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam saņem.

Ņemot vērā lietā iesniegtās apelācijas sūdzības motīvus, apelācijas instances tiesa secina, ka pēc būtības starp pusēm ir strīds, vai ir pamats

palielināt uzturlīdzekļu apmēru meitas /pers. F/ uzturam, un piedzīt no atbildētāja prasītājas labā 350 EUR mēnesī, un dēla /pers. G/ uzturam 200 EUR

mēnesī.

Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats spējīgs sevi apgādāt ( Civillikuma 179.pants).

Atbilstoši Civillikuma 177.pantam bērna uzturēšana nozīmē ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī bērna kopšanu,

viņa izglītošanu un audzināšanu, nodrošinot bērna garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērot bērna individualitāti, spējas un intereses.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmo daļu bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša

aizsardzība un gādība, bet saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir samērā ar mantas un

sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, t.i., dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un skolot viņu.

Šā panta otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot

spējas un tieksmes.

Atbilstoši Konvencijas „Par bērna tiesībām” 27.panta pirmajai daļai ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai

un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Šā panta otrā daļa noteic, ka vecāki vai citas personas, kas audzina bērnu, ir pirmām kārtām atbildīgi

par to, lai viņu spēju un finansiālo iespēju robežās bērnam būtu nodrošināti viņa attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi.

ANO Bērnu tiesību deklarācijas 2.princips nosaka, ka bērnam ar likumu un citiem līdzekļiem jānodrošina īpaša aizsardzība, kā arī jārada iespējas

un labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības un cieņas apstākļos. Galvenajam jābūt

bērna interešu vislabākās nodrošināšanas apsvērumam.

No prasītājas iesniegtā aprēķina redzams, ka meitas /pers. F/ uzturēšanai mēnesī ir nepieciešami naudas līdzekļi 608,64 EUR apmērā, un proti,

ikmēneša izdevumi 274,42 EUR, tajā skaitā, ēdienam 153,68 EUR un pārējie par komunāliem pakalpojumiem, kā arī bērnudārzs 37 EUR, izdevumi

izglītībai un sportam 100 EUR mēnesī, atpūtai un izklaidei 32,20 EUR mēnesī, ārstēšanai 20 EUR mēnesī, higiēnas precēm 27 EUR mēnesī, sezonas

izdevumi 155,29 EUR mēnesī (gada summa 1863,50 EUR : 12 = 155,29 EUR mēnesī).

No prasītājas iesniegtā aprēķina redzams, ka dēla /pers.G/uzturēšanai mēnesī ir nepieciešami naudas līdzekļi 396,54 EUR apmērā, un proti, maksa

par komunālajiem pakalpojumiem 39 EUR, ēdienam 151,50 EUR, zāļu iegādei 22,50 EUR, bērna izglītošanai 5 EUR, higiēnas precēm 119,78 EUR,

sezonas izdevumiem 233,50 EUR un vienreizējiem izdevumiem 472 EUR.

Civillikuma 179.panta izpratnē uzturlīdzekļu apmērs nosakāms samērā ar vecāku mantas stāvokli, nevis saskaņojot ar visām bērna vajadzībām un

vēlmēm, kuras nepieciešamas bērna vispusīgai attīstībai.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka prasītāja saskaņā ar 2015.gada 2.novembra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem ir bērna kopšanas

atvaļinājumā, un saņem bērna kopšanas pabalstu līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 28.septembra izziņu /pers. E/ ienākumi no 01.2015. līdz 08.2015. bija 6790,69

EUR (lietas 86.lapa). Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 2.novembra izziņu /pers. B/ ienākumi no 09.2014. līdz 09.2015.

bija 333,93 EUR, kā arī viņa saņēma pakalpojumus (maternitātes un slimības pabalsts) no 09.2014. līdz 08.2015. kopā 2662,89 EUR apmērā (lietas

88.lapa).

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Nr.8.23.1-4/14234 /pers. E/ ienākumi periodā no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 30.aprīlim

ir 6639,69 EUR (lietas 42.lapa). Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Nr.8.23.2-4/1722 /pers. B/ ienākumi periodā no 2014.gada 1.septembra

līdz 2015.gada 31.oktobrim ir 333,93 EUR, kā arī VSAA izmaksātie pabalsti un atlīdzības (no 01.01.2014. līdz 31.12.2014.) ir 1935,32 EUR (lietas

90.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Finanšu pārvaldes 2015.gada 27.novembra vēstuli Nr.23.1-

6.1/251 /pers. E/ ienākumi kopsummā ir 8168,45 EUR (bruto) jeb 6557,69 EUR (neto) (lietas 114.lapa).

No Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 17.decembra vēstules Nr.03.2-11/15/2951 redzams, ka /pers. E/ ir aprēķinātas un izmaksātas šādās

summas: 2014.gadā – 369,82 EUR + 165,60 EUR; 2015.gadā – 156,49 EUR+ 158,36 EUR, bet par aitkopību nav aprēķinātas un izmaksātas

subsīdijas (lietas 118.lapa).

No Tiesu informācijas sistēmas CSDD datu bāzes izriet, ka atbildētājs ir reģistrēts kā turētājs transportlīdzeklim Ford Focus, 2004.gada izlaidums.

Prasītājai transportlīdzekļi īpašumā nepieder.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu datiem, atbildētājam īpašumā ir dzīvokļa īpašums /adrese/, un zemes īpašums /adrese/ 8,5 ha platībā. Prasītājai nav

reģistrēti īpašumā nekustamie īpašumi.

No lietas materiāliem izriet, un pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka prasītājas ienākumi vidēji mēnesī ir 205,12 EUR, tas ir pabalsti

ģimenei. Prasītājas pilnvarota persona tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētājs maksā arī uzturlīdzekļus abu bērnu uzturam saskaņā ar pirmās instances

tiesas spriedumā noteikto.

Atbildētājs lietā iesniedza paskaidrojumus sakarā ar apelācijas sūdzībā norādītiem motīviem, un norāda, ka viņam mēnesī jāmaksā uzturlīdzekļi

meitai 160 EUR, dēlam 100 EUR, kredīta maksājums 148 EUR, ēdienam nepieciešams 150 EUR, komunālie maksājumi par dzīvokli EUR 75 un par

elektrību EUR 22,14, kopā atbildētāja izdevumi ir 655,14 EUR mēnesī, bet vēl atbildētājam ir nepieciešams arī apģērbs un saimniecības preces, tāpēc

pie minētiem izdevumiem viņš pat matemātiski nevar maksāt vairāk līdzekļu, kā noteica pirmās instances tiesa (lietas 157.lapa).

Ņemot vērā augstāk minēto pušu mantiskos stāvokli, pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti atzina, kam pievienojas arī apelācijas instances

tiesa, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis ir labāks nekā prasītājai, jo viņš saņem regulārus ikmēneša ienākumus, tā ir darba alga robežsardzē, kā arī

ienākumi no Lauku atbalsta dienesta subsīdiju saņemšana, un kopsummā vidēji mēnesī ir EUR 726,77 (neto). Bez tam, atbildētājam pieder divi

nekustamie īpašumi – dzīvokļa īpašums, un zemes īpašums 8,5 ha platībā ar namīpašumu, un lietojumā transporta līdzeklis.

Lietā konstatēts, ka meita /pers. F/ ir sporta deju kluba “Vivat” audzēkne, un viņai ir dotības un sasniegumi sporta dejās, ko apstiprina lietā

iesniegtie apbalvojumi. Sporta deju kluba “Vivat” vadītājas 2015.gada 30.aprīļa izziņā norādīts, ka nodarbības notiek individuāli, un viena nodarbība

maksā 5 EUR (lietas 34.lapa). Meita /pers. F/ mācās arī Ilūkstes mūzikas un mākslas skolā, izglītības programmā “Vokālā mūzika” un “Koru klase”, kā

arī, apgūst klavierspēli. Vecāku līdzfinansējuma maksa par nodarbībām skolā ir 12 EUR mēnesī, gada maksa 108 EUR (lietas 35.lapa).

Pirmās instances tiesā nopratināta kā lieciniece /pers. K/ (prasītājas māte), kura liecināja, ka meita kopā ar bērniem dzīvo pie vecvecākiem Ilūkstē

un viņi materiāli palīdz uzturēt bērnus, un mazmeitas /pers. F/ sporta deju nodarbībām un sacensībām vidēji mēnesī ir nepieciešami 200 EUR.

Ņemot vērā liecinieces sniegtās liecības pirmās instances tiesā, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt apelācijas sūdzībā izteiktam

viedoklim, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi liecinieces liecības par nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru bērna vajadzībām.

Lietā nav strīda, ka meita papildus skolas nodarbībām nodarbojas ar sporta dejām un apmeklē mūzikas skolu, ir sasniegumi sporta dejās, kā arī

prasītāja 2015.gada 14.aprīlī noslēgusi ar fizisku personu klavieru 440 EUR vērtībā pirkšanas līgumu uz nomaksu, kas neapšaubāmi ir nepieciešams

bērnam mūzikas izglītības apgūšanai.

Civillikuma 179.panta izpratnē, lemjot par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai ir jāievēro “samērojamības princips kādi ir pušu ienākumi un cik

daudz līdzekļu nepieciešami bērna aprūpei un uzturēšanai”.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka nav strīda, ka bērnu vispusīgai attīstībai ir nepieciešami papildus līdzekļi, arī meitas deju nodarbībām un mūzikas

skolai, bet uzturlīdzekļu apmērs nosakāms samērā ar vecāku mantas stāvokli, un acīmredzami pušu mantiskais stāvokli uz doto brīdi nevar nodrošināt

prasības pieteikumā norādīto uzturlīdzekļu summu meitas un dēla uzturam.

Minētā sakarā apelācijas instances tiesa piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā izteiktam secinājumam, ka izdevumu aprēķinā dažas summas ir

pārspīlētas un nepamatotas, piemēram izdevumos meitai ir norādīta samaksa 37 EUR par bērnudārzu, kaut gan meitene jau apmeklē skolu. Izdevumos

iekļauti privātmājas apkures izdevumi par briketēm un malku. Norādīta sezonas izdevumu summa meitai 1863,50 EUR gadā, un dēlam sezonas un

vienreizējo izdevumu summa ir 705,50 EUR, kas apelācijas instances tiesas ieskatā ir acīmredzami pārspīlēta, jo uz doto brīdi pušu mantiskais stāvoklis

to nevar nodrošināt.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uzturlīdzekļu apmērs, saskaņā ar Civillikuma

179.panta noteikumiem, nosakāms samērā ar vecāku mantas stāvokli, nevis saskaņojot ar visām bērna vajadzībām un vēlmēm (piemēram, bērnu

izklaidei, sezonas preču un vienreizējo izdevumu apmaksai, kā arī maz ticams, ka dēlam katru mēnesi zālēs un ārstniecības līdzekļos ir nepieciešami

22,50 EUR), jo jāņem vērā atbildētāja reālie ikmēneša ienākumi. Bez tam, nepamatots ir apelācijas sūdzībā izteiktais arguments, ka pirmās instances

tiesa palielināja uzturlīdzekļus meitas uzturam tikai par 18 EUR. Prasītājai ir jāņem vērā apstāklis, ka atbildētājam ir jāuztur divi nepilngadīgi bērni, jo, kad

ar 2013.gada 14.februāra Daugavpils tiesas spriedumu noteica uzturlīdzekļus meitas uzturam 100 Ls mēnesī, pusēm bija piedzimis tikai viens bērns.

Atbildētājam jāuztur vēl viens bērns – dēls /pers. G/, dzimis /datums/.

Apelācijas instances tiesas ieskatā, atbilstoši pušu ienākumiem, un cik daudz līdzekļu nepieciešams bērna uzturēšanai, tad atbildētājam /pers. E/

samērā ar viņa mantas stāvokli ir iespējams sniegt uzturlīdzekļus meitas /pers. F/ uzturam 180 EUR mēnesī, un dēla /pers. G/ uzturam 100 EUR mēnesī,

līdz ar to prasība par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu un uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma daļēji. Pārējā daļā prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uzturlīdzekļu summa meitas uzturam jānosaka citādā summā nekā to noteica pirmās

instances tiesa, un konkrēti 180 EUR mēnesī, ņemot vērā sekojošo. Atbildētāja mantisko stāvokli raksturo ne tikai viņa reālie ikmēneša ienākumi, tas ir

darba alga, bet arī atbildētājam piederošie divi nekustamai īpašumi. Nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs A/, kas atrodas /adrese/ sastāv no

diviem zemesgabaliem 8,5 ha platībā, uz zemes gabala atrodas dzīvojamā māja un palīgēka. Saskaņā ar 2012.gada 3.decembra Valsts zemes dienesta

kadastra izziņu Nr.10-02/196777-2/1 minētā nekustama īpašuma kadastrālā vērtība ir 3823 Ls (lietas 111.lapa). Savukārt 2016.gadā īpašuma

kadastrālā vērtība ir 6154 EUR (lietas 178.lapa).

Bez tam, saskaņā ar Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas Naujenes pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ norakstu, atbildētājam

/pers. E/ īpašumā pieder dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru /numurs B/, /adrese/. Tas apstāklis, ka dzīvokļa īpašumam ir ierakstīta hipotēka par ko

norāda atbildētājs lietā iesniegtos paskaidrojumos, ka viņam ir ikmēneša kredītmaksājumi, tad apelācijas instances tiesas ieskatā šīs lietas īpašnieks ir

ierobežots atsevišķu īpašuma sastāvā ietilpstošo pilnvaru izlietošanā, bet saskaņā ar Civillikuma 927.panta noteikumiem atbildētājam īpašums ir

vispilnīgākā un vispatverošākā tiesība uz ķermenisku lietu.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ņemot vērā augstāk norādīto un vērtēto atbildētāja mantisko stāvokli, uzturlīdzekļu summu

550 EUR mēnesī abu bērnu uzturam, kā norādīts prasības pieteikumā (meitai 350 EUR un dēlam 200 EUR), nevar uzskatīt par adekvātu un taisnīgu, un

tā nav samērīga, ņemot vērā bērnu vecumu, ka dēlam 2016.gada 25.novembrī būs tikai divi gadi. Kaut saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma

10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, un

katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte, tiesa uzskata, ka prasītājas norādītā summa 550 EUR mēnesī abu bērnu uzturam nav

samērīga, ņemot vērā bērnu vecumu, Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un pašreizējo abu vecāku mantisko stāvokli.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi meitas /pers. F/ uzturam 180 EUR apmērā un dēla /pers. G/ uzturam 100 EUR mēnesī piedzenami

no prasības celšanas tiesā – 2015.gada 8.maija līdz bērnu pilngadīgai vai līdz pušu mantiskā stāvokļa izmaiņām.

Sakarā ar to, ka grozīts uzturlīdzekļu apmērs, izpildu raksts, kas izsniegts pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2013.gada 14.februāra sprieduma

pamata (civillietā Nr.C12245712 ) ir atsaucams pēc tā izpildes un šī sprieduma stāšanas spēkā.

Sakarā ar to, ka lietā taisīts spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, izpildu raksts, kas izsniegts pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2015.gada

4.novembra lēmuma pamata šajā civillietā ir atsaucams, pēc tā izpildes un šī sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tāpēc

saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmo daļu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva par prasību

par uzturlīdzekļu piedziņu 251 EUR apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa par uzturlīdzekļu piedziņu

ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Ņemot vērā, ka ar tiesas spriedumu tika grozīts uzturlīdzekļu apmērs un no atbildētāja tika piedzīti uzturlīdzekļi

meitai 180 EUR apmērā ik mēnesi, bet ar iepriekšējo tiesas spriedumu bija noteikta uzturlīdzekļu summa 142,29 EUR, starpsumma, kuru tiesa ņem par

pamatu nosakot prasības summu ir EUR 37,71 (180 EUR –142,29 EUR) x 12 mēneši = 452,52 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas “a” punktu par prasību, kas novērtējama līdz 2134 EUR maksājama valsts nodeva – 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 EUR.

Ņemot vērā, ka šajā gadījumā tas ir, 452,52 EUR x 15% = 67,88 EUR, kas ir mazāks nekā 71,14 EUR, līdz ar ko, šajā gadījumā valsts nodevas

summa ir 71,14 EUR, kas piedzenama no atbildētāja valsts labā. Turklāt, ņemot vērā, ka ar tiesas spriedumu no atbildētāja tika piedzīti uzturlīdzekļi

dēlam 100 EUR apmērā ik mēnesi, uzturlīdzekļu kopsumma par vienu gadu ir 1200 EUR (100 EUR x 12 mēneši). Saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas “a” punktu, valsts nodeva par prasību šajā daļā ir 180 EUR (1200 x 15%), kas arī piedzenama no atbildētāja valsts labā. Tāpat

no atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15,50 EUR (pirmās instances tiesā un 10,85 EUR un 4,65 EUR apelācijas instances

tiesā).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās

izdevumu piedziņu. Ņemot vērā, ka lietā konstatēts, ka atbildētājs saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu maksā tiesas noteikto uzturlīdzekļu

apmēru, apelācijas instances tiesai nav pamata noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties, kā norādīts apelācijas

sūdzībā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434. pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. B/ prasību pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu meitas /pers. F/ uzturēšanai un uzturlīdzekļu piedziņu dēla /pers. G/

uzturēšanai apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus meitas /pers. F/, personas kods

/personas kods/, uzturēšanai 180 EUR (viens simts astoņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, uzsākot piedziņu no 2015.gada 8.maija un turpinot līdz bērna

pilngadībai vai līdz pušu mantiskā stāvokļa izmaiņām.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. G/, personas kods

/personas kods/, uzturēšanai 100 EUR (viens simts euro) apmērā ik mēnesi, uzsākot piedziņu no 2015.gada 8.maija un turpinot līdz bērna pilngadībai vai

līdz pušu mantiskā stāvokļa izmaiņām.

Noteikt, ka uzturlīdzekļi pēc izpildu raksta, kas izdots uz 2013.gada 14.februāra Daugavpils tiesas sprieduma pamata civillietā Nr.C12245712,

piedzenami līdz 2015.gada 8.maijam (ieskaitot).

Atsaukt izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. E/, personas kods /personas kods/, kas izsniegts uz 2013.gada 14.februāra Daugavpils

tiesas sprieduma pamata civillietā Nr.C12245712, pēc tā izpildes un šī sprieduma stāšanās spēkā.

Atsaukt izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. E/, personas kods /personas kods/, kas izsniegts uz 2015.gada 4.novembra Daugavpils

tiesas lēmuma pamata civillietā Nr.C12184215, pēc tā izpildes un šī sprieduma stāšanās spēkā.

Minētā sprieduma izpildē ieskaitīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, piedzītos uzturlīdzekļu pēc izpildu raksta, kas izdots uz 2015.gada

4.novembra Daugavpils tiesas lēmuma pamata civillietā Nr.C12184215.

Pārējā daļā /pers. B/ prasību par uzturlīdzekļu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 251 EUR (divi simti

piecdesmit viens euro) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 15,50 EUR (piecpadsmit euro 50 centi).

Noteikt /pers. E/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Pēc valsts nodevas un ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas valsts ienākumos kvīts oriģināls šajā noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Valsts nodeva ieskaitāma Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELLV22,

maksājuma mērķis – procesa dalībnieka personas dati.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma uzdevumā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22, maksājuma mērķis – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

un dati lietas identificēšanai.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 26.maija, Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 30.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Tabore

Tiesnese S.Vasiļevska

Tiesnesis I.Stivriņš