Defendant convicted of drunk driving without license, sentenced to fine, license revocation, and vehicle confiscation.

Lietas Nr. 11130001418

K71-0267-18/15

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2018. gada 25. aprīlī

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S. Stāmeri,

piedaloties prokurorei B. Prīvertei

un aizstāvim V. Matvejevam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 262. panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un, novērtējusi pierādījumus,

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. B/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas)

vadīja transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2018. gada 1. janvārī ap plkst. 13.45 Kocēnu novada Kocēnu pagasta Rubenē, pa Valmieras ielu,

virzienā no Parka ielas uz Nākotnes ielas pusi, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā

kārtībā nav iegūtas) vadīja transportlīdzekli – automobili “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/, būdams alkohola

ietekmē (alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā sākotnējā pārbaudē 2,2724 promiles, bet atkārtotā 2,1896 promiles, kas atbilst

alkohola koncentrācijai asinīs).

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz tiesas sēdi.

Tādēļ krimināllieta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. panta noteikumiem tika iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē.

Tiesa, novērtējusi tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītos pierādījumus, secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma

262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar ziņām par faktiem, kas izriet no apsūdzētā pirmstiesas

procesa laikā dotās liecības, kas tika nolasīta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. punkta noteikumiem,

administratīvā pārkāpuma protokola, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola ar testa pārskata izdrukām un izziņām (informācijas)

par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu.

Saskaņā ar apsūdzētā pirmstiesas procesa laikā doto liecību, ko apsūdzētais ir devis kā aizdomās turētais, apsūdzētajam iepriekš

ar tiesas nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kuras apsūdzētais vēlāk neesot ieguvis.

Apsūdzētais 2018. gada 1. janvārī ap plkst. 13.45 Kocēnu novada Kocēnu pagasta Rubenē, pa Valmieras ielu Nākotnes ielas virzienā,

būdams alkohola reibumā, vadījis viņam piederošo automobili “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/. Apsūdzētais

savā pirmstiesas procesa laikā dotajā liecībā ir paudis nožēlu par izdarīto (lietas 21. lapa).

Saskaņā ar Valsts policijas darbinieka sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu apsūdzētais 2018. gada 1. janvārī

plkst. 13.46 Kocēnu novada Kocēnu pagasta Rubenē, pa Valmieras ielu, virzienā no Parka ielas uz Nākotnes ielas pusi, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ir vadījis transportlīdzekli “Toyota Hiace” ar reģistrācijas numura zīmi /nr. zīme/, būdams alkohola

ietekmē (minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 2,1896 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs). No

administratīvā pārkāpuma protokola ir redzams, ka apsūdzētais ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Apsūdzētais nav

izteicis iebildumus pret administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajām ziņām (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības

rotas komandiera 2018. gada 2. janvāra lēmumu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pēc sastādītā administratīvā pārkāpuma

protokola ir izbeigta (lietas 12. lapa).

No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola ar testa pārskata izdrukām izriet, ka, Valsts policijas darbiniekam pārbaudot

apsūdzēto, izmantojot mēraparātu Alco Quant 6020, pirmajā mērījumā 2018. gada 1. janvārī plkst. 13.49 apsūdzētajam izelpojamā gaisā

ir konstatētas 2,2724 promiles alkohola, bet otrajā mērījumā 2018. gada 1. janvārī plkst. 14.04 apsūdzētajam izelpojamā gaisā ir

konstatētas 2,1896 promiles alkohola. No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola ir redzams, ka apsūdzētais ir piekritis veiktās

pārbaudes rezultātiem (lietas 3.-5. lapas).

Saskaņā ar lietā esošajām izziņām (informāciju) par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu apsūdzētais noteiktā kārtībā nav

ieguvis nekāda veida mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesības (lietas 18. un 19. lapas).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu, jo

apsūdzētais bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) vadīja

transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē. Alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā, kad apsūdzētais vadīja transportlīdzekli,

pārsniedza Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta b. apakšpunktā norādīto pieļaujamo alkohola koncentrāciju

transportlīdzekļa vadītāja organismā.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību.

Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas sabiedriskās drošības intereses mehānisko transportlīdzekļu

kustības drošības jomā. Tāpat tiesa ņem vērā to, ka alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā, kad viņš vadīja transportlīdzekli,

vairākas reizes pārsniedza pieļaujamo alkohola koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja organismā. Tiesa likumsakarīgi secina, ka

apsūdzētais, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, kad alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā vairākas reizes pārsniedza

pieļaujamo alkohola koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja organismā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pie kam, vēl ievērojot

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un vietu, radīja reālu apdraudējumu citu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī citu personu

īpašumam.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais agrāk kriminālā kārtā nav sodīts

(sodāmības par apsūdzētā iepriekš izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir likumā noteiktajā kārtībā dzēstas) (lietas 31.-32. lapas).

Apsūdzētais ir agrāk sodīts administratīvi par konkrētajam noziedzīgajam nodarījumam līdzīga administratīvā pārkāpuma (Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma) izdarīšanu. Saskaņā ar krimināllietā

esošajām ziņām apsūdzētais nav samaksājis viņam administratīvā pārkāpuma lietā uzlikto naudas sodu (lietas 29.-30. lapas).

Apsūdzētajam pašlaik ir četrdesmit astoņi gadi. Apsūdzētais pēc viņa lietā norādītajām ziņām strādā ārvalstī.

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā

pirmstiesas procesa laikā pausto vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu

brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais agrāk kriminālā kārtā nav sodīts, secina, ka šajā gadījumā soda mērķis ir sasniedzams,

nosakot apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pamatsodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar naudas sodu, piemērojot apsūdzētajam

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otro daļu naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un

vainīgā mantiskajam stāvoklim ir nosakāms: ..

2) par mazāk smagu noziegumu – piecu līdz simt piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši Krimināllikuma 44. panta otrajai daļai tiesību ierobežošanas soda minimālais apmērs ir viens gads.

Tiesa, nosakot naudas soda un tiesību ierobežojošā soda apmēru, ņem vērā ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto

kaitīgumu, to, ka lietā nav konkrētu ziņu par apsūdzētā ienākumiem un mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā,

kā arī to, ka apsūdzētā rīcībā netika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi.

Tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, atzīst, ka apsūdzētajam naudas sods ir nosakāms piecu Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu apmērā, kas atbilst EUR 2150, bet tiesību ierobežošanas sods – uz četriem gadiem.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais sods, tā veids un apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana pēc būtības ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar

brīvības atņemšanu, atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, drošības līdzeklis nav izraugāms.

Tiesa secina, ka transportlīdzeklis “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/, kas pieder apsūdzētajam, un ar

kuru apsūdzētais ir izdarījis šo noziedzīgo nodarījumu pret satiksmes drošību alkohola ietekmē, atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta

pirmās un ceturtās daļas noteikumiem ir atzīstams par ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ziņas, kas raksturo apsūdzētā personību, proti, to, ka

apsūdzētais ir agrāk sodīts administratīvi par konkrētajam noziedzīgajam nodarījumam līdzīga administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kā

arī ievērojot to, ka apsūdzētajam ar šo spriedumu tiek atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, secina, ka gadījumā, ja

transportlīdzeklis “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ tiktu atstāts apsūdzētajam, pastāv reāla varbūtība tam, ka

apsūdzētais ar šo transportlīdzekli atkārtoti varētu apdraudēt sabiedrības drošību. Tādējādi, tiesas ieskatā, šajā gadījumā ir nepieciešama

transportlīdzekļa “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ piespiedu bezatlīdzības atsavināšana, lai aizsargātu

sabiedrību no atkārtota tās apdraudējuma. Tādēļ tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 70.1 3 panta otrās un ceturtās daļas

noteikumiem apsūdzētajam piederošais transportlīdzeklis “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ ir konfiscējams.

Šis transportlīdzeklis atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 4. punkta noteikumiem ir nododams Valsts ieņēmumu

dienestam. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 356. panta 1.1 daļas noteikumiem ir dzēšams transportlīdzeklim “Toyota

Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ uzliktais arests.

Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāvis tiesas sēdē apsūdzētā aizstāvības nodrošināšanai ir pieaicināts pēc tiesas uzaicinājuma,

aizstāvja piedalīšanās tiesas sēdē šajā gadījumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. panta noteikumiem ir obligāta, un apsūdzētais

nebija izteicis vēlēšanos par aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, atzīst, ka apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta

pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas noteikumiem ir atbrīvojams no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Tādēļ samaksa

par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību ir sedzama no valsts līdzekļiem.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un

529. pantu,

no sprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar naudas sodu

piecu (5) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb EUR 2150 (divtūkstoš simt piecdesmit euro), atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem (4) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. B/ kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, neizraudzīt.

Atzīt transportlīdzekli “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ par ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu

un to konfiscēt.

Nodot transportlīdzekli “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ Valsts ieņēmumu dienestam.

Dzēst transportlīdzeklim “Toyota Hiace” ar Norvēģijas valsts numura zīmi /nr. zīme/ uzlikto arestu.

Atbrīvot /nr. zīme/ no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību un samaksu par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību

segt no valsts līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) 10 dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu) Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2018. gada 2. maijs.

Tiesnesis A. MELBERGS